Vakar, 18. martā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu””.

Noteikumi paredz, ka jau no šā gada 1.maija Latvijā tirgojamai degvielai tiks noteikts skābekļa daudzuma ierobežojums, līdz ar to tiks ierobežota arī dažādu komponentu pievienošana degvielai. No 1.maija paredzēts ierobežot degvielas sastāvā esošo etilspirta daudzumu, nosakot, ka līdzšinējo 7% vietā etilspirta daudzums degvielā nedrīkst pārsniegt 5%, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvas prasībām.

Paredzēts, ka tiks aizstāts sēra satura maksimālais līmenis dīzeļdegvielā 2000 mg/kg ar 500 mg/kg saskaņā ar ES direktīvu 98/70/EC.

Sagatavotie grozījumi nepieļaus nekvalitatīvas degvielas tirdzniecību, kuras lietošana rada draudus patērētāju veselībai un autotransporta dzinējiem.

Akceptēti noteikumi “Noteikumi par Vienošanās memorandu par iesaiņotu bīstamo kravu pārvadāšanu Baltijas jūrā”, kas paredz pieņemt un apstiprināt Vienošanās memorandu par iesaiņotu bīstamo kravu pārvadāšanu Baltijas jūrā 2002.gada 20.jūnija redakcijā.

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības departamenta direktors pilnvarots parakstīt memorandu. Noteikts, ka memorands stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.

No 2002.gada 18. līdz 20.jūnijam Rīgā notika Baltijas jūras reģiona valstu administrāciju sanāksme, kurā pieņēma Vienošanās memorandu par iesaiņotu bīstamo kravu pārvadāšanu Baltijas jūrā.

Vienošanās memoranda mērķis ir noregulēt un atvieglot bīstamo kravu pārvadāšanu pa jūru ro-ro kuģos saskaņā ar SOLAS konvencijas un Starptautiskā Jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodekss) noteikumiem. Pamatojums visām transporta operācijām ir IMDG kodekss. Vienošanās memorands nosaka vairākus būtiskus kritērijus iesaiņotu bīstamo kravu pārvadāšanai Baltijas jūrā. Pirmkārt, tajā ir noteikts, ka ro-ro kuģi, kas ir saņēmuši Atbilstības apstiprinājumu saskaņā ar šo memorandu, var vienlaikus pārvadāt Baltijas jūrā kravas transporta vienības, kas atbilst vai nu RID/ADR, vai IMDG kodeksa prasībām. Otrkārt, Vienošanās memorandā ir iekļauts bīstamo vielu klasifikācijas kods saskaņā ar IMDG kodeksu/RID/ADR, apraksts un klase, kas ir jāpielieto, iekraujot kravas transporta vienības, kas satur bīstamas kravas.

Vienošanās memorands stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī, un tas aizstāj Vienošanās memoranda 1998.gada Rennes versiju, kas tika revidēta no 1999.gada 24. līdz 26.augustam Vircburgā.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumos Nr.83 "Par dabas parkiem””.

Grozījumi paredz precizēt parku robežas atbilstoši izmaiņām, kas radušās zemes reformas, mežu sistēmas reorganizācijas un jaunākās mežierīcības rezultātā.

Dabas parku saraksts ir papildināts ar četriem jauniem dabas parkiem — “Bernāti”, “Pape”, “Rāzna” un “Ragakāpa”. Jaunie dabas parki tiek veidoti uz jau esošo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju bāzes, lai nodrošinātu ES nozīmes īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību.

Papes dabas parks tiek veidos uz jau esošu liegumu “Nidas purvs” un “Pape” bāzes. Teritorija ir iekļauta starptautiskas nozīmes mitrāju sarakstā. Bernātos un Ragakāpā tiek mainīts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss no dabas lieguma uz dabas parku, lai dotu iespēju teritorijā vienlaikus arī saimniekot un attīstīt atpūtas un tūrisma sfēru. Pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas ir izveidots Rāznas dabas parks. Arī citu dabas parku izveidošanu atbalsta vietējās pašvaldības.

Dabas parku izveidošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu aizsardzības statusu bioloģiski vērtīgām dabas teritorijām, kuru aizsardzību paredz ES direktīvas. Šīs teritorijas paredzēts iekļaut “Natura 2000” – Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.

Akceptēts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”, pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts: horeogrāfam, XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku goda virsvadītājam Vilim Ozolam par mūža ieguldījumu latviešu deju tradīciju attīstībā un veidošanā; Tautas deju ansambļa “Dzintariņš” mākslinieciskajai vadītājai Olgai Freibergai par ilggadēju pedagoģisko un radošo darbību un ieguldījumu bērnu un jauniešu estētiskajā audzināšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu V.Ozolam pasniedz kultūras ministre Inguna Rībena, bet O.Freibergai – izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Akceptēti “Noteikumi par augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošajiem amatiem”, kas nosaka augstāko virsnieku militārajām dienesta pakāpēm atbilstošos amatus.

Noteikts, ka brigādes ģenerāļa (Jūras spēkos – flotiles admirāļa) dienesta pakāpei atbilstošie amati ir: Apvienoto operatīvo spēku komandiera vietnieks – Sauszemes spēku un Zemessardzes komandieris; militārais pārstāvis NATO (Beļģijā, Briselē); Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors; Jūras spēku komandieris; Gaisa spēku komandieris; Speciālo operāciju spēku komandieris; Nacionālo bruņoto spēku Mācību spēku komandieris; Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma spēku komandieris; aizsardzības novada komandieris; Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieks.

Ģenerālmajora (Jūras spēkos – kontradmirāļa) dienesta pakāpei atbilstošie amati ir: NATO integrācijas izpildsekretārs; Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks – Apvienoto operatīvo spēku komandieris; Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks.

Ģenerālleitnanta (Jūras spēkos – viceadmirāļa) dienesta pakāpei atbilstošais amats ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Akceptēti “Noteikumi par Protokolu par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 1994.gada 14.decembra vienošanās par pilsoņu savstarpējiem braucieniem”.

Noteikumi sagatavoti, lai Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 1994. gada 14. decembra vienošanās par pilsoņu savstarpējiem braucieniem varētu veikt pēc Latvijas puses iniciatīvas sagatavotos un ar Krievijas pusi 2003. gada 24. janvārī saskaņotos grozījumus, lai turpinātu atvieglot un vienkāršot pilsoņu savstarpējo braucienu kārtību, risinot šādus jautājumus: precizēt abpusēji atzīto ceļošanai derīgo dokumentu uzskaitījumu (līdz šim uzskaitījumā trūkst Krievijas ārzemju pases /ir tikai PSRS/, kā arī Latvijas dienesta pases); vienkāršot formalitātes, kas saistītas ar pilsoņu, kuri pastāvīgi dzīvo otras valsts teritorijā, izbraukšanu no mītnes valsts un atgriešanos tajā (atceļ iepriekš pastāvējušo prasību Latvijas pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Krievijas Federācijā, izceļošanai no Krievijas Federācijas saņemt izbraukšanas vīzas).

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas interešu pārstāvēšanu Starptautiskajā valūtas fondā”.

Noteikts, ka, saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā" 7.pantu, Latvijas Republikas pilnvarotais Starptautiskajā valūtas fondā ir Latvijas Bankas prezidents, Latvijas Republikas pilnvarotā vietnieks Starptautiskajā valūtas fondā ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

Par spēku zaudējušu atzīts Ministru kabineta 1994.gada 6.decembra rīkojums Nr.528 "Par Latvijas Republikas interešu pārstāvēšanu Starptautiskajā valūtas fondā".

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti”, kuri nosaka valsts atzītu vispārējās izglītības – vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības - dokumentu par atbilstošu izglītības programmu apguvi izsniegšanas kritērijus un kārtību, kā arī minēto dokumentu formas paraugus.

Vispārējās pamatizglītības programmas apguvi apliecina apliecība par vispārējo pamatizglītību, apliecības lielums atbilst A6 formāta lapai, un šim dokumentam ir četras lappuses. Vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi apliecina atestāts par vispārējo vidējo izglītību, tā lielums atbilst A6 formāta lapai, un šim dokumentam ir četras lappuses.

Vispārējās izglītības dokumentu izsniedz personai, kura izpildījusi visas attiecīgajā izglītības programmā noteiktās prasības un nokārtojusi valsts un izglītības iestādes noteiktos pārbaudes darbus atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajam.

Tiesības izsniegt izglītības dokumentus ir izglītības iestādei, kura īsteno Ministru kabineta noteiktā kārtībā akreditētas vispārējās izglītības programmas.

Noteikts, ka vispārējās izglītības dokumentam pievieno pielikumus: sekmju izrakstu; sertifikātu. Šie pielikumi ir neatņemama vispārējās izglītības dokumenta sastāvdaļa.

Vispārējās izglītības dokuments, sekmju izraksts un sertifikāts izsniedzami pret parakstu. Persona, kurai izsniegts vispārējās izglītības dokuments, sekmju izraksts un sertifikāts, apliecina to ar parakstu šim nolūkam paredzētā uzskaites un reģistrācijas grāmatā.

Vispārējās izglītības dokumentu veidlapu saņemšanas, noformēšanas, izsniegšanas, glabāšanas un anulēšanas kārtību nosaka izglītības un zinātnes ministrs.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1999.gada 19.oktobra noteikumi Nr.353 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti”.

Akceptēti noteikumi “Personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjoms un to pārbaudes kārtība”, kuri nosaka personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjomu un to pārbaudes kārtību.

Lai reģistrētu personas faktisko dzīvesvietu, pilsētas, novada vai pagasta pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas iestādei nepieciešamas šādas ziņas par personu: vārds (vārdi); uzvārds; personas kods. Dzīvesvietas adrese: rajons; novads; pilsēta; lauku teritorija; pilsētas rajons vai priekšpilsēta; pagasts; ciems; iela (arī bulvāris, aleja, prospekts, laukums); viensēta, māju nosaukums vai numurs; dzīvokļa numurs.

Ja pilsētas, novada vai pagasta pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas iestādei saņem no valsts vai pašvaldību institūcijas, ārstniecības, izglītības vai citas iestādes vai personas rakstisku informāciju par attiecīgās personas faktisko dzīvesvietu, tā pārbauda sniegtās ziņas.

Iestāde pārbauda: sniegto ziņu atbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām; personas reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā, kā arī ziņu par personas deklarēto dzīvesvietu neesamību Iedzīvotāju reģistrā; ziņu esamību Valsts adrešu reģistrā; vai persona dzīvo faktiskajā dzīvesvietā, izņemot gadījumus, kad ziņu sniedzējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības konstatēt personas faktisko dzīvesvietu vai persona pati sniegusi ziņas par savu dzīvesvietu.

Iestāde vai iestādes pilnvarots darbinieks var pieprasīt no ziņu sniedzēja papildu informāciju, kas nepieciešama dzīvesvietas reģistrācijai.

Noteikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Akceptēti likumprojekti “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījums Robežsardzes likumā”.

Latvija 2002.gada 10.decembrī parakstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem. Protokols uzliek par pienākumu Latvijas Republikai par krimināli sodāmām atzīt ar nodomu izdarītas darbības, ar kurām to izdarītājs nodrošina iespēju kādai personai uzturēties valstī, neievērojot nepieciešamās likumīgās šīs valsts uzturēšanās prasības.

Grozījums Krimināllikumā izstrādāts, pamatojoties uz Protokola 6.panta 1.daļas c)apakšpunktā noteikto pienākumu dalībvalstīm veikt nepieciešamos likumdošanas un citus pasākumus, lai par krimināli sodāmām atzītu darbības, kas izdarītas ar iepriekšēju nodomu un nolūkā tieši vai netieši iegūt kādu finansiālu vai citu materiālu labumu, nodrošinot iespēju kādai personai, kura nav attiecīgās valsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, uzturēties šai valstī, neievērojot nepieciešamās likumīgās uzturēšanās prasības.

Izdarot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tiks paplašinātas Valsts robežsardzes funkcijas, nosakot to kā iestādi, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas par iespējas nodrošināšanu nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. Tāpēc vienlaikus tiek izdarīts grozījums Robežsardzes likumā, kurā Valsts robežsardze tiek paredzēta kā izziņas iestāde lietās par iespējas nodrošināšanu nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Tā kā Krimināllikuma grozījumos ir paredzēta kriminālatbildība par apzinātu iespējas nodrošināšanu personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiek paredzēta administratīvā atbildība, ja šādas darbības tiek izdarītas pirmo reizi.

Izdarot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tiks arī paplašinātas Valsts robežsardzes funkcijas, jo tā tiks noteikta kā iestāde, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas par iespējas nodrošināšanu nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”.

Apsardzes darbības likuma 7.panta otrā daļa nosaka, ka lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var pārsūdzēt tiesā, taču šī minētā norma ir pretrunā ar 2001.gada 25.oktobrī Saeimā pieņemto Administratīvā procesa likumu, kas paredz, ka tiesā pieteikumu bez apstrīdēšanas augstākā iestādē var iesniegt tikai tad, ja nav augstākas iestādes.

Lai novērstu pretrunas ar Administratīvā procesa likumu, sagatavotais likumprojekts paredz, ka lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Soda reģistra likumā”.

Grozījumi Sodu reģistra likumā paredz papildināt to ar normām, kas noteiks, ka ziņas Iekšlietu ministrijai iekļaušanai Sodu reģistrā sniedz arī iestādes (amatpersonas), kuras tikai sastāda administratīvos protokolus; kas noteiks, ka par administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu Sodu reģistrā iekļaujamas arī ziņas par personas datu maiņu.

Paredzēts noteikt, ka Sodu reģistram iestādes, kuras sastāda administratīvos protokolus, nosūtīs informāciju par personām, par kuru rīcību tiks sastādīts administratīvais protokols.

Akceptēti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.139 "Kārtība, kādā valsts iestādes un amatpersonas iegūst informāciju no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas””.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10.panta 4.punkts paredz biroja tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm informāciju, dokumentus un citus materiālus. Biroja darba nodrošinājumam ir jāsaņem informācija no datorizēti uzturētā nostiprinājuma žurnāla, nekustamo īpašumu lietām un personu rādītāja (zemesgrāmatu informāciju). Kārtība, kādā valsts iestādes un amatpersonas iegūst informāciju no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, nosaka, kurām iestādēm ir tiesības saņemt šāda veida informāciju (piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam).

Līdz ar to, lai radītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma un minēto Ministru kabineta noteikumu savstarpēju saskaņošanu, kā arī nodrošinātu biroja tiesības saņemt zemesgrāmatu informāciju, noteikumu projekts paredz izdarīt grozījumu noteikumos, nosakot, ka papildus citām tajā pašreiz minētajām iestādēm arī birojam ir tiesības saņemt zemesgrāmatu informāciju.

Akceptēts rīkojums, kas paredz atcelt no amata bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" padomes locekļus R.Birķi, P.K.Elfertu, A.Grozu, I.Jaunzemi, G.Robežnieci un S.Zvidriņu.

Par spēku zaudējušu atzīts Ministru kabineta 2001.gada 9.augusta rīkojums Nr.403 "Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" padomi".

Akceptēts rīkojums, kas paredz, saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta piektās daļas 4.punktu, atļaut bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" padomes loceklim Vilim Vītolam ieņemt valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" padomes priekšsēdētāja amatu.

Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka, ka VAS padomes loceklis var savienot šo amatu ar citu amatu valsts institūcijā, ja saņemta atļauja par amatu savienošanu no institūcijas, kas šo amatpersonu ir iecēlusi amatā, tādējādi V.Vītolam kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklim ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja savienot šo amatu ar VAS “Latvenergo” padomes priekšsēdētāja amatu.

Akceptēts rīkojums, kas paredz, saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta piektās daļas 4.punktu, atļaut bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" padomes loceklim Arildam Betheram ieņemt valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka, ka VAS padomes loceklis var savienot šo amatu ar citu amatu valsts institūcijā, ja saņemta atļauja par amatu savienošanu no institūcijas, kas šo amatpersonu ir iecēlusi amatā, tādējādi A.Betheram kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklim ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja savienot šo amatu ar VAS “Latvijas valsts meži” padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Akceptēts rīkojums, kas paredz, saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta piektās daļas 4.punktu, atļaut bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Privatizācijas aģentūra" padomes loceklim Madaram Lasmanim ieņemt bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds" padomes locekļa amatu.

Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka, ka VAS padomes loceklis var savienot šo amatu ar citu amatu valsts institūcijā, ja saņemta atļauja par amatu savienošanu no institūcijas, kas šo amatpersonu ir iecēlusi amatā, tādējādi M.Lasmanim kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklim ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja savienot šo amatu ar BO VAS “Lauku attīstības fonds” padomes locekļa amatu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments