Lai revīzija notiktu ciešā saskaņā ar likumu

Fatma Frīdenberga, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinot aizsākto rakstu sēriju par jaunievēlētajām pašvaldībām veicamajiem uzdevumiem (sk. 2001. gada 11. aprīļa “LV” Nr.58 (2445)) , šoreiz “Latvijas Vēstnesī” — par revīzijām pašvaldībās.

Likumā “Par pašvaldībām” 2000. gada nogalē tika pieņemti grozījumi. Grozījumos, kas spēkā stājās 2001. gada 11. martā, būtiski mainīta finansu revīzijas sistēma pašvaldībās. Likums tagad nosaka, ka pašvaldības var veidot revīzijas komisijas vai arī pieaicināt profesionāļus revīzijas veikšanai pašvaldībās. Likuma 70. pants līdz grozījumu pieņemšanai noteica, ka revīzijas komisijas pašvaldībās ir obligāts nosacījums. Tagad likuma 70. — 74. pants paredz jaunu kārtību revīzijas institūta veidošanai, nosakot detalizētāku finansu revīzijas veikšanas kārtību, lai tiktu kontrolēts finansu izlietojums atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam un tāmēm, lai tiktu pārbaudīta pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonu darbības likumība un tiktu kontrolēta pašvaldības apsaimniekošanas kārtība, kurai jāatbilst iedzīvotāju interesēm. Blakus revīzijas sistēmas izmaiņām pašvaldībā 72. panta jaunā redakcija nosaka arī pašvaldības pienākumu sastādīt gada publisko pārskatu par pašvaldības darbību.

Likums vairs neparedz obligātu revīzijas komisijas veidošanu un atļauj pašvaldībai brīvi izvēlēties, kā kontrolēt finansu plūsmu pašvaldībā.

Šādus grozījumus likumā atzinīgi novērtējušas gan pašvaldības, gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan dažādu nozaru speciālisti, jo bieži vien revīzijas komisijā bija jāstrādā iedzīvotājiem, kam nav nepieciešamās speciālās izglītības, lai pārzinātu visas darbības ar finansu dokumentiem un spētu tajos pamanīt kļūdas. Likums šobrīd nosaka, ka revīzija ir jāveic, tikai nenosaka, kā to darīt. PLP ir vairāki ieteikumi pašvaldībām, kā nodrošināt revīzijas veikšanu, bet izvēle jāizdara katrai pašvaldībai atkarībā no finansiālajām iespējām. Mazākām pašvaldībām PLP iesaka vienoties par viena profesionāla revidenta algošanu vairākās pašvaldībās. Šis speciālists varētu regulāri un laikus katrā no pašvaldībām veikt pārbaudi. Šādai izvēlei par labu runā argumenti, ka profesionāla revidenta pakalpojums varētu būt salīdzinoši dārgs, turklāt speciālistam tikai vienā pašvaldībā nebūs pārāk daudz ko darīt. Jautājumu par revidenta algošanu iespējams atrisināt arī reģionālā līmenī, vienojoties ar rajona pašvaldību. Ja rajona pašvaldība būtu atsaucīga, tā varētu izveidot finansu departamentu vai kontroles nodaļu, kuras uzturēšanai zināmas iemaksas veiktu vietējās pašvaldības, bet pretī saņemtu nodaļas darbinieku pakalpojumus. Lielākām un bagātākām pašvaldībām varētu ieteikt izveidot iekšējā audita vai kontroles nodaļu, kādas jau veiksmīgi darbojas, piemēram, ministrijās. Šādām nodaļām nākotnē vajadzētu būt arī finansiāli stabilās, spēcīgās pašvaldībās.

Iekšējais audits nenozīmē tikai finansu kontroli, bet arī vadības kontroli, proti, vadības efektivitātes pārbaudes, pārstrukturēšanas iespēju prognozi, jaunu nodaļu izveides plānošanu un citu institūcijas vadības aspektu plānošanu. Iekšējā audita pamatprincipi valsts pārvaldes institūcijās ir izstrādāti sīkāk — no šīs sistēmas arī pašvaldības varētu smelties daudz ideju un zināšanu.

Periodiskā revīzija pašvaldībās gada laikā ir nepieciešama, jo likuma “Par pašvaldībām” 71.pants nosaka, ka finansu revīziju veikšanai, revīzijas pārskatu sagatavošanai un atzinuma sniegšanai par saimnieciskā gada pārskatu vietējās pašvaldības dome (padome) ne retāk kā reizi gadā uzaicina auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, kuru darbs jāapmaksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Ja visu gadu dokumenti tiks pārskatīti un sakārtoti, tad gada beigās revīzijas veikšana būs daudz vienkāršāka un lētāka. Tāpēc PLP iesaka vēl trešo iespēju, proti, pašvaldības var noslēgt līgumus ar auditoriem, kas veiks likumā paredzēto obligāto revīziju, paredzot, ka šie paši auditori regulāri izskata un uzrauga pašvaldības finanses.

Otrs likumā “Par pašvaldībām” ietvertais jaunums ir obligāta publiskā gada pārskata sagatavošana. Ne visas pašvaldības šobrīd apzinās, ka gada publiskais pārskats nenozīmē tikai finansu pārskatu, bet ietver arī citas jomas. Likuma 72. pants nosaka, ka gada publiskajā pārskatā būtu jāietver informācija par:

1) divos iepriekšējos gados izpildīto un kārtējam gadam pieņemto budžetu, tai skaitā par saistību un garantiju apjomiem;

2) pašvaldības nekustamā īpašuma novērtējumu divos iepriekšējos gados;

3) pašvaldības kapitāla vērtību uzņēmumos un paredzētajām tā izmaiņām;

4) iepriekšējos divos gados veiktajiem, kā arī kārtējā gadā plānotajiem pasākumiem teritorijas attīstības plāna īstenošanā, tai skaitā par:

a) publiskajām investīcijām infrastruktūrā pašvaldības administratīvajā teritorijā;

b) privātajām investīcijām pašvaldības administratīvajā teritorijā;

c) iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību pašvaldības teritorijas attīstības programmas un teritorijas plānojuma apspriešanā un pilnveidošanā;

5) zvērināta revidenta atzinumiem par pašvaldības, tās iestāžu un uzņēmumu saimniecisko darbību, kā arī pašvaldības iepriekšējā gada saimniecisko pārskatu;

6) vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumu par iepriekšējā saimnieciskā gada pārskatu;

7) Valsts kontroles revīzijas atzinumiem un vietējās pašvaldības domes (padomes) veiktajiem pasākumiem atklāto trūkumu novēršanai;

8) pašvaldības līdzdalību sadarbības projektos, iestādēs un uzņēmumos;

9) veiktajiem pasākumiem pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadības pilnveidošanai;

10) pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā.

Informācijas publiskošana un publicēšanas veids ir pašvaldības ziņā — tā var būt gan vietējā avīze, gan informatīvs izdevums, taču visiem iedzīvotājiem jādod iespēja uzzināt, kas pašvaldībā notiek, kas padarīts, kur līdzekļi iztērēti. Šāda informācija varētu būt interesanta ne tikai pašvaldības iedzīvotājiem, bet arī kaimiņu pašvaldībai un tās iedzīvotājiem, jo tā ir iespēja smelties jaunas idejas un apmainīties ar pieredzi. Turklāt ar laiku publiskais pārskats kļūs par palīglīdzekli, ar kura palīdzību iedzīvotājiem būs iespējas izvērtēt, vai ievēlētie deputāti attaisnojuši iedzīvotāju cerības vai neko nav izdarījuši.

Kristīne Valdniece,

“LV” pašvaldību lietu

redaktore