Par līgumu starp Latvijas un Vācijas Vides ministrijām

Vakar, 18.martā, atgriezies no vizītes Vācijā, vides ministrs Raimonds Vējonis rīkoja preses konferenci par projekta "Mājokļa sanācijas iniciatīva enerģijas taupīšanai" sākšanu Latvijā.

Ministrs R.Vējonis uzsvēra, ka līgums starp Vācijas Federatīvās Republikas Vides ministriju, Latvijas Republikas Vides ministriju, Vācijas Attīstības banku un Latvijas Hipotēku un zemes banku parakstīts mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vizītes laikā. Līguma būtība ir piešķirt Latvijai kredītu līdz 5 miljoniem eiro un 2,103 miljonu eiro dāvinājumu vides izmēģinājumprojektam enerģijas taupīšanas programmā. Dāvinājuma summa ir paredzēta kredītprocentu samazināšanai, tādējādi kredītprocenti būs ļoti nelieli – tikai 2 līdz 3 procenti.

“Savā ziņā arī pēc nosaukuma šis projekts izklausās pēc mājokļu un būvniecības projekta. Tomēr projekta filozofija ir vides jautājumi un galvenokārt ogļskābās gāzes izmešu samazināšana gaisā. Gan Latvija, gan Vācija ir pievienojusies ANO vispārējai konvencijai par klimata izmaiņām. Ogļskābās gāzes izmešu samazināšana gaisā ir viens no pasākumiem, kas veicami energotaupīšanas nodrošināšanai. Veicot mājokļu siltināšanu, logu, durvju nomaiņu, ir iespējams samazināt enerģijas patēriņu, tai skaitā arī ogļskābās gāzes daudzuma nonākšanu apkārtējā vidē,” skaidroja vides ministrs. Pēc veiktajiem aprēķiniem, izmešu daudzumu iespējams samazināt gandrīz par 50%. Tādējādi šādu projektu īstenošana ir būtiska gan vides saudzēšanas, gan enerģijas taupības nolūkos. Paredzētais projekta darbības laiks ir divi gadi. Kā projekta ieviesējinstitūcija ir paredzēts Vides investīciju fonds, savukārt nauda tiks ieskaitīta Hipotēku un zemes bankā. Fonda uzdevums būs palīdzēt iespējamiem projektu iesniedzējiem to sagatavošanā, kā arī līdzdarboties projektu vērtēšanā.

Ir domāts, ka kredītu lielo (60–70 dzīvokļu) dzīvojamo māju siltināšanai, sagatavojot projekta pieteikumu, varēs saņemt namu apsaimniekošanas sabiedrības, kooperatīvi, kā arī pašvaldības. Kredīta atdošanas laiks ir noteikts līdz 20 gadiem. Pārrēķinot naudas ieguldījumu uz vienu dzīvokli, lēsts, ka tie varētu būt 6,5 tūkstoši eiro. Tādējādi projekta ietvaros varētu veikt siltināšanas darbus 11 mājām. Papildnosacījums tam, lai pretendētu uz kredīta saņemšanu, ir apliecināts divu trešdaļu mājas iedzīvotāju atbalsts. Ja tikai neliela daļa mājas iedzīvotāju piekrīt kredīta ņemšanai, to nevarēs iegūt. Vācijas puses nosacījums bija 75% mājas iedzīvotāju vēlme veikt siltināšanas darbus viņu namā, teica R.Vējonis.

Bez naudas saņemšanas projekts paredz arī mācību projekta īstenošanu, turklāt tas būs dāvinājums.

R.Vējonis izteica vēlmi, lai projekta pieteikumus sagatavotu ne vien Rīgas, bet arī reģionu pārstāvji. Ja pilotprojekts noritēs veiksmīgi, Vācijas Vides ministrija izteikusi gatavību domāt par līdzīgu sadarbību un projektiem arī turpmāk. R.Vējonis arī atzina, ka projektā piešķirtā kredītsumma milzīgajām Latvijas vajadzībām nav liela. Tomēr, zinot daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju svārstīgo attieksmi un viedokļu dažādību, ministrs izteica cerību, ka konsenss tiks panākts un Latvijas nedaudz vairāk nekā desmit daudzdzīvokļu nami tiks siltināti un vienlaikus labiekārtoti.

Atklātais konkurss kredīta pieteikumiem tiks izsludināts tuvākajos pāris mēnešos.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore