Par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas kopdarbu

Pirmdien, 31. janvārī, Briselē darbu sāka IV Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēde

Tās dalībniekus uzrunāja Latvijas tieslietu ministrs Valdis Birkavs un Eiropas Komisijas komisārs Ginters Ferhoigens, pēc tam ar referātiem uzstājās vairāki Latvijas parlamentārieši. Sēdes laikā apspriesti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa norisi, kā arī Latvijas paveikto ceļā uz iestāšanos ES.

Atklājot sesijas darbu, ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs Alfreds Gomolka uzsvēra, ka komiteja paveikusi lielu darbu, kas sekmējis ES paplašināšanās procesa norisi. Viņš atgādināja, ka komitejas dalībnieku starpā vienmēr valdījusi uzticība un savstarpēja sapratne, tāpēc tā spējusi panākt vienošanos arī sarežģītos un smagos jautājumos.

Savukārt apvienotās komitejas priekšsēdētājs no Latvijas puses Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs ierosināja aicināt ES prezidējošo valsti Portugāli kopā ar Eiropas Komiteju iespējami drīzāk pieņemt lēmumu par 2000. gada iestāšanās sarunās iekļaujamo tēmu skaitu un saturu. Viņš norādīja, ka katra kandidātvalsts jāvērtē pēc individuāliem kritērijiem un, kā jau tas noteikts Helsinku sanāksmes dokumentos, otrās grupas kandidātvalstīm jādod iespēja sacensties ar tām kandidātvalstīm, kas jau uzsākušas sarunas par iestāju Eiropas Savienībā.

Latvijas tieslietu ministrs V.Birkavs, uzrunājot sesijas dalībniekus, akcentēja, ka mūsu valsts jau otro gadu pēc kārtas saņēmusi vienu no labākajiem progresa ziņojumiem. Šajā laikā paveikts daudz — pieņemts starptautiskajām rekomendācijām atbilstošs valodas likums, sekmīgi noris naturalizācija. Kā nākamais solis iecerēta pamatdokumenta pieņemšana sabiedrības sociālās integrācijas veicināšanai. V.Birkavs uzsvēra, ka tajā kā integrācijas pamatelementi jāietver Latvijas neatkarība un suverenitāte, lojalitāte pret Latvijas valsti, kā arī Eiropas demokrātiskās vērtības.

Runājot par mūsu valsts ekonomisko situāciju, ministrs informēja, ka uzlabojies fiskālais stāvoklis, vērojams investīciju pieplūdums, sekmīgi darbojas banku sektors. Par ekonomisko stabilitāti liecina arī tādi makroekonomiskie rādītāji kā zemais bezdarba līmenis, nelielā inflācija un iekšzemes kopprodukta pieaugums. Lai sekmētu Latvijas atbilstību ES izvirzītajiem kritērijiem, valdība plāno šogad pabeigt privatizāciju, veikt reformas valsts pārvaldes un reģionālajā jomā, kā arī cīnīties pret korupciju un novirzīt līdzekļus tiesnešu apmācībai.

Uzrunas nobeigumā V.Birkavs uzsvēra, ka pēc Helsinku sanāksmes Latvijai ir būtiski iekļauties paplašināšanās procesā un virzīties tajā kā individuālai valstij. "Svarīgi uzsākt sarunas par visām tām nodaļām, kurām valsts gatava, un slēgt tās tad, kad tās izrunātas," sacīja V.Birkavs. Viņš pauda pārliecību, ka Latvija turpinās iekšējās reformas, lai pietuvinātos pirmās grupas kandidātvalstīm. Uzņemšanas laiks ir atkarīgs no mums pašiem un tā, kā mēs pildīsim sev izvirzītos uzdevumus.

Viens no būtiskākajiem pirmdienas sēdes darba kārtības punktiem bija Eiropas Komisijas (EK) paplašināšanās komisāra G.Ferhoigena uzstāšanās. Viņš apstiprināja, ka sarunām par iestāšanos ES būtu jānorit pēc katras valsts individuālās gatavības kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti un ka Eiropas Komisija intensīvi strādā pie tā, lai iestāšanās sarunas notiktu iespējami drīz un otrās grupas kandidātvalstīm būtu iespēja panākt valstis, kas jau uzsākušas likumdošanas salīdzināšanas procesu. Šā gada martā tiks izlemts, par kurām nodaļām tiks sāktas sarunas ar sešām kandidātvalstīm, un te būtiska loma būs valstu panāktajam progresam attiecīgajās sfērās. Viņš uzsvēra, ka EK būs elastīga pieeja, tāpēc nodaļu skaits valstīm varētu būt atšķirīgs.

Akcentējot Latvijas paveikto, G.Ferhoigens uzsvēra mūsu valsts sasniegumus ekonomikā, vides sakārtošanā, sabiedrības integrācijā, kā arī starptautiskajām normām atbilstoša Valsts valodas likuma pieņemšanu. Viņš pauda cerību, ka mūsu valsts vidējā termiņā būs konkurētspējīga ar ES valstīm. Tomēr Eiropas Komisijai jābūt pārliecinātai, ka jaunā kandidātvalsts pilnībā pārņems ES likumdošanu, tāpēc ļoti būtisks ir jautājums par administratīvo reformu, ko vajadzētu veikt iespējami ātrākā laikā.

Tomēr, uzsvēra paplašināšanās komisārs, ir viena problēma, kas met ēnu uz Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām — pasākumi, ko Latvija veic cūkgaļas tirgus aizsardzībai. ES nav pieņemamas maksas, ko Latvija uzlikusi cūkgaļas eksportam. Latvija ir parakstījusi Eiropas līgumu, tāpēc tai jārīkojas atbilstoši tajā noteiktajām procedūrām, tātad jāaptur vai jāatceļ pieņemtie eksporta tarifi, pretējā gadījumā ES būs spiesta veikt pretpasākumus. Būtu ļoti nepatīkami, ja februārī, kad oficiāli tiks atklātas sarunas ar otrās grupas kandidātvalstīm, Asociācijas padomē sāktos strīdīgas diskusijas par šo jautājumu. G.Ferhoigens aicināja divu nedēļu laikā atcelt Latvijas ieviestos pasākumus cūkgaļas tirgus aizsardzībai un sarunu ceļā vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu.

Atbildot uz G.Ferhoigena uzstāšanos, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns pauda pārliecību, ka pašreiz strīds notiek par Eiropas līguma burtu, nevis tā garu. Latvijas valdība uzskata, ka līgumā noteiktā procedūra nav pārkāpta. Eiropas līguma mērķis ir radīt spēcīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecību. Latvija faktiski neeksportēja savu cūkgaļu uz Krieviju, tāpēc kaimiņvalsts krīze skāra Eiropas Savienības valstu cūkkopības nozari, kam ar Krieviju bija aktīvs cūkgaļas eksports. Lai segtu radušos zaudējumus, ES paaugstināja eksporta subsīdijas, tādējādi gandrīz sagraujot veselu Latvijas lauksaimniecības nozari. E.Inkēns uzsvēra, ka šīs problēmas atrisināšanā vienlīdz lielā mērā ieinteresēta gan Latvija, gan ES un vienīgais risinājuma veids ir tā sauktais dubultnulles variants, kas nozīmē, ka nav ievedmuitas un eksporta subsīdiju. Arī viņš pauda viedokli par sarunu nepieciešamību valdību līmenī.

Atbildot uz Latvijas parlamentāriešu jautājumu par iespējamo nodaļu skaitu palielināšanu sarunu procesā, G.Ferhoigens akcentēja, ka nevajag iecentrēties uz nodaļu skaitu, jo tam ir nacionāla simbola vērtība. Sarunu gaita lielā mērā atkarīga no apstākļiem un dalībvalsts gatavības. Viņš informēja, ka Portugāles prezidentūra pieņēmusi stratēģiju otrās grupas valstīm un sarunu process var virzīties ātrāk nekā ar pirmās grupas valstīm.

Tika izskatīti arī jautājumi, kas skar Latvijas politisko un ekonomisko situāciju un sabiedrības integrācijas procesu.

Raksturojot politisko situāciju mūsu valstī, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns uzsvēra, ka nav pamata runām par politisko nestabilitāti, raugoties no valsts attīstības perspektīvām. Par to liecina valdības un parlamenta attiecības jautājumos par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES), kas vērtējamas kā tuvas ideālam. Tomēr ir arī problēmas, kas gaida steidzamu risinājumu, piemēram, privatizācijas procesa noslēguma paātrināšana, izglītības sistēmas sakārtošana, kā arī reģionālā reforma un administratīvās kapacitātes paaugstināšana. E.Inkēns pauda bažas par Krievijas negatīvo nostāju jautājumā par Baltijas valstu iestāšanos ES un izteica cerību, ka kopīgiem spēkiem to izdosies pārvarēt.

Diskusijās, kas izvērtās pēc ziņojumu noklausīšanās par politisko situāciju Latvijā, Apvienotās parlamentārās komitejas delegāti pārrunāja minoritāšu stāvokli Latvijā, Valsts valodas likuma funkcionēšanu, kā arī sadarbību projekta "Ziemeļu dimensija" ietvaros. Diskusijās arī uzsvērts, ka Latvijas valstij ir vienāda attieksme pret kara noziedzniekiem neatkarīgi no viņu tautības.

Saeimas deputāts Rihards Pīks informēja, ka, sākot ar pagājušo gadu, uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji — zems bezdarba līmenis, neliela inflācija, stabils lata kurss, kaut arī minimāls, tomēr iekšzemes kopprodukta pieaugums, ārējās tirdzniecības deficīta samazināšanās, kā arī investīciju kopapjoma palielināšanās.

Savukārt, apspriežot situāciju sociālajā sfērā, Latvijas pārstāvis Andris Bērziņš pastāstīja, ka pēdējos desmit gados mūsu valsts spērusi lielus soļus šīs jomas sakārtošanai — radīta likumdošanas bāze, veiktas būtiskas reformas, lai izveidotu demokrātisku, stabilu un dzīvotspējīgu sociālo sistēmu. Pašlaik aktīvi tiek strādāts, lai iespējami drīzā laikā tiktu paaugstināts iedzīvotāju dzīves līmenis, ierobežota nabadzība, kā arī sakārtota veselības aprūpes sistēma un sekmīgi noritētu sabiedrības sociālā integrācija.

Eiropas Komisijas lauksaimniecības ģenerāldirektorāta pārstāve C.Gildena uzsvēra, ka ES cūkgaļas eksports uz Latviju nav radījis draudus mūsu valsts cūkgaļas ražotājiem, jo kopumā veidoja tikai 7% no visa cūkgaļas piedāvājuma. Bez tam Latvija nav ievērojusi arī Eiropas līgumā noteikto procedūru, kas paredzēja 30 dienu konsultācijas ar ES šajā jautājumā.

Atbildot uz C.Gildenas uzstāšanos, E.Inkēns informēja sesijas dalībniekus, ka līdz 1997.gadam cūkkopības nozares attīstība Latvijā noritēja veiksmīgi. Par to liecina fakti par investīciju pieaugumu šajā jomā, kā arī ražošanas koncentrācija. 1998.gadā šī nozare vairāku iemeslu dēļ, tostarp pēc ES lēmuma palielināt eksporta subsīdijas, kļuva nerentabla, tas radīja sociālu spriedzi un lika Latvijas politiķiem attiecīgi reaģēt uz radušos situāciju. Tā kā konsultācijas ar ES notiek visu laiku, īpašas konsultācijas šajā jautājumā nebija nepieciešamas. E.Inkēns uzsvēra, ka būtiska problēma ir statistikas datu nesakritība — dažbrīd pat līdz četrām reizēm, tāpēc būtu lietderīgi sākt ar šī jautājuma sakārtošanu. Diskusijās vairākkārt izskanēja cerība, ka cūkgaļas jautājuma risinājums varētu būt tā sauktā dubultnulles varianta ieviešana.

Sesijas darba noslēgumā ES un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja pieņēma deklarāciju un rekomendācijas. Dokumentos aicināts pēc iespējas drīzāk pieņemt lēmumu par 2000.gada pirmajā pusē sākamo iestāšanās sarunu tēmu skaitu un saturu, ievērojot Helsinku tikšanās reizē apstiprinātos principus, respektīvi, vest sarunas ar katru valsti individuāli un dot iespēju jaunuzaicinātajām valstīm panākt sarunās jau iesaistītās valstis; lemjot par divpusējās sarunās ietveramo tēmu skaitu, ieteikts ņemt vērā Latvijas sasniegto progresu pēdējos mēnešos. Deklarācijā un rekomendācijās uzsvērta nepieciešamība atklāt sarunas par visām tām tēmām, kuras Latvija ir gatava apspriest, un nekavējoties izslēgt tās, par kurām sarunās nevarētu būt lielu problēmu un kurās pārņemamais likumdošanas apjoms ir neliels, kā arī norādīts uz Latvijas parlamenta līdzdalību ES integrācijas procesos, gan atbalstot valdības nostāju sarunu laikā, gan valdības piesardzību ES integrācijas politikas kontekstā. Dokumentos teikts, ka vairāk uzmanības jāpievērš parlamentārajai kontrolei attiecībā uz ES piedāvāto finansiālo palīdzību un tās reālo izlietojumu.

Nolemts, ka nākamā ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sēde notiks Rīgā.

Saeimas preses dienests