Pēc 2003.gada 13.marta sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Šodien Saeimas plenārsēdē tika izskatīta virkne ļoti būtisku likumprojektu. Kā vienu no tiem es gribētu minēt likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā, kurā paredzēts izdarīt grozījumus Satversmes 68. un 79.pantā saistībā ar iespējamo Latvijas dalību Eiropas Savienībā, nodrošinot iespēju deleģēt starptautiskajām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences, kā arī īpaši atrunājot procedūru, kādā tiek apstiprināta Latvijas dalība Eiropas Savienībā. Saskaņā ar šiem grozījumiem tautai tiek dotas tiesības izlemt par būtiskākajām izmaiņām Latvijas dalības Eiropas Savienībā nosacījumos. Vienlaikus nodrošinot, ka tautas nobalsošana tiks rīkota tikai par ļoti nozīmīgiem Eiropas integrācijas jautājumiem, pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu””.

Es gribētu minēt arī likumprojekta “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā, kas aizliedz narkotisko un psihotropo vielu ne tikai audzēt, ražot, importēt, eksportēt, izplatīt, transportēt, glabāt, bet arī reklamēt narkotiskās un psihotropās vielas.

Plašas diskusijas un diezgan asas debates izvērsās par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, konkrēti par deputātu grupas no frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumiem, konkrēti par priekšlikumu — pie mazākuma tautībām piederošiem bērniem ir tiesības iegūt valsts vai pašvaldības finansētu pirmsskolas izglītību, pamatizglītību un vidējo izglītību. Šis priekšlikums ir pretrunā ar pašreiz spēkā esošo Izglītības likumu, kas nosaka izglītības ieguves valodu. Līdz ar to, nemainot izglītības ieguves valodas politiku Latvijā, šis priekšlikums netika atbalstīts. Arī otrs frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputātu grupas priekšlikums, ka ģimeni ar bērniem nedrīkst izlikt no dzīvojamās telpas līdz dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas ierādīšanai, ja ģimenei nav citas dzīvojamās telpas, netika atbalstīts. Šo priekšlikumu mēs ļoti ilgi pārrunājām un lūdzām arī savu atzinumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par iespēju konceptuāli lemt par priekšlikuma iekļaušanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Mēs atbalstām to, ka ģimene ar bērniem ir jānodrošina ar dzīvojamo platību, bērns nedrīkst būt uz ielas, un pieiesim kompleksi šī jautājuma risināšanai.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Saeimas sēde šodien bija ārkārtīgi interesanta. Pirmajā lasījumā “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija atbalstīja gan likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, gan likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, kas saistīti ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību.

PCTVL pozīcija šajā jautājumā ir šāda. Mēs bijām pret Eiropas Savienību 1995.gadā, kad tika pieņemti neatgriezeniski lēmumi un sākās Latvijas likumdošanas saskaņošana ar ES prasībām. Rezultātā Latvijā ir sagrauta kā rūpniecība, tā arī lauksaimniecība. Tā bija sava veida valsts izvarošana. Šodien Latvija praktiski izdzīvo uz tranzīta apkalpošanas sfēras un bankas biznesa rēķina, un jau ir laiks pretoties. Beidzot saņemt arī plusus, ārvalstu palīdzību kapitālieguldījumos, iespēju atrast darba vietu ārzemēs.

Mēs ceram arī uz eirostandartu mazākumtautību tiesību jomā, jo šodien tika noraidīti mūsu priekšlikumi par nepilsoņu iespēju strādāt Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī priekšlikumi minoritāšu bērniem mācīties dzimtajā valodā pēc 2004.gada. Tāds Saeimas vairākuma viedoklis tikai paaugstina sasprindzinātību sabiedrībā.

Valdošais vairākums noraidīja PCTVL frakcijas priekšlikumu par ģimeņu ar bērniem neizlikšanu no dzīvokļiem bez citas dzīvošanai derīgas telpas piešķiršanas. Mēs iesniedzām Saeimā materiālus par pusotra tūkstoša ģimeņu ar bērniem izlikšanu no dzīvokļiem astoņu gadu laikā. Izlikšana no dzīvokļiem, kas pieder pašvaldībām, bija sasniegusi savu maksimumu 1998.gadā. Patlaban ģimeņu skaits, kuras ir izliktas no municipālajām mājām, samazinājies gandrīz četrkārtīgi. Ar gandarījumu var atzīt dažādus speciālos pasākumus, kurus galvaspilsētā izvērš kreiso spēku bloks un kuros arī PCTVL ir labdabīga loma. Bet pati nepatīkamākā tendence ir no denacionalizēto namu izlikto īrnieku skaita pieaugums, it īpaši 2002.gadā. Šeit pilnībā izpaudās pēdējie grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, kas paredz ne tikai krasu īres maksas pieaugumu, bet arī maksātspējīgo īrnieku izlikšanu no dzīvokļiem, aizbildinoties ar kapitālā remonta nepieciešamību. Līdz ar to PCTVL saprata sabiedrisko organizāciju iniciatīvu rīkot no 18. līdz 20. martam ielas akciju pret masveida izlikšanu no dzīvokļiem, jo nav citas iespējas piespiest valdību uzklausīt tautas viedokli. Es pats zaudēju deputāta neaizskaramību 1.novembrī, organizējot līdzīgu pasākumu pie Ministru kabineta durvīm. Cilvēki, kas zaudē pēdējo pajumti, vienmēr var paļauties uz PCTVL atbalstu.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija): Šodien Tautas saskaņas partijas frakcija balsoja pret dažiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo mēs uzskatījām, ka Nacionālā radio un televīzijas padome nevar kļūt par sodošo politizēto institūciju ar ļoti plašām pilnvarām.

Otrkārt, par likumprojektu “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums”. Tautas saskaņas partijas frakcija atturējās no balsojuma, jo, no vienas puses, mēs skaidri saprotam, ka jauna bibliotēka ir nepieciešama, bet, no otras puses, tas ir ļoti dārgs projekts, kas maksās 80 miljonus. Mūs satrauc jautājums, kur ņemsim naudu. Zeme vēl nav nopirkta, bet jau viens miljons ir iztērēts.

Treškārt, par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Tautas saskaņas partija gribēja papildināt šo likumprojektu ar teikumu, ka “ģimeni ar bērnu nedrīkst izlikt no dzīvojamās telpas līdz dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas ierādīšanai, ja ģimenei nav citas dzīvojamās telpas”. Kāpēc, pēc mūsu domām, bija nepieciešams iestrādāt šo normu minētajā likumprojektā? Lieta tāda, ka vairākās Latvijas pilsētās lētu brīvo dzīvokļu gluži vienkārši vairs nav, un ģimeņu ar bērniem izlikšana no dzīvokļiem turpinās un turpināsies. Tādēļ mēs gribējām pastiprināt garantijas ģimenēm ar bērniem, jo uzskatām, ka bērni ir mūsu nākotne, cerība un balsts. Gribējām izdarīt, kā labāk.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partijas vērtējumā šodienas nozīmīgākais likumprojekts bija “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kurā tiek noteikts, kādā kārtībā šoruden notiks referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā. Vienlaikus ar šo labo darbu Tautas partija tomēr pauž bažas, ka valdība dara nepietiekami daudz vai šobrīd nedara gandrīz neko, lai informētu sabiedrību par šo mūsu valstij ļoti svarīgo vēsturisko notikumu un rudenī tā varētu apzinīgi, zinot visus plusus un mīnusus, izlemt par mūsu tālāko likteni — būt vai nebūt Latvijai Eiropas Savienībā. Tautas partijas pozīcija ir tāda, ka Latvijai ir jābūt Eiropas Savienības loceklei. Tādēļ arī Tautas partija vakardienas valdes sēdē pieņēma lēmumu un faktiski arī apstiprināja programmu, kādā veidā Tautas partija informēs savus vēlētājus, kā arī visus Latvijas iedzīvotājus par tiem labumiem un varbūt problēmām, kādas Latvijai būs tad, kad mēs kļūsim par Eiropas Savienības locekli.

Vēl es gribētu paust Tautas partijas viedokli par šodien valdošās koalīcijas ierosināto jauno likumprojektu, kas paredz citādu Nacionālās bibliotēkas — mūsu kultūras lepnuma — finansēšanas kārtību. Diemžēl atšķirībā no tā likuma, kas tika pieņemts iepriekšējā Saeimā pēc Tautas partijas ierosinājuma, šodienas iesniegtais likumprojekts negarantē sekmīgu mūsu kultūras lepnuma finansēšanu. Nacionālās bibliotēkas celtniecība tiks apdraudēta.

Vēl viens labs darbs, kas šodien tika izdarīts, bija otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Īpaši svarīgi šie grozījumi ir denacionalizēto namu īrniekiem, par ko jau runāja divi iepriekšējie runātāji, bet nez kādēļ nepieminēja, ka šodien Saeima šajā likumā pieņēma vēsturisku grozījumu, proti, ar šiem grozījumiem deva tiesības visiem tiem denacionalizēto māju īrniekiem, kuri dzīvoja šajās mājās un turpina dzīvot arī šobrīd, griezties pašvaldībā, reģistrēties dzīvokļa saņemšanai un pašvaldības noteiktā kārtībā saņemt pašvaldības īres dzīvokli. Turklāt šādas tiesības ir visiem īrniekiem neatkarīgi no turīguma vai trūcīguma pakāpes. Es ļoti ceru, un arī Tautas partija cer, ka pašvaldības spēs šo likumu izpildīt.

A.Brigmanis (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Turpinot jau Lagzdiņa kunga teikto, šis grozījums, kas skar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, izskanēja tieši no pensionāru puses. Pensionāru no apvienības “Rīdzinieks” priekšlikums, kuru iesniedza mūsu frakcijā, ir īstenots un iestrādāts šajā likumprojektā, līdz ar to parūpējoties par to sabiedrības daļu, kas dzīvo šajos denacionalizētajos namos.

Gribas pakavēties vēl pie divām lietām, ko Zaļo un Zemnieku savienība ir izdarījusi šīs sēdes laikā. Tā ir arī reakcija uz mūsu vēlētāju ierosinājumu. Viens, kas skar grozījumus likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”. Šajā likumprojektā ir iestrādātas normas, kas aizsargā mūsu vietējos ražotājus, bet tas vēl ir jāpieņem galīgajā lasījumā. Dotajā brīdī šie muitas tarifi vieš cerības kaut nedaudz aizstāvēt mūsu vietējos ražotājus, kā arī gaļas ražotājus, un šis process pašreiz sekmīgi virzās uz priekšu.

Otrs jautājums, ar ko arī liela sabiedrības daļa ir griezusies mūsu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā, ir jautājums par kāpu aizsargjoslu. Televīzijā ir redzēti fakti, kā arī piejūras iedzīvotāji ir saskārušies ar to, ka nevar brīvi pieiet pie jūras, jo lepnām villām priekšā ir aizbūvēti žogi. Šodien šai lietai faktiski ir pielikts punkts, jo jaunais likumprojekts paredz, ka mums vajag kāpu aizsargjoslu, un vietējā pašvaldība nav tiesiska pieņemt lēmumu par atļauju veikt būvniecību konkrētajā zemes apgabalā, ja nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts un apstiprināts teritorijas plānojums. Šis ir ļoti būtisks punkts, un es ceru, ka šīs patvaļības būvniecībā mūsu piekrastes aizsargjoslā izbeigsies un mūsu cilvēkiem būs brīva pieeja mūsu Baltijas jūrai.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK): Svētdien būs 16.marts. Diena, kad katram kārtīgam latvietim būtu jāatceras mūsu leģionāru sūrās gaitas. Šodien es aicināju arī savus Saeimas kolēģus atcerēties vēsturi un ceru, ka vismaz daži būs aktīvi dalībnieki šajos 16.marta atceres pasākumos, kuri sākas ar dievkalpojumu Doma baznīcā.

Šīsdienas sēdē atkal krietns laika sprīdis bija jāvelta dažādu neskaidrību ieviesēju apkarošanai. Vēlreiz daži savādnieki mēģināja vairākkārt pievērst īpašu uzmanību vārdam “nepilsonis”, neraugoties uz tik lielo pretimnākšanu gan pilsonības iegūšanas jautājumos, gan aplūkojot Valsts valodas likumu un tā lietošanu. Tā ir tāda pretimnākšana, kura man reizēm izraisa pavisam nepatīkamas izjūtas. Neraugoties uz visu to, turpinās mēģinājumi par katru cenu radīt dažādas neskaidrības, runāt par kaut kādām mistiskām nepilsoņu un nelatviešu apspiešanām. Tieši tāpēc apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK būs tā, kurai vienmēr būs skaidra un nepārprotama attieksme, kas norādīs visādiem grāvējiem un jaucējiem viņu vietu. Jo mums — pilsoņiem —, jo mums — latviešiem — būs noteiktāka nostāja, kad runa ir par pamatjautājumiem, jo vieglāk mums būs šos jautājumus apskatīt un jo ātrāk mēs tos atrisināsim.

S.Mellupe (frakcija “Jaunais laiks”): Svarīgākais notikums šonedēļ un šīsdienas plenārsēdē ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, jo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā pamatoti var uzskatīt par svarīgāko notikumu Latvijas politiskajā dzīvē pēc neatkarības atgūšanas. Šis ir jautājums, kas neattiecas tikai uz šodienu. Tas attiecas arī uz to, kā mēs dzīvosim nākotnē, kādu nākotni mēs izvēlēsimies saviem bērniem. Šis jautājums tiešām ir ļoti aktuāls. Kreiso pārstāvju frakciju dalībnieki šodien Saeimā, it kā izsakot savu atbalstu likumprojektam, mēģināja tam tomēr likt šķēršļus, minot dažādus absurdus piemērus. Likumprojektam ir īss priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Visi priekšlikumi tiks izskatīti, un tie visi jums tiks publiski pausti.

Frakcija “Jaunais laiks” deklarēja, ka ir eiroreālisti, un mēs esam gatavi skaidrot saviem vēlētājiem ne tikai plusus, bet arī mīnusus.

Es gribētu mazliet atspēkot savus kolēģus jautājumā par bērnu tiesību aizsardzību. Tika izbalsoti un netika pieņemti frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un Tautas saskaņas partijas piedāvātie grozījumi par to, kas pēc būtības ļoti vienkāršoja šo problēmu, — ka cilvēkus, kuriem ir mazgadīgi bērni, nedrīkst izlikt no dzīvokļa. Cilvēks, bērns tika padarīti par lietām, kuru dēļ nevar izlikt no dzīvokļa. Nekādā gadījumā mēs neesam pret to, lai kaut kādā veidā ierobežotu bērnu tiesības vai neaizstāvētu viņus. Ne velti ir izveidota speciāla ministrija un darba plāni tam, lai šo problēmu risinātu kopīgi. Mēs esam par bērniem un par to, lai valsts rūpētos par viņiem, bet risinātu šo problēmu kompleksi, nevis ačgārni, juridiski nepareizā veidā.

Un trešā lieta, ko es gribētu atzīmēt, bija šodien komisijām nodotie grozījumi Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kuri, ar nožēlu jāatzīst, ir radušies tāpēc, ka starptautiskās Strasbūras tiesas process Laventa lietā skaidri un gaiši atkal parādīja mūsu tiesību sistēmas nepilnības. Šie grozījumi paredz to, kas nebija noteikts likumā līdz šim, proti, kādā veidā ieskaitīt mājas arestu soda izciešanas apcietinājuma termiņā, un otrs — par tiesnešu kvalifikāciju. Tās nav vienīgās nepilnības likumdošanā. Diemžēl tā tas ir, bet mēs strādāsim un ceram, ka šie grozījumi dos iespēju tam, lai Latvijai nelabvēlīgu tiesas spriedumu Strasbūrā būtu pēc iespējas mazāk.

Saeimas preses dienests