Latvijas un Vācijas draudzība ir un būs cieša

Vakar, 18. martā, turpinājās Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte Vācijā

Vakar, 18.martā, Berlīnē, pie Brandenburgas vārtiem: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs kopā ar pilsētas saimnieku — Berlīnes birģermeistaru Klausu Vovereitu Foto: A.F.I./epa

Valsts vizītes otrajā dienā, 18.martā

Vakar, 18.martā, vizītes otrajā dienā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sniedza interviju televīzijas sabiedrības "Deutsche Welle" žurnālistiem un apmeklēja Berlīnes Brīvo universitāti. Šeit augsto viešņu sagaidīja universitātes prezidents prof. Dr. Peters Gētgens un Vācijas Ārpolitikas biedrības izpilddirektors Leopolds Bills fon Bredovs. Pēc svinīgās sagaidīšanas Lielajā auditorijā Vācijas Ārpolitikas biedrības izpilddirektors Leopolds Bills fon Bredovs un Vācijas Bundestāga viceprezidente Dr. h.c. Suzanna Kastnere savās uzrunās augstu novērtēja Latvijas prezidentes lielo ieguldījumu Vācijas un Latvijas attiecību nostiprināšanā. Pēc tam universitātes prezidents profesors Dr. Peters Gētgens Vairai Vīķei-Freibergai pasniedza Universitātes zelta medaļu.

Latvijas prezidente ir otrā Eiropas valsts prezidente, kam piešķirts šāds apbalvojums. Pasniedzot zelta medaļu, tika atzīmēts, ka prezidente ir Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un ordeņa moto “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm!” pilnībā atbilst arī prezidentes dzīves gaitām un viņas darbībai. Uzsvērts prezidentes ieguldījums demokrātiskas valsts stiprināšanā un valsts integrācijā apvienotajā Eiropā. Augstu novērtēta arī Valsts prezidentes loma latviskas identitātes apzināšanā un latviešu valodas kā valsts valodas attīstībā, nodibinot Valsts valodas komisiju.

Vakar, 18.martā, vizītes otrajā dienā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sniedza interviju televīzijas sabiedrības "Deutsche Welle" žurnālistiem un apmeklēja Berlīnes Brīvo universitāti. Šeit augsto viešņu sagaidīja universitātes prezidents prof. Dr. Peters Gētgens un Vācijas Ārpolitikas biedrības izpilddirektors Leopolds Bills fon Bredovs. Pēc svinīgās sagaidīšanas Lielajā auditorijā Vācijas Ārpolitikas biedrības izpilddirektors Leopolds Bills fon Bredovs un Vācijas Bundestāga viceprezidente Dr. h.c. Suzanna Kastnere savās uzrunās augstu novērtēja Latvijas prezidentes lielo ieguldījumu Vācijas un Latvijas attiecību nostiprināšanā. Pēc tam universitātes prezidents profesors Dr. Peters Gētgens Vairai Vīķei-Freibergai pasniedza Universitātes zelta medaļu.

Latvijas prezidente ir otrā Eiropas valsts prezidente, kam piešķirts šāds apbalvojums. Pasniedzot zelta medaļu, tika atzīmēts, ka prezidente ir Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un ordeņa moto “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm!” pilnībā atbilst arī prezidentes dzīves gaitām un viņas darbībai. Uzsvērts prezidentes ieguldījums demokrātiskas valsts stiprināšanā un valsts integrācijā apvienotajā Eiropā. Augstu novērtēta arī Valsts prezidentes loma latviskas identitātes apzināšanā un latviešu valodas kā valsts valodas attīstībā, nodibinot Valsts valodas komisiju.

Pēc apbalvošanas ceremonijas Latvijas Valsts prezidente universitātes mācību spēkiem un studentiem teica runu "Latvija Eiropas Savienībā — jaunas dalībvalsts iespējas un problēmas" (skat — zemāk).

Pirmdien, 17.martā, valsts vizītes pirmajā dienā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Vācijas Federatīvās Republikas kanclers Gerhards Šrēders Foto: A.F.I./epa

Dienas vidū Latvijas Valsts prezidentei Berlīnes Rātsnamā bija saruna ar Berlīnes birģermeistaru Klausu Vovereitu.

Pēc tam Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Berlīnes parlamenta prezidentu Valteru Momperu. Pēc Berlīnes birģermeistara Klausa Vovereita uzrunas mūsu prezidente izdarīja ierakstu Berlīnes Zelta grāmatā un teica uzrunu.

Šeit notika arī Berlīnes birģermeistara rīkotas darba pusdienas.

Pēc pusdienām mūsu Valsts prezidente kopīgi ar Berlīnes birģermeistaru Klausu Vovereitu aizbrauca uz Parīzes laukumu un kopīgi kājām izgāja cauri simboliskajiem Brandenburgas vārtiem, kas trīs gadu desmitus bija aizmūrēti, šķirot Rietumberlīni no komunistiskās Austrumberlīnes un norobežojot brīvo pasauli no komunistiskās impērijas.

Pēcpusdienā Valsts prezidente devās uz vēsturisko Reihstāga ēku, kur tikās ar Bundestāga prezidentu Volfgangu Tīrzi. V. Vīķe-Freiberga arī parakstījās Bundestāga viesu grāmatā.

Pēc Bundestāga apmeklējuma Latvijas Valsts prezidente un personas, kas viņu pavada, izlidoja uz Minheni.

Bavārijas federālās zemes galvaspilsētā augsto viešņu sagaidīja Bavārijas tautsaimniecības, satiksmes un tehnoloģiju ministrs Dr. Oto Višeus ar kundzi Rosvitu.

Pievakarē Valsts prezidente tikās ar Bavārijas Ministru prezidentu Edmundu Štoiberu un Karinu Štoibera kundzi Minhenes rezidencē.

Pēc ceremoniālā gājiena uz Melno zāli V. Vīķe-Freiberga parakstījās Bavārijas valdības viesu grāmatā.

Valsts vizītes otrā diena beidzās ar Bavārijas Ministru prezidenta Edmunda Štoibera un Karinas Štoibera kundzes rīkotām vakariņām, kurās Bavārijas Ministru prezidents un Latvijas Valsts prezidente teica uzrunas.

Valsts vizītes programma ārkārtīgi piesātināta ir arī personām, kas pavada Valsts prezidenti. Profesors Imants Freibergs vizītes pirmajā dienā apmeklēja firmu “IBM Deutschland GmbH” un piedalījās uzraudzības padomes priekšsēdētāja rīkotās pusdienās, bet pēc tam iepazinās ar firmas administratīvo centru. Imants Freibergs piedalījās arī divos informātikas projektos: “Domap – Dortmundes pilsētas iedzīvotāju portāls” un “e-demokrātija – Vācijas Bundestāga diskusiju forums par datu aizsardzības tēmām”. Imants Freibergs iepazinās arī ar vairākām citām informātikas firmām un apmeklēja Berlīnes Humbolta universitātes Informātikas, programmatūru tehnikas un programmēšanas teorijas institūtu un runāja ar institūta direktoru profesoru Volfgangu Reizigu.

Šodien, 19. martā, Minhenē profesoram I. Freibergam paredzēta iepazīšanās ar “Siemens AG” administratīvo centru.

Latvijas Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers vizītes pirmajā dienā pēc piedalīšanās Vācijas un Latvijas tautsaimniecības forumā tikās ar Vācijas Satiksmes, celtniecības un mājokļu federālo ministru Manfrēdu Štolpi, bet pievakarē sniedza interviju laikrakstam “Financial Times Deutschland”.

Vakar, 18. martā, A. Šlesers darba brokastīs tikās ar Ekonomikas un darba federālās ministrijas valsts sekretāru Dr. Akselu Gerlahu.

Pievakarē pēc ierašanās Minhenē Ministru prezidenta biedram bija tikšanās ar Bavārijas ekonomikas, satiksmes un tehnoloģiju ministru Dr. Oto Vīzhoiju.

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis vizītes pirmajā dienā tikās ar Vācijas federālo iekšlietu ministru, Bundestāga deputātu Dr. Oto Šiliju un arī ar Federālās kriminālpolicijas pārvaldes prezidentu Dr.Ulrihu Kerstenu.

Vakar, 18. martā, ministrs M. Gulbis piedalījās Vācijas Federālās izlūkošanas pārvaldes prezidenta Dr. Augusta Haninga rīkotajās darba brokastīs Dr. A. Haninga dzīvoklī. Pēc tam Māris Gulbis tikās ar Brandenburgas federālās zemes Ministru prezidenta vietnieku un iekšlietu ministru Jergu Šēnbomu.

Vides ministrs Raimonds Vējonis valsts vizītes pirmajā dienā parakstīja nolīgumu starp Vācijas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālo ministriju un Latvijas Republikas Vides ministriju par vides aizsardzības pilotprojekta kopīgu realizēšanu Latvijā. No Vācijas puses nolīgumu parakstīja Vides dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālās ministrijas parlamentārā valsts sekretāre, Bundestāga deputāte Margarēta Volfa.

Rīgas, Jelgavas un Daugavpils pilsētu domju priekšsēdētāji Gundars Bojārs, Andris Rāviņš un Rihards Eigims vakar, 18. martā, no rīta atsevišķā programmā tikās ar Berlīnes birģermeistaru un ekonomikas, darba un sieviešu lietu senatoru Haraldu Volfu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors, "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Vācijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Berlīnes birģermeistara Klausa Vovereita rīkotajās pusdienās Berlīnē 2003. gada 18. martā

Augsti godātais birģermeistara kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!

Berlīnieši, man ir patiess prieks un liels gods baudīt jūsu dāvāto viesmīlību. Eiropā šodien pulsē atkalapvienošanās jaunais gars. Iegulstot savās vēsturiskajās robežās, Eiropa ir gatava attīstībai uz augšu, ienesot jaunu būtību Rīgas un Berlīnes dzīvē un padziļinot mūsu draudzību un sadarbības asinsriti.

Esmu pārliecināta, ka nākotnē Berlīni un Rīgu, divus pulsējošus Eiropas reģionālos centrus, vienos jauni ceļi ziemeļu–dienvidu un austrumu–rietumu virzienā, kas padarīs vēl dinamiskāku politikas, kultūras un biznesa dzīves apriti. Latvija no savas puses darīs visu nepieciešamo, lai šādas nozīmes projekti — “Rail Baltic” un “Via Baltica” — tiktu īstenoti.

Savā un delegācijas vārdā gribu pateikties jums, birģermeistara kungs, par izrādīto interesi un atbalstu sadarbībai ar Latviju un Rīgu. Šī sadarbība, esmu pārliecināta, tiecas perspektīvā un garantē rezultātus, kas būs būtiski visam reģionam kopumā. Atļaujiet jums, birģermeistara kungs, novēlēt spēku un enerģiju. Būsim iepriecināti jūs sagaidīt Latvijas skaistajā rudenī Rīgā Berlīnes dienu pasākumu ietvaros.

Tosts Vācijas federālā prezidenta Johannesa Raua sniegtajās vakariņās valsts vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā Berlīnē 2003. gada 17. martā

Augsti godājamais federālais prezident! Ļoti cienītā Raua kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks un liels gods būt valsts vizītē jūsu skaistajā un Latvijai tik draudzīgajā zemē. Vēlos pateikties federālajam prezidentam doktoram Raua kungam un visai vācu pusei par viesmīlību un sirsnīgo uzņemšanu. Mūsu regulārās un saturiski piepildītās tikšanās ar prezidentu Rauu ir bijušas vērtīgas gan no valstu attiecību viedokļa, gan nozīmīgas man personīgi.

Šai vizītei ir īpaša nozīme — mūsu valstu attiecību bagātajā vēsturē šī ir pirmā Latvijas prezidenta valsts vizīte Vācijas Federatīvajā Republikā. Tā vainago gan līdzšinējo attiecību attīstības posmu, gan izceļ mūsu valstu un tautu draudzību un attiecību briedumu, tā ir arī ieguldījums tālākai attīstībai mūsu sadarbībā.

Mūsu attiecības pastāvīgi pilnveidojas — caur daudzām ciešām saitēm un arī pretrunām pagātnē, caur dinamisku attīstību un mijiedarbību šodien, tās vērstas uz mūsu kopīgo vērtību saglabāšanu vienotā un drošā nākotnes Eiropā.

Federālā prezidenta kungs, Raua kundze!

Vācu un latviešu kultūras jau izsenis savijušās kopīgām saknēm un tradīcijām. Gadsimtu garumā vācu kultūras klātienei ir bijusi neatsverama loma visā mūsu reģionā.

Latviešu tautasdziesmas nonākušas līdz Viduseiropas kultūras nāciju apziņai, pateicoties arī Johana Gotfrīda Herdera ieguldījumam, kurš nozīmīgu dzīves posmu pavadīja Rīgā. Bez vācbaltu dzejnieka Jākoba Mihaela Reinholda Lenca balss nav iedomājams pirmsklasiskās vācu literatūras kopkoris. Frīdriha Šillera luga “Laupītāji” bija viena no pirmajām teātra izrādēm latviešu valodā. Johanam Volfgangam fon Gētem Latvijā bija gan draugi, piekritēji, cienītāji, gan arī krasi oponenti, kas liecina par Gētes lielo ietekmi uz sabiedrisko domu Latvijā. Rihards Vāgners ir darbojies kā diriģents Rīgā.

20. gadsimts iegājis mūsu abu tautu vēsturē ar īpaši smagiem pārbaudījumiem un ciešanām. Otrais pasaules karš prasījis traģiski daudz upuru, prātam neaptverams ir to upuru skaits, kas gāja bojā holokaustā. Pēc kara Vācija tika sadalīta, bet Latvija gaidīja savu neatkarību. Radās miljoniem bēgļu un pārvietoto personu, kas zaudēja ģimenes un visu, kas tiem bija dārgs. Arī mana ģimene bija šo bēgļu pulkā, un mūsu ceļi toreiz veda caur Parhimu, Šverīni un Vismāru kara noslēguma mēnešos.

Paldies Dievam, 20. gadsimts noslēdzās pavisam citā gaisotnē, un jaunais, 21. gadsimts ir iesācies tik pozitīvajā Eiropas vienotības un ES paplašināšanās zīmē.

Diplomātisko attiecību atjaunošana starp Latviju un Vāciju 1991.gadā pavēra ceļu jaunu, vienlīdzīgu un ciešu attiecību veidošanai. Ap 30 000 lielā vācbaltiešu kopiena Vācijā ar patiesām simpātijām sniedza un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas un Vācijas attiecību veicināšanā, kalpojot par tiltu starp divām senām Eiropas kultūrām. Ļoti svarīgs bija Vācijas atbalsts Latvijas neatkarības stiprināšanā, mūsu mērķu — dalības ES un NATO — sasniegšanā, kā arī sniegtā palīdzība visdažādākajās jomās. Paldies Vācijai par to!

Šobrīd Latvijas un Vācijas attiecības kvalitatīvi ir attīstījušās no Baltijas valstu “advokāta” līdz uzticamai partnerībai.

No nākamā gada mūsu saites būs vēl ciešākas — mēs būsim gan sabiedrotie, gan partneri Eiropas Savienībā un NATO.

Eiropas apvienošanas megaprojektā Vācijas loma ir nenovērtējama. Mūsuprāt, ES un NATO paplašināšana ir savstarpēji papildinošas šā projekta daļas, kas nodrošinās ilgstošu drošību, stabilitāti un izaugsmi Eiropā. Tāpēc vēlamies saglabāt un attīstīt abas organizācijas par vēl spēcīgākām un vienotākām, lai tās spētu īstenot mērķus un cerības visas Eiropas nākotnes drošībai.

Nākotnes Eiropas redzējumā Latvijai svarīgas ir arī lielo un mazo tautu vienlīdzīgas iespējas dot ieguldījumu kopīgās nākotnes attīstībā, vienlaikus saglabājot un attīstot unikālo kultūras mantojumu.

Šajā gadījumā nākotnes Eiropa noteikti kļūs arī par kultūras Eiropu. Izmantojot visu Eiropas tautu potenciālu un pienesumu, tās loma pasaulē pieaugs, jo kultūras Eiropai nav mīnusu, kultūras Eiropā viens otru bagātina.

Augsti godātais federālā prezidenta kungs! Ļoti cienītā Raua kundze!

Savā un mana dzīvesbiedra vārdā gribu novēlēt Vācijas tautai arī turpmāku uzplaukumu un labklājību. Atļaujiet jums, prezidenta kungs un cienītā Raua kundze, novēlēt spēku un enerģiju darbā! Es uzsaucu šo tostu par divām senām kultūrām, lai to pienesums Eiropai nākotnē kļūst arvien bagātāks, lai Latvijas un Vācijas valstu draudzība un sadarbība sniedz labklājību mūsu tautām!

 

Vācijas federālais prezidents Johanness Raus:

Tosts Vācijas federālā prezidenta Johannesa Raua sniegtajās vakariņās valsts vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā Berlīnē 2003. gada 17. martā

 

Esiet sirsnīgi sveicināti "Bellevue" pilī! Vācija jums nav sveša, prezidentes kundze. Tā bija viens no jūsu trimdas ceļa posmiem, arī vēlāk jūs bieži apmeklējāt mūsu zemi. Tomēr tagad jūs esat ieradusies kā Latvijas valsts vadītāja pirmajā valsts vizītē kopš 1991. gada, kad jūsu valsts atguva neatkarību. Tas mums sniedz īpašu gandarījumu.

Vācieši un latvieši var atskatīties uz notikumiem bagātu vēsturi, uz gadsimtiem ilgām auglīgām, taču dažkārt arī sarežģītām savstarpējām attiecībām. Pirmsākumos bija bīskaps Alberts no Brēmenes un Rīgas dibināšana.

Vācbalti, kuri gadsimtiem ilgi dzīvoja Daugavas krastos, līdz pat šodienai ir saglabājuši saiknes ar Latviju un veido tiltu starp mūsu valstīm.

Rīgas astoņsimtgades svinības 2001. gada augustā man palikušas atmiņā kā īpaši skaists notikums. Es neaizmirsīšu priecīgos cilvēkus, kuri kuplā skaitā pulcējās pilsētas ielās un laukumos, viņu acīm redzamo gandarījumu par savu zemi un vēstures gaitas apziņu.

Runājot par kultūras tuvību, mēs domājam par Rihardu Vāgneru, kurš Rīgā bija teātra direktors, par Johanu Gotfrīdu Herderu, kura personību veidoja šī pilsēta, par Verneru Bergengrīnu, kurš dzimis Rīgā un visu mūžu saglabājis saikni ar jūsu zemi.

Taču mēs nedrīkstam aizmirst arī mūsu kopīgās vēstures traģēdijas: nacistiskās Vācijas nodevību pret Latviju un vācu okupācijas laika šausmas.

Šodien Vācijas un Latvijas ciešā sadarbība balstās uz savstarpēju uzticēšanos. Vācija ir jūsu valsts lielākā tirdzniecības partnere, arī investīciju jomā tā ieņem pirmo vietu, apsteidzot Zviedriju. Notiek rosīga apmaiņa izglītības un zinātnes jomā, par cilvēku savstarpējo tuvināšanos liecina aktīvā pilsētu sadarbība.

Dzejolī "Vienas zemes bērni" Vera fon Zasa attēlo Vācijas un Latvijas ciešo sasaisti:

 

"Vaina, sāpes,

liktens spēle ļauna

cieši tur mūs

neraujamās skavās.

Kas mūs kādreiz šķīra,

tā vairs nava.

Vienu ceļu ejam mēs

no jauna."

Jūsu valsts, tāpat kā pārējie kaimiņi Baltijā, ir mūzikas un dzejas zeme. Herders savulaik rakstīja: "Latviešu dzejas māksla ir īpaša un liecina par to, ka daba bija un joprojām ir tās skolotāja."

Mūsu ausīs vēl skan vārdi "dziesmotā revolūcija", kas bija brīnumains ceļš uz brīvību.

Laiks pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā noteikti pieder pie Latvijas vēstures laimīgākajām lappusēm. Jūs, prezidentes kundze, esat savas valsts integrējošais un vienojošais spēks, jums pieder ievērojama loma valsts ārpolitikas veidošanā. Es labi atceros mūsu tikšanos Rīgā, kad jūs iezīmējāt perspektīvu – Latvijai jākļūst par Ziemeļatlantijas alianses un Eiropas Savienības dalībvalsti. Šodien jūsu mērķis ir sasniegts: pēc dažām dienām tiks parakstīts protokols, kas apliecina Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam, bet vēl pēc pāris nedēļām – līgums, kurš jūs ievedīs Eiropas Savienībā. Ar dziļām simpātijām jau no paša sākuma mēs pavadījām Latviju ceļā uz Eiropu un atbilstoši savām iespējām atbalstījām jūsu valsts vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. Tagad mēs priecājamies kopā ar jums!

Dāmas un kungi, mēs esam guvuši vērā ņemamus panākumus, veidojot arvien ciešāku sadarbību Eiropā – tādu, kādu to vēlējās redzēt Eiropas Savienības dibinātāji. Mēs esam pārvarējuši auksto karu un mūsu kontinenta sadalīšanu. Šodien Eiropa ir miera un stabilitātes kontinents.

Un tomēr: mēs vēl ne tuvu neesam sasnieguši to, ko vēlamies, to, kas būtu pareizs un nepieciešams. Tas visvairāk skar kopējas ārpolitikas un drošības politikas veidošanu. Visskaudrāk par to liecina Balkānu krīze, jo īpaši globālie attīstības procesi pēc 2001. gada 11. septembra. Eiropas Savienībai jāuzņemas lielāka atbildība gan tās iekšienē, gan ārpus savām robežām un jāizrāda lielāka gatavība kopīgai rīcībai.

Protams, sevišķi grūti ir tad, ja, kā Irākas gadījumā, jālemj par karu un mieru. Mums ir jāakceptē fakts, ka šajā tik svarīgajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi. Eiropas Savienībā un arī kandidātvalstīs, kaut arī mūsu politiskie mērķi attiecībā uz Irāku ir vienoti.

Mums vairāk jārunā vienam ar otru, nevis vienam par otru, un jāmācās labāk uzklausīt citus. Galvenais ir nepieļaut, ka šāda krīze sašķeļ mūs un apdraud Eiropas integrāciju.

Divas Eiropas nepastāv. Mēs visi piederam pie vecās Eiropas ar tās ilgo vēsturi, pieredzi un katastrofām, ar kultūras vērtībām, gudrību un izcilo daudzveidību. Un mums visiem kopā jāveido jaunā Eiropa, vienotības un atbildības, attīstības un mūsdienīguma Eiropa un, kas ir pats galvenais, Eiropa, kas saistās ar paļāvību un cerībām tik daudziem cilvēkiem tālu aiz mūsu kontinenta robežām.

Ar šo domu atļaujiet man uzsaukt tostu par prezidenti Vīķi–Freibergas kundzi un profesoru Freibergu, par Latvijas labklājību, par Vācijas un Latvijas sadarbību un mūsu kopīgo dzimteni Eiropu.

 

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa “Latvija Eiropas Savienībā – jaunas dalībvalsts iespējas un problēmas” Berlīnes Brīvajā universitātē 2003. gada 18. martā

 

Augsti godātais profesor Getgensa kungs, fon Bredova kungs, Kastneres kundze, profesor baron fon Šteten!

Šajā pirmajā Latvijas valsts vizītē Vācijā es kā Latvijas Valsts prezidente jūtos patiesi pagodināta, saņemot Berlīnes Brīvās universitātes goda medaļu. Es to uzlūkoju ne tikai kā augstu savas darbības vērtējumu, bet vienlaikus arī kā atzinību Latvijas valsts panākumiem.

Man ir īpašs prieks par to, ka šis gods nāk no Berlīnes Brīvās universitātes. Jo Berlīnes Brīvā universitāte nav tikai universitāte kā visas citas, tā ir leģenda, tā ir simbols.

Kāda bija vajadzīga drosme, lai 1948. gadā – ārkārtējas starptautiskās spriedzes situācijā, kad Staļina režīms veica Rietumberlīnes blokādi, – domātu par universitātes dibināšanu! Kāda apņēmība bija nepieciešama, lai to paveiktu kara izpostītajā, sadalītajā pilsētā! Cik skaidru nākotnes vīziju tas prasīja, cik dziļu pārliecību par demokrātijas vērtībām, lai universitāti izveidotu un attīstītu! Berlīnes Brīvā universitāte stāv un ir stāvējusi par ticību brīvībai un par drosmi to aizstāvēt un sargāt, tā stāv par uzticību patiesībai un par gatavību nenogurstoši tai kalpot, tā stāv par pārliecību par personības vērtību un par spēju pūlēties, lai to izkoptu un pilnveidotu. Vēlos izmantot šo izdevību, lai izteiktu savu dziļo personīgo cieņu un apbrīnu pret šīs universitātes pārstāvētajām vērtībām un visiem tiem, kas centušies tās īstenot un ieviest.

Atrašanās Vācijā manī personīgi izraisa vienlaikus priecīgas un smeldzīgas jūtas. Mana pirmā saskare ar Vāciju bija bērnības bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās, kad, līdzīgi miljoniem citu, pārdzīvoju bēguļošanu, aukstumu, badu, ilgstošos uzlidojumus un iznīcinošo bumbošanu. Mani vecāki toreiz ar smagu sirdi pameta savu dzimteni un visu, kas viņiem dārgs, lai bēgtu no Latvijas otrreizējās padomju okupācijas un no totalitārā režīma, ko tie nebija gatavi panest. Viņi bija jau pārdzīvojuši asiņaino padomju okupāciju 1940. un 1941. gadā un tai sekojošo asiņaino nacistu okupāciju no 1941. līdz 1944. gadam. Viņi cerēja atgriezties mājās tad, kad pēc kara Latvija būtu atguvusi savu neatkarību. Šīs cerības nepiepildījās, un sava mūža laikā viņi šo atgriešanos nesagaidīja, jo ilgāk nekā 50 gadus Latvija palika Padomju Savienības jūgā.

Tamdēļ šodien, kad stāvu jūsu priekšā kā atjaunotās, brīvās Latvijas Valsts prezidente, es to izjūtu ne tikai kā dziļi personīgu gandarījumu, bet arī kā simbolisku godinājumu tiem visiem, kas šo dienu vairs nesagaidīja. Tas ir apstiprinājums tam, ka brīvības sapņi var piepildīties un ka taisnība tomēr var uzvarēt, kaut arī dažreiz ļoti ilgi uz to ir bijis jāgaida.

Dāmas un kungi!

Pateicoties Vācijas un citu valstu draudzīgajam atbalstam, Latvija ir spējusi ieviest vērienīgas reformas un pieņemt radikālas pārmaiņas īsajā 12 gadu laika posmā, kopš tā atguva savu neatkarību 1991. gadā. Pērnā gada nogalē Latvija tika uzaicināta kļūt par ES un NATO dalībvalsti. Tas ir būtisks mūsu sekmju apliecinājums un centienu vainagojums, kurā Vācijas atbalstam ir bijusi svarīga loma.

Pirms diviem gadiem Latvija no savas puses atbalstīja Vāciju ievēlēšanai ANO Drošības padomē un, neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem atsevišķos jautājumos, arī šodien pieņemtu to pašu lēmumu. Jau šodien latvieši un vācieši plecu pie pleca strādā gan miera uzturēšanas operācijās Balkānos, gan starptautiskajā koalīcijā Afganistānā, gan Eiropas Konventā, veidojot kopīgās Eiropas nākotni.

Šodien Eiropā valda miers un stabilitāte, vairums Eiropas tautu vai nu jau dzīvo labklājībā, vai strauji uz to virzās. Līdz ar Baltijas un Austrumeiropas valstu uzaicināšanu NATO un ES ir pārvarēta arī pretdabiskā Eiropas sašķeltība, tiek likvidētas Otrā pasaules kara sekas. Eiropa tiek apvienota bez kara un vardarbības, un Vācijas loma šajā megaprojektā ir milzīga.

Šī Eiropas apvienošanās tiek balstīta uz tām pašām nemainīgām Rietumu civilizācijas vērtībām, kas veidojušas pamatus šīs universitātes dibināšanai. Brīvība un vienlīdzība, cilvēktiesības un tiesiskums ir vienlaikus veicinājušas tādu sekmīgu starptautisku organizāciju kā Eiropas Savienības un NATO tapšanu.

Tuvākajā nākotnē Vācija un Latvija būs partnervalstis abu organizāciju ietvaros. Vācijas atbalsts Austrumeiropas tautu brīvības alkām un konkrēti ES un NATO paplašināšanai ir balstījies gan sapratnē par vēsturisko atbildību, gan skaidrā vīzijā par vienotas Eiropas iespējamību.

Latvijas skatījums uz Eiropas nākotni balstās pārliecībā, ka ES un NATO paplašināšana ir savstarpēji papildinoši procesi. Tie abi ir sekmīgākie projekti Eiropas vēsturē. Līdz ar NATO ES ir nodrošinājusi stabilitāti, mieru un saticību Eiropā, kā arī izaugsmi un labklājību tās iedzīvotājiem. Tāpēc mēs izvēlējāmies pievienoties, tāpēc mūsu vēlme ir abas organizācijas stiprināt arī turpmāk.

Dāmas un kungi!

Starpkaru periodā izcilais vācu ārlietu ministrs Gustavs Štrezemans uzskatīja: “Eiropa nav veidojums, kas varētu pastāvēt pats par sevi. Eiropa ir iespējama tikai pasaules un pasaules ekonomikas ietvaros.”

Latvijas redzējumu par ES nākotni nosaka vairāki pamatprincipi:

ES dalībvalstu līdzvērtība neatkarīgi no lieluma, izvietojuma un iedzīvotāju skaita;

nepieciešamība nodrošināt ES konkurētspēju starptautiskā vidē;

jauni drošības izaicinājumi – terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, organizētā noziedzība u.c. –, kuri prasa jaunas sadarbības formas un līmeņus;

cieša sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.

Mēs patiesi vēlamies, lai ES dalībvalstīm būtu politiska apņēmība īstenot pieņemtos lēmumus un reformas, piemēram, Lisabonas stratēģiju, kā arī reformēt Kopējo lauksaimniecības politiku, turpināt ekonomisku liberalizāciju un atvērtību.

Kopīgi ar Vāciju mēs uzskatām, ka Eiropas Komisijai jāpiešķir lielākas kompetences, jo tā aizstāv visu dalībvalstu intereses un ir neitrāla un efektīva; ka nacionālajiem parlamentiem jābūt lielākai iesaistei ES jautājumu lemšanā; ka iekšlietu un tieslietu jautājumi jāiekļauj kopējā ES tiesību ietvarā.

Vienlaikus mēs iestājamies par rotējošas ES prezidentūras saglabāšanu, jo tā ir simbols un praktisks apliecinājums dalībvalstu vienlīdzībai; mēs uzskatām, ka katrai dalībvalstij jābūt savam komisāram, jo arī tas ir apliecinājums tam, ka esam pilntiesīga dalībvalsts. Tieši tāpēc mēs ļoti stingri vēlamies piedalīties Starpvaldību konferencē kā pilntiesīga dalībvalsts.

Dāmas un kungi!

Eiropas Savienības un NATO centrs drīzumā pavirzīsies uz austrumiem, Baltijas valstīm un Polijai tajos iestājoties. Šīm jaunākajām dalībvalstīm būs svarīga loma, pilnveidojot ES un NATO attiecības ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Tām papildus būs jāuzņemas jauna atbildība par ārējo robežu efektīvu kontroli un jāpārņem funkcijas, ko līdz šim ir veikušas tādas ES un NATO robežvalstis kā, piemēram, Vācija.

Taču, sargājot Eiropas Savienības ārējo robežu, mums jāizvairās no jauna mūra uzcelšanas. Mēs neesam ieinteresēti, lai Eiropā rastos jaunas dalījuma līnijas. Tieši otrādi — mēs vēlamies, lai mūsu kaimiņi būtu attīstītas, turīgas, demokrātiskas un drošas valstis.

Viens no svarīgākajiem attīstības veicinātājiem ir reģionālā sadarbība.

Vācija un Latvija ir Baltijas jūras reģiona valstis. Mūsu kopīgās interesēs ir veicināt drošību, stabilitāti un labklājību šajā reģionā. Kultūras un vēsturiskais mantojums, drošības izaicinājumi un nākotnes perspektīvas mūsu reģionā ir visai līdzīgas. Tie veido pamatu tālākajai sadarbībai un attīstībai.

Baltijas jūras reģions politiski, sabiedriski un saimnieciski jau ir kļuvis par vienu no dinamiskākajiem reģioniem Eiropā. Baltijas jūras reģionā notiek desmitā daļa no pasaules tirdzniecības darījumiem. Augsti izglītotais darbaspēks, labā infrastruktūra, daudzās ostas padara Baltijas jūras reģionu par vienu no vislabāk attīstītajām saimniekošanas telpām arī globālā mērogā.

Pēc 2004. gada 1. maija visas valstis ap Baltijas jūru, izņemot Krieviju, būs Eiropas Savienības sastāvā. Un tas noteiks Baltijas jūras reģiona būtiskākās nākotnes attīstības tendences. Piekrastes reģioniem visos Baltijas jūras krastos tiek prognozētas labas attīstības perspektīvas.

Šobrīd šajā reģionā diemžēl vēl pastāv ievērojamas atšķirības ienākumu un algu līmenī, dzīves standartā un mūža ilgumā. Nākotnē svarīgs uzdevums būs mazināt šīs atšķirības, un šajā procesā ES ar saviem attīstību veicinošiem mehānismiem būs jāspēlē ļoti nozīmīga loma. ES, būdama nozīmīgākais ekonomiskās attīstības virzītājspēks Baltijas jūras reģionā, sekmēs arī šodien vērojamo atšķirību pārvarēšanu. Pieņemot, ka būsim spējuši tam radīt visus nepieciešamos politiskos un tiesiskos priekšnoteikumus, ES paplašināšanās spēs radīt vajadzīgo saimniecisko

Vācijas austrumu reģionu, Polijas, Baltijas valstu un Krievijas tikai daļēji izmantotais ekonomiskais potenciāls ietver sevī milzīgas attīstības iespējas. Baltijas valstīm un Polijai attīstības grūdienu ir nodrošinājusi Eiropas un transatlantiskās integrācijas perspektīva, kas prasīja straujas un dažkārt arī sāpīgas reformas. Cerams, ka arī Krievijai būs nepieciešamā reformu griba un spēja, kas ļaus turpināt demokrātiskas labklājības valsts attīstības ceļu. Tādējādi iegūs ne tikai Krievijas tauta un valsts, bet arī viss mūsu reģions un kontinents.

Dāmas un kungi!

Drīz vien Latvija un Vācija kļūs par partnerēm jaunajā, paplašinātajā Eiropas Savienībā. Mūsu kopīgās interesēs ir, lai 25 dalībvalstu organizācija darbotos efektīvi un lai tā atbilstu tām prasībām, kādas izvirza šīsdienas izaicinājumi. Latvija lielu nozīmi piešķir darbībai Eiropas Konventā, kuram būtu jārod atbildes uz vēl daudziem neskaidriem jautājumiem. Var piekrist Eiropas Konventa prezidentam Valerī Žiskāram d'Estēnam, ka viens no Eiropas svarīgākajiem uzdevumiem ir iesaistīt eiropiešus vēsturiskajā Eiropas apvienošanā, lai ikviens eiropietis justos piederīgs šim projektam.

Latvijā diskusija par Eiropas nākotni ir ne tikai iespēja piedalīties kopējas vīzijas veidošanā, tā ir arī debašu process Latvijas sabiedrībā, kas noslēgsies ar iestāšanās referendumu šā gada rudenī.

Eiropas Savienības darbība šķiet sarežģīta un sveša daudziem eiropiešiem, kā par to liecina dažādās valstīs veiktās socioloģiskās aptaujas. Tādēļ, reformējot tās institūcijas, jāpatur prātā vienkāršības un skaidrības princips, lai ES pilsoņiem rastos lielāka izpratne par to, ko dara šī organizācija un par ko atbild katra ES institūcija. Eiropas Savienības pilsoņiem jājūt, ka ES institūcijas pārstāv un aizstāv viņu intereses. Līdz ar Vāciju Latvija uzskata, ka viens no veidiem, kā to panākt, ir Eiropas Komisijas prezidenta ievēlēšana Eiropas Parlamentā.

Šķiet, visi ir vienisprātis – ārējā un drošības politika ir viena no jomām, kur būtu jāuzlabo ES efektivitāte. Spēcīga un vienota paplašināta Eiropa iegūtu vairāk svara un ietekmes pasaulē. Eiropas ārlietu ministra posteņa radīšana dotu vairāk iespēju to izmantošanai visu dalībvalstu labā.

Dāmas un kungi!

Pusgadsimta garumā NATO alianse ir bijusi galvenais Eiropas drošības garants. Transatlantiskā sadarbība ir izturējusi laika pārbaudi, un Berlīnes Brīvā universitāte ir viens no spilgtākajiem šīs sadarbības apliecinājumiem. Tieši ilgstoši sekmīgā NATO darbība izskaidro septiņu Prāgas sammitā uzaicināto valstu vēlmi iestāties aliansē, kā arī vēl trīs citu t.s. Viļņas desmitnieka valstu nopietno apņēmību uz to gatavoties. Latvijas interesēs ir droša nākotne vienotā Eiropā, ko atbalsta spēcīga NATO alianses transatlantiskā saite.

Vienlaikus mēs apzināmies, ka būt sabiedrotajam NATO nozīmē ne tikai saņemt drošības garantijas, bet arī sniegt tās vajadzības gadījumā citiem sabiedrotajiem. Mēs uzskatām, ka neatkarīgi no valsts lieluma, atrašanās vietas un iekšpolitiskās situācijas mēs nedrīkstam atteikt atbalstu kādam sabiedrotajam, ja tas uzskata, ka ir nopietni apdraudēts. Jo – ja kādreiz palīdzība būs vajadzīga mums pašiem, gribētos saņemt tādu pašu atbalstu.

Šobrīd Irākas atbruņošanās jautājums ir radījis nopietnu starptautisku krīzi. Gan ANO Drošības padomē, gan NATO, gan ES valstu starpā ir krasas atšķirības taktikas izvēlē par to, kā Irāka ir atbruņojama un cik ilgā laikā tam jānotiek. Taču nedrīkstam aizmirst, ka mūsu stratēģiskais mērķis paliek tas pats, kas Irākai vienprātīgi izteikts ANO Drošības padomes 1441. rezolūcijā. Irākai ir pilnībā jāievēro visas šajā rezolūcijā iekļautās prasības.

Latvijas valdības pozīcija ir tāda, ka arī mēs esam par mieru Irākā, taču šis miers ir pilnīgi Sadama Huseina rokās. Ja viņš nav gatavs pilnībā pakļauties ANO prasībām, tad kaut kādā stadijā tam ir jāizraisa nopietnas sekas. Visbēdīgākais visā šajā situācijā būtu, ja mēs ļautu Irākas diktatoram mums visiem uzspiest savu gribu un savu dienaskārtību. Domstarpības par Irākas atbruņošanas veidiem un laika termiņiem nedrīkstētu nopietni un paliekoši sašķelt ANO, NATO aliansi un Eiropas Savienību. Mums tagad visiem priekšā stāv ļoti nopietni izaicinājumi. Vienalga, kas notiek tuvākajās dienās un mēnešos, mums visiem kopā ir jāpūlas, lai veiksmīgi pārvarētu šīsdienas vētras. Mums pašiem savā dienaskārtībā ir pietiekami daudz jautājumu, kas izriet no mūsu pašu izvirzītajām prioritātēm. Pie tiem mēs gribētu strādāt, lai turpinātu kopīgi būvēt mūsu vienotās Eiropas nākotnes ēku.