Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie deputāti! Sākam 2003.gada 13.marta sēdi.

Pirms mēs uzsākam izskatīt darba kārtību, ir daži papildinājumi darba kārtībai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Ir iekļauts darba kārtībā.

Desmit Saeimas deputāti Raimonds Pauls, Ērika Zommere, Juris Dalbiņš un citi lūdz iekļaut 13.marta Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Mareka Segliņa atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Desmit Saeimas deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Baltijas asamblejas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Bērziņa, Jāņa Strazdiņa, Induļa Emša, Staņislava Šķestera un Augusta Brigmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” ir pieteicies runāt deputāts Andris Bērziņš. Deputāts Andris Bērziņš nerunās “par”? Runās “par”.

A.Bērziņš (ZZS). Kolēģi! Es gribētu ļoti īsi, un man liels lūgums — nodot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīt komisijās. Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu pretrunu ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrību normām”, kas paredz no 2003.gada 1.janvāra likvidēt valsts pilnvarnieku institūtu un viņu funkciju nodot pildīt valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvim. Līdz ar to ir nepieciešams steidzamības kārtā veikt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Man ir lūgums šos grozījumus nodot izskatīt jau augstāk minētajās komisijās. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! “Pret” ir pieteicies runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Nav nemaz tik nevainīgs šis likumprojekts, kā cienījamais kolēģis Andris Bērziņš šeit minēja. Jūs droši vien atceraties, ka pirms dažiem mēnešiem, kad valdība trīskārt palielināja pēc premjerministra Einara Repšes iniciatīvas ministriem algas, tad viens no motīviem, kā premjerministrs motivēja, kādēļ algas ir jātrīskāršo, ir tas, lai ministri nebūtu spiesti, saņemot līdzšinējo nelielo algu, strādāt citus labi atalgotus amatus.

Ko mēs redzam šodien? Ir pagājuši tikai divi mēneši, un valdības pārstāvji nāk ar likumprojektu, ar kuru ir paredzēts noteikt, ka ministrs ieņem citu atbildīgu, labi atalgotu amatu. Atkal, godātie kolēģi, mēs redzam šeit dubultās morāles filosofiju, ja tā varētu teikt. Bet tas ir šī likumprojekta, ja tā varētu teikt, ētiskais aspekts.

Valdība ir arī deklarējusi, ka tā enerģiski cīnīsies ar korupciju, ar interešu konfliktu. Ko nosaka šis likums? Šis likums nosaka to, ka ministrs, kuram saskaņā ar likumu “Par Ministru kabineta iekārtu” un Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir jākontrolē pārraudzībā esošo iestāžu un institūciju darbs, turpmāk pats vadīs institūciju, kuras darbu ir jāpārrauga kā ministram.

Godātie kolēģi! Ar šo likumu mēs ieliekam klasisku interešu konfliktu. Tādu situāciju, pret ko valdība ir solījusi cīnīties.

Es aicinātu noraidīt šo projektu!

Sēdes vadītāja. Paldies! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 21, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Piedāvātais likumprojekts ir iesniegts ar mērķi saskaņot Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar pieņemtajiem otrā lasījuma grozījumiem Radio un televīzijas likumā. Šo izmaiņu būtība ir sekojoša.

Patlaban Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības tikai sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un pēc tam nosūtīt to tiesai galīgā lēmuma pieņemšanai. Raidorganizācijas vaina, pierādījumu atbildība gulstas uz Nacionālo radio un televīzijas padomi. Un Nacionālā radio un televīzijas padome zaudē gandrīz visas tiesas prāvas. Grozījumi paredz izlemt jautājumus ārpus tiesas procesa, dodot Nacionālajai radio un televīzijas padomei iespēju uzlikt soda naudu, bet raidorganizācijām pierādīt savu nevainīgumu tiesā

Tas ir nonsenss, kā vārda brīvības, tā arī uzņēmējdarbības brīvības ierobežojums. Tas var kalpot par precedentu tālākiem līdzīgiem soļiem. Lūdzu balsot pret šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. “Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija…

Vai deputate Ina Druviete ir pieteikusies runat “par”? Ludzu ieslegt mikrofonu deputatei Inai Druvietei. Ludzu!

I.Druviete (JL). Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, nododot to Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 23, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu… Pirms balsojuma lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (JL). Arī šo likumu lūdzam nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” ir pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valdošās koalīcijas daudzi lēmumi kļūst arvien nesaprotamāki gan sabiedrībai, gan presei. Bet es nebūšu tik kritisks. Ir jau daudzas lietas, kas ir nenoliedzami mainījušās pret iepriekšējo laiku.

Un viens no tiem ir jaunu, būtisku politisku, sabiedrisku notikumu parādīšanās Latvijas politiskajā dienaskārtībā. Kā viens no tādiem pasākumiem — valdošās koalīcijas brokastis, kas ir kļuvis par pazīstamu pasākumu, kura “atliekas” vai produkti, kas tur radīti, ir piedāvāti sabiedrības apspriešanai un izraisījuši daudz strīdu. Es domāju, ka šī projekta īstā tapšanas vieta arī ir valdības brokastis, par ko liecina gan tā projekta kvalitāte, gan ietvertā būtība.

Kas tad tiek piedāvāts iesniegtajā likumprojektā? Pirmais un pats galvenais: tiek piedāvāts atcelt šobrīd spēkā esošo 2002.gada 28.jūnijā izsludināto likumu “Par Nacionālās bibliotēkas celtniecību”. Tiek šis likums atcelts. Kas tad tiek piedāvāts vietā? Un ir vairākas lietas, kas, manuprāt, maina iepriekšējā likuma būtību un rada nopietnas sekas.

Pirmais. Valdība atsakās no atbildības par šī projekta realizāciju. Ja iepriekšējā likumā vairākas lietas tika definētas kā valdības atbildība, tad šobrīd valdības atbildība šī projekta realizācijā nav nekāda.

Otrā lieta. Šis jaunais iesniegtais projekts praktiski liedz Latvijā uzcelt Nacionālo bibliotēku. Kāpēc? Tāpēc, ka finansēšanas mehānisms, kas tiek piedāvāts, nenodrošina bibliotēkas uzcelšanu atšķirībā no iepriekšējā projekta. Kādas tad ir atšķirības? Viena no būtiskākajām — iepriekšējais likumprojekts paredzēja maksu, ko budžetā maksā Latvijas Banka kā maksu par valsts kapitālu 18.panta pirmās daļas kārtībā, nodrošināt kā finanšu avotu Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai. Valdība šo likumu ir pārkāpusi un, iesniedzot budžetu, šos līdzekļus ir sadalījusi citiem mērķiem — jaunu ministriju veidošanai, birokrātijas palielināšanai un tā tālāk. Tāpēc šobrīd, atceļot veco likumu, stājoties jaunam vietā, varētu pateikt: tos 4 miljonus, kas šogad ienāks, ko varēja virzīt bibliotēkas celtniecības uzsākšanai, tikai tagad nākamā gada budžetā varēs paredzēt.

Otra lieta. UMTS licences pārdošanas samaksas ir izņemtas, bet pārdotas šobrīd ir tikai divas licences. Trešā licence, vienalga, līdz projekta realizācijas beigām — 2008.gadam — tiks pārdota. Un šis avots arī šeit ir svītrots.

Trešā būtiskākā lieta. Finanšu plūsmu šāda projekta īstenošanā nav iespējams nodrošināt, jo nav paredzēts aizņēmums. Summas, kas tiek minētas bibliotēkas celtniecībai, ir apmēram 80 miljoni latu. Līdz ar to piedāvātā shēma paredz iepriekš šo līdzekļu akumulēšanu valsts kases kontos, kas ir neiespējami. 80 miljoni sastāda 1,5% no valsts kopprodukta. Viena gada laikā attiecinot šīs visas izmaksas uz budžetu, deficīts pieaug par 1,5%, kas īstenībā padara šo projektu par pilnīgi neiespējamu un nereālu.

Un ceturtā lieta, ka īstenībā virzošais spēks Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam līdz šim ir bijis Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonds. Tieši pateicoties tam, šis projekts ir ieguvis starptautisku skanējumu, virzību un ir pieņemts likums. Šobrīd gan pati Nacionālā bibliotēka, gan Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonds ir pilnībā izslēgts no projekta realizācijas un uzraudzības lietām.

Tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo likumprojektu, kura īstais nosaukums, ietverot būtību, kas ir šajā likumā, tas ir, Latvijas Nacionālās bibliotēkas necelšanas likumprojekts. Vēlreiz atkārtoju: Latvijas Nacionālās bibliotēkas necelšanas projekts. Neatbalstīt tiem cilvēkiem, kas nevēlas, lai šis projekts tiktu nerealizēts un lai 2008.gada 18.martā, kā tas ir paredzēts, Latvijā un Rīgā būtu šī ļoti svarīgā būve un celtne.

Tāpēc aicinu rūpīgi iepazīties ar tekstu un neatbalstīt šo projektu!

Sēdes vadītāja. “Par” neviens deputāts pieteicies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju!

Ludzu zvanu! Balsošanas režimu! Ludzu rezultatu! Par — 50, pret — 20, atturas — 24. Likumprojekts komisijam nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” ir pieteikusies runāt deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Jums piedāvātais likumprojekts nav nododams komisijām vismaz triju iemeslu dēļ.

Pirmkārt, jau tādēļ, ka, šādas rīcības atbalstot, mēs atbalstām praksi, ka amata kandidātiem izvirzītās prasības tiek mainītas laikā, kad jau praktiski beidzas iepriekšējā Satversmes aizsardzības biroja direktora pilnvaras un ir jau jābūt skaidrībā par jaunu kandidātu izvirzīšanu un par kritērijiem. Tātad noteikumu maiņa pēdējā brīdī.

Otrkārt. Tā ir projektā iezīmētā prasību pazemināšana amata kandidātam, kas nekādi nav pieņemams. Varētu pat zināmā mērā varbūt izslēgt pirmo motīvu un teikt, ka var mainīt noteikumus, ja tiek prasīta jauna kvalitāte, bet šajā gadījumā šī tendence ir pilnīgi pretēja, jo šeit atsakās pat gan no konkrētām prasībām izglītībā, gan no pieredzes, kas, mūsuprāt, ir ļoti svarīgs moments, jo Satversmes aizsardzības biroja direktora amats ir atbildīgs un šeit kvalifikācijas pazemināt nav pieļaujami.

Un trešā, manuprāt, pati būtiskākā, lieta šeit ir tā, ka mainot likuma noteikumus un pazeminot prasības, vienlaikus tiek iezīmēta absolūta nekonsekvence par prasībām un par to līmeni, kāds tiek izvirzīts amatu kandidātiem dažādās nozīmīgās ar valsts drošību, aizsardzību un korupcijas novēršanu saistītās jomās.

Un, lai jūs varētu pārliecināties par šo, ir vērts ielūkoties kaut vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.pantā, kur ir izvirzītas prasības biroja priekšniekam, kas ir ievērojami augstākas nekā tās, kuras šobrīd piedāvā izvirzīt Satversmes aizsardzības biroja direktoram, un proti, arī pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam 3.punktā paredzētas prasības par augstāko juridisko izglītību un atbilstoša darba pieredze, kas ir ļoti svarīgi, un arī noteikti vecuma ierobežojumi 4.punktā, kas arī ir apsverams un svarīgs jautājums. Un tātad vismaz iepriekš minēto iemeslu dēļ projekts nav atbalstāms un nav virzāms. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Paulis Kļaviņš ir pieteicies runāt “par”.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir atbalstāms vairāku iemeslu dēļ. Šinīs likumos, kas skar Latvijas valsts drošību, mums ir jāsastopas ar klasiskiem paraugiem valsts nozagšanai. Valsts nozagšana ir augsta līmeņa attīstīta kriminalitāte. Veidojot tādus likumus, kas ir “gumijas” likumi, un ir stiepjami uz visām pusēm, un ir piemēroti noziedzīgu grupējumu darbības veicināšanai un turpināšanai. Likumi — tā ir likumu veidošana.

Mūsu drošības likumos ir tāds viens variants, ka patiesībā, ja paliek tā, kā ir šis likums par SAB direktora ievēlēšanu un kāds var būt kandidāts, tad tādā gadījumā mums izvēles vispār nav. Var būt tikai līdzšinējais direktors vai viņa vietnieks, vēl kāds var būt, Rožkalna kungs var būt, un cauri. Piegriezts ir likums tieši tā kā drēbnieks piegriež vienu labu gabalu, kam jāpas iekšā šinī sistēmā, lai nekas nevarētu mainīties, lai noteikti paliek tā, kā ir. Un tā, kā ir, nedrīkst palikt, cienījamie deputāti. Tā, kā ir, mums desmit gadus nav noziedzības apkarošana, kontrabanda sekmējusies, mēs varam radīt vienu biroju pēc otra. Ja virsbirojs — augstākais, kāds šeit ir izveidots, kas ir salīdzināms vienīgi ar totalitāro režīmu, tādu dienestu, kas reizē vāc ziņas, izmanto ziņas, izšķir, kam ko dot, ar vārdu sakot — dara visu un ir pats nekontrolējams, tādā gadījumā mēs atrodamies diezgan apdraudētā stāvoklī šeit pat uz vietas. Ne no ārpuses, šeit uz vietas. Un tādēļ ir jāpaplašina kandidātu loks Satversmes aizsardzības biroja amatam.

Nebaidieties, es nekandidēšu uz šo amatu! (Starpsauciens: “Ļoti žēl!”) Man ir 75 gadi, un man nav nekādas vajadzības, nedz arī es domāju, ka mani spēki būtu piemēroti, lai vēl stātos tik smagā darbā. Bet kandidāti mums ir, ne viens vien ar labām kvalifikācijām, protams, ar augstāko izglītību, par to nav runa, bet Satversmes aizsardzības birojā ir vajadzīga obligāti pārmaiņa. Ja paliks tā, kā ir, mēs nekur netiksim ar visiem labiem nodomiem, jo līdzšinējā atbildība nav pierādījusi, ka ir izdevies kontrolēt visu to nelegālo darbību, kas ir notikusi šeit, kas sniedzas iekšā līdz iestādēm un korumpētiem ierēdņiem, līdz pat augstākiem tiesību sargājošiem posteņiem. Mēs nekur netiksim uz priekšu, ja paliks tā, kā ir. Un tieši tāpēc ir paredzēts paplašināt kandidātu loku Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam un izvēlēties īstu alternatīvu. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vilim Krištopanam. Par nodošanu komisijām, lūdzu!

V.Krištopans (ZZS). Lūdzam nodot Nacionālās drošības komisijai un noteikt kā atbildīgo.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzam ieslēgt mikrofonu deputātam Arnoldam Laksam.

A.Laksa (LPP). Es gribētu atbalstīt Krištopana kunga ierosinājumu, jo uzskatu, ka Nacionālās drošības komisija būtu piekritīga izskatīt… tai būtu piekritīgi izskatīt šādus jautājumus.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja es saprotu, Aizsardzības un… Tikai Nacionālās drošības komisijai, ja?

A.Laksa. Jā.

Sēdes vadītāja. Tad lūdzu balsojam par sekojošu priekšlikumu. Tātad iesniegto likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” nodot Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 27, atturas — 1. Likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” nodots Nacionālās drošības komisijai.

Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Nacionālās drošības komisija ir iesniegusi priekšlikumu ar lūgumu iekļaut šā gada 13.marta Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” iekļaušanu pirmajā lasījumā 13.marta sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 43, neviens neatturas. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākošais darba kārtības jautājums ir sekojošs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arnolda Laksas iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu 2003.gada 12.martā.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta iesniegumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, neviens neatturas. Bezalgas atvaļinājums deputātam ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 8.Saeimas deputāta Aigara Pētersona iesniegumu ar lūgumu atsaukt savu 4.marta iesniegumu un lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.martā.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta Aigara Pētersona iesniegumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Bezalgas atvaļinājums deputātam ir piešķirts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” . Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.422B. Tātad dokumentu mēs bijām atzinuši par steidzamu. Šis būs pēdējais lasījums, ja mēs dokumentu akceptēsim.

1.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka izslēgt no likumprojekta 1.pantu, kas runāja par terminu, kas ir īpašuma sadalīšana. Un motivācija bija tāda (kurai piekrita arī komisija), ka nav nepieciešams speciāli terminos ieviest skaidrojumu, jo likuma tekstā ir pilnīgi skaidri pateikts, kur, kādos apstākļos un kāpēc šie īpašumi tiek sadalīti. Lūdzu atbalstīt 1.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Līdz ar to 2.priekšlikums nav balsojams.

3.priekšlikums. Juridiskais birojs ir sagatavojis redakciju, ar kuru tiek paskaidrots, ka, ja gadījumā tiek sadalīta īpašumā vai tiesiskā valdījumā esoša meža zeme, tad uz šo visu meža zemi ir piemērojami attiecīgo pantu — 9. un 13.pantā minētie noteikumi, kuri pasaka, kādā kārtībā ir jāatjauno izcirstās cirsmas. Komisija ir izpētījusi šo priekšlikumu, izpētījusi arī 4.priekšlikumu, ko iesniedz Zemkopības ministrija, un, apvienojot tos abus, aicina atbalstīt 5. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izveidoto redakciju!

Sēdes vadītāja. Par 3., 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucauas kundze. Viņas ieteikums ir iesniegt Valsts meža dienestam par notikušiem tiesiskajiem darījumiem notariāli apstiprinātu notikušā darījuma akta kopiju. Komisija rūpīgi iepazinās ar šo priekšlikumu un tomēr nolēma neatbalstīt, jo tas ir šiem darījuma veicējiem tikai lieks naudas ieguldījums, jo neviena puse — ne pircējs, ne pārdevējs, kurš jau ir noslēdzis notariāli apstiprinātu līgumu, — nav ieinteresēts sniegt kaut kādu viltotu dokumentu. Un arī ļaunprātīgs kaimiņš, ja viņš ieradīsies, lai kādu, teiksim, izjokotu vai kādā citā veidā... nu, terorizētu kādu citu pašvaldības iedzīvotāju, arī viņa identitāte taču tiek pārbaudīta, un nav nekāda riska, ja tiks iesniegta vienkārši nu notikušā darījuma akta kopija. Nevajadzētu to notariāli apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 6.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs par šo pašu tēmu. Komisija to ir atbalstījusi, bet nedaudz redakcionāli precizējusi. Juridiskais birojs... Tāpēc lūdzu atbalstīt 8.priekšlikumu!

Sedes vaditaja. Pret 7. un 8.priekšlikumu deputatiem iebildumu nav.

A.Seile. Es atvainojos! 7.priekšlikumu aicinu atbalstīt, tas ir redakcionāli precizēts. Bet 8.priekšlikums ir par citu tēmu, par to būs jābalso atsevišķi.

Sēdes vadītāja. Pret 7. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Jā. Un par 8.priekšlikumu. Juridiskais birojs ierosina, lai likums stātos spēkā pēc iespējas ātri, tātad nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem arī iebildumu nav.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Meža likumā” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodoklu) komisijas varda — deputats Vilnis Edvins Bresis.

V.E.Bresis (ZZS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.452 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir deputāta Buzajeva priekšlikums — ietvert 17.panta pirmās daļas pirmajā sadaļā papildinājumu “vai nepilsonis”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ņemot vērā to, ka Valsts civildienesta koncepcija un konkrēti šā likuma 7.pants nosaka, ka uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, uzskatīja par neiespējamu iekļaut likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” pretēju normu un deputāta Buzajeva priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribēju uzstāties uzreiz par diviem saviem priekšlikumiem un ceru uz dubultu reglamentu.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Buzajeva kungs! Cienījamais deputāt! Jūs varat runāt par 1.priekšlikumu. Par pirmo.

V.Buzajevs. Jo tie ir saistīti.

Sēdes vadītāja. 5 minūtes. Par katru atsevišķi 5 minūtes. (Buzajevs kaut ko saka.) Jums nav tiesību, saskaņā ar Kārtības rulli jūs varat runāt par vienu priekšlikumu 5 minūtes. Par nākamo jūs varēsiet runāt nākamajā reizē. Lūdzu!

V.Buzajevs. Nu labi! Tad es savu runu sadalīju uz divām vietām. Apspriežamajā, spēkā esošajā redakcijā — ļaut pieņemt darbā Valsts ieņēmumu dienestā tikai pilsoņus, bet manā priekšlikumā piedāvāts dot formālu iespēju strādāt par ierēdņiem Valsts ieņēmumu dienestā ne tikai pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem. Tomēr, kā agrāk, nepielaist pie šī darba ārzemniekus, kaut arī tiem ir pastāvīga uzturēšanās atļauja.

Pirmkārt, gribētos paziņot, ka šeit nav nepārvaramas pretrunas ar “jumta” likumu, Valsts civildienesta likumu, kaut arī pēdējais satur aizliegumu nepilsoņiem strādāt par valsts ierēdņiem. Dotajā gadījumā likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, speciālais likums, tādā gadījumā, ja ir pretruna ar “jumta” likumu, darbojas speciālā likuma normas. Šāda veida iecietības ir arī citos speciālajos likumos. Piemēram, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma nosacījums par Latvijas pilsoni nevar būt par pamatu to ierēdņu atbrīvošanai no amata un atlaišanai no dienesta, kuri stājušies dienestā līdz 2002.gada 31.decembrim. Tāda pati norma ilgu laiku darbojās arī likumā “Par policiju”.

Cits piemērs. Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums. Saskaņā ar šo likumu ierēdņiem pietiek tikai ar vidējo izglītību, kaut arī Valsts civildienesta likums pieprasa augstāko.

Interesanti, ka pašā apspriežamajā likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir pat mazāk profesiju ierobežojumu, nekā Pilsonības likumā ir noteikts tiem nepilsoņiem, kas vēlas naturalizēties. Teiksim, ka Pilsonības likumā eksistē daži ierobežojumi, kuri nav Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Par Latvijas pilsoni nevar kļūt persona, kura ir ne tikai ārvalstu Valsts drošības dienesta štata darbinieks, bet arī informators, aģents un tā tālāk. Tā saucamajos čekas maisos, kur informācija ir ļoti subjektīva. Par Latvijas pilsoni nevar būt arī persona, kas ir izvēlējusies Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanās no PSRS bruņotajiem spēkiem vai iekšējā karaspēka. Ja šīs personas būtu pilsoņi, viņas varētu kļūt par ierēdņiem Valsts ieņēmumu dienestā, bet naturalizācijas ceļš tām liegts.

Saskaņā ar to es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka visi nepilsoņi ir Latvijas nacionālo minoritāšu pārstāvji un sastāda vairāk nekā pusi no tā skaita. Balsošana par nepilsoņu amatu ieņemšanas ierobežojuma kaut daļēju atcelšanu ir pirmoreiz šī sastāva Saeimā, un tas ir lakmusa papīrs, vai mēs esam nobrieduši sabiedrības integrācijai, vai ārējā integrācija mums ir tikai uz papīra. Kā lemsim, tā būs. Lūdzu atbalstīt frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms jāuzsver, ka ir jāsadala šīs divas lietas: prasības, kuras tiek uzstādītas Valsts ieņēmuma dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, un jārunā ir pietiekami skaidri par katru lietu. Protams, te izglītošanas darbs turpināsies acīmredzot ne tikai 8. Saeimā, vēl dažas Saeimas tālāk, kamēr visi, kam vajag nākt pie prāta, būs nākuši, un kas nevar, nu tie vairs nevarēs.

Tomēr padomāsim, kas ir Valsts ieņēmumu dienests un kas ir ierēdnis, kurš strādā Valsts ieņēmumu dienestā, ko mēs gaidām šodien no Valsts ieņēmumu dienesta, un cik ārkārtīgi svarīga nozīme šim dienestam ir Latvijas turpmākajā attīstībā. Un, kā jūs redzat, prasības ir ļoti skaidri izteiktas, precīzi katrā punktā — ko mēs gaidām no Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa. Un tad man ir jautājums. Mēs redzam, šeit 1.punktā ir — Latvijas Republikas pilsonis, otrajā — pārvalda latviešu valodu. Tagad te daži grib pielikt klāt “nepilsonis”. Būs ārkārtīgi interesants stāvoklis, ja Latvijā dzīvojoša persona pārvalda latviešu valodu, bet ir nepilsonis. Kas tad viņš ir? Tātad slepus Krievijas pilsonis, varbūt vēl kaut kāds tāds tips, kas gaida te sev vēlamās pārmaiņas sev par labu, varbūt veic kaut kādas darbības? Kā jūs to vispār iedomājieties? Es saprotu, runājot tālāk par darbiniekiem, varbūt nāksies vēl vienu reizi atgādināt, kādos gadījumos var pieļaut kaut ko tādu. Bet, lūdzu, izskaidrojiet, nāciet un pasakiet, kā var te dzīvot desmitiem gadu, vēl iemācīties latviešu valodu un izteikt absolūti nevēlēšanos kļūt par Latvijas Republikas pilsoni. Ko jūs te bāziet tos nepilsoņus iekšā? Jūs jau, godīgi sakot, tikai to dariet tāpēc, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību šim jautājumam tā vietā, lai runātu par to, ko jūs praktiski varētu darīt, lai palīdzētu iemācīties latviešu valodu un lai netaisītu troksni, kur būs runa nākamajā likumprojektā, jūs atkal tīšām — pilnīgi skaidrs — tīšām vienkārši pieskaraties šim jautājumam, lai būtu par ko runāt. Tas ir kategoriski noraidāms! Ja turpināsies debates par darbiniekiem, tad arī nāksies paskaidrot, kāpēc tur var drusku citādi pieiet. Bet katrā ziņā ne jau iekļaut arī tur nepilsoņus.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL). Uz Dobeļa uzstāšanos. Cienījamie kolēģi! Gribētos atgādināt, ka Valsts ieņēmumu dienestam nav īpaši daudz politisko funkciju, un to skaits samazinās. Piemēram, kontroles funkcija pār politisko partiju uzdevumiem nesen tika nodota KNAB. Tajā pašā laikā likums nenosaka kaut kādas atšķirības nodokļu aplikšanā starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Gadījums, kad noteiktai valsts iedzīvotāju kategorijai ir dota iespēja rīkoties ar nodokļiem, kuri tiek iekasēti no citiem iedzīvotājiem, un pāreja no vienas kategorijas uz citu nav iespējama, par ko jau es runāju iepriekš, atsevišķām kategorijām. Tas ir raksturīgs tādām pirmskapitālistiskām sabiedriskām formācijām kā feodālajām vai vergturu. Tādēļ jautājums par balsošanu par pirmo manu priekšlikumu — tas ir jautājums par Latvijas gatavību integrēties ne tikai Eiropā, bet arī vispār mūsdienu pasaulē.

Un saskaņā ar to es tomēr ceru uz Saeimas vairākuma atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungs! Kad bija Tautas fronte, tad Tautas fronte sludināja, ka visi, kas dzīvo šeit, Latvijā, un reģistrēsies kā Latvijas iedzīvotāji, saņems Latvijas pilsonību. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tu esi pārklausījies!”) Un, kad jūs pieņēmāt Pilsonības likumu, tad iznāca tāda situācija, ka vairāk nekā ceturtā daļa no Latvijas iedzīvotājiem Latvijas pilsonību nesaņēma (No zāles deputāts J.Dobelis: “Un nesaņems!”) Un saņems. Un jūs nekur neiesiet tālāk, jums vajag stāties Eiropas Savienībā. Gribat vai negribat, bet pēc pusgada jūs pats ierosināsiet jaunu Pilsonības likumu, kur ar likumu piešķirsiet visiem nepilsoņiem pilsoņu statusu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.E.Bresis. 2. — deputāta Buzajeva priekšlikums. Un komisija ļoti nopietni izskatīja šo priekšlikumu, analizēja, uz ko tas attiecas, un, pirmkārt, tas attiecas uz tehniskajiem darbiniekiem, lietvežiem, varbūt retākos gadījumos, ekspertiem.

Otrkart, tas patiešam bus rets iznemuma gadijums, jo cilveks, ka šeit jau deklareja deputats Dobelis, kurš ir iemacijies latviešu valodu, pacentisies ari iegut pilsonibu. Un tas varetu but tikai isam parejas bridim, kamer šis darbinieks, ta teikt, noformejas.

Un treškārt. Gribētos teikt to, ka 17.panta 2.daļa tāpat nosaka ievērojami stingrus noteikumus attiecībā uz šiem darbiniekiem.

Ņemot vērā šos trīs aspektus, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzskatīja par iespējamu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Godātā komisija! Nu man ar smagu sirdi ir jāpasaka, ka es nevaru atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu, jo… Aleksandr, paliec klusu tagad… Tātad, te jau ir tas pats! Ja ir kāds, kas pārvalda latviešu valodu un šeit ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad tam ir jābūt kādam ārvalstniekam, kurš ir noslēdzis darba līgumu, un viņš, protams, var šeit tikt iekļauts kā persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Par to nav runa!

Bet kāpēc jūs te to nepilsoni iekabinājāt iekšā? Atkārtoju vēl vienu reizi: katru lieku reizi, kad mēs pieminam nepilsoni, kad mēs uzsveram, ka mēs kādi tur cīnāmies par viņu tiesībām, mēs vienkārši gribam pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību. Es ļoti aicinātu godātos kolēģus neatbalstīt arī šo priekšlikumu, lai gan to ir atbalstījusi komisija. Mēs vienkārši radīsim nevajadzīgu jūkli. Ir skaidri jāpasaka: “Ja tu te, draugs mīļais, dzīvo, tad izvēlies, kas tu būsi vēlāk!” Jo, ja ir tāds jēdziens kā “nepilsonis, kurš brīvi pārvalda latviešu valodu”, tad jāprasa: “Ko viņš taisās tālāk darīt?”

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungs, jūs paklausieties! Jūs pats norādījāt uz to, ka tas, ka mums eksistē tāds jēdziens kā “nepilsoņi”, ir kaut kāda nejēdzība. Tieši tāpēc es jums gribu pateikt vienu: ja nu jūs gribat paņemt darbā Valsts ieņēmumu dienestā jebkuru ārzemnieku, tad kāpēc jūs negribat paņemt tanī Valsts ieņēmumu dienestā darbā darbinieku, kurš ir Latvijas Republikas subjekts? Ar likumu atzīts subjekts — nepilsonis! Ja jūs to negribat, tad... naturalizēties viņš arī negrib. Un, ja viņš negrib, tad tās ir viņa tiesības. Tās ir viņa tiesības! Bet viņš grib strādāt šeit, šajā zemē — Latvijā, kuru viņš uzskata par savu dzimteni.

Un tāpēc lūdzu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Par otro manu priekšlikumu, kuru atbalstīja komisija. Dobeļa kungs, rediģēšana, kas noved pie apspriežamā likuma saskaņošanas ar spēkā esošo speciālo likumdošanu, kas nosaka Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji pēc saistības līmeņa pakāpes ar valsti, tiesībām un pienākumiem ir sadalīti trīs kategorijās: Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, kuru statusu nosaka speciālais likums un kuri neskaitās par ārzemniekiem, un kuriem nav nekādu pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Un trešā kategorija — tie ir ārzemnieki ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Pārsvarā tās ir personas, kuras dzīvoja Latvijā līdz 1991.gadam, nesaņēma Latvijas pilsonību un pieņēma kaimiņvalstu — bijušo PSRS republiku — pilsonību.

Apspriežamais likumprojekts spēkā esošajā redakcijā ļauj pieņemt darbā Valsts ieņēmumu dienestā par darbiniekiem 1. un 3. kategorijas personas. Par 2. kategorijas personām — nepilsoņiem — vienkārši ir aizmirsts. Un tā acīmredzot nav apzināta likumdevēja griba.

Tādēļ es ceru, ka tomēr mēs šodien atbalstīsim tīri redakcijas labojumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Par ko atkal mēs šeit runājam? Faktiski par neko! Šajā te likuma grozījumā Buzajeva kungs ierosina vēl klāt pieskaitīt, ka nepilsoņi varētu strādāt mūsu Valsts ieņēmumu dienestā par darbiniekiem, ne par... Šajā te grozījumā tad neiet runa par ierēdņiem, bet par darbiniekiem.

Bet, ja mēs tālāk izlasām šajā pašā likumā, kādas ir prasības Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, valodas prasme un tamlīdzīgas lietas, tad mēs varam konstatēt, ka šiem te cilvēkiem, kuri varētu strādāt Valsts ieņēmumu dienestā par darbiniekiem, ir prasības, kuras ir tikpat augstas, ja ne augstākas par tām, kas ir nepieciešamas, lai naturalizētos.

Secinājums. Vienīgais šķērslis šiem cilvēkiem naturalizēties un pieņemt Latvijas pavalstniecību ir griba. Ja nav gribas cilvēkam naturalizēties, kurš ir spējīgs naturalizēties, secinājums: nav lojalitātes mūsu valstij. Ja nav cilvēkam lojalitātes mūsu valstij, kā mēs varam atļaut šādam cilvēkam strādāt mūsu Valsts ieņēmumu dienestā? Ļoti loģiski secinājumi. Ja jūs mirkli padomāsiet, es domāju, jūs man piekritīsiet.

Tātad es visus laipni aicinu — neatbalstīt šo priekšlikumu, ko komisija atbalstīja, bet tomēr to neatbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Kariņa kungs ir ļoti liels eksperts nepilsoņu jautājumos un patiešām ļoti labi pārzina, ko nepilsoņi domā, kāpēc viņi nenaturalizējas.

Es aicinu jūs nevienkāršot šo situāciju, Kariņa kungs! Kāpēc naturalizācija ir tik lēna? Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Un tas notiek, neskatoties uz valsts oficiāli deklarēto naturalizācijas veicināšanas politiku. Kāpēc? Tāpēc, ka nepilsoņi ir slikti? Nu, piedodiet! Citu cilvēku aizliegums Latvijā nav priekš jums. Es vienkārši ieteiktu jums drusciņ palasīt pētījumus, ko veica gan Naturalizācijas pārvalde, ko apmaksāja ne tikai ārzemju donori, bet arī Latvijas valsts. Tur ir ļoti skaidri uzskaitītas visas problēmas, kāpēc cilvēki nesteidzas naturalizēties. Un problēma ir daudz sarežģītāka, jo tas ir visvieglākais: pārmest nelojalitāti un tā tālāk. Piedodiet, lojalitāte jūsu izpratnē ir tīri padomiska koncepcija. Lojalitāte ir vienkārši likumu pildīšana. Un tas ir ļoti individuāli. Ja jūs varat pierādīt, ka nepilsoņi masveidīgi pārkāpj likumus, tātad viņi ir nelojāli. Bet man patiešām ir ļoti dīvaini dzirdēt no jums, no Rietumu cilvēka, tādu padomisku lojalitātes interpretāciju.

Kas jādara, lai patiešām veicinātu naturalizāciju? Es ļoti ieteiktu jums iepazīties ar zinātniskiem iestrādājumiem, ar mūsu pētnieku darbiem šajā jomā. Dobeļa kunga nostāja ir pilnīgi skaidra: neminēsim nepilsoņus vispār, izliksimies, ka problēma nepastāv! Tas manī nerada nekādu izbrīnu, tā ir konsekventa Dobeļa kunga partijas nostāja. Bet no jums man patiešām diezgan dīvaini dzirdēt tādus jēdzienus. Jo tie ir cilvēki, kas dzīvo, šeit, Latvijā, lielākā daļa no mums šeit ir dzimuši. Un atšķirībā no jums, Kariņa kungs, lielākā daļa no viņiem visu savu mūžu šeit pavadīja. Un es esmu kategoriski pret to, lai apvainotu šos cilvēkus, pārmetot viņiem nelojalitāti. Tas, kas ir nelojāls, lūdzu, iesakiet izmeklēšanu, sodiet to likumā paredzētajā kārtībā, bet šādi apvainojumi manā skatījumā ir absolūti nepieļaujami. Un, ja cilvēks patiešām atbilst visām šīm prasībām, kas ir uzskaitītas likumos, uz kuriem jūs atsaucāties, ja viņš grib strādāt šīs valsts labā, es domāju, ka, pretī stāvot un neļaujot viņiem to darīt, tas būs vienkārši kaitīgi integrācijai un naturalizācijai.

Naturalizācija — tas ir patiešām personisks lēmums. Es domāju, ka tā ir vienkārši atbildības sajūta, ka cilvēki nesteidzas pēc pilsonības kā... nezinu, tur pēc desas uz veikaliem. Un tas ir ļoti normāli, ja cilvēki grib padomāt, izvērtēt gan savas spējas, gan savas attiecības ar šo valsti. Un es neredzu nekādu jēgu un nekādu pamatojumu tam, lai neļautu strādāt cilvēkam tajā darbā Latvijas valsts labā, kuru viņš var pildīt, prot pildīt un grib pildīt.

Tātad es domāju, ka komisijai ir absolūta taisnība, un es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt tā, ka jauninterfrontiešu apetīte vienkārši aug ar katru dienu, ar katru stundu. Un faktiski šī nekaunība jau pārsniegusi kritisko robežu. Sen jau ir pārsniegusi! Un ar katru Saeimas sēdi tā turpinās. Un izbeigsim šo viņu nekaunību! Izbeigsim vienreiz par visām reizēm! Un padomāsim, cienījamie kolēģi, arī par šīm lietām, par pilsoni, nepilsoni. Faktiski formālā starpība jau sen ir izzudusi. Nepilsonis Latvijā — padomājiet! — ir faktiski privileģētākā stāvoklī nekā pilsonis. Vai tad to jūs nezināt, kam pieder kapitāls Latvijā? Kam pieder finanses pamatā? Nav zināms vai ir zināms? Elementāras lietas. Dzīvokļi, es atvainojos, tagad mēs runāsim šodien arī par palīdzību dzīvokļu problēmu risināšanā. Nepilsoņi ir saņēmuši labiekārtotus dzīvokļus, tos privatizējuši, simtiem un tūkstošiem, visi jaunuzceltie dzīvokļi, kas ir radušies Rīgā, visapkārt Rīgai, par 90% pieder nepilsoņiem un militāristiem. Cienījamie kolēģi, kad mēs sāksim domāt par šīm lietām? Viņi ir privatizējuši šos dzīvokļus. Toties latvieši, pilsoņi, kur dzīvo? (Starpsauciens: “Graustos!”) Graustos, patiešām, bēniņos, pagrabos, bijušajos komunālajos dzīvokļos, un no tiem pašiem met ārā, jo šīs mājas tagad nonākušas privātīpašnieku rokās, un viņš ar savu īpašumu izrīkojas tā kā viņam labpatīkas. Tātad, lūk, kur ir nostādīts pilsonis, latvietis.

Cienījamie kolēģi, kad mēs sāksim domāt par šīm lietām? Tā ir traģēdija. Pie manis ir nākuši desmitiem cilvēku un nāk katru dienu, un zvana, un lūdz palīdzību. Un mani izbrīnī... Druvietes kundze, nāciet, lūdzu, pastāstiet, kā notika tas, ka komisijā ir pieņemts, atbalstīts šis priekšlikums. Tas ir absurds! Par ko komisija ir domājusi, un kā komisija ir lēmusi? Es nesaprotu. Kādās kategorijās mēs vispār sākam domāt? Šie jauninterfrontieši visādās krāsās krāsojušies, viņi ņēma, nāca šeit, saradās, sabrauca un ņems, un prasīs, un prasa. Viņiem, redziet, 2004.gadā viņi nemācīsies valsts valodu. Skolās nē! Mēs jau skatīsimies nākamos likumprojektus. Viņi absolūti pret visu ir kategoriski. Mums ir tādi dīvaiņi saradušies Saeimā, pilsoņi kā Kabanova kungs, kurš pielūdz Staļinu. Tā taču ir fantastika! Tā ir fantastika! Bet, lūk, šādi dīvaiņi ir saradušies. Viens neatzīst okupāciju, cits pielūdz Staļinu un grib šos laikus atgriezt. Tas taču ir kaut kāds absurds! Un tagad viņi katru brīdi nāk šeit, tribīnē, un stāsta, cik ārprātīgi grūta dzīve nepilsoņiem.

Druvietes kundze! Atnāciet un pastāstiet, kā notika komisijā spriešana, ka jūs esat nobalsojuši “par”!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus aicinu runāt tuvāk par tematu, par 2. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribēju tikai pateikt vienu piezīmi, ievērojot to, ko aicināja nupat Saeimas priekšsēdētāja, es labprāt piekristu debatēt tikai par to, kas mums tagad ir jādara. Diemžēl šeit ir sarunāts pārāk daudz muļķību, un atļaujiet man pateikt tikai vienu piezīmi attiecībā uz Cileviča kunga teikto.

Cileviča kungs atsaucās uz daudziem zinātniekiem, bet es gribētu sevišķi pievērst uzmanību lielākajai frakcijai “Jaunais laiks” un nocitēt Francijas Civillikuma 24.pantu, ka Francijā nevar tikt naturalizēts ārzemnieks, ja viņš daļēji nav asimilējies franču sabiedrībā un kultūrā. Un te jums ir atbilde, ka tie cilvēki, Cileviča kungs, kas nav daļēji asimilējušies Latvijas kultūrā, un nevajag kautrēties, un acīmredzot mums ir daudz nopietnāk jāstrādā pie šiem likumiem, kas ir nepilnīgi, jo mēs veidojam divkopienu valsti. Nevajag atsaukties uz zinātniekiem. Paņemiet Eiropas Savienības valsti, izlasiet tās likumus, kas mums ir labs paraugs, un beidziet runāt šeit muļķības. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tabūna kungs! Jūs tikko paziņojāt, ka nepilsoņi ir privileģēti! Tas ir ļoti labi. Jums atliek tikai viens — vai nu piešķirt tiem nepilsoņiem pilsonību, lai viņi būtu tādi paši kā Latvijas Republikas pilsoņi, vai pašam kā bijušajam komunistam atteikties no Latvijas pilsonības un kļūt par nepilsoni. Un tad uz savas ādas sajust, kas ir nepilsoņi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es aicinu šeit nenodarboties… es ļoti atvainojos… ja es kādu apvainošu, bet tomēr es pateikšu…ar tukšu muldēšanu, kas absolūti neattiecas uz lietu, jo šeit nav runa ne par pilsonības lietām, ne par latviešu grūto dzīvi un nepilsoņu kanibālismu vai otrādi. Par briesmīgajiem latviešiem un nabaga apspiestajiem nepilsoņiem, kas dzīvo geto un koncentrācijas nometnēs. Un īstenībā, ja komisija būtu saprātīgi piegājusi šim jautājumam, tad vispār šis 1.punkts no šī likumprojekta būtu izņemts ārā. Jo kas šeit ir rakstīts? Vecajā variantā… ka Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, var būt Valsts ieņēmuma dienesta darbinieks. Praktiski tas nozīmē to, ka par darbinieku var būt jebkurš, kas Latvijā dzīvo legāli un kas ir saņēmis uzturēšanās atļauju un līdz ar to kuram ir tiesības saņemt darba atļauju. Un nav šeit nekādas problēmas, un te ir pilnīgi vienalga, vai te ieraksta vēl nepilsoni vai atstāj vecajā redakcijā. Īstenībā šis pants ir lieks, un tā būtu vajadzējis darīt komisijai.

Es domāju, ka šeit ir jānoraida Buzajeva priekšlikums, kas ir vēl sarežģītāks nekā tas, kas ir spēkā, bet vispareizāk būtu bijis, ja vispār šis 1.punkts šeit nebūtu, un beidziet te runāt par lietām, kas absolūti neattiecas uz šo tēmu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs. Otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es atkal par apspriežamās lietas būtību. Faktiski desmit gadu jau eksistē norma, kas ļauj ārzemniekiem strādāt mūsu Valsts ieņēmumu dienestā. Iznāk tā, ka TB/LNNK prasa dot ārzemniekiem vairāk tiesības, salīdzinot ar nepilsoņiem, kontrolēt valsts ieņēmumus. Cienījamie Dobeļa un Tabūna kungs! Tomēr nepilsoņi… viņi ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Vairāk nekā puse šeit ir dzimuši, un, protams, visi citi dzīvo Latvijā 30 vai vairāk gadus. Saskaņā ar to es kā Latvijas patriots tomēr lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu — dot Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem priekšrocības, salīdzinot ar ārzemniekiem.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Es Goluboviem un Buzajeviem neatbildēšu, bet es atvainojos cienījamajai Druvietes kundzei. Es ļoti atvainojos, jo es aizrāvos un jau ieskatījos arī likumprojektā, kuru mēs tūlīt izskatīsim, par bērnu tiesību aizsardzību... un tur ir runa, un es arī grasos par to runāt, bet šeit jau nav jūsu komisija, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Tādēļ es ļoti, ļoti atvainojos jums!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Ābiķa kungs patiešām runāja par lietas būtību. Es kā Latvijas pilsonis esmu ieinteresēts, lai Valsts ieņēmumu dienestā strādātu pēc iespējas labākie profesionāļi, jo šīs iestādes darbinieku neprofesionalitāte un, iespējams, arī negodīgums ļoti dārgi izmaksā katram Latvijas nodokļu maksātājam, katram Latvijas cilvēkam.

Tāpēc es esmu pret jebkādiem mākslīgiem ierobežojumiem, kas samazinātu konkurenci šajā jomā. Un tā ir patiešām problēmas būtība. Un, protams, kādreiz ļoti interesanti būtu padiskutēt ar Kiršteina kungu par Francijas likumdošanu, bet es domāju, ka mums tomēr jāvadās pēc Latvijas likumiem un Satversmes, un galvenais — pēc Latvijas cilvēku interesēm. Un no šī viedokļa mēs esam ieinteresēti pēc iespējas palielināt konkurenci šajā jomā un nodrošināt, lai patiešām vislabākie profesionāļi — neatkarīgi no dzimtās valodas un neatkarīgi no pases krāsas — šajā jomā strādātu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 48, atturas — 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.E.Bresis. Ta. Vairak priekšlikumu nav. Ludzu balsot par likumprojektu kopuma trešaja lasijuma!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 5. Likums “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Šis likumprojekts nosaka visu ar bērnu tiesību aizsardzību saistīto ministriju kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, jo līdz ar jaunā Īpašu uzdevumu ministra ģimenes un bērnu lietās sekretariāta izveidi būtiski mainās bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā, jo tiek pārņemtas funkcijas gan no Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošā un jau ar 2003.gada 1.janvāri likvidētā Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra, kā arī tiek pārņemtas funkcijas gan no Labklājības ministrijas, gan arī no Tieslietu ministrijas. Likumprojekts saskaņo arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā lietoto terminoloģiju ar pagājušā gada 12.decembrī pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā.

Komisija izskatīja sekojošus priekšlikumus.

1. — atbildīgās komisijas priekšlikums par juridiskās terminoloģijas saskaņošanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 2.priekšlikums ir deputātu Ribakova, Vidavska, Solovjova, Fjodorova, Orlova, Kabanova, Agešina un Stepaņenko priekšlikums. Komisijas viedoklis — neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Satversmes 110.pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Bez tam ir arī Satversmes 93. un 96.pants. Tajos ir runa par tiesībām uz mājokli un tā neaizskaramību. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir nepieciešams atbalstīt 2.priekšlikumu — papildināt likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” 10.panta trešo daļu ar 2. teikumu šādā redakcijā: “Ģimeni ar bērnu nedrīkst izlikt no dzīvojamās telpas līdz dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas ierādīšanai, ja ģimenei nav citas dzīvojamās telpas.” Kāpēc ir nepieciešams iestrādāt šo normu tieši minētajā likumprojektā? Lieta ir tāda, ka, piemēram, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.pantā jau rakstīts par garantijām maznodrošinātajām ģimenēm. Tām nedrīkst ierādīt dzīvošanai nepiemērotus dzīvokļus. Bet vairākās Latvijas pilsētās lētu, brīvu dzīvokļu gluži vienkārši vairs nav. Un ģimeņu ar bērniem izlikšana no dzīvokļiem turpinās. Kur tad ir mūsu garantijas?

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Vispirms gribētos atgādināt, ka gan cilvēku izlikšanas no ieņemamajiem mitekļiem problēma vispār, gan arī šodien apspriežamā ģimeņu ar bērniem izlikšanas no dzīvokļiem problēma — joprojām ir aktuāla. To apstiprina jūsu starpā izplatītie informatīvie materiāli ar datiem, kurus masveidā pieņemšanas gaitā apkopoja tikai viena no daudzajām sabiedriskajām organizācijām — Latvijas Cilvēktiesību komiteja. Analoģiskas iedzīvotāju sūdzības ir sakrātas arī Valsts cilvēktiesību birojā. Astoņu gadu laikā sakarā ar jau notikušo izlikšanu no dzīvokļiem vai reāliem izlikšanas draudiem Latvijas Cilvēktiesību komitejā ir griezušās 3664 ģimenes. No tām 38% bija nepilngadīgi bērni. 152 gadījumos bija daudzbērnu ģimenes. Grafikos attēlotā dzīvokļu īpašumu veidu situācijas izmaiņas tendence — izlikšana no dzīvokļiem, kas pieder pašvaldībām, — bija sasniegusi savu maksimumu 1998.gadā. Starp izliktajām ģimenes ar bērniem, kuras neizturēja ekonomiskajā konkurencē, sastādīja gandrīz pusi.

Patlaban ģimeņu skaits, kuras ir izliktas no municipālajām mājām, samazinājies gandrīz četrkārtīgi, bet ģimeņu ar bērniem skaits — vairāk nekā piecas reizes.

Ņemot vērā, ka vairākums no tiem, kas griežas LCK, ir rīdzinieki, ar gandarījumu var atzīt dažādu speciālo pasākumu, kurus rīko galvaspilsētā pie varas esošais kreiso spēku bloks, tajā skaitā arī PCTVL, labdabīgo lomu.

Bet diemžēl pati nepatīkamākā tendence ir no denacionalizētajiem namiem izlikto īrnieku skaita pieaugums. Īpaši pēdējā — 2002.gadā. Šeit pilnībā izpaudās pēdējie likuma “Par dzīvojamo telpu īri” grozījumi, kuri paredz ne tikai krasu īres maksas pieaugumu, bet arī maksātspējīgu īrnieku izlikšanu no dzīvokļiem, aizbildinoties ar kapitālā remonta nepieciešamību. Tabūna kungs! Šeit dzīvo pārsvarā latvieši un pārsvarā pilsoņi.

Cienījamie kolēģi! Klaji nekorekta ir apspriežamā spēkā esošā likuma norma.

Bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu. Daudziem no tiem par šādu pastāvīgo dzīvesvietu pēc ģimenes izlikšanas no dzīvokļa, tās degradācijas un tai sekojošās vecāku varas pārtraukšanas kļūst bērnunams.

Mūsu juristi, kas izskata tiesas prasības par ģimeņu izlikšanu no dzīvokļiem, vienmēr balstās uz šī likuma pantu. Un pirmās instances tiesās mūsu argumentācija bieži tiek ņemta vērā. Bet augstāk stāvošās tiesas instances atceļ Latvijas nākotnei labvēlīgus tiesas lēmumus.

Ja mūsu grozījums tiks pieņemts, Bērnu tiesību aizsardzības likums sniegs nedaudz vairāk drošību, aizsardzību ģimenēm ar bērniem nekā likums “Par dzīvojamo telpu īri”. Pēdējā ir runa tikai par maznodrošinātām ģimenēm. Bet lielākā daļa no ģimenēm ar bērniem, kuru ienākumu līmenis ir daudz augstāks, nav spējīga iegādāties dzīvokļus patstāvīgi. Tātad izmetīs tos uz ielas. Vai jūs varat iedomāties, kādi bērni izaugs šajās no dzīvokļiem izliktajās ģimenēs un kāda nākotne sagaida valsti, kurā ģimenes ar bērniem izlikšana no dzīvokļiem ir pieņēmusi masveida raksturu.

Mēs piedāvājam piešķirt šādām ģimenēm nevis labiekārtotus dzīvokļus, kuros izmitināja ģimenes ar bērniem Rubika laikā, bet tikai dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas. Tas atbilst vairākumam valdošās koalīcijas partiju programmu nostādnēm. Tādēļ mēs tomēr ceram, ka mūsu priekšlikums tiks atbalstīts. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (TSP). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Par Saeimu un Ministru kabinetu var spriest pēc viņu rūpēm par visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem, tas ir, sirmgalvjiem un bērniem. Diemžēl Latvijas Saeima un Ministru kabinets, manuprāt, nepietiekoši, tātad slikti rūpējas par veciem cilvēkiem. Mazas pensijas, daudz zemākas par iztikas minimumu, 9 tūkstoši pensionāru ir izlikti no dzīvokļiem, 2 tūkstoši bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Slikti mēs rūpējamies arī par bērniem, kuri ir ne tikai mūsu nākotne, bet arī mūsu tagadne. Tūkstoši ģimenes ar bērniem, neskatoties uz to, ka spēkā esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta trešā daļa skan: “Bērniem ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu”, jau ir izlikti no dzīvokļiem. Šis pants līdz šim nestrādāja. Tieši tāpēc grupa deputātu piedāvāja papildināt 10.panta trešo daļu ar otro teikumu. Faktiski lietas būtība vai priekšlikums ir par to, ka ģimenes ar bērniem nedrīkstētu izlikt no dzīvokļiem, neierādot vismaz minimālām sanitārajām normām atbilstošu citu dzīvokli vai dzīvojamo telpu. Kauns, bet šo normu neatbalstīja Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, atrunājoties ar to, ka šī norma ir īres likuma norma, ka grūti šo normu būs izpildīt pašvaldībām. Diemžēl neatbalstīja arī atbildīgā — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Uzskatu, ja mēs patiešām gribam rūpēties par bērniem ne vārdos, bet darbos, tad obligāti 2.priekšlikums jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere. Deputāte Inese Šlesere runās pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Jānim Reiram.

J.Reirs (Saeimas sekretārs). Frakciju padomes sēde ir pēc Prezidija sēdes Sarkanajā zālē. Paldies… 10.35 — pēc Prezidija sēdes Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šosvētdien ir 16.marts. Aicinu atcerēties mūsu leģionāru likteņus, un būs vairāki atceres pasākumi dažādās Latvijas vietās. Atceres pasākumi Rīgā sāksies ar dievkalpojumu Doma baznīcā pulksten 10.00. Pēc dievkalpojuma tie, kas vēlēsies, varēs nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un Brāļu kapos, un turpināsim atceres pasākumu rīkošanu Lestenes Brāļu kapos.

Cienītie kolēģi! Aicinu visus piedalīties un izteikt cieņu mūsu leģionāriem! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas sēde 10.35 mūsu komisijas telpās, īsa komisijas sēde. Lūdzu, nāciet!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Bartaševiča kungam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntis Bērziņš, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Pēteris Ontužāns, Aigars Pētersons, Baiba Brigmane, Inese Šlesere, Aleksejs Vidavskis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tiekamies pēc pārtraukuma — 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām plenārsēdi. Turpinām arī debates. Debatēs nākošā pieteikusies deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!

I.Šlesere (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apzinoties to, ka šis konkrētais deputātu grupas priekšlikums varētu izsaukt asas debates, kā arī apvainojumus no priekšlikuma iesniedzēju puses par priekšlikuma neatbalstītāju neieinteresētību bērnu tiesību aizsardzībā, kā tas jau arī ir nepatiesi izskanējis dažos plašsaziņas līdzekļos, es gribētu paskaidrot komisijas viedokli šajā jautājumā.

Šo jautājumu mēs izskatījām gan Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, lūdzot atzinumu arī no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, atzīstot to, ka nav pieļaujama bērnu izlikšana no dzīvojamās telpas uz ielas.

Komisija uzskata, ka priekšlikumā ierosinātā norma nebūtu iekļaujama Bērnu tiesību aizsardzības likumā, jo minētais likums ir vispārējais likums, likums, kurš deklarē pamatnormu — bērna tiesības uz dzīvesvietu. Kā jau minēju, pirms pieņemt šo lēmumu un lemt par šo priekšlikumu, kā arī lai varētu sekmīgi risināt jautājumu par ģimeņu ar bērniem aizsardzību pret izlikšanu no dzīvojamās telpas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju izskatīt jautājumu un konceptuāli lemt par ģimeņu ar bērniem…. konceptuāli lemt par šīs normas iekļaušanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Un, lai vispusīgi izvērtētu konkrēto priekšlikumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedokli jautājumā par iepriekšminētās normas iekļaušanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

Tātad šeit es gribētu nodalīt divus jautājumus. Viens ir par šī priekšlikuma iekļaušanu Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ko komisija un visi pieaicinātie eksperti vienprātīgi neatbalstīja, un otrs jautājums ir par šī jautājuma atrisināšanu pēc būtības, kas nepieļauj ģimeņu ar bērniem palikšanu bez dzīvojamās telpas.

Šeit es gribētu uzsvērt to, ka jau šodien likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 36.prim pants paredz, ka pašvaldība sniedz palīdzību maznodrošinātam īrniekam, ja ar viņu kopā dzīvo un viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, gadījumos, ja viņš tiek izlikts no dzīvojamas telpas nemaksāšanas, dzīvojamās mājas nojaukšanas, kā arī mājas kapitālā remonta dēļ un ja likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu ar īrnieku, tiesas sprieduma izpilde par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Arī likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā” 14.pants nosaka, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu ir nodrošināmas maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Kā arī likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 15.panta 8.punkts nosaka: “Bāriņtiesa aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām, nodrošinot mitekli un aprūpi bērnam, ja ģimene tiek izlikta no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.” Arī Bērnu tiesību likuma 66.panta 2.punkts nosaka, ka pašvaldība atbilstoši likumam sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu un tā tālāk.

Neapšaubāmi, mums ir jānodrošina katram bērnam normāli dzīves apstākļi. Un, ne mirkli neizvairoties arī no mūsu atbildības, es tomēr gribētu uzsvērt, ka šis pienākums gan pirmām kārtām gulstas uz bērnu vecākiem, kuru pienākums atbilstoši Civillikumam ir samērā ar savu mantas un sabiedrisko stāvokli rūpēties par sava bērna uzturēšanu, tai skaitā mājokļa nodrošināšanu. Ja vecāki nav spējīgi pildīt šo pienākumu, šai ģimenei ir pieejama visa jau iepriekšminētā likumos noteiktā palīdzība, kā arī ir jāpievērš īpaša uzmanība un jāpalielina sociālo dienestu loma šī jautājuma risināšanā, savlaicīgi strādājot un palīdzot ģimenēm, ja tās nevar samaksāt maksājumus par dzīvokli. Arī nacionālā rīcības plāna projektā “Bērniem piemērota Latvija” ir noteikts, ka ir nepieciešams pašvaldībās izveidot dzīvokļu parāda monitoringa un parāda vadīšanas sistēmu, kas ļautu pašvaldību sociālajiem dienestiem sadarbībā ar bāriņtiesām savlaicīgi strādāt un palīdzēt ģimenēm, kurām uzkrājas īres un komunālo maksājumu parādi.

Ja tiktu ievērotas visas iepriekšminētās spēkā esošās likumu normas, kā arī veikti nepieciešamie uzraudzības un sociālās palīdzības pasākumi, bērnu izlikšana uz ielas nav iespējama.

Viss iepriekš minētais norāda uz to, ka mēs nekādā gadījumā nenorobežojamies no šī jautājuma risināšanas, izprotam šī jautājuma nozīmīgumu un esam gatavi šo jautājumu kompleksi risināt, lai katram bērnam būtu nodrošinātas tiesības uz pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem.

Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā referente Inese Šlesere jau ļoti precīzi un pamatoti norādīja uz to, ka šobrīd jau ir spēkā vairāki normatīvie akti, kas būtiski aizsargā ģimenes ar bērniem tajos gadījumos, kad šīm ģimenēm ir radušās mājokļa problēmas. Ja mēs pieņemtu kolēģu ieteikto priekšlikumu, tad faktiski mēs likumā ierakstītu normu, kura, ja tā varētu teikt juristu valodā, būtu mirusi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tiesas nevarētu praktiski šo normu piemērot, jo nevienā likumā nebūtu tādas normas, kas reglamentētu, kādā veidā, kas konkrēti ierādītu dzīvokļus tām ģimenēm, kuras tiek izliktas no dzīvokļa tajos gadījumos, ja ir bērni šajā ģimenē. Turklāt šādas normas pieņemšanas gadījumā automātiski, godātie kolēģi, palīdzība, proti, dzīvoklis, būtu jāierāda simtprocentīgi visām ģimenēm. Simtprocentīgi visām ģimenēm, kurām ir bērni, neatkarīgi no attiecīgās ģimenes materiālā stāvokļa, arī ļoti turīgām ģimenēm, kuras, piemēram, pašvaldības ierādīto dzīvokli bojā vai izmanto likumā vai īres līgumā neparedzētām vajadzībām. Arī šādos gadījumos šādām ģimenēm būtu jāierāda pašvaldības dzīvoklis tikai tādēļ, ka ģimenē ir nepilngadīgs bērns. Turklāt šī norma nenorāda to, kas ir tā institūcija, vai kāda pašvaldības institūcija vai attiecīgais izīrētājs, ja tas ir privātīpašnieks, kuram ir pienākums ierādīt citu dzīvokli.

Un, kā jau ļoti pareizi norādīja kolēģe iepriekšējā runā, faktiski jau šobrīd pastāvošo normu ietvaros, tās realizējot, ir iespējams nodrošināt bērnu aizsardzību gadījumos, ja ģimenei ir mājokļa problēmas. Bet šeit mēs nonākam faktiski pie lietas būtības, ka šā priekšlikuma iesniedzēji, kuri pārstāv tos politiskos spēkus, kuri ir pie varas Rīgas domē, faktiski neveic neko Rīgas pilsētā. Es uzņemos atbildību apgalvot, ka tā tas ir, jo PCTVL un TSP ir pie varas Rīgas domē un Rīgas pilsētā jau divus gadus. Un faktiski šie politiskie spēki neveic neko, lai šobrīd spēkā esošos likumus, kas paredz bērnu aizsardzību, realizētu. Turpinās desmitiem un simtiem ģimeņu faktiski izlikšana no pašvaldību dzīvokļiem. Un par to esat atbildīgi jūs, šā priekšlikuma iesniedzēji. Katru dienu tiesās izskata lietas, kur prasītājs ir namu pārvaldes, kur prasītājs ir izpilddirekcijas, kuras vada TSP un PCTVL iecelti cilvēki. Ģimenes tiek izliktas, un palīdzība netiek sniegta. Tāda ir reālā patiesība!

Vēl vairāk. Godātie kolēģi! Jūs atceraties, ka pirms pieciem gadiem bija nemieri pie Rīgas domes. Un divas nedēļas pēc šiem nemieriem, kas faktiski bija zināmu sociālu problēmu dēļ, Latvijai naidīgās organizācijas divas nedēļas pēc šiem nemieriem rīkoja, es gribētu teikt, slepenu sanāksmi, kurā vienojās, ka ir jābeidz organizēta politiska rakstura akcijas, bet mūsu valstī ir jāorganizē dažādi nemieri, akcijas, piketi, mītiņi, biedrības, lai radītu sociālu spriedzi. Un, izmantojot tieši Rīgā šo dzīvokļu problēmu, tiek veidotas dažādas it kā sabiedriskas organizācijas, kuras faktiski vada attiecīgo politisko spēku deleģēti cilvēki, un tad, kad rodas kāda atsevišķa problēma, pie kuras nerisināšanas ir vainojami tieši šie politiskie spēki, tad tiek aicinātas attiecīgās valsts televīzijas, radio. Tiek aicināti un organizēti mītiņi un demonstrācijas, lai protestētu it kā pret valsti, bet faktiski, lai protestētu pret problēmām, kuru risināšanā ir vainojami attiecīgie politiskie spēki Rīgas domē. Tā ir tīša valsts graušanas politika. No vienas puses, pie varas ir šie politiskie spēki Rīgā, kuriem jārisina dzīvokļu problēmas, un tajā pašā laikā viņi organizē šādas akcijas.

Un arī šis priekšlikums, godātie kolēģi, ir demagoģisks. Šis priekšlikums ir tikai tādēļ, lai rītdienas laikrakstos — krievu valodā iznākušajos laikrakstos — būtu attiecīgo iesniedzēju slavinoši raksti. Redziet, kā mūsējie Saeimā aizstāv trūcīgos rīdziniekus! Aizstāv trūcīgos rīdziniekus! Bet faktiski viņiem ir viens mērķis — viņi ļoti labi zina, ka šo priekšlikumu mēs nepieņemsim, jo šis priekšlikums nav realizējams.

Vēl vairāk. Tad, kad pirms pusotra gada Saeima precizēja ļoti būtisku likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, tad tieši Gundara Bojāra un Sergeja Dolgopolova vadītā Rīgas dome bija tā, kas protestēja pret plašākām garantijām likumos. Plašākām garantijām maznodrošinātiem cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem. Tieši jūsu politiķi bija tie, kas iebilda un kas torpedēja likumu, kādēļ Valsts prezidente atdeva šo likumu atpakaļ. Un mēs bijām spiesti šo likumu mīkstināt.

Ko es ar to, godātie kolēģi, gribētu teikt? Ka šis priekšlikums, neapšaubāmi, ir noraidāms. Un, ja mēs gribam aizsargāt bērnus, tad mums ir jāiestrādā aizsargājošās normas citā likumā. Kā pareizi to norādīja kolēģe iepriekšējā runā, likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Man varbūt emocionāla runa bija tādēļ, ka beigu beigās bija jāpasaka tā patiesība, kādēļ zināmi politiskie spēki mūsu valstī izmanto sociālās problēmas, lai grautu mūsu valsti, lai sētu naidu, lai dzītu demagoģiju. Tāda diemžēl ir šī patiesība. Un, ja jūs šo patiesību šeit nesaredzat, tad jūs esat uz aklumu sisti un jūs nekad nebūsiet nevienā valdībā. Nekad. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Buzajevs. Otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL). Nu nevar tā, kolēģi! Nevar meklēt visur ienaidnieku. Ja jūs gribiet, tad jūs atradīsiet. Es runāju par statistiku, no kuras redzam, ka, ja mēs bijām un esam pie varas Rīgas domē, tad ģimeņu skaits, kas bija izliktas no dzīvokļiem, samazinājās četras reizes. Bet namīpašnieku mājās šis skaits aug ar katru gadu. Un par to atbildīga ir tikai valdība, jo mēs nevaram municipālā līmenī neko izdarīt ne ar īres griestiem, kas reglamentēti likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, ne ar tiesām, kas izliks no dzīvokļa kapitālā remonta dēļ bez jebkādiem pierādījumiem.

Otrais arguments. Kā šeit runāja komisijas vārdā runātāji par to, ka ir pretruna starp mūsu priekšlikumu un visiem citiem likumiem, kas aizsargā bērnus, tad, pēc mana uzskata, tas bija arguments mūsu labā. Ja, pēc viņu uzskata, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, nekas neizmainās, tad kāpēc mēs nevaram to atbalstīt? Bet pareizāk būs sākt, ja spēkā ir speciālais likums, kas šajā gadījumā, kad izlikām ģimenes ar bērniem, ir speciālais likums. Un tiesām būs brīvas rokas, lai lemtu ģimeņu labā, ja ir arī cita argumentācija šo ģimeņu labā — viņi nav alkoholiķi un tā tālāk, tikai nav naudas vai darba valdības ne īpaši labvēlīgas darbības dēļ. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Faktiski iebildumi pret šo priekšlikumu ir diezgan savdabīgi, es teiktu. No vienas puses, valdības koalīcijas pārstāvji apgalvo, ka jau šobrīd citu likumu normas pietiekoši aizstāv bērnus no iespējas tikt izliktiem no dzīvokļiem. No otras puses, tās pašas valdības pārstāvji apgalvo, ka šo priekšlikumu nevar pieņemt, jo to nevar īstenot, tātad aizstāvēt nav iespējams. Tātad man tomēr īsti nav skaidrs, kāpēc šeit ir runa par to, ka vajadzētu strādāt ar citiem likumiem, kaut gan tieši šis likums nosaka bērnu aizsardzību. Tā kā tomēr ir iespējams vai nav iespējams nodrošināt, ka nepilngadīgie bērni kopā ar ģimenēm netiek izlikti? Vai nav iespējams? Ja tas nav iespējams, tad tā arī godīgi jāsaka, un nevajadzētu atsaukties uz citiem likumiem, kas it kā šīs tiesības jau šobrīd nodrošina.

Godīgi sakot, es biju ļoti nepatīkami izbrīnīts, dzirdot Lagzdiņa kunga teikto, jo zinu Lagzdiņa kungu kā ļoti spēcīgu profesionālu juristu, kas šajā jomā strādā sen, un patiešām tādu visādu politisku it kā esošu sazvērestību pieminēšana man šķiet dīvaina, un tas vienkārši nav cienīgs tāda līmeņa profesionālim, kāds ir Lagzdiņa kungs. Vai patiešām mēs nopietni domājam, ka, ja ģimene ar bērniem tiek izlikta no dzīvokļa, tad ir vajadzīgi kaut kādi naidīgie politiskie spēki, lai mudinātu šos cilvēkus protestēt. Es domāju, tā ir sociāla problēma, pirmām kārtām, un mums jāapzinās šīs problēmas esamība un jārisina šī problēma, nevis cīnoties ar it kā esošajiem valsts ienaidniekiem, bet uzlabojot likumus un nodrošinot to īstenošanu.

Kas attiecas uz Rīgas domi, nu, es gribētu tur dzirdēt un redzēt skaitļus, jo tā tas nav, Lagzdiņa kungs, piedodiet. Patiešām bija mēģinājums uzvelt pašvaldībām tos pienākumus, kurus pirms tam paredzēja likumdošana valsts budžetā. Un tad to vienkārši nevar darīt, jo pašvaldībām ir diezgan ierobežotas finansiālās iespējas, un nevar vienkārši uzdot pašvaldībām nodrošināt ar dzīvokļiem visus, kurus denacionalizēto māju saimnieki izliek no dzīvokļiem. Tas nav iespējams! Tātad būtu valstij jāpiešķir arī attiecīgs finansējums pašvaldībām.

Un tā nav patiesība, ka Rīgas dome tieši izliek no municipāliem dzīvokļiem ģimenes ar bērniem. Tā bija patiešām ļoti plaši izplatīta prakse pirms 2001.gada, šobrīd tā tas vairs nav nemaz. Un es domāju, ka mēs un… Principā tiem bērniem un tām ģimenēm, kuras izliek no dzīvokļiem, ir dziļi vienalga, pie kādas partijas pieder Rīgas mērs vai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Tā ir tīri sociāla problēma, un nevajag meklēt kaut kādus ieganstus, meklēt ienaidniekus, lai izvairītos no šīs problēmas risināšanas.

Tātad būsim konsekventi. Ja valdošā koalīcija uzskata, ka šādas garantijas šobrīd nav iespējams nodrošināt un ka bērni tomēr tiks arī turpmāk izlikti no dzīvokļiem, tad tā arī godīgi cilvēkiem ir jāpasaka. Ja tas ir iespējams, tad tas ir jādara. Es piekrītu, ka juridiski tas formulējums, kas tiek piedāvāts, nav nevainojams, kopā domāsim, kā to uzlabot, lai tomēr šīs tiesības Latvijas bērniem būtu nodrošinātas. Es domāju, ka tas mums ir patiešām kauns apzināties un zināt, ka patiešām bērni tiek izlikti uz ielas faktiski no dzīvokļiem bez kaut kādām sociālām garantijām.

Tajā pašā laikā mums pietiek naudas, lai tur paaugstinātu algas ministriem un tā tālāk. Tas ir valdības prioritāšu jautājums. bet pirmām kārtām es gribu aicināt būt nopietniem un apspriest nopietnas problēmas, nevis meklēt ienaidniekus zem gultas, kuru dēļ it kā tādas problēmas pastāv. Tās ir objektīvas sociālās problēmas. Un nopietni un profesionāli tās ir jārisina. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šeit pašreiz likumā jau ir norma par to, ka bērnam ir tiesības uz pastāvīgo dzīvesvietu. Bet tas ir par maz. Īres likums un likums “Par pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” it kā aizsargā bērnus. Bet, ja aizsargā bērnus, tad tieši šis te likums runā tieši par bērnu. Neiet runa par to, vai tas bērns ir no turīgas ģimenes vai ir no maznodrošinātas ģimenes, ir runa par bērnu. Un, ja tie likumi, it īpaši pašvaldību palīdzības likums, jau satur tādu normu, ka pašvaldības dod tām ģimenēm ar bērniem citu dzīvokli sakarā ar izlikšanu, tad mums nav nekādu problēmu ielikt tieši šajā likumā normu, ka bērns ir aizsargāts tanī gadījumā, ja ģimeni izliek no dzīvokļa. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms deputātei Inesei Šleserei?

I.Šlesere. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visi viedokļi jau izskanēja, un es tomēr negribētu iedziļināties visā vēsturē. Es saprotu to, ka šis priekšlikums ir ļoti pateicīgs asām politiskām diskusijām, kurš ko un kā ir darījis un kurš nav darījis, kurš ko ir nodrošinājis un kurš nav, es jau minēju, ka mēs esam lūguši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai izskatīt un arī lūgt atzinumus un konceptuāli lemt par šī priekšlikuma un normas iekļaušanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, ja tas ir nepieciešams. Ja deputāti apgalvo, ka visi manis iepriekšteiktie likumi, kas nosaka palīdzību ģimenēm ar bērniem dzīvokļu jautājumu risināšanā, nestrādā, tad nekādā gadījumā mēs nevaram šo jautājumu risināt, iekļaujot vēl vienu, kā jau Lagzdiņa kungs teica, “mirušu” normu vēl šajā likumā, kur šis priekšlikums neder pēc būtības.

Tā kā lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputātu Ribakova, Vidavska, Solovjova un citu deputātu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Šlesere. 3.priekšlikums — deputātu Ribakova, Vidavska, Solovjova, Fjodorova, Orlova, Kabanova, Agešina un Stepaņenko priekšlikums. Komisijas atzinums: neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs jūtam, cik aktīvi ir gan šajā plenārsēdē, gan citās “jauninterfrontieši”. Es savādāk viņus nevaru nosaukt, jo tā ir tā pati interfronte, kura krāsojusies vienīgi citās spalvās. Un pareizi teica Lagzdiņa kungs, norādot uz to, ka šos cilvēkus, kuri sēj naidu faktiski savā elektorātā pret šo valsti, nodarbojas ar demagoģiju, rīko visdažādākās akcijas, un faktiski viņu nolūks ir: jo sliktāk, jo labāk. Savādāk viņi zina, ka šeit, Saeimā, nesēdētu! Nupat runājušais Cileviča kungs brauc uz ārzemēm, pārstāv Latviju un faktiski tur darbojas pret Latvijas interesēm, jo nodarbojas ar meliem, ar nepatiesības sēšanu un tā tālāk, un tā joprojām. Šis priekšlikums, tāpat kā iepriekšējais, faktiski nav šī likuma priekšmets. Lūk! Bet, protams, viņi mēģina jebkurā iespējamā gadījumā celt šo troksni, izrādīties savu vēlētāju priekšā, jo, redziet, pēc būtības šis priekšlikums ir vistīrākā pretreakcija, akcija tajā skaitā, pret to, ka likumā ir noteikts, ka 2004.gadā vidusskolās būs jāpāriet uz mācībām latviešu valodā, lai gan viņi arī to faktiski nepareizi interpretē, jo pēc būtības šī pāreja jau būs no 2004.gada daļēji tikai, un pilna pāreja būs tikai līdz 2007.gadam. Pie mums vakar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijā bija izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs, un viņš arī stāstīja par šo situāciju, kādā veidā ministrija organizē mācību procesu, lai varētu pāriet skolas uz mācībām latviešu valodā. Un šī pretdarbība ir acīmredzama, jo varētu sadalīt šo krievvalodīgo grupas divās daļās... trijās daļās faktiski: vieni, kuri faktiski negrib dzīvot vairs šeit, jo viņi nejūtas šai valstij piederoši un viņi grasās aizbraukt vai nu mājup, bet faktiski kaut kur rietumu virzienā, un tādēļ viņiem latviešu valoda nav vajadzīga.

Otra grupa ir padomiski noskaņotie, kuri, kā jau es te pieminēju Kabanova kungu, kurš nodarbojas ar propagandu, un kuri cer, ka te atgriezīsies padomju laiki vai kaut kas tamlīdzīgs.

Un trešā grupa ir tie, kuri zina, grib dzīvot šeit, Latvijā, un grib mācīties valsts valodu. Lūk!

Lagzdiņa kungs jau te pieminēja, kā tad ir Rīgā? Rīgā arī izglītības lietās faktiski, izņemot varbūt Latgalē, Daugavpili un Rēzekni, varbūt vēl kādu citu vietu, ir visbēdīgāk un skolas nav gatavas un jau paziņojušas… 17 skolas ir paziņojušas, ka nebūs gatavas 2004.gadā pāriet uz mācībām latviešu valodā. Paziņojušas! Tātad paziņojušas, ka nepildīs likumu.

Un, redziet, tādā avīzē kā “Čas”, tur jau katru dienu ir materiāli ar rubriku apmēram tā: “Nē(!) mācībām latviešu valodā!” Tā ir faktiski pretvalstiska kampaņa. Un tā arī vajadzētu attiecīgām institūcijām palūkoties arī uz šā laikraksta darbību. Jo…

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!

P.Tabūns. … tas patiešām nav normāli! Man beidzas laiks?

Sēdes vadītāja. Jums beidzas laiks. Jā.

P.Tabūns. Paldies! Es jūs aicinu. Protams, šie cilvēki nāks tribīnē un atkal runās par šīm lietām, par izglītības lietām. Šis priekšlikums, es atkārtoju: nav šā likumprojekta objekts!

Sēdes vadītāja. Deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (PCTVL). Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Man gribētos tikai pateikt, ka šeit neiet runa par to, ka mēs esam pretī Latvijai vai pretim latviešu valodai. Šeit ir tikai vienīgais jautājums — par bērnu tiesībām. Un man gribētos paskaidrot, kāpēc vai kas nepieņemams ir tajā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11.panta trešās daļas vienkāršajā formulējumā, tikai man un maniem biedriem, kā arī 25% vēlētāju. Ne par to, ka mēs paši nenākam šeit, uz Saeimu, mūs ievēlēja visus… kuri atdeva savas balsis par apvienoto PCTVL sarakstu. Proti, pie Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā. Tas ir atbilstoši Izglītības likumam. Vai šis Izglītības likums patiešām nav pretrunā ar Latvijas saistošajiem starptautiskajiem dokumentiem?

Gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai vienam jautājumam. No pirmā acu uzmetiena izklāstītais ir saskaņā ar 1989.gada ANO Konvenciju par bērna tiesībām. Šī konvencija, kura ir obligāta ne tikai Eiropas valstīm, bet arī tādām eksotiskām teritorijām kā Ziloņkaula Krasts. Un tā ir daudz lielisku nolikumu. Piemēram, dalībvalstis respektē un nodrošina visas šajā konvencijā paredzētās tiesības katram bērnam bez jebkādas diskriminācijas, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, valodas un tamlīdzīgi.

Mēs tikko nobalsojām par bez vecāku palīdzības palikušo bērnu īpašu aprūpi. Konvencijas 20.pantā par šādiem bērniem ir teikts sekojošais. Gribu tikai atgādināt. Ka bērnam, kuram nav savas ģimenes vides, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību. Dalībvalsts nodrošina minētajam bērnam citu aprūpi. Izskatot aprūpes variantus, pienācīgi jāievēro bērna aizsardzības … attiecību vēlamā saglabāšana un viņa etniskā izcelsme, reliģiskā un kultūras piederība un dzimtā valoda. Kas tad ir teikts par šo tēmu valsts likumā, kura atrodas nevis ekvatoriālā teritorijā, bet gan Baltijas jūras krastos? Izglītības likuma otrā daļa, 56.pants. Bērns, bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns izglītojas valsts valodā. Iedomājieties, ka bērna vecāki — krievi, poļi, ebreji — ir gājuši bojā autokatastrofā. Nu, nedod Dievs, bet var gadīties. Uz zēnu, kurš tikko pārdzīvoja vecāku nāvi, ar varu izšķir no klasesbiedriem un sūta uz latviešu skolu. Daudzi Rietumu inspektori šeit meklē un neatrod cilvēktiesību pārkāpumus. EDSO misija tika slēgta, bet paiet garām šajām kliedzošajām likuma normām. Kas tas? Cilvēktiesību ievērošanas paraugs vai arī ne tā kā neaizklāts viduslaiku barbarisms? Retorisks jautājums.

Es aicinu balsot par sabiedrības integrāciju, balsot par Latvijas nākotni, balsot par mūsu priekšlikumu. Paldies, godājamie!

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Vispārējās konvencijas par mazākumtautību aizsardzību 14.panta otrajā daļā ir teikts, ka reģionos ar ievērojamu vai tradicionālu personu, kas pieder pie nacionālām minoritātēm, klātbūtni puses, cik tas iespējams, pietiekamas vajadzības pēc cenšas nodrošināt, lai personām, kuras pieder pie šīm minoritātēm, būtu pienācīgas iespējas ne tikai apgūt savas minoritātes valodu, bet arī iegūt izglītību šajā valodā. Vai tas ir iespējams arī Latvijā? Es domāju, ka jā. Izglītības sistēma krievu valodā šeit ne tikai eksistē, bet ir pilnīgi konkurētspējīga ar latviešu. Un nav nekādas vajadzības nodarboties ar tās demontēšanu. Tās ir faktiski visas Latvijas pilsoņu, kuri uzskata krievu valodu par savu dzimto valodu, balsis. Ja mēs arī tagad nepanāksim šā jautājuma izpratni, tad nav izslēgts situācijas attīstības variants ārpus parlamenta sienām. Derētu atcerēties, ar ko sākās konflikts Kosovā. Ar to, ka serbi sāka aizvērt albāņu skolas. Bet ar ko tas beidzies? Vispārējās konvencijas ratifikācija, tā ir galvenā prasība, ko izvirzīja šodien Latvijai Eiropa. Tad spersim pirmo soli šajā virzienā jau šodien un atbalstīsim mūsu grozījumu.

Sēdes vadītāja. Es ierosinātu deputātus neaicināt uz nekārtībām ārpus Saeimas.

Nākošais debatēs ir pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (TSP). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir tāds sakāmvārds. Zaglis kliedz: “Ķeriet zagli!”. Tā arī bieži vien pie mums. Demagogs aizrāda uz demagogiem. Apzināts vai neapzināts valsts ienaidnieks bieži vien pārmet citiem valsts nelojalitāti. Kad mēs beigu beigās izārstēsimies, izbeigsim pļāpāt muļķības un sāksim runāt par lietu? Starp citu, ministrijas, kā zināms, anketēja 164 skolas, saņēma 131 atbildi, 14 minoritāšu skolas it kā, pēc viņu domām, ir gatavas 2004.gada reformai. Uz šo brīdi 117 skolas nav gatavas. 100 cer, ka būs gatavi 2004.gada 1.septembrī, 17. — nē. Bet uz šodienu jau reformas piektais gads, un 117 skolas, tas ir, astoņu minoritāšu skolas, tas ir 89%, nav gatavas. Par to vajadzētu aizdomāties. Bet tagad mēs taču runājam par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11.panta trešajā daļā ir ierakstīta, manuprāt, liekulīga, divkosīga norma. Atļaušos jums nocitēt: “Pie Latvijas mazākumtautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši Izglītības likumam.” Ieskatīsimies 1998.gada pieņemtā un spēkā esošā Izglītības likuma 9.panta 1.daļā. Citēju: “Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.”

Lasām tālāk. Pārejas noteikumi. 9.punkts, 3.apakšpunkts. Un atkal citēju: “2004.gadā valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10.klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu 1.kursos mācības tiek uzsāktas tikai.. pasvītroju… tikai valsts valodā.” Kā jums zināms, valsts un pašvaldību finansētās augstskolās izglītību minoritāšu valodās jau nevar iegūt no 1999.gada 1.septembra.

Tātad, ja Saeima šo normu neizlabos, tad jāatzīstas godīgi, ka mūsu valstī minoritāšu bērniem izglītība dzimtajā valodā būs liegta. Līdz tam pat padomju vara nevarēja iedomāties, un, paldies Dievam, latviešu bērni, starp citu, daudzi no jums, tolaik varēja vidusskolas, arodskolas un augstskolas izglītību, izņemot aviācijas, milicijas, policijas, iegūt latviešu valodā. Uzskatu, ka, ja mēs neatbalstīsim 3.— grupu deputātu iesniegto priekšlikumu —, tad par tukšiem vārdiem paliks arī šā likuma 11.panta ne tikai 3.daļa, par kuru mēs tagad runājam, bet arī 1.daļa. Un tur ir teikts, ka valsts nodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām. Nenodrošinās izglītību jau…. dzimtajā vai tur…. kā toreiz bija ierakstīts likumā… ģimenes valodā, jau bija akceptēts 1919. gada 8. decembra mācību iestāžu likumā, kuru parakstīja Jānis Čakste.

Mēs uz šī ceļa šodien nostāties diemžēl negribam vai nevaram, vai baidāmies.

Lūdzu atbalstīt 3.priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere. (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neatbalstīja šo deputātu grupas priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka, kā jau Plinera kungs minēja, jau šodien spēkā esošā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11.panta 3.punkts nosaka, ka pie mazākumtautībām piederošajiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā atbilstoši izglītības likumam.

Savukārt Izglītības likuma 9. pants nosaka izglītības ieguves valodu, nosakot to, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Bet 9.panta 12.punkts nosaka, ka citā valodā izglītību var iegūt valsts un pašvaldības izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas.

Es, neuzskatot par iespējamu un pieļaujamu mainīt izglītības ieguves politiku mūsu valstī un vispār valsts valodas politiku kā tādu mūsu valstī, aicinu neatbalstīt deputātu grupas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man ļoti patīk tie vārdi, kas te skan tik sirsnīgi, kas kaut ko runā par tautu draudzību, par sadarbību. Ļoti klasisks piemērs šim jēdzienam ir šinī pašā marta mēnesī uz elli aizgājušais tautu tēvs. Ne jau velti viens no priekšlikuma autoriem nesen lēja rūgtas asaras, atcerēdamies šo tautu tēvu un atcerēdamies visus labos darbus, ko viņš ir padarījis.

Lūk, te jau ir tas suns aprakts. Ir tā liekulība, ir tā runāšana par to, ka nu tā briesmīgi gribas sadarboties. Jautājums tikai — kā izmanto šos jēdzienus, kā izmanto tos vārdus un kā tos pasniedz. Es atceros, puišelis stāvēja ar plakātu: “Gribu mācīties krievu valodā!” Un kas tad viņam to liedz? Kāds viņam ir aizliedzis mācīties krievu valodā? Tad vismaz iemācieties plakātus uzrakstīt! Jūs taču tur viņus konsultējat, un tādas vājas zināšanas tur parādās.

Redziet, un ko pasniedz ārpus Latvijas par šo pāreju uz izglītības sistēmu, par ko runā? Runā par to, ka nabaga nelatvieši Latvijā nav tiesīgi mācīties dzimtajā valodā! Redziet, ir gan tiesīgi! Jūs te paši runājat, ka ir šī norma. Tā ir tā prioritāte. Prioritāte ir šīs tiesības mācīties. Bet šīm tiesībām pretim ir likums. Tiesības uzliek zināmus pienākumus. Pienākums ir prast valsts valodu pēc zināma laika, un pienākums ir ievērot likumus, ievērot likumu normas. Par likumu neievērošanu, es domāju, var arī sodīt — maigāk vai stingrāk. Un es ceru, ka tie skolu direktori, kuri apzināti kavēs pāreju uz jauno izglītības sistēmu, tiks vienkārši atlaisti no darba. Tas ir viss! Ļoti vienkārši: nepildi likumu — ej projām! Nāks cits, kurš pildīs likumu!

Tagad ko tad jūs, draugi mīļie, piedāvājat? Jūs paši esat izlasījuši vispār? Te tāds bars ir parakstījis to penteri, es domāju, ne visi ir to izlasījuši. Pie mazākumtautībām un tā tālāk, un tā tālāk... Tātad ko jūs gribat? Jūs gribat ne jau vienkārši tiesības iegūt izglītību, jūs gribat, lai valsts vai pašvaldība jums maksā par to. Redziet, tagad sāksim runāt, kas tā tāda “mazākumtautība”. Cik es zinu, ir Latvijā desmitiem dažādu tautību. Nu kā tad pētīsim, kurā valodā, kurā pilsētā? Tad sanāks grupa, lems? Un valsts tik visu finansēs vai pašvaldība visu finansēs! Jūs jau te visu laiku domājat par to krievu valodu. Bet es atkal domāju, ka būs kādi daži desmiti, kādreiz bija 88 tautības Latvijā. Tā, var iedomāties, kā tas izskatīsies, lūk! Un pasakiet man valsti, jums draudzīgo Krieviju, kur tā dāsni izdāļā valsts līdzekļus dažādu tautību bērniem, un lai nu viņi visi mācās dzimtajā valodā! Kaut kā nesanāk! Un tāpēc tas jau ir tas bīstamākais — šī demagoģiskā runāšana. Lai gan faktiski jūs jau zināt, ko jūs darāt. Jūs zināt, kuras balsis jums ir vajadzīgas, un jūs labi saprotat, ka pēc Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, kas notiks, paldies Dievam, pirms 2004.gada 1.septembra, būs dinamiska domu izmaiņa, un daudzi cilvēki skatīsies pavisam citādi. Un no tām trijām grupām, kuras šodien parāda attieksmi pret pāreju uz Izglītības likumā paredzēto, tā grupa, kas cer uz PSRS vai tagad Krievijas atjaunošanos Latvijā, vienkārši viņi vairs nebūs spējīgi par to domāt. Un, zobus griezdama, liela daļa, zobus griezdama, liela daļa no šejienes aiztīsies prom. Un tad Kabanovs varbūt vairs arī tā neslavēs Staļinu, viņš sāks domāt arī par kaut ko citu. Šodien viņš cītīgi te uzstājas, protams, šodien tā viņam ir nepieciešams. Apskatīsimies, kas būs uzrakstīts laikrakstos. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Cienījamie kolēģi un godājamie priekšlikuma iesniedzēji! 11.panta trešās daļas tekstā es nekādi neredzu minētu ne Vispārējo minoritāšu aizsardzības konvenciju, ne arī 1998.gada Izglītības likuma pārejas noteikumus. Tādēļ es runāšu tieši par divu redakciju salīdzinājumu.

Varu konstatēt, ka visi — gan Ministru kabinets, gan mēs, gan priekšlikumu iesniedzēji — esam pilnīgi vienisprātis, ka mazākumtautībām ir tiesības uz izglītību dzimtajā valodā. Latvijā šī norma tika īstenota jau ilgi pirms tam, līdz tā kļuva par saistošu starptautisko dokumentu ietvaros. Runājam par jautājumu, kādu izglītību, līdz kādai pakāpei un vai tikai dzimtajā valodā? Salīdzinot divas redakcijas, mēs redzam, ka dažos aspektos tās ir gan vispārīgākas, gan konkrētākas viena par otru.

Sāksim no sākuma. Pie mazākumtautībām vai pie Latvijas mazākumtautībām. Protams, ka runa ir par Latvijas, nevis, kā šeit izskanēja, par ekvatoriālās Gvinejas mazākumtautībām. Tātad vārds “Latvija” ir jāsaglabā. Arī tā iemesla dēļ, ka tīri praktiski nebūs iespējams nodrošināt izglītību Latvijā visiem apmēram 100 tautību bērniem.

Otrkārt. Jautājums — par valsts vai par pašvaldību finansēto izglītību. Vai tādā gadījumā priekšlikuma iesniedzēji uzskata, ka nav tiesību iegūt privātu izglītības iestāžu izglītību? Vai tādā gadījumā organizācijām un apvienībām nav tiesību organizēt dzimtās valodas apguvi Svētdienas skolu ietvaros?

Trešais jautājums. Nepastāv pretruna ar Izglītības likumu. Gluži otrādi. Ministru kabineta iesniegtajā variantā ir precizēta šī likuma norma tieši Latvijas apstākļiem un tieši Latvijas situācijai, kurā mēs uzskatām par nepieciešamu veicināt sabiedrības integrāciju, nevis segregāciju. Un jautājums, protams, ir par to, vai Latvijas pašreizējos apstākļos, piedāvājot ideju bērniem apgūt izglītību tikai dzimtajā valodā, mēs vairojam vai mazinām šo bērnu konkurētspēju?

Tika pieminēta arī zināmā konvencija. Tad nu gribētu atgādināt, ka konvencijas pants, kas saistās ar izglītību, komentāros tiek traktēts šādi: “Tas realizējams bez iebildumiem pret oficiālās valodas apguvi vai pret mācībām oficiālajā valodā.”

Un, protams, Plinera kungs mums citēja 9.panta pirmo daļu, bet neaizmirsīsim arī otro un trešo daļu, kurā ir runāts tieši par to, kā izglītība mazākumtautībām tiek garantēta.

Un tātad, ņemot vērā atšķirību starp piedāvātajām redakcijām, aicinu atbalstīt Ministru kabineta variantu, kas nodrošina bērniem gan dzimtās valodas, gan arī valsts valodas apguvi. Un tātad nodrošina sabiedrības integrāciju, Latvijas nākotni, nevis sabiedrības segregāciju un Latvijas atgriešanos pagātnē.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šeit daudzi atsaucās uz Izglītības likumu. Un tas arī ir ļoti pareizi, jo iepriekšējā redakcija arī nosaka, ka jāatsaucas uz Izglītības likumu, ka šis priekšlikums nav šā konkrētā likuma jautājums.

Bet es gribētu atbildēt mazliet uz mūsu godātā Jakova Plinera iebildumiem par ... jeb par to, kā viņš traktē Izglītības likumu.

Plinera kungs! Likumu vajag izlasīt līdz galam! Citos pantos ir rakstīts, ka mums eksistē bilingvalā izglītība, kur ir veselas trīs programmas, un ka izglītības sistēma vispār ir sakārtota tikai un vienīgi uz programmu principa. Par to jūs nerunājat vispār.

Tātad pie mazākumtautībām Latvijā piederošiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību. Un mēs nezinām nevienu valsti Eiropā, kur valsts par saviem līdzekļiem nodrošinātu visām mazākumtautībām, mazākumtautību bērniem izglītību. Tātad to dara privātās izglītības iestādes. Un Izglītības likums nosaka, ka valsts piedalās privāto izglītības iestāžu programmu finansēšanā, kuras ir akreditētas. Tātad pilnīgi viss ir skaidrs. Un šis demagoģiskais priekšlikums ir pilnīgi absurds vēl tā iemesla pēc: ja mēs uzskatām tiešām, ka mums ir tuvu pie 100 minoritātēm Latvijā, tad parēķināsim jeb sareizināsim to ar 552 pašvaldībām! Ja mēs ierakstām šādu normu, tad šis skaitlis ir astronomisks, kas katrai pašvaldībai būtu tagad jānodrošina savā teritorijā jeb katrai pašvaldībai savā skolā. Es neteiktu vairāk, ka tikai un vienīgi tā iemesla pēc šis priekšlikums radies, lai šeit būtu izvērstas politiskas debates, un tā tālāk. Priekšlikums ir vienkārši absurds.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es, protams, neatbalstu šo priekšlikumu pēc satura, bet tikai vēlreiz gribu atgādināt kolēģiem, ka likumdošanai ir jābūt sakārtotai, ir jābūt zināmai sakārtojamībai. Sakārtojamībai likumus pieņemot. Un gribu jums atgādināt, ka svarīgākais likums, kas regulē valodas lietas, ir Valsts valodas likums. Un Valsts valodas likumā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka valodu izglītībā nosaka Izglītības likums. Un mums nekādā gadījumā nav nepieciešams katrā trešajā likumā iestrādāt normas, kas ir saistītas ar valodu izglītībā. Jo valodas likums skaidri un gaiši nosaka, ka tas ir izdarīts Izglītības likumā, un pie tā arī tad paliksim. Un, man liekas, šī diskusija ir diezgan bezjēdzīga, jo nav šis tas likums, kurā būtu jāiestrādā šāda rakstura normas. Un, ja deputāti Ribakovs, Vidavskis, Solovjovs un visi pārējie grib šādu priekšlikumu, lai mūsu likumdošanā kaut kur atbalstītu, tad tas ir jādara Izglītības likumā. Iesniedziet priekšlikumu Izglītības likumā, tad arī varēsim diskutēt un balsot, bet nevis katrā trešajā likumā runāt par tām lietām, kuras ir it kā likumdošanā sakārtotas.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl atkal mēs sastopamies ar diezgan divkosīgu pieeju no valdošās koalīcijas puses. Nu jā, it kā jūs apgalvojāt, ka ir deklarēts, ka pie minoritātēm piederošajiem bērniem ir tiesības mācīties dzimtajā valodā, bet mēs labi zinām, ka deklarācijas ne vienmēr tiek īstenotas. Un kā tiek saprastas šīs tiesības mācīties dzimtajā valodā? Šeit tika pieminēta Eiropas mazākumtautību aizsardzības konvencija. Protams, var visādi interpretēt un var apgalvot, ka jau šobrīd Latvijas likumdošana pilnībā atbilst šīs konvencijas burtam un garam. Tad man ir jautājums — bet kāpēc jūs izvairāties no konvencijas ratifikācijas? Mēs to parakstījām jau pirms astoņiem gadiem un astoņus gadus novilcinām ratifikāciju. Ja jūs patiešām esat pilnīgi pārliecināti, ka mums viss ir kārtībā, tad ratificēsim šo konvenciju. Un tad lai attiecīgās institūcijas, Eiropas Padome dod savu ekspertu slēdzienu. Un jūs labi zināt, kāds šis ekspertu slēdziens būs. Jo tieši tāpēc jūs negribat šo konvenciju ratificēt. Ir viena lieta šeit runāt no tribīnes un dezinformēt radioklausītājus, kas, protams, nav lasījuši šīs konvencijas. Cita lieta ir runāt ar ekspertiem. Jo, protams, es pilnīgi saprotu Dobeļa kunga vēlmi sodīt, atlaist no darba un tā tālāk, tas viņam visvairāk patīk. Par to es nerunāšu. Bet, ja jau jūs runājat par pievienošanos Eiropas Savienībai, par Eiropas pieredzi, tad jums būtu lietderīgi vismaz izlasīt tā saucamās Hāgas rekomendācijas. Jā, šīs rekomendācijas pašas par sevi nav saistošs dokuments, bet tās ir saistošo dokumentu būtiskāko normu apkopojums. Un izlasiet to! Un tad jūs uzzināsiet, kas tiek saprast ar šīm tiesībām mācīties dzimtajā valodā.

Es gribu atgādināt, ka Latvijā pilsoņu vidū vairāk nekā 22% pieder pie mazākumtautībām. Tas ir ļoti augsts rādītājs. Es vēlreiz uzsveru. Es nerunāju par nepilsoņiem. Tie ir Latvijas pilsoņi, kas tika atzīti par pilsoņiem reģistrācijas kārtā. Tās ir vēsturiskas minoritātes. Jūs neatradīsiet nevienu Eiropas valsti, kur būtu tik augsts minoritāšu, mazākumtautību īpatsvars un kur viņiem nebūtu tiesības iegūt vidējo izglītību dzimtajā valodā. Strīdi iet par universitātes izglītību, valsts finansētām universitātēm, tā kā Rumānijā, piemēram, bet nevis par vidusskolu. Un ne jau opozīcija to izdomāja. Paņemiet jebkuras starptautiskās organizācijas rekomendācijas, un jūs redzēsiet, ka nav nevienas starptautiskas institūcijas, kas nerekomendētu pārskatīt Izglītības likuma attiecīgās normas par minoritāšu izglītību. Tās ir ANO Bērnu komiteja... Bērnu tiesību komiteja arī to vidū, ANO Komiteja pret rasu diskrimināciju, Eiropas Padome, EDSO, Eiropas Komisija savā pēdējā Progresa ziņojumā ļoti skaidri to ierakstīja. Un neizliksimies, ka mēs to visu nezinām! Dobeļa kungs, jums nav taisnība, ka runa iet tikai par krievu skolām. Nav taisnība, jo pavisam nesen, pirms pāris nedēļām, Latvijas un Polijas starpparlamentu sadarbības grupai bija tikšanās ar Polijas vēstnieku. Un Polijas vēstnieks kārtējo reizi pacēla šo jautājumu. Protams, Polija uzvedas drusciņ savādāk nekā Krievija, bet vēstnieks oficiāli tikšanās laikā Latvijas parlamentā pauda savas bažas par to, ka arī ļoti dzīvotspējīgas un pieprasītas poļu skolas, vidusskolas tiks likvidētas saskaņā ar spēkā esošo likumu. Un nemānīsim sevi, nemānīsim cilvēkus, ka it kā ir kādas citas likuma normas, kas pieļauj vidējo izglītību iegūt minoritātes valodā. Nu nav tā!

Nu izlasiet to Vispārējās izglītības likumu! Tur ir pieļauts, ka jā, var būt mazākumtautību izglītības programmas priekšmetos, kas ir saistīti ar mazākumtautību valodu, vēsturi un kultūru. Nekur nav teikts, kādās valodās šīs programmas ir jāīsteno. Tā ka nekādu pretrunu likumos nav. Ir pārejas norma Izglītības likumā, pret ko, starp citu, savā laikā Ābiķa kungs kungs iebilda, mēs labi atceramies, kā viņš uzvedās 6.Saeimas beigās, stāvot tieši šajā tribīnē, un kā protestēja pret šo normu. Tagad viņš šo normu aizstāv. Un šī norma saka pilnīgi viennozīmīgi: tikai valsts valodā!

Un pēdējais. Estas kungs, jums kā skolotājam un pieredzējušam deputātam būtu jāzina Izglītības likums. Nav Izglītības likumā ne vārda par to bilingvālo izglītību. Ir nevis 3, bet 4 bilingvālās izglītības modeļi, ko izstrādāja ministrija, un 3 no šiem 4 modeļem ieguva ļoti zemu vērtējumu starptautiskās ekspertīzes rezultātos. Starptautiskie eksperti uzskata, ka tie nemaz nav bilingvālās izglītības modeļi, kas tiek piedāvāti.

Tā ka nemānīsim paši sevi, un aicinu atbalstīt šīs bērnu tiesības, kas ir atzītas visā pasaulē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Atcerēsimies, kad tika pieņemts Izglītības likums, kurš paredz valsts finansējamās vidusskolās no 2004.gada 1.septembra pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, 6.Saeimā to pieņēma jau pēc vēlēšanām, kad, nospiežot pogu, deputāti jaunie, ne no kā nebaidoties un ne par ko neatbildot varēja izteikt savu patieso attieksmi pret cittautiešiem. Lūk, viņi to arī izteica! Un šodien to izteica jau arī 8.Saeimā kā valdošais vairākums, tā arī diemžēl Latvijas opozīcija. Vai jūs zināt, kādu pirmo dokumentu tad pieņēma tikko izveidotā PCTVL frakcija 7. Saeimā? Viņa pieņēma vēstuli prezidentam Ulmanim ar lūgumu nepasludināt Izglītības likumu. Un, ja pēc tam par mums nobalsoja 25% vēlētāju, tas faktiski nozīmē — visi krieviski runājošie balsstiesīgie cilvēki, tad acīmredzami, jo mūsu izglītības sistēmas saglabāšana ir mūsu programmas 1.punkts. Tas ir acīmredzami, ka tā ir visu Latvijas mazākumtautību griba. Un padomājiet par to iepriekš, pirms tam, kad nospiest pogu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es cienu Cileviča kungu un viņa tiesības izteikties, bet tomēr taisnība ir augstāka par visu. Es gribētu te Cileviča kungam atgādināt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 1987. gada rezolūciju nr. 872 par Baltijas valstu tautu stāvokli. Citāts, Cileviča kungs: piespiedu imigrācijas rezultātā Baltijas valstu tautās notika piespiedu asimilācija un ka izglītības un kultūras izpausmes iespēju trūkuma rezultātā tika zaudēta nacionālā identitāte. Nacionālo identitāti zaudēja Latvijā dzīvojošie poļi, ebreji, vācieši, čigāni un arī krievu vecticībnieki. Tās ir vienīgās minoritātes, kas šeit ir saskaņā... ko jūs ļoti labi zināt, ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 90.gadu sākumā izstrādāto minoritāšu koncepciju, kura politkorektuma dēļ netika apstiprināta. Un tur ir teikts, ka minoritātes jeb mazākumtautības Eiropas Padomes valstīs ir ilgstoši, tātad gadsimtiem dzīvojošas etniskās grupas, kas atšķiras no pamatnācijas.

Tātad, Cileviča kungs, ja jūs esat godīgs, tad pasakiet, ka jūs aizstāvat tiesības visiem PSRS pilsoņiem mācīties šeit dzimtajā valodā. Eiropas šī Minoritāšu konvencija, ja tā tiktu pieņemta arī ar šo minoritātes jēdzienu, šīs tiesības dotu tikai krievu vecticībniekiem, kuri ieradās vairāk nekā 300 gadus atpakaļ Latvijā, tātad čigāniem, līviem, poļiem, ebrejiem un vāciešiem. Un nevienam citam. Ja jūs esat godīgs, tad jums jāpasaka, ka ne igauņi, ne poļi, ne lietuvieši nesūdzas par to, ka viņiem būtu problēmas ar kaut kādām skolām.

Jautājums nākošais ir: kāpēc vienmēr ir tiesību pārkāpumi un tikai un par to sūdzas bijušie PSRS pilsoņi, kuri nav šeit minoritātes, tāpat kā turki nav minoritāte Vācijā un ķīnieši nav minoritāte Krievijā. Arī šeit jums, Cileviča kungs, ir jābūt ļoti godīgam un jāpasaka, kas vēl ir teikts šajā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas dokumentā. Un tur ir teikts, ka Baltijas valstu problēmas politiskais risinājums var tikt rasts tikai plašākos Austrumu—Rietumu sadarbības ietvaros. Tātad starptautiskās konvencijas ietvaros, starptautiskās migrācijas organizācijas ietvaros. Un atbilde šeit, Cileviča kungs, ir ļoti vienkārša: kamēr nav īstenots šis Eiropas Padomes pirmais dokuments, mēs varam pilnīgi nesteigties ar ratifikāciju attiecībā uz otru dokumentu. Bet nenāciet šeit un nemuļķojiet cilvēkus, ka jūs esat liels starptautisko tiesību speciālists! Es jums iedošu šo dokumentu, lai jums nevajadzētu jaukt galvu. Paldies! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nevajadzētu te vietā un nevietā piesaukt šo Minoritāšu konvenciju. Par šo konvenciju apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir izteikusi skaidru savu vērtējumu. Ieteiktu visiem to izlasīt. Tur mēs esam salikuši visu pa plauktiem un pamatojuši savu attieksmi šodien pret šo dokumentu. Lūdzu, izanalizējiet to, un tad varbūt kaut ko vairāk sapratīsiet!

Šeit mēs neviens arī nerunājam par kaut kādu īpaši noraidošu attieksmi pret minoritātēm, ko atkal pasniedz īpatnējā veidā. Taču ir likumi, kas kaut ko nosaka. Un, ja grib kaut ko mainīt, tad jārunā par kaut kādu konkrētu normu, nopietnu normu mainīšanu, ja tāda ir vajadzīga. Minoritāte ir realitāte daudzās pasaules valstīs, bet katra valsts risina šo minoritāšu jautājumu atbilstoši stāvoklim savā valstī, un parasti viena valsts nejaucas otras valsts iekšējās lietās, runājot par minoritātēm. Un Latvijā kāda ir šī jautājuma būtība? Latvijā šis minoritāšu jautājums ir izveidojies, balstoties uz netaisnības bāzes, balstoties uz okupāciju, balstoties uz cilvēku iznīcināšanu, uz izsūtīšanu. Vai tiešām jūs to nesaprotat jeb izliekaties, ka nesaprotat? Nu, tas Staļina slavinātājs, tas nesaprot un nesapratīs laikam nekad!

Bet tur, kur ir bijusi viena netaisnība, tagad izmantot to šodien un atbalstīt it kā taisnīgi radušos stāvokli, un pieprasīt sev kaut kādas tiesības, it īpaši tie cilvēki to dara, kuriem senčos arī kādi no tiem represētājiem ir. Lūk, tā ir tā vislielākā bezkaunība!

Un tāpēc, es domāju, jūs paši saprotat, ka loģika šim priekšlikumam ir vienīgā tāda, ka vajag joprojām piesaistīt tos nepilsoņus, vēl visādus šādus tādus, jo gribas jau kaut kā vēl joprojām Saeimā sēdēt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (TSP). (Starpsauciens: “Nevajag! Pietiek!”) Bet, piedodiet, būs jāpaklausās, kungi! Kiršteina kungs, paldies jums, protams, par to atgādinājumu, bet es jums ieteiktu izlasīt arī citus Parlamentārās asamblejas dokumentus, un jūs interpretējat šīs rezolūcijas absolūti ačgārni. Bet šoreiz nestrīdēsimies. Varbūt es jums ieteiktu aprunāties ar Eiropas Padomes cilvēkiem par jūsu interpretāciju.

Bet es jums gribu atgādināt, cienījamie kolēģi, citu rezolūciju, tieši par Latviju. Rezolūcija 12/36, kas tika pieņemta 2001.gada janvārī. Tur ir vismaz divi punkti, kas tieši skar mūsu izskatāmo jautājumu.

Viens pants, ka asambleja rekomendē Latvijai pārskatīt Izglītības likuma normas saskaņā ar Eiropas Vispārējo minoritāšu aizsardzības konvenciju.

Un otra norma, ka uzstājīgi rekomendē valdībai attīstīt dialogu ar krieviski runājošajiem. Tur ir pateikts, ne tikai krieviski... Dobeļa kungs, jums kaut kas ar ausīm slikti. Es vēlreiz jums varu pastāstīt to Polijas vēstnieka stāstu, bet nevajag izlikties, ka jūs to nedzirdējāt! Jā, šobrīd Latvijā ir divas dzīvotspējīgas minoritāšu skolu sistēmas — krievu un poļu. Citas minoritātes acīmredzot nav pietiekošs skaits, lai attīstītu šādas sistēmas. Abas šīs sistēmas tiks likvidētas, ja likums tiks pildīts tā, kā tas ir šobrīd paredzēts.

Un es domāju, ka mums jābūt vienkārši godīgiem. Jā, ir zināmi standarti gan EDSO, gan Eiropas Padomes, visu laiku gribam pielāgot šos standartus saviem politiskajiem uzskatiem.

Jā, es vēlreiz uzsveru. Var maldināt cilvēkus Latvijā, kas nebrauc uz Strasbūru un kas to nezina. Bet vai tas ir godīgi? Ja visu laiku mums ir tāda dubultmorāle. Viena lieta, ko mēs stāstām Rietumos, cita lieta, ko mēs stāstām mūsu atbalstītājiem vai citu partiju atbalstītājiem. Nu nedarīsim tā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Es gribētu atgādināt deputātiem, ka mēs runājam nevis par Minoritāšu konvenciju vai par Izglītības likumu, bet par Bērnu tiesību aizsardzības likumu. Komisijas vārdā — deputāte Inese Šlesere. Lūdzu!

I.Šlesere. Šā iemesla dēļ es aicinu deputātus atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un neatbalstīt deputātu grupas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3.— deputātu Ribakova, Vidavska, Solovjova un citu deputātu 3.priekšlikumu!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 69, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Šlesere. 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas saskaņo terminoloģiju atbilstoši pagājušā gada pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 7. un 8. — arī atbildīgās komisijas priekšlikumi par juridiskās terminoloģijas saskaņošanu. Lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 7. un 8. — atbildīgās komisijas priekšlikumiem — deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. Šeit ir arī redakcionāli precizēts 61.panta 3.punkts. Lūdzu deputātus atbalstīt!

9. — labklajibas ministres Stakes kundzes priekšlikums. Ir daleji atbalstits un iestradats atbildigas komisijas 10.priekšlikuma. Ludzu atbalstit 10. — atbildigas komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 11. — labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 12. — atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sedes vaditaja. Pret 11. un 12.priekšlikumu deputatiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 13. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 14. — īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums. Komisijas atzinums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 15. — īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 16. — atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 63.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta. Un tieši tāpat arī 64.1. panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

17. — labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Un 18. — īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 19.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 19. — atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 17., 18. un 19. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 20. — īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 21.priekšlikumā. Lūgums atbalstīt 21. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 22. — īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās Baštika kunga priekšlikums — ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 23. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 22. un 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 24. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. 25. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas atzinums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Šlesere. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 22. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Šlesere. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.aprīlis. Paldies!

I.Šlesere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Sociālo un darba lietu komisijas, kas paziņo, ka šā gada 13.marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Komisija konceptuāli atbalstīja minēto likumprojektu un lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 13.marta sēdes darba kārtībā, iekļaujot izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, izskatīt pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsojam par darba kārtības papildināšanu ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 25, atturas — 3. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — komisijas vadītāja deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas Nr.22. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments Nr.443. Grozījumi attiecas uz karavīru un citu disciplināro reglamentam pakļauto personu atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem. Ir saņemti vairāki priekšlikumi.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Vairāk priekšlikumi saņemti nebija. Komisija nolēma atbalstīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanai trešajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar reģistrācijas Nr.63. Saeimas sēdē izskatāmais dokumenta Nr.444. Grozījumi attiecas uz tabakas izstrādājumu uzglabāšanas, realizācijas noteikumu pārkāpšanu.

Neviens priekšlikums uz trešo lasījumu iesniegts netika. Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt pieņemšanai trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas numurs 34. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.445. Grozījumi attiecas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem, kas ir tātad ļoti svarīgs grozījums, jo paredz, kādā veidā sodīt nepilngadīgus bērnus.

Tātad tika saņemti vairāki priekšlikumi. 1.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un pēc satura tieši tāds pats ir otrais — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt gan 1., gan 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 3.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Un pēc satura tieši tāds pats kā 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt 3. un 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Komisija redakcionāli precizēja 269.panta redakciju, un vēl tika saņemts 5.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un pēc satura analogs 6.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma 5., 6.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Juridiskā komisija līdz ar to atbalsta likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo grozījumu pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija izskatīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar reģistrācijas numuru 23, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.446.

Grozījumi attiecas par sodiem par fiziskās personas datu nelikumīgu apstrādi.

Saņemti priekšlikumi. 1.priekšlikums —Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 2.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Vairāk priekšlikumi saņemti netika. Komisija nolēma atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu trešajā, galīgajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums likumprojekts “Par 1980.gada 10.oktobra Konvencijas par tādu konkrētu parasto ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība, otrās pārskata konferences lēmumu par konvencijas 1.panta grozījumu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija, izskatot savā sēdē minēto jautājumu, konstatēja, ka ir saņemts viens — Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Vaidere. Vairāk priekšlikumu nav. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.3/2001 “Grozījumi 17. un 24.pantā un II pielikumā, un VI un VII pielikuma par valsts atbalstu izslēgšana””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Komisija uz otro lasījumu priekšlikumus nebija saņēmusi. Tātad aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/2001 “Grozījums D protokolā (monopoli)””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Arī šim likumprojektam Ārlietu komisija priekšlikumus saņēmusi nebija. Aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums otrajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Paldies! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija priekšlikumus otrajam lasījumam nav saņēmusi. Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Vai ir kāds deputāts? Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Tā, Sociālo un darba lietu komisija tātad izskatīja grozījumus likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”. Tas ir dokuments nr.393. Un, ņemot vērā to, ka mūsu likumdošana par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību neparedz to, ka ir aizliegta šo pirmajā sarakstā iekļauto vielu reklāma, tad šis grozījums likumprojektā aizliedz reklamēt pirmajā sarakstā iekļautos augus, vielas un zāles un līdz ar to bīstamās narkotiskās vielas un tam arī pielīdzināmās psihotropās vielas. Un sakarā ar to arī komisija nolēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates, kuras uzsāksim pēc pārtraukuma pulksten 13.30.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu un reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Bija? Zvans bija, bet reģistrācijas režīms...

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim!

K.Strēlis (JP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Četrarpus mēnešus mēs jau sēžam. Muskuļu tonuss samazinās, locītavu spraugas paliek arvien šaurākas, bet sportošana Saeimā nenotiek.

Tāpēc ir priekšlikums šosestdien ierasties uz Basketbola senioru kluba dibinātā kausa izcīņu, kas ir domāts — Saeimas basketbola izlase. Izrādās, ka mums ir apmēram 20 basketbolistu, pret Basketbola senioru klubu, bet tos, kas nespēlēs, laipni lūdzu tēlot dedzīgus fanus!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam!

A.Bērziņš (ZZS). Kolēģi! Man gribētos, kas strādā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, lūgums būtu pulksten 13.00 sanākt uz komisijas sēdi! Mums bija paredzēts pēc Saeimas sēdes, bet sakarā ar to, ka mēs drusku ilgāk runājām un debatējām, man ir lūgums pulksten 13.00 sanākt uz komisijas sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam ...

K.Strēlis (JP). Es atvainojos! Nepateicu pašu svarīgāko: spēle notiks 15.martā pulksten 17.00 Brīvības ielā 333.

Sēdes vadītāja. Paldies! Vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātā Ārlietu komisija! Lūdzu pulcēties tagad, tūlīt, uz sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Labucka, Aldis Kušķis, Silva Golde, Guntis Bērziņš, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Linda Mūrniece, Aigars Pētersons, Jānis Reirs, Kārlis Strēlis, Baiba Brigmane un Aleksejs Vidavskis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Sēdi turpināsim pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā kā pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs. Tā kā deputāta zālē nav, nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš. Jūs esat? Jāparādās cilvēkiem. Nikolajs Kabanovs. Lūdzu!

N.Kabanovs (PCTVL). Kolēģi deputāti! Gribu atzīmēt, ka gadījumā, ja šis likums tiks pieņemts, tas kļūs par vienu no īslaicīgākajiem Latvijas likumiem. Jo diemžēl ir pretruna ar lielāko daļu Eiropas valstīs pastāvošo likumdošanas praksi.

Pēdējo gadu laikā ir notikusi marihuānas dekriminalizācija ne tikai Nīderlandē, Vācijā, Šveicē un citur. Savukārt citās valstīs firmas un cilvēki netiek sodīti ar naudas sodu par kaņepju attēlošanu uz T krekla. Kad mēs iestāsimies lielajā Eiropas Savienībā, šeit ieradīsies tūkstošiem tūristu un strādnieku no jūsu iemīļotajām Rietumvalstīm, un Latvija tiks nostādīta fakta priekšā, jo viņi sev līdzi atvedīs šo Rietumu jaunatnes subkultūru. Aizliedzot it kā dumpīgos interneta saitus, pieļaujot, ka valsts iejaucas informatīvajā telpā, mēs radām diezgan bīstamu cenzūras precedentu. Vēlme izpļaut internetu izskatās vēl smieklīgāk uz tūkstošiem datorspēļu fona, kur mūsu bērni visnežēlīgākajā veidā var tikt galā ar virtuāliem ienaidniekiem. Taču es ceru, ka mēs neaizliegsim tirgot spēļu pistoles un nepasludināsim lelli Bārbiju par pornogrāfisku. Latvija, cienījamie deputāti, tomēr nav Irāna, un būsim eiropieši visā. Nevis viduslaiku inkvizīcija. Piedāvāju neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Nākošais debatēs pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Dzirdot šādu uzstāšanos, dabīgi, ka es nevaru klusēt, jo tiek sagrozīti fakti.

Pirmkārt maza vēsturiska atkāpe. Ratificējot ANO konvencijas un izstrādājot savu likumdošanu, Latvija nepieņēma vienu “lietussarga” likumu par nelegālo narkotiku aprites apkarošanu, jo mūsu juristi uzskatīja, ka pietiek ar attiecīgiem grozījumiem Kriminālkodeksā, un tāpēc mums izkrita šis svarīgais jautājums kā aizliegums reklamēt narkotiskās vielas, kur nu vēl pirmā saraksta vielas, kas ir sevišķi bīstamas un pilnīgi aizliegtas pielietošanā gan medicīnā, gan veterinārijā, gan zinātnē. Un tajā skaitā ietilpst arī šī nelaimīgā marihuāna. Mums ir aizliegums daudzās vietās reklamēt tabaku un alkoholu, bet diemžēl faktiski iznāk tā, ka marihuānu var reklamēt. Un ne jau visa Eiropa ir padevusies šodien narkotiku tirgoņu spiedienam un arī organizētās noziedzības tīkojumiem. Ir tikai dažas valstis, kur viņi ir panākuši vienu mazu izmaiņu savā likumdošanā, ka marihuānu ir pārvietojuši uz 3.sarakstu. Tas ir vienīgais labojums. Tajā pašā laikā Apvienoto Nāciju Narkotiku kontroles birojs ir stingri pastāvējis uz to: ja kāds mediķis arī izraksta marihuānu kādam slimniekam, ir jābūt receptei, jābūt tikpat stingri uzskaitītai kā visām pārējām narkotiskām vielām. Tā kā nekāda legalizācija plašā mērogā Eiropā nenotiek. Ir tikai dažas valstis, kur līdere tiešām ir Nīderlande, atsevišķi kantoni Šveicē, atsevišķas zemes Vācijā, kuras sāk izkārt šo balto karogu. Rīga it sevišķi ir iekļāvusies pilsētu kustībā pret narkotikām, un Rīga, kas ir mūsu valsts galvaspilsēta, rāda piemēru, kā var samazināt narkotiku patēriņu, un tas būtībā jau pamazām arī sākas. Mums nav pamata atkāpties un pieļaut, lai narkotiku izplatītāji vēl pielietotu reklāmu, lai viņiem būtu lielāks tirgus. Jo reklāma ir nepieciešama viņiem tirgus paplašināšanai. Mums jādomā par savu jaunatni, un mēs nedrīkstam pieļaut to, kur vēl nav nekāda pamata mums pakļauties. Ne jau viss, kas nāk no Eiropas, ir tik jauks un brīnišķīgs. Mums jāsaprot, ka tā ir demokrātijas arī negatīvā puse. Katrs var paust visādas idejas, visādas deklarācijas, un šeit bieži arī grēko tieši žurnālisti.

Pateicos par uzmanību. Un aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā deputāte Jevgenija Stalidzāne vēlas ko teikt? Nē. Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Pirms mēs tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar lūgumu šī gada Saeimas 13.marta sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu pirmajā lasījumā izskatīt likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Turpinot darba kārtību, lūdzam Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 24.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 24.marts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (ZZS). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts, kuru iesniedz Ministru kabinets — “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, ir nepieciešams, lai ievērojami uzlabotu grāmatvedības standartu izstrādāšanas tempus un procedūru, un tas izstrādāts atbilstoši nacionālajā programmā “Integrācija Eiropas Savienībā” iekļautajam uzdevumam.

Likumprojekts ietver vairākas būtiskas izmaiņas. Vispirms es gribētu atzīmēt to, ka likumprojekts paredz, ka valsts politiku grāmatvedības jautājumos turpmāk izstrādās un realizēs viena ministrija, tas ir, Finanšu ministrija.

Ministru kabinets izveidos jaunu orgānu — Grāmatvedības padomi. Tās darbu reglamentēs Ministru kabineta attiecīgs apstiprināts nolikums, un tās uzdevums, tātad Grāmatvedības padomes uzdevums, būs izstrādāt, apspriest un saskaņot jaunos grāmatvedības standartus, kā arī ierosināt šo standartu izmaiņu.

Tāpat šī padome varēs sniegt grāmatvedības dokumentu un standartu skaidrojumus un gatavot Finanšu ministrijai attiecīgus priekšlikumus. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem šai padomei būs saskaņot grāmatvedības standartus ar Eiropas Kopienu tiesībām un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

Otrs aspekts ir tas, ka likumprojektā ir veikti nepieciešamie grozījumi, lai to saskaņotu ar Komerclikumu, un tiek paredzēts, starp citu, ka šis likums turpmāk attieksies arī uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic komerciālo darbību.

Treškārt, ir veikti arī citi precizējumi, tostarp tie paredz jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanu.

Ņemot vērā minēto un arī to, ka likumprojekta pieņemšana uzlabos uzņēmējdarbības vidi valstī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz to pieņemt pirmajā lasījumā. Komisija ir izskatījusi to un atbalsta.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasī-
jumam.

V.E.Bresis. Komisija lūdz priekšlikumu iesniegšanas datumu noteikt 20.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Cienījamie kolēģi! Lai mēs skatītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, ir nepieciešams reģistrēties, lai būtu paredzētais kvorums. Tātad ir nepieciešamas divas trešdaļas no deputātu kopskaita. Tā kā mēs nekad šādu procedūru iepriekš neesam veikuši, es lūdzu deputātus neaiztikt reģistrācijas kartes, bet brīdī, kad noskanēs reģistrācijas režīms, piespiest podziņu “Mikrofons” uz tablo, kas atrodas jums priekšā. Tad lūdzu reģistrācijas režīmu! “Mikrofons”, zaļā podziņa. (No zāles: “Un kas tad būs?”) Reģistrācijas režīms. Balsojam ar vienu no balsojumu taustiņiem, virs kura ir uzrakstīts “Reģistrācija”... jums mirgo. Jāspiež. Lūdzu rezultātu! Viss ir kārtībā! Ir reģistrējušies 88 deputāti, tātad kvorums mums ir, un mēs varam izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Lūdzu, Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir ļoti svarīgs brīdis Latvijas vēsturē. Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē un vienbalsīgi atbalstīja to pieņemšanu pirmajā lasījumā. Un es lūdzu arī jūs atbalstīt šo likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates! Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Mēs esam vēsturiskas izvēles priekšā. Mēs pilnīgi apzināmies šīsdienas balsojuma jēgu. Šodien mēs neapspriežam tehniskas detaļas, bet konceptuāli runājam par tautas nobalsošanas nepieciešamību, mehānismu un potenciālo dalībnieku loku.

Protams, vēlētāji grib zināt apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” attieksmi pret Eiropas Savienību. Mēs neesam sajūsmā par savienību, bet mēs neesam pret to. Mēs neesam nedz eirooptimisti, nedz eiropesimisti. Mēs esam eiroreālisti, kas apzinās gan pozitīvās, gan negatīvās Eiropas Savienības puses. Un mēs zinām, ka Latvijas iestāšanās process ir nepieciešams un neizbēgams. Agri vai vēlu Eiropa apvienosies. Tomēr, iestājoties tagad, mums ir lielākas iespējas ietekmēt procesu, lai tas noritētu Latvijai labvēlīgāk.

Tomēr jāatzīst, ka mēs jau diezgan dārgi samaksājām par Latvijas eirointegrācijas procesu. Tagad runa jau ir par to, vai mēs kaut ko dabūsim no Eiropas Savienības apmaiņā pret mūsu tautas upuriem, vai mēs realizēsim mūsu rīcībā esošās iespējas. Būtu muļķīgi nebraukt, jau samaksājot par biļeti. Mēs vēlamies, lai lēmums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tiktu pieņemts apzināti, lai mūsu tautai būtu gan visa nepieciešamā informācija, gan tiesības pilnvērtīgi piedalīties procesā.

Ja mēs pieņemsim grozījumus Satversmē un tautas nobalsošanas likumā valdības piedāvātajā formā, vairāk nekā 20 procentiem iedzīvotāju nebūs iespējas izteikt savu viedokli par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tie ir nepilsoņi, kam, atšķirībā no ārvalstniekiem, nav citas valsts, kur viņi varētu piedalīties demokrātiskā procesā. Tai pašā laikā viņu Dzīvi nopietni ietekmēs iestāšanās process. Mēs uzskatām, ka nepilsoņiem ir jādod iespēja izteikt savu viedokli par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Un pirms otrā lasījuma mēs iesniegsim attiecīgus priekšlikumus.

Mēs uzskatām, ka pašlaik ir unikāls moments, kad mēs varam vienot, nevis šķelt sabiedrību.

Kā zināms, mūsu valsts ir ļoti maza, salīdzinot to pēc iedzīvotāju skaita ar Eiropas Savienību. Būtu nepiedodami vēl vairāk sadalīt to, liedzot nepilsoņiem iespēju izteikties par Latvijas nākotni. Ja mēs dosim iespēju piedalīties tautas nobalsošanā arī nepilsoņiem, tas būs pierādījums, ka mūsu sabiedrība ir vienota savos centienos būt Eiropā, veidot demokrātisku un tiesisku valsti. Vēl vairāk tas ir nepieciešams mums pašiem. 21.gadsimta sākumā ir pienācis pēdējais brīdis sākt dzīvot integrētā sabiedrībā.

Likumprojektam piemīt vēl viens trūkums. Tas neparedz iespēju rīkot tautas nobalsošanu par iestāšanos NATO. Jāatzīst, ka ietekme uz valsts suverenitāti NATO būs mazāka nekā Eiropas Savienībai. Tomēr mēs esam pārliecināti, ka arī šā lēmuma pieņemšanā jāpiedalās Latvijas tautai.

Atšķirībā no Eiropas Savienības ar jaunām iespējām ekonomikā, finanšu programmām un tamlīdzīgi dalība NATO tieši ietekmēs mūsu valsts budžeta izdevumus, nevis ienākumus. Mēs uzticamies Latvijas iedzīvotājiem — nodokļu maksātājiem — un domājam, ka viņi varēs pieņemt apzinātu un valstij nepieciešamu lēmumu. Mēs neaicinām balsot “par” vai “pret” NATO. Mēs vienkārši vēlamies uzklausīt Latvijas tautas viedokli.

Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aicina balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un noteikti iesniegs savus priekšlikumus otrajam lasījumam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Godātie kolēģi! Grozījumu projekts paredz labojumus Satversmes 68. un 79.pantā saistībā ar iespējamo Latvijas dalību Eiropas Savienībā, nodrošinot iespēju deleģēt daļu no valsts varas realizēšanas tiesībām starptautiskajām institūcijām, kā arī īpaši atrunājot procedūru, kad tiek apstiprināta Latvijas dalība Eiropas Savienībā.

Neskatoties uz to, ka projekts parādās autoritatīvu juristu grupas darbības rezultātā, te var rasties dažādas nesaskaņas ar Satversmes burtu un garu. Pašreizējā redakcija izraisa iebildumus tajā aspektā, ka par izstāšanos no Eiropas Savienības lemj tauta, bet diemžēl pati tauta pēc savas iniciatīvas nemaz nevar šādu referendumu ierosināt.

Tātad faktiski nav nodrošinātas Latvijas tautas tiesības ierosināt referendumu par dalību Eiropas Savienībā pēc savas vēlmes, jo vienīgais subjekts, kas to var darīt, ir Saeima... Būs pēc izmaiņām.

Šajā aspektā jāņem vērā Satversmes 64., 65., 72. un 78.pants. Šie norādītie panti uzsver, ka tautai ir tiesības pēc savas iniciatīvas piedalīties svarīgu lēmumu pieņemšanā. Diemžēl šis pants nebūs piemērojams saistībā ar Eiropas Savienību, jo, ņemot vērā darba grupas skaidrojumu, var konstatēt, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir... tiek noteikta ar lēmumu, kas norāda, ka balsojums notiek nevis par konkrētu juridisku dokumentu, bet gan par abstraktu jautājumu.

Savukārt no Satversmes 78.panta skaidri izriet, ka gan Satversmes grozījumu projekts, gan likumprojekts ir juridiski dokumenti. Latvijas tautas tiesības ierosināt referendumu par dalību Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi svarīgas, lai pilnvērtīgi realizētu Satversmes 1. un 2.pantā nostiprināto demokrātijas un tautas suverenitātes principu. Un vienīgā iespēja, kā to var sasniegt, ir tieša norāde Satversmes tekstā uz tiesībām iniciēt referendumu kā par iestāšanos, tā arī par izstāšanos no Eiropas Savienības pašai Latvijas tautai. Tik svarīgos jautājumos mēs nevaram ignorēt tautas gribu.

Par būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos, kas var būt piedāvāti ļoti drīz. Mēs zinām, ka jau tagad ļoti aktīvi notiek diskusija par jauno Eiropas izbūvi un par Eiropas Savienības konventu. Un, ja Eiropas Savienības, kur Latvija iestājas, konstitucionālā izbūve mainās tik ļoti, ka ir pamats šaubīties, vai Latvijas tauta atbalstīs Latvijas dalību uz jauniem noteikumiem, atkal pacelsies jautājums par iespējamo referenduma inicēšanu no vēlētāju puses.

Nākošais aspekts, kam jāpiedalās referendumā. Tikai pilsoņiem vai arī dot tiesības nepilsoņiem balsot tieši šajā tautas nobalsošanā, es nerunāju tagad par politiskajām tiesībām nepilsoņiem, bet tieši šajā gadījumā. Nepilsoņiem, man liekas, ir tiesības piedalīties lemšanā par valsts likteni. Mana pārliecība, ka visai Latvijas tautai ir jālemj par suverenitātes dalīšanu ar citām valstīm. Vienu reizi 1991.gadā nepilsoņi jau parādīja, un it kā toreiz viņiem valsts uzticēja balsot par valsts neatkarību, un rezultātu jūs zināt — bija pozitīvs. Kāpēc tagad mums neatkārtot šo lietu, un tagad ir pienācis tas brīdis, kad mēs nevaram šķelt sabiedrību uz pareiziem vai nepareiziem cilvēkiem. Un, starp citu, nepilsoņiem arī nāksies dzīvot jaunā kvalitātē.

Un vēl viens apsvērums. Ja mēs pēc piedāvātiem noteikumiem balsosim un rīkosim referendumu, tad valsts likteni var izlemt 250 000 cilvēku. Tas ir gandrīz 10% no visas valsts. Ja tie cilvēki — 250 tūkstoši —nobalsos par, tas būs pietiekami daudz, lai Latvija iestātos Eiropas Savienībā. Viens no iemesliem, kāpēc tik maz, ir nepilsoņu atstumšana no politiskiem procesiem.

Ja mēs ķeramies pie tik svarīga jautājuma kā Satversmes grozīšana, tad ir vēl viena problēma, kurai jābūt atrisinātai tieši šajā brīdī. Dalība NATO. Mēs noteikti piedāvāsim iekļaut grozījumus, referenduma iespēju arī šajā jautājumā. Argumenti var būt dažādi.

Pirmkārt, mums jau ir precedents. Un, ja mēs ieliksim mūsu Satversmē referendumu par NATO, tad mēs nebūsim viena valsts? Slovākijā, jūs ziniet, arī rīkos tādu pašu referendumu, un viņi nebaidās, ka visa tauta lems par aizsardzības politiku nākotnē.

Otrkārt. Neskatoties uz NATO aizsardzības raksturu, es pat teiktu, pēdējie militārie konflikti parāda, ka tomēr NATO piedalās militārās akcijās nevis savā valsts teritorijā, bet ārzemēs, un laikam latviešu tautai jālemj, vai mūsu puiši karos svešās teritorijās, nevis valdībai jālemj tik nopietns jautājums.

Treškārt. Par lēmumu par dalību NATO. Mēs pilnībā uzticamies un pilnvarojam valsts aizsardzību citām valstīm. Un tas nav noslēpums, ka principā Aizsardzības ministrija gatava attīstīt un piedalīties NATO šaurās sfērās. Un jau tagad notiek mūsu armijas specializācija, un mēs paši vienkārši, ja gadījumā NATO atteiksies mūs aizstāvēt, mēs nevarēsim aizstāvēt sevi ar specializētām vienībām, kā, pieņemsim, mediķi vai gaisa novērošana. Tas nav iespējams ar šiem mūsu specializācijas virzieniem — aizsargāt Latviju.

Mans secinājums ir: dalība NATO paredz valsts varas tiesības deleģēšanu un ir tautas kompetence.

Es piedāvāju un mēs balsosim par Satversmes grozījumiem, jo tie ir nepieciešami, un rezervējam tiesības iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu un arī aktīvi piedalīsimies Satversmes grozīšanā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Godājamie kolēģi! Jums tikko tika demonstrēts perfekts darbs, kā jums atskaņoja tekstus, ko, ja jūs palasītu avīzes ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā, jūs to visu jau būtu redzējuši un lasījuši iepriekš. Viņš jums ļoti labi nolasīja, jo pat deputāti, kuri nolasīja, viņi nepamanīja tādas lietas, ka piesavinājās vārdu “eiroreālisti”, kur īstenībā pirmie par eiroreālistiem pasludināja sevi “Jaunā laika” pārstāvji vēl līdz tam laikam, kad bija tālu līdz vēlēšanām, un tad atkal atskanēja “vienot, nevis šķelt”. Tā mums arī bija viena tāda zināma partija, tikai nez kur viņa tagad ir. Nu, ja jūs arī taisāties vienot un šķelt un tādā pat ceļā turpināt…. nu… ļoti žēl un protams, ir patīkami, ka ir oponenti.

Man ļoti patika arī vēl divas tēzes. Tēzes par to, kam ir tiesības piedalīties referendumā un kam ir tiesības izlemt Latvijas tautas nākotni. Un jau šodien tik daudz par to tika diskutēts no šīs tribīnes citos jautājumos — gan likumā par bērniem, gan likumā par Valsts ieņēmumu dienestu. Bet atbilde jau ir viena un tā pati. Nav jau tā aizlieguma! Nav jau tā aizlieguma nepilsonim iegūt pilsonību un izlemt Latvijas tautas nākotni. Un, ja viņš uzskata, ka viņš tiešām grib izlemt šo nākotni, šīs valsts nākotni, bet, lūdzu! Durvis ir vaļā! Aldermanes kundze ir ļoti atsaucīga, vienmēr aicina, vienmēr reklamē. Lūdzu! Uz priekšu, ejiet un naturalizējieties! Būsim tikai priecīgi par jo iespējami lielāku pilsoņu skaitu, par jo iespējami lielāku skaitu to cilvēku, kas izteiks savas domas, savu viedokli par piedalīšanos referendumā.

Otra doma atkal, ko šeit mēģina sajaukt un mēģina salikt kopā. Tas ir par to, vai referendums ir tikai par Eiropas Savienību, vai referendums ir arī par Latvijas dalību NATO. Tās ir divas dažādas lietas. Jūs esat ļoti labi izglītoti cilvēki, un jums ir ļoti laba izglītība, es jūs cienu un jūsu viedokli. Un jūs ļoti labi saprotat, ka ir pilnīgi atšķirīgs tas, vai Latvija iestājas kādā valstu savienībā, kur viņa lems, vai viņa iestājas starptautiskā organizācijā…. vienkārši pievienojas kādai starptautiskai organizācijai. Protams, jums ir tiesības iesniegt šos priekšlikumus, tie tiks izskatīti, tie no šīs tribīnes tiks diskutēti, bet es uzskatu, ka es jums esmu atbildējusi, un aicinu vēlreiz tomēr balsot par šiem iesniegtajiem grozījumiem, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā, Mellupes kundze, jūs vēlaties ko piebilst? Paldies!

Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 28.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28.marts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Šie grozījumi ir saistībā ar iepriekš izskatītajiem grozījumiem. Tātad grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nepieciešami, lai šis referendums varētu notikt.

Juridiskā komisija izskatīja savā sēdē un vienbalsīgi atbalstīja šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu arī deputātus atbalstīt pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Viesturs Šiliņš.

V.Šiliņš (JL). Cienītā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja grozījumus likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Šeit bija iesniegti divi priekšlikumi sakarā ar to, ka šā gada 1.jūlijā stājas spēkā Administratīvā procesa likums. Un šeit tika ieteikts labojums 14.pantā par lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, kā arī terminoloģiski labojumi 16.pantā. Komisija atbalsta labojumus un lūdz pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

V.Šiliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 19.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, izvērtēja deputātu priekšlikumus, kā arī atbildīgā komisija pati pēc savas iniciatīvas sagatavoja vairākas precizējošas normas.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 2. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī 3. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Aicinājums atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 4. atšķirībā no iepriekšējiem priekšlikumiem ir diezgan būtisks satura ziņā. Šo priekšlikumu ierosina pati Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Un priekšlikuma būtība ir tāda, ka tā pieņemšanas gadījumā tiktu paplašināts to personu loks, kurām pašvaldībai neatliekami, tas ir, 24 stundu laikā, ir sniedzama palīdzība dzīvokļu jautājumos, proti, 24 stundu laikā jāpiešķir dzīvoklis. Spēkā esošā norma nosaka, ka šāds pienākums pašvaldībai ir tikai attiecībā uz tām personām, kuru dzīvokļi vai dzīvojamās mājas ir sagruvušas vai gājušas bojā avārijas rezultātā. Komisija ierosina papildināt šo personu loku ar tiem, kuru mājoklis ir, pamatojoties uz būvekspertīzes atzinumu, atzīts par avārijas stāvoklī esošu.

Es gribētu godātos kolēģus informēt par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pati neizdomāja šo priekšlikumu. To ierosināja Lielo pilsētu asociācija, kuras pārstāvis ar ekspertiem piedalījās atbildīgās komisijas sēdē. Un, ņemot vērā šādu priekšlikumu, ja jau reiz lielās pilsētas, tajā skaitā arī Rīga, piekrīt šādai personu loka paplašināšanai, tad arī atbildīgā komisija to atbalstīja. Aicinātu arī jūs darīt to pašu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī nākamais 5. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — ir faktiski lielo pilsētu pašvaldību ierosināts, un šis priekšlikums ir vēl būtiskāks par iepriekšējo — 4. Un, proti, tiek ierosināts noteikt, ka pirmām kārtām dzīvoklis ir jānodrošina ne tikai personām, kuras ir invalīdi un ir darba nespējīgi, bet dzīvoklis pašvaldībām šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā būtu pirmām kārtām jāpiešķir visiem invalīdiem. Tātad ne tikai darba nespējīgiem invalīdiem, bet visiem invalīdiem, tajā skaitā arī 3.grupas invalīdiem, kuri nav atzīti tātad par darba nespējīgiem. Tā kā to atbalstīja arī lielās pilsētas un faktiski ierosināja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Aicina jūs atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Analogs ir 6.priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Nākamie septiņi priekšlikumi, sākot no 7. līdz 14., ir skatāmi kontekstā, jo attiecas uz vienu problēmu, proti, cik lielā mērā ar likumu noteikt, ka palīdzība dzīvokļu jautājumos ir sniedzama politiski represētām personām. Ja jūs, godātie kolēģi, atceraties, tad, pieņemot grozījumus pirmajā lasījumā, mēs konceptuāli atbalstījām ideju, ko savulaik pirmie izvirzīja TB/LNNK, ka politiski represētām personām būtu sniedzama palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā. Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem, no deputāta Buzajeva, no Juridiskā biroja. Komisija tātad daļēji atbalsta rindu priekšlikumu, jūs šeit varat iepazīties ar komisijas viedokli.

Aicinu pieņemt tātad Saeimas Juridiskā biroja 14. priekšlikumu un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 13.priekšlikumu! Bet mums būtu jāiet pēc kārtas pa priekšlikumiem.

Tātad 7. — deputāta Buzajeva priekšlikumu — komisija ierosina atbalstīt daļēji, jo tas daļēji iekļaujas 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es gribētu komentēt 7.priekšlikumu un aicināt to neatbalstīt. Ne tāpēc, ka šeit ir iesniedzējs varbūt kolēģis Buzajevs vai opozīcijas pārstāvis, bet lietas būtība ir sekojoša: termins “maznodrošinātas politiski represētās personas”. Faktiski mēs nevaram atrast reālu cilvēku, uz kuru šis termins varētu attiekties, jo iemesls ir ļoti vienkāršs. Pat 1941.gada bērni šobrīd jau ir sirmgalvji. Tātad viņi ir pensionāri. Tātad valsts ir nodrošinājusi ar noteiktu iztiku, un sakarā ar to, ka Sibīrijas gadi ir ieskaitīti darba stāžā, praktiski nevienam politiski represētajam pensija nav zem iztikas minimuma, zem tā minimuma, kas... nevis zem iztikas minimuma, bet zem tā minimuma, kas ļautu uzskatīt šo personu par maznodrošināto. Tāpēc arī kontekstā, ko šeit kolēģis Lagzdiņš teica attiecībā uz pārējiem ierosinājumiem, mēs nedrīkstam izmantot šo jēdzienu, šo terminu. Šis priekšlikums būtu jānoraida, un pie nākamajiem priekšlikumiem es atkal atļaušos no tribīnes jums skaidrot tālāko priekšlikumu jēgu un būtību.

Es aicinu, godājamie kolēģi, 7.priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es arī domāju, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, ko iesniedzis deputāts Buzajevs, jo visām maznodrošinātajām personām jau ir prioritāte noteikta spēkā esošā likuma iepriekšējos pantos. Tātad maznodrošinātām personām. Bet nākamajā priekšlikumā — 8.priekšlikumā — frakcija “TB”/LNNK ir ierosinājusi, ka politiski represētajām personām ir jādod šī prioritāte, nepataisot viņas par šīm maznodrošinātajām personām, neliekot pierādīt, cik viņiem mājās grāmatas vai klavieres, vai kādas citas ērtības. Šajā gadījumā šī prioritāte sniegt palīdzību politiski represētām personām tiek lūgta tajos gadījumos, ja nav varēts samaksāt īres parādus, ja cilvēkus izliek no dzīvokļa. Un, ja mēs atbalstīsim šo 7.priekšlikumu, tad tas skan mazliet tā dīvaini, ka mēs šīs maznodrošinātās politiski represētās personas noliekam kā pašu pēdējo prioritāti. Un tāpēc, ja mēs to neatbalstīsim, es uzreiz izsaku vēlējumu, ka vajadzētu atbalstīt 8.priekšlikumu, kur varbūt nav visai precīzas redakcijas, kuras vēl varētu sakārtot uz trešo lasījumu, bet šeit ir pilnīgi skaidri pateikts, ka politiski represētajām personām, kā arī nelikumīgi notiesātajām un pēc tam reabilitētajām personām būtu jādod pašvaldību palīdzība, ja viņiem īpašumā nav vai lietojumā nav cita dzīvojamā telpa. Vai tik daudz mēs negribam nākt palīgā politiski represētām personām?

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es negribētu šeit uzstāties vienmēr no Saeimas tribīnes, bet gribētu precizēt savu viedokli. Es negribu atbalstīt… negribu, lai jūs balsojat par manu priekšlikumu. Es tomēr aicināju jūs atbalstīt komisijas 14.priekšlikumu.

Un tomēr gribētu atbildēt par pārmetumiem. Ir tādi maznodrošināti politiski represētie, kas nesaņem pensiju, jo tie ir bērni, kas piedzimuši trimdā — 1949.— 1951.gadā. Ir tomēr! Un nevaru par to runāt.

Bet par TB/LNNK priekšlikumu es varētu tikai piebilst, ka faktiski komisijas 14.priekšlikums pilnīgi sakrīt ar to sākotnējo projektu, ko piedāvāja TB/LNNK locekļi. Un saskaņā ar to viņiem ir papildpieprasījumi, kas parādās tikai otrajā lasījumā. Tas ir arguments, lai atbalstītu tomēr komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai es pareizi saprotu, Buzajeva kungs, ka jūs savu priekšlikumu noņemat? Tad jūs noņemat savu priekšlikumu. Priekšlikums ir noņemts.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Nākošais ir 8.priekšlikums, ko ierosina deputātu grupa — Grīnblats, Seile, Krasts, Tabūns, Dobelis, Vaidere, Straume. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja, pirmkārt, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, jo šis priekšlikums aptver sevī ne tikai politiski represētās personas, bet arī tās personas, kuras ir bijušas tātad nelikumīgi notiesātas kaut vai gadu atpakaļ, neatkarīgās Latvijas laikā, un tātad spriedums ir atcelts, un šīs personas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir atzītas par tādām, kas nelikumīgi ir notiesātas. Un šīm personām saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt likumā paredzēto un valdības noteikto kompensāciju. Tādējādi, no vienas puses, tātad deputātu grupas priekšlikums ir tāds, kurš juridiski ir nekorekts.

No otras puses, šis priekšlikums ierobežo, faktiski dala politiski represētās personas divās daļās. Viena daļa politiski represēto personu, kas pēc 1956.gada atgriezās Latvijā, šiem cilvēkiem bija tiesības iemitināties savā iepriekšējā dzīvoklī. Un, ja tā tas ir noticis, un šobrīd šīm represētajām personām vai viņu ģimenes locekļiem ir kādas materiālas problēmas, viņas nevar samaksāt īri vai komunālos maksājumus, tad šīs personas tikai tādēļ vien, tikai tādēļ vien, ka viņas ir kaut kad 50.gados varējušas iemitināties savā iepriekšējā dzīvoklī, viņām netiek sniegta šī aizsardzība. Savukārt tām, kuras nav varējušas iemitināties, viņām tiek sniegta šī aizsardzība. Un komisijas viedoklis ir tāds, ka politiski represētie nebūtu dalāmi divās daļās, ņemot vērā šos vēsturiskos tādus aspektus. Un tādējādi samazināta vienai politiski represētai kategorijai šī aizsardzība.

No otras puses, atbilst patiesībai tas, ko šeit runāja iepriekš Seiles kundze, ka deputātu grupas priekšlikums, no otras puses, paplašina aizsargājamo loku, jo paredz tātad šo aizsardzību nodrošināt arī ne maznodrošinātajiem politiski represētajiem. Un tādējādi šis loks tiek paplašināts.

Tā ka no šī viedokļa priekšlikums atkal paplašina šo personu loku.

Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā likuma koncepciju, ka galvenokārt būtu jāaizsargā maznodrošinātie, šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es mēģināšu izskaidrot šī priekšlikuma būtību. Kā jau iepriekš es teicu, jēdziens “maznodrošinātas politiski represētās personas” reāli neattieksies praktiski ne uz vienu politiski represēto. Un nedomājiet šeit… šie grozījumi nav savtīgu interešu vadīti, jo ne man, ne Krištopana kungam nav šis nodrošinājums vajadzīgs.

Līdzšinējā kārtība paredzēja vismaz tad, kad mēs iedibinājām politiski represētās personas statusu un nolēmām dot iespēju atgriezties šiem cilvēkiem mājās, un atgriezties ne tikai no ārzemēm, kur viena daļa dzīvo Austrumu pusē, bet arī atgriezties Latvijas teritorijā savā dzimtajā vietā, jo liela daļa nevēlas vairs neko citu, kā mūža galā tikt apraktiem blakus savu senču pīšļiem. Šī ir tā motivācija, lai cilvēks gribētu atgriezties savā dzimtajā pagastā, jo mēs zinām, ka arī pēc 1956. gada lielai daļai nebija iespēju atgriezties mājās, un, manuprāt, tie bija reti gadījumi, kā Lagzdiņa kungs teica, ka cilvēks dabūja atpakaļ savu dzīvokli. Tie būtu ārkārtīgi reti gadījumi.

Un es gribētu jums ar konkrētu piemēru raksturot šo situāciju. Desmit gadi pagāja Antonijam Stikutam, kamēr viņš varēja atgriezties mājās, Latvijā, bet, vienalga, viņš nevarēja atgriezties savā dzimtajā Krāslavas rajonā. Motivācija ir sekojoša. Kaut arī likums paredz, ka cilvēkam ir jādod dzīvojamā platība tajā vietā, no kurienes viņš ir aizvests projām, bet tā iemesla dēļ, ka viņu paņēma no Krāslavas ģimnāzijas kopmītnes un notiesāja par līdzdalību pretošanās organizācijā, un viņš atgriezās Latvijā pēc 16 gadiem, kur viņam nebija iespējams vēlāk dzīvot, pēc neatkarības atjaunošanas viņš centās atgriezties un prasīja šīs tiesības iegūt dzīvojamo platību. Un Krāslavā viņam pateica, ka tev šeit nebija dzīvesvietas. Šī bija kopmītne, un tevi paņēma kā ģimnāzistu no kopmītnes. Tātad mums nav tev jādod dzīvesvieta. Pagastā, kur viņa tēvam bija īpašums, māja, argumentācija bija savādāka. Tu biji puika, kad tevi aizsūtīja. Tā māja nepiederēja tev, tā bija tava tēva māja, un, kamēr tu biji ieslodzījumā, tava tēva ģimene šo māju pameta un aizbēga pāri jūrai. Un līdz ar to mums nav pamata tev atdot šo dzīvojamo māju. Un citas dzīvojamās telpas mūsu pagastā nav.

Tātad šajā jautājumā viņa lieta, vairāk nekā 50 lapaspuses es personīgi iesniedzu kādreiz Valsts prezidentam, un šobrīd tā acīmredzot ir Prezidenta Kancelejas arhīvā. Un šis cilvēks ar lielām pūlēm atgriezās Latvijā un atrada apmešanās vietu Jelgavā.

Lūk, tā ir šī vajadzīgā garantija, jo šeit ir pilnīgi skaidri ierakstīts: ja tām valdījumā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas. Tātad šis konkrētais 8.punkts paredz to gadījumu, kad cilvēks grib atgriezties mājās. Un viņam ne īpašumā agrāk bijusi, ne mantojamā dzīvojamā telpa, un tad, lai mēs veicinātu cilvēku atgriešanos, kā to dara Lietuva, kam mēs nevaram stāvēt tuvu klāt, šī garantija ir vajadzīga.

Un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo deputātu Grīnblata, Seiles, Krasta, Tabūna, Dobeļa, Vaideres un Straumes ierosinājumu.

Un tālāk es komentēšu, protams, arī 11.ierosinājumu, kas attiecas uz drusku citu kategoriju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es lūgtu atgriezties pie virsraksta — “Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām”. Un tad ķerties pie mūsu priekšlikuma. Žēl, ka komisija to neatbalstīja, bet varbūt tagad mainīs domas.

Pirmkārt, kā jau jūs dzirdējāt, mēs vispār vēlējāmies izrādīt lielāku cieņu pret šīm visām personām, par ko ir runa, šo dzīvokļu saņemšana ārpus kārtas, paplašinām tātad šo personu loku.

Otrkārt, tomēr šad un tad ir nepieciešams atgādināt par mūsu valsts, nu, var teikt skaidri un gaiši, pienākumu, svētu pienākumu izrādīt vismaz zināmas rūpes arī par politiski represētajām personām. Nu tā nu tīri nav, ka viņas ir šausmīgi bagātas un ka nu tur uz viņu nekas cits neattiektos. Tam es nevarētu tā īsti piekrist. Bet tas ir atsevišķs jautājums.

Tagad Lagzdiņa kungs minēja vairākas nepilnības. Godātais Lagzdiņa kungs, kas tad jums pašam liedz uz trešo lasījumu piedalīties šo nepilnību daļējā novēršanā, un mēs varam to lietu turpināt? Un es domāju, ka mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātu, ierosme galvenokārt bija domāta šā jautājuma iekustināšanai. Jo es atceros, cik smagi mums gāja iepriekšējā 7.Saeimā, kur ārkārtīgi viltīgiem paņēmieniem mūs visādi mēģināja no šī jautājuma izskatīšanas nobīdīt.

Tāpēc es ļoti aicinātu, un pat es ļoti ceru, ka kolēģi atbalstīs šo mūsu 8.priekšlikumu. Un tāpat ceru, ka mēs varētu arī kopīgi nostiprināt to juridiski, papildinot uz nākamo, trešo, lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 8. — deputātu Grīnblata, Seiles, Krasta, Tabūna, Dobeļa, Vaideres un Straumes priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 25, atturas — 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 9. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Aicinātu to darīt arī deputātus!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 10. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Aicinātu arī darīt deputātiem to!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 11. — deputātu grupas priekšlikums. Nav atbalstīts to motīvu dēļ, kuru dēļ es informēju, debatējot pie 8.priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es mēģināšu izskaidrot šī 11.priekšlikuma būtību.

Šeit ir tas gadījums, ko jau kolēģis Lagzdiņš iepriekš minēja, ka cilvēks, atgriežoties mājās, ir dabūjis apmešanās vietu, ir dabūjis pajumti. Un atkal es minēšu konkrētu cilvēku un konkrētu gadījumu.

Visvaldis Aivars tika apcietināts, paņemts no Arhitektūras fakultātes pirmā kursa. Viņa brālis jau pirms tam bija nošauts par pretošanās kustību, un Visvaldi arī notiesāja uz 25 gadiem par līdzdalību jaunatnes pretošanās kustībā. Raktuvēs viņš zaudēja plaukstu un kā invalīds atgriezās mājās, un dzīvoja pašvaldības īpašumā. Bet viņam pēc neatkarības atjaunošanas radās tiesības atgūt savas ģimenes īpašumu Vidzemes priekšpilsētā — dzīvojamo māju. Process vilkās no 1992.gada, kad viņam šīs tiesības atzina, līdz 1996.gadam, kad, neskatoties uz to, ka viņam bija tiesības atzītas uz šo ģimenes māju, puse no mājas tika privatizēta tur dzīvojošajam padomju armijas virsnieka dēlam. Un 2000.gadā pēc neskaitāmām tiesas prāvām šis cilvēks nomira. Tātad jautājums netika atrisināts, viņš tā arī nevarēja atgriezties savā mājā, neskatoties uz to, ka Rīgas dome atzina šo privatizāciju par nelikumīgu, bet cilvēka iespējām ir robežas.

Un, lūk, ja mēs neparedzam šādu garantiju, kā komisija iesaka, neatbalstīt šo 11.punktu, tad tas attiecas tieši uz tādiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības atgriezties savā mājā. Ir tiesības atgūt varbūt savu īpašumu, bet kuram ir jāiet ārā no līdzšinējā dzīvokļa un faktiski līdz tam brīdim ir jāpaliek uz ielas, ja pašvaldība nedod šo garantiju.

Un, redziet, šeit atkal ir tā absolūti skaidrā norma: “Ja tām valdījumā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.” Nav runas par tiem cilvēkiem, kuriem ir kur dzīvot. Ir runa par tiem, kuriem nav šīs citas dzīvojamās telpas, kaut arī viņiem ir tiesības atgūt viņu īpašumu, savu īpašumu.

Un, ticiet man, ar šīm represēto problēmām es saskaros jau 20 gadus. Un nav Latvijā nevienas pašvaldības, neviena rajona, kur nebūtu šādas problēmas. Jo diemžēl vēl pastāv uzskats, ka tā ir mūsu pilsoņu kategorija, kurai nevajadzētu būt šeit atgriezušamies un kuriem īpaša pretimnākšana nebūtu vajadzīga. Lai cik tas skumji nebūtu, bet katras Saeimas laikā ir bijis gadījums, kad kāda no garantijām vai apsolījumiem tiek samazināta.

Un, lai šīs Saeimas laikā tā nebūtu, godājamie kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo 11. — deputātu grupas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! 11.priekšlikums attiecas uz tām personām, kuras tiek izliktas no dzīvokļa, ja viņas nespēj samaksāt komunālos maksājumus vai īres pakalpojumus. Un šādos gadījumos, manuprāt, tik tiešām politiski represētām personām nenāktos staigāt pa ielu, lūgt palīdzību, kaut kur iemitināties. Palīdzība būtu jāsniedz pašvaldībai prioritārā kārtā.

Ja mēs šo priekšlikumu atbalstīsim, mēs tā redakciju varēsim precizēt uz nākamo lasījumu.

Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Es tomēr gribētu paskaidrot mūsu PCTVL frakcijas balsošanas motīvus kā pret 8., tā arī 11.— “TB”/LNNK priekšlikumu. Ko tas faktiski nozīmē? Faktiski tas nozīmē — atbalstīt, ka samērā turīga represētā persona izliek no dzīvokļa maznodrošinātu ģimeni, kas patiešām ir bezizejas stāvoklī. Mums diemžēl naudas trūkums ir acīmredzams. Ir izvēle: vai mēs atbalstām samērā turīgas politrepresētas personas vai ģimenes ar bērniem. Un par to mēs šodien balsojam, jo mēs varam salikt vienā rindā, taču acīm redzami, šī rinda stāv uz vietas, bet mēs nestādām rindas uz dzīvokli divkārt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 11. — deputātu Grīnblata, Seiles, Krasta, Tabūna, Dobeļa, Vaideres un Straumes priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 18, atturas — 24. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to pēc būtības nav izskatāms 12., 13. un 14.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Skatām tālāk!

J.Lagzdiņš. 15. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Aicinātu to pašu darīt deputātus!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, 16.priekšlikums ir visbūtiskākais un skar problēmu, attiecībā uz kuru droši vien jūs esat saņēmuši ļoti daudz vēstules pēdējā laikā. Un, proti, tas attiecas uz denacionalizēto māju īrniekiem, kuri attiecīgajās mājās dzīvo jau kopš… vai, pareizāk sakot, pirms mājas atdošanas bijušajiem īpašniekiem.

Deputati ir sanemuši daudzus priekšlikumus un iesniegumus šis problemas risinašanai. Valsts parvaldes un pašvaldibas komisija, nemot vera šos priekšlikumus, ierosina loti butiski, es, kolegi, uzsveru — loti butiski, paplašinat šo personu tiesisko aizsardzibu un ar 16.priekšlikumu noteikt, ka visas personas, kuras dzivo privatipašniekam atdotaja maja ar ta saucamajiem vecajiem ires ligumiem, ka šis personas tikai tadel vien, ka vinas tur ir dzivojušas pirms majas atdošanas, ir nemamas dzivokla rinda jeb registrejamas dzivokla palidzibas sanemšanai un tadejadi var pretendet sanemt pašvaldibas ires dzivokli. Tiesa, jaatzist, ka secibu, kada personam pieškirs dzivokli, saskana ar jauna likuma noteikumiem, kas jau ir speka pusotru gadu, noteiks pati pašvaldiba. Tas nozime to, kolegi, ka, no vienas puses, mes dosim tiesibas un ceribas loti daudziem cilvekiem, kuri šobrid jutas nedroši, registreties dzivokla sanemšanai, it ipaši tas attiecas uz ridziniekiem, bet, no otras puses, nemot vera dzivoklu trukumu, brivu dzivoklu trukumu lielajas pilsetas, ši iespeja daudzviet, manuprat un komisijasprat, bus tiri teoretiska. Tadel šodien mums jaizlemj — atbalstit vai neatbalstit šo priekšlikumu, bet Valsts parvaldes un pašvaldibas komisija, izvertejot visus “par” un “pret”, nolema ierosinat, un es aicinatu atbalstit šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tikko Lagzdiņa kungs izteica mums komisijas viedokli un izteica to domu, kāpēc mēs tiešām ierosinājām šo priekšlikumu tieši komisijas vārdā, jo šis jautājums ir sasāpējis daudziem īrniekiem, kuri tiešām dzīvo šodien šajās denacionalizētajās mājās. Un šajā sakarā es gribēju pateikt, ka ir faktiski likums par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā, kas stājās spēkā 1992.gadā, faktiski bija šis septiņu gadu termiņš, kad vajadzēja īpašniekiem kopā ar pašvaldībām atrisināt šo problēmu. Bet diemžēl šis jautājums nav atrisināts, un šīs sūdzības, kas nāk no šiem īrniekiem, ir pamatotas, jo viņiem arī tika liegta iespēja izmantot sertifikātus savu dzīvokļu privatizācijai. Un tāpēc mēs atradām šo risinājumu, ka mēs dodam šīm personām šoreiz iespēju, ka pašvaldības pirmām kārtām piešķir šos dzīvokļus, kuri nepieciešami, ja viņiem, teiksim, nav vienošanās ar namīpašniekiem, ja nav vienošanās par šīm īres maksām un ja namīpašnieki viņus izliek ārā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un tālāk arī, es domāju, ir jāatbalsta visi komisijas priekšlikumi, kas nāks nākošie. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gribu vērst uzmanību, ka šis punkts ir veiksmīga kopējas Latvijas problēmas novelšana uz pašvaldību pleciem. Labā Saeima un sliktās pašvaldības turpmāk, jo tie tūkstoši cilvēki turpmāk varēs nenākt uz komisiju, kura ir un paliks laba, viņi droši ies uz pašvaldībām un pieprasīs savas tiesības. Savā laikā Saeima, būsim godīgi, risinot denacionalizācijas jautājumu, nolobēja ļoti, diezgan spēcīgi, varētu teikt, lielos namīpašniekus, nedomājot par kādreizējām sekām, un 7 gadi ir beigušies. Tikai tagad tā vairs nebūs Saeima, tagad tā būs pašvaldību problēma.

Gribētu vēlreiz vērst uzmanību, ka šis punkts neatrisina problēmu kopumā. Paliks tūkstošiem cilvēku bez normāliem dzīves apstākļiem, bez kaut kādas nākotnes, un pašvaldības formāli uzņems rindās, bet nodrošināt to nespēs. Ir, protams, Latvijā pilsētas, piemēram, Valka, kas tika nosodīta par aicinājumu, rakstot vēstules par to, lai cilvēki tur pārceļas, vēl ir pilsētas, bet vēršu uzmanību, ka lielākajā daļā pilsētu šādu dzīvokļu pašvaldības rīcībā nemaz nav. Tātad kurš risinās šo problēmu?

Problēma prasa kopēju risinājumu. Un es vienkārši aicinātu šobrīd to neatbalstīt, bet iesaistīt darbā gan valdības, gan pašvaldības, arī īrnieku pārstāvjus, kuri raksta vēstules, un arī denacionalizēto māju īpašniekus un risināt šo problēmu kompleksā.

Pretējā gadījumā mēs pie šī jautājuma noteikti, es esmu pārliecināts, atgriezīsimies jau pēc kaut kāda neilga laiciņa. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nekādi nevarēju paredzēt, ka, atgriežoties šajā namā pēc desmit gadiem, atkal būs no tribīnes jārunā par to pašu tēmu, kas bija aktuāla tad, kad mēs atdevām namīpašumus likumīgajiem īpašniekiem. Jā, toreiz mēs iedibinājām 7 gadu saudzēšanas laiku, bet neatbildējām uz jautājumu — bet ko šis cilvēks darīs 8. gadā? Vai arī 8. gadā īpašniekam būs jārūpējas par maksātnespējīgu īrnieku un ne valsts, ne pašvaldība neuzņemsies rūpes par savu pilsoni, lai šo problēmu atrisinātu?

Un, pilnībā piekrītot Kučinska kungam, ka pašvaldībām tas ir ārkārtīgi grūti panesams slogs, ir jākonstatē, ka ir palaisti vējā 10 gadi, jo šie 10 gadi bija vajadzīgi municipālo dzīvokļu celtniecībai. Ir ļoti vienkāršs risinājuma modelis, kas ir pazīstams visā civilizētajā pasaulē. Ja es esmu trūcīgs īrnieks jūsu mājā un jūs no manis nevarat saņemt tādu īres maksu, lai varētu savu māju uzturēt, tad man vienīgā vieta, kur griezties, tā ir pašvaldība, ar lūgumu pēc municipālā dzīvokļa, kuru es varēšu apmaksāt un kur es būšu pajumtē.

Ir otrs variants, protams. Tā ir sociālā palīdzība. Lai piemaksātu mājas īpašniekiem to daļu, ko es kā trūcīgs īrnieks nevaru samaksāt. Bet mēs nevaram savā valstī šobrīd jautājumu risināt šajā otrajā variantā, un tāpēc mēs nedrīkstam atlikt šo problēmu vēl uz 10 vai cik gadiem, kā to izdarījām kādreiz, un šis ir vienīgais risinājums, un es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, 16.priekšlikumu, kas tomēr dos iespēju agrāk vai vēlāk šiem trūcīgajiem īrniekiem cerēt uz pašvaldības palīdzību, uz pašvaldības dzīvokļiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Jā, es nevaru nepiekrist Simsona kunga teiktajam, jo patiešām, kad šis septiņu gadu pārejas termiņš tika noteikts, nu it kā bija cerības, ka šo gadu laikā jau noteikti tiks iedarbināts dzīvokļu tirgus. Diemžēl tā tas nenotika. Un patiešām lētu dzīvokļu tirgus joprojām nepastāv. Un mēs zinām, ka cenas tikai aug, un tiem maznodrošinātajiem cilvēkiem, kam notecējis šis septiņu gadu pārejas termiņš, nu ļoti grūti atrast kaut kādu citu piemērotu dzīvokli. Tā ka tas ir nepieciešams sociālās aizsardzības mehānisms.

Cita lieta, ka patiešām faktiski problēma tiek uzvelta uz pašvaldībām. Un pašvaldības bez valsts palīdzības, protams, nevar tikt galā ar šo problēmu. Tā ka ļoti būtiski jādomā par to, kā valsts budžets piedalīsies šīs problēmas risināšanā. Un tur patiešām ir jābūt kompleksai pieejai. Bet es nedomāju, ka uz tā pamata vajadzētu tagad noraidīt šo priekšlikumu vai atlikt jautājuma risināšanu šobrīd. Šobrīd jāpieņem lēmums. Es domāju, ka patiešām tas ir smags lēmums, bet tas ir optimāls kompromiss. Vismaz jānodrošina tiesības cilvēkiem lūgt kaut ko vai prasīt kaut ko no pašvaldībām. Un vēlreiz es gribu tieši vērsties pie valdošās koalīcijas, pie valdības pārstāvjiem, ka nedomājiet, ka līdz ar šī grozījuma pieņemšanu problēma tiks atrisināta. Neatrisināta, jo būs jāpalīdz pašvaldībām, jo šādu cilvēku būs pietiekami daudz. Un vienlaicīgi, protams, jādomā arī par to, lai veicinātu dzīvokļu tirgu, tai skaitā pirmām kārtām lētu dzīvokļu tirgu, un jābūt kompleksai pieejai.

Bet šobrīd, vēlreiz atkārtoju, acīmredzot komisijas piedāvātais risinājums ir optimāls kompromiss, un aicinu jūs atbalstīt to. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas vēl ko teikt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Komisijas vārdā vēlreiz gribētu jūs informēt par trijām lietām.

Pirmā. Atšķirībā no iepriekšējiem būtiskajiem priekšlikumiem par šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav saņēmusi ne Pašvaldību savienības, ne Lielo pilsētu asociācijas atzinumu.

Otrkārt, šis priekšlikums tā pieņemšanas gadījumā dos tiesības reģistrēties pašvaldības dzīvokļa saņemšanai visiem likumīgiem īpašniekiem atdotajās mājās dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri dzīvo ar tā saucamajiem “vecajiem” īres līgumiem neatkarīgi no to ienākuma līmeņa, pat visturīgākiem, vistrūcīgākiem. Šobrīd ir tiesības tikai tiem, kuru ienākumu līmenis nepārsniedz pašvaldības noteikto. Rīgā, jūs zināt, tur ir noteikta kārtība un sistēma.

Trešā lieta. To, ko jau deputāti vairākkārt šeit teica. Likums neuzliek obligātu pienākumu nākošajā dienā pēc tam, kad šī persona, lai cik viņa trūcīga vai turīga būtu, kura dzīvo bijušā īpašnieka mājā ar veco īres līgumu, neuzliek pienākumu pašvaldībai nākošajā dienā pēc reģistrācijas piešķirt dzīvokli. Šis priekšlikums dod zināmu drošības sajūtu, zināmu cerību. Atsevišķās pašvaldības droši vien dzīvokļus varēs piešķir ātrāk, daudzās — diemžēl vēlāk.

Es aicinātu komisijas vārdā atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 16. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 22. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākošais 17. — atbildīgās... Tas ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Ir konceptuāli atbalstīts un iekļauts nākošajā — 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 19. — Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī pēdējais, 20. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Aicinātu likumprojektu atbalstīt kopumā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 19.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 19.marts.

Pirms turpinām tālāk izskatīt sēdes darba kārtību, ir saņemts deputātu Jaunupa, Klausa, Strēļa, Bērziņa un Kariņa priekšlikums —turpināt 13.marta Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz atlikušo darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Turpināsim izskatīt tālāk darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 457. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” otrajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi priekšlikumus otrajā lasījumā.

1. priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar vairākām pozīcijām. Šo priekšlikumu ir iesniegusi Zemkopības ministrija. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi, bet ir izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis. 2.priekšlikums, kurš iesniegts no Zemkopības ministrijas, pirmajā lasījumā akceptēts, bet tagad Zemkopības ministrija šo 2.priekšlikumu atsauc. Komisija šo atsaukumu atbalsta, un tātad no likumprojekta tiek svītrota sadaļa, kas skar dažādus šķidros cukurus, laktozes un tamlīdzīgas preces. Tātad Zemkopības ministrija ierosina izslēgt, un komisija atbalsta šo izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 2. — Zemkopības ministrijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 35, atturas — 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Emsis. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

I.Emsis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 18.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad termiņš ir noteikts 18.marts. Paldies!

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par ikgadējo finanšu līgumu 2002.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — komisijas vadītāja Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Pirms diviem gadiem 25.janvārī Briselē tika parakstīts daudzgadējais finanšu līgums starp Latviju un Eiropas Komisiju, saskaņā ar kuru Latvijā tiek realizēta lauksaimniecības attīstības programma SAPARD. Daudzgadējais līgums 15.martā, tātad tieši pirms diviem gadiem, ir ratificēts Saeimā.

Saskaņā ar šo daudzgadējo finanšu līgumu un konkrēti ar tā 2.pantu, katru gadu tiek slēgti ikgadējie finanšu līgumi, kuri nosaka Eiropas Kopienas SAPARD programmas attiecīgā gada finanšu limitu. Jā, gribētu teikt arī, ka ikgadējais finanšu līgums nosaka grozījumus daudzgadējā finanšu līgumā, ja tas ir nepieciešams. Ar šo likumprojektu, ko mēs šobrīd izskatām, tiks pieņemts un apstiprināts ikgadējais finanšu līgums 2002.gadam.

2002.gada SAPARD programmas finanšu saistību limits ir 13,9 miljoni latu jeb 23,3 miljoni eiro. Šo līdzekļu izlietojuma termiņš atbilstoši līgumam, tam, ko mēs tagad apstiprinām, ir noteikts 2004.gada 31.decembris. Šī finansējuma sadalījumu pa gadiem būs iespējams plānot, tikai ņemot vērā reālo projektu iesniegšanas gaitu. Un Latvijas valsts līdzfinansējums šīs programmas īstenošanai tiks nodrošināts Zemkopības ministrijas valsts budžeta ietvaros, jo Eiropas Kopiena to nodrošina ne vairāk kā 75% apmērā.

Likumprojekts ir sagatavots, lai varētu parakstīt ikgadējo finanšu līgumu 2002.gadam starp Latviju un Eiropas Savienību. Attiecībā par informāciju vēl gribēju pieminēt to, ka atbilstoši daudzgadējam finanšu līgumam SAPARD aģentūra ir tā institūcija, kas dara zināmu informāciju par pieejamo palīdzību, lai panāktu pēc iespējas plašāku potenciālo izpildītāju loku atlases veikšanai. Komisijas vārdā, godājamie deputāti, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Vaidere. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 18.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 18.marts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību”. Pirmais lasījums

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es gribētu atzīmēt, ka Eiropas Savienība, kā jūs zināt, pievērš lielu uzmanību tiem jautājumiem, kas ir saistīti ar Eiropas Kopienu finanšu līdzekļu aizsardzību. Kopienu budžeta līdzekļu aizsardzība lielā mērā gulstas uz dalībvalstīm, jo tieši tās ir atbildīgas par šo līdzekļu iekasēšanu, par izdevumu kontroli. Ievērojot, ka tādu iespējami noziedzīgu nodarījumu krimināltiesiskais regulējums dalībvalstīs ir atšķirīgs, Eiropas Savienība ir atzinusi, ka dalībvalsts normatīvo aktu saskaņošana ir priekšnoteikums, lai cīņa pret šādiem nodarījumiem būtu efektīva.

Latvija ir apņēmusies veikt pasākumus, lai no iestāšanās brīža Eiropas Savienībā nodrošinātu nacionālo normatīvo aktu atbilstību konvencijai par finanšu interešu aizsardzību. Konvencijas mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības normatīvo aktu harmonizēšanu, un Latvija šajā sakarā ir apņēmusies veikt virkni pasākumu.

Atzīmēšu arī, ka Krimināllikuma normas ir saskaņotas ar konvencijas prasībām. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas —nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Vaidere. Lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 18.martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 18.marts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Mareka Segliņa atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — neviens, atturas — 1. Lēmums pieņemts, un deputāts Mareks Segliņš ir atsaukts no Baltijas asamblejas delegācijas sastāva.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputātes Ērikas Zommeres ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts, un deputāte Ērika Zommere ir ievēlēta Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”.

Nacionālās drošības komisijas vārdā — deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamie deputāti! Es lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 17, atturas — 11. Likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” atzīts par steidzamu.

P.Kļaviņš. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz…

Sēdes vadītāja. Vispirms ir jāpieņem šis likums pirmajā lasījumā.

Ja jums nekas nav komisijas vārdā sakāms, tad deputātiem ir jābalso par likumprojekta “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Atklājam debates. Deputāts Mareks Segliņš. Lūdzu!

M.Segliņš (TP). Godājamie deputāti! Pēdējā laikā mūsu kolēģis Paulis Kļaviņš sevi ir pasniedzis kā lielu speciālistu drošības iestāžu jautājumos, un varbūt tā tas arī ir, un ne visas kompetences es spēju novērtēt, bet dienas pirmajā pusē, runājot no tribīnes, sanāca dažas aplamības, un es uzskatīju par savu pienākumu tās jums paskaidrot.

Un viena no šīm aplamībām bija tā, ka pašreizējā likuma redakcija, Satversmes aizsardzības biroja likuma redakcija ļaujot kandidēt vienam vai diviem kandidātiem, līdz ar to deputāti būšot ļoti ierobežoti savās lemšanas tiesībās. Tad patiesība ir tāda, ka pašreizējā likuma redakcija atļauj kandidēt apmēram 30 cilvēkiem uz Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka amatu. Nebūt nesakot, ka viss ir labi līdzšinējā darbā un obligāti tam pašam priekšniekam jāpaliek, tātad tomēr tā patiesā situācija ir tāda, ka no 30 kandidātiem arī pašreizējais likums atļauj izvēlēties. Un nav tik traki ar šīs izvēles grūtībām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Paulis Kļaviņš vēlas ko vēl teikt? Nē.

Tad lūdzu deputātus balsojam par likumprojekta “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 20, atturas — 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu informēt deputātus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Paulim Kļaviņam.

P.Kļaviņš. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 18.marta pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajam lasījumam?

P.Kļaviņš. Un atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Jā, bet kurā brīdī mēs izskatām otrajā lasījumā? Izskatām 19.datumā…

P.Kļaviņš. Jā… jā…

Sēdes vadītāja. Paldies! Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.marts un izskatīšana otrajā lasījumā — 19.martā 2003.gadā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andris Bērziņš.

Es atvainojos! Cienījamie deputāti! Likumprojekta “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” izskatīšana tuvākajā sēdē pēc 18.marta, tas ir, 20.marts. Paldies!

A.Bērziņš (ZZS). Jā, kolēģi, es gribētu informēt... Tas, kas bija arī debatēs, pirms šo likumprojektu nodeva komisijām. Pirmām kārtām, tā ir tāda padomdevēja padome. Otrām kārtām, ministrs, darbojoties šajā padomē, nesaņem nekādu atlīdzību, tātad atalgojumu viņš nesaņem. Un arī to nosaka, ka ministrs var darboties saskaņā ar likumu šādā padomē.

Un, izskatot šo jautājumu komisijā, komisija lūdz atzīt minētā likumprojekta izmaiņas par steidzamām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 17, atturas — 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Bērziņš. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 19, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā
pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā!

A.Bērziņš. Priekšlikums — iesniegt priekšlikumus ir līdz 24.martam pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana otrajā lasījumā?

A.Bērziņš. Un izskatīšana otrajā lasījumā — 3.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 24.marts pulksten 17.00 un izskatīšana — 3.aprīlis 2003.gads.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.491. Pētot situāciju piekrastes aizsargjoslā un kādēļ tur pretēji likumā noteiktajām normām no jauna tiek celtas jaunas un jaunas ēkas, ir konstatēts, ka viens no iemesliem ir Būvniecības likuma pārejas noteikumi, kuri pieļauj pašvaldībām gadījumos, ja viņi nav izstrādājuši teritorijas plānojumus, tomēr veikt būvniecību konkrētos zemes gabalos arī tad, ja šāds plānojums neeksistē, izmantojot Būvniecības likuma pārejas noteikumu 10.punktu. Un tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā izmainīt šī punkta redakciju un no izņēmumiem, kad ir iespējams būves celt bez teritoriālā plānojuma, izslēgt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu. Tādēļ komisija ierosina šo grozījumu Būvniecības likuma pārejas noteikumos atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par komisijas ierosinājumu — atzīt likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Emsis. Lūdzu arī balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Būvniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā!

I.Emsis. Redzot jūsu vienprātību, es ierosinātu šo ļoti vienkāršo likumprojektu nobalsot tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījums Būvniecības likumā” izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījums Būvniecības likumā” pieņemts.

I.Emsis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Estas, Ābiķa, Zommeres, Šņepstes un Ārgaļa jautājumu vides ministram Raimondam Vējonim par antisanitāro situāciju Bauskas rajona Ceraukstes pagasta putnu fabrikas teritorijā. Jautājums tiks nodots ministram.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu Jurkāna, Turlā, Klementjeva, Plinera un Stepaņenko jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministrei Sandrai Kalnietes kundzei par atbrīvojumu no valsts nodevas par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Arī šis jautājums tiks nodots ministrei.

Vēlreiz gribu atgādināt, ka šodien pulksten 17.00 ir deputātu jautājumu un ministru atbilžu sēde.

Pirms mēs slēdzam sēdi, lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Aleksejevs, Ina Druviete, Jānis Esta, Silva Golde, Ēriks Jēkabsons, Andis Kāposts, Ainars Latkovskis, Linda Mūrniece, Andrejs Naglis, Aigars Pētersons, Mihails Pietkevičs, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Jānis Straume, Baiba Brigmane, Māris Kučinskis, Aleksejs Vidavskis un Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tikko deputāti paziņoja par to, ka ir apmierināti ar rakstisko atbildi. Tātad sēde, kurā ministri sniedz atbildes uz deputātu jautājumiem, šodien nenotiks.

Darba kārtība ir izsmelta, un mēs slēdzam 2003.gada 13.marta sēdi. Paldies!