Bāzeles Konvencija par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un to aizvākšanu

PREAMBULA

Šīs Konvencijas puses,

ievērojot risku nodarīt kaitējumus cilvēka veselībai un videi ar bīstamiem un citādiem atkritumiem un to robežas šķērsojošo pārvadāšanu,

apzinoties pieaugošās briesmas cilvēku veselībai un videi, bīstamo un citu atkritumu ražošanas un pārrobežu pārvadāšanas pieaugšanas rezultātā un to sarežģītā raksturojuma dēļ,

apzinoties tāpat, ka efektīvākais cilvēka veselības un vides aizsardzības veids no briesmām, ko rada šādi atkritumi, ir to ražošanas samazināšana līdz minimumam, raugoties no to daudzuma un/vai to bīstamā potenciāla,

esot pārliecinātas, ka valstīm jāveic nepieciešamie pasākumi tā garantēšanai, lai bīstamo un citu atkritumu izmantošana, ieskaitot to pārrobežu pārvadāšanu un aizvākšanu, būtu savienojama ar cilvēka veselības un vides aizsardzību neatkarīgi no to aizvākšanas vietas,

atzīmējot, ka valstīm jāgarantē, lai ražotājs izpilda pienākumus attiecībā uz bīstamo un citu atkritumu pārvadāšanu un aizvākšanu veidā, kas savienojams ar vides aizsardzību neatkarīgi no aizvākšanas vietas,

pilnīgi atzīstot, ka katrai valstij ir suverēnas tiesības aizliegt citas valsts bīstamo un citu atkritumu ievešanu vai aizvākšanu savā teritorijā,

atzīstot tāpat arī augošo tieksmi aizliegt bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un aizvākšanu citās valstīs, it īpaši jaunattīstības valstīs,

esot pārliecinātas, ka tādā mērā, kādā tas atbilst to ekoloģiski pamatotai un efektīvai izmantošanai, bīstamie un citi atkritumi jāaizvāc tajā valstī, kurā tie radīti,

apzinoties tāpat, ka tamlīdzīgu atkritumu pārrobežu pārvadāšana no to izcelšanās valsts uz jebkuru citu valsti var tikt atļauta tikai, veicot tos apstākļus, kas nerada draudus cilvēka veselībai un videi, un atbilstoši šīs Konvencijas nolikumiem,

uzskatot, ka kontroles pastiprināšana pār bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu stimulēs to ekoloģiski pamatotu izmantošanu un samazinās šāda pārrobežu transporta apjomu,

esot pārliecinātas, ka valstīm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu informācijas apmaiņu par bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu, izvedot tos no šīm valstīm vai ievedot tajās, un par šādu pārvadājumu kontroli,

atzīmējot, ka starptautiskās un starpreģionālās vienošanās tiek izskatīts jautājums par vides aizsardzību un saglabāšanu sakarā ar bīstamo kravu tranzītu,

ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences Deklarāciju par cilvēku vides problēmām (Stokholma, 1972.gads), Kairas vadošos noteikumus un pricipus attiecībā uz ekoloģiski attaisnotu bīstamo atkritumu izmantošanu, kurus pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Pārvaldnieku Padome (UNEP) ar lēmumu 14/30 no 1967.gada 17.jūnija, ANO Ekspertu Komitejas ieteikumus par bīstamo kravu pārvadāšanu (formulēti 1957.gadā un atjaunoti ik pa diviem gadiem), atbilstošos ieteikumus, deklarācijas, dokumentus un noteikumus, pieņemtus Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas ietvaros, kā arī darbus un pētījumus, kuri tiek veikti citās starptautiskās un reģionālās organizācijās,

ievērojot Vispasaules dabas hartas garu, principus un mērķus, kurus pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas trīsdesmit septītajā sesijā (1982.gadā) kā uzvedības noteikumus attiecībā uz cilvēka vides aizsardzību un dabas resursu saglabāšanu,

apstiprinot, ka valstis atbild par savu starptautisko saistību izpildi attiecībā uz cilvēka veselības aizsardzību un vides saglabāšanu un aizsardzību un nes atbildību atbilstoši starptautiskajām tiesībām,

atzīstot, ka šīs Konvencijas noteikumu vai jebkura tās protokola būtiskas pārkāpšanas gadījumā tiek pielietoti attiecīgie starptautisko tiesību līgumu nolikumi,

ievērojot nepieciešamību turpināt ekoloģiski pamatotu samazinātu atkritumu tehnoloģiju, pārstrādes metožu, efektīvu administratīvi saimniecisko sistēmu darbības un atkritumu izmantošanas izstrādāšanu un ieviešanu ar mērķi samazināt līdz minimumam bīstamo un citu atkritumu radīšanu,

ievērojot arī augošo starptautisko sabiedrības nemieru sakarā ar nepieciešamību pastiprināt kontroli pār bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu, kā arī nepieciešamību līdz minimumam iespējami samazināt šādu pārvadāšanu,

satrauktas par nelikumīgo bīstamo un citu atkritumu pārrobežu apgrozījuma problēmu,

ievērojot arī jaunattīstības valstu ierobežotās iespējas racionāli izmantot bīstamos un citus atkritumus,

atzīstot nepieciešamību paplašināt tehnoloģijas nodošanu, sevišķi jaunattīstības valstīm, ar mērķi pamatoti izmantot valstīs radītos bīstamos un citus atkritumus, Kairas vadošo norādījumu un UNEP Pārvaldnieku Padomes 14/16 lēmuma par dabu sargājošas tehnoloģijas nodošanu garā,

atzīstot tāpat to, ka bīstamos un citus atkritumus jātransportē atbilstoši attiecīgajām starptautiskajām Konvencijām un ieteikumiem,

esot pārliecinātas tāpat par to, ka bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu jāatļauj tikai tad, kad šādu atkritumu pārvadāšana un galīgā aizvākšana tiek veikta ar ekoloģiski pamatotu paņēmienu, un

vadoties no apņemšanās ar stingras kontroles palīdzību aizsargāt cilvēka veselību un vidi no bīstamās iedarbības, kuru var izsaukt bīstamo un citu atkritumu radīšana un izmantošana,

vienojās par sekojošo:

1.pants

Konvencijas darbības sfēra

1. Šīs Konvencijas mērķiem par “bīstamiem atkritumiem” tiek uzskatīti sekojoši atkritumi, kas ir pārrobežu pārvadāšanas objekti:

a) atkritumi, kas ietilpst jebkurā I pielikumā norādītajā kategorijā, ja tikai tām nepiemīt kādas no III pielikumā uzskaitītajām īpašībām; un

b) atkritumi, kurus neaptver a) punkts, taču kuri ir noteikti vai tiek uzskatīti par bīstamiem atbilstoši iekšējai likumdošanai eksporta, importa vai tranzīta valstī, kura ir Puse.

2. Atkritumi, kuri ietilpst jebkurā II pielikumā norādītajā kategorijā, kuri jātransportē pāri robežām, šīs Konvencijas mērķiem par “citiem atkritumiem”.

3. Atkritumi, kuri to radioaktivitātes dēļ ietilpst citās starptautiskās kontroles sistēmās, ieskaitot starptautiskās vienošanās, speciāli pielietotas attiecībā uz radioaktīviem materiāliem, tiek izslēgti no šīs Konvencijas darbības sfēras.

4. Atkritumi, kas rodas jūras kuģu normālas darbības rezultātā, kuru izmešanu aptver citi starptautiski tiesiskie dokumenti, tiek izslēgti no šīs Konvencijas darbības sfēras.

2.pants

Definīcijas

Šīs Konvencijas mērķiem:

1. “atkritumi” ir vielas vai priekšmeti, kurus aizvāc, kuri noteikti aizvākšanai vai jāaizvāc atbilstoši nacionālās likumdošanas nolikumiem;

2. “izmantošana” nozīmē bīstamo un citu atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un aizvākšanu, ieskaitot sekojošo kontroli pār aizvākšanas vietām;

3. “pārrobežu pārvadāšana” nozīmē jebkuru bīstamo un citu atkritumu pārvietošanu no rajona, kas atrodas vienas valsts nacionālajā jurisdikcijā, uz rajonu vai caur rajonu, kas atrodas citas valsts nacionālajā jurisdikcijā, vai uz rajonu vai caur rajonu, kas neatrodas kādas valsts nacionālajā jurisdikcijā, ar noteikumu, ka tāda pārvadāšana skar mazākajā mērā divas valstis;

4. “aizvākšana” nozīmē jebkuru operāciju, kas noteikta šīs Konvencijas IV pielikumā;

5. “sankcionētās vietas vai objekti” apzīmē bīstamo un citu atkritumu aizvākšanas vietas vai objektus, attiecībā uz kuriem ir saņemta atļauja vai licence no atbilstošā tās valsts iestādes, kuras teritorijā atrodas šādas vietas vai objekti;

6. “kompetentā iestāde” apzīmē valsts iestādi, kurai Puse uzdod nest atbildību tādu ģeogrāfisko rajonu ietvaros, kurus Puse var uzskatīt par piemērotiem, par paziņojumu saņemšanu par bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un jebkuru ar to saistīto informāciju un par atbildes nodrošināšanu uz šādu paziņojumu atbilstoši 6. pantam;

7. “korespondents” nozīmē 5. pantā pieminēto Puses juridisko personu, kas atbild par informācijas saņemšanu un sniegšanu, kā paredzēts 13. un 15. pantā;

8. “ekoloģiski pamatota bīstamo un citu atkritumu izmantošana” nozīmē veikt visus praktiski iespējamos pasākumus, lai, izmantojot bīstamos un citus atkritumus, cilvēka veselība un vide būtu aizsargāta no šādu atkritumu iespējamās negatīvās ietekmes;

9. “rajons, kas atrodas valsts nacionālajā jurisdikcijā” ir jebkurš sauszemes un jūras rajons vai gaisa telpa, kuras ietvaros valsts atbilstoši starptautiskajām tiesībām nes administratīvo un normatīvo atbildību par cilvēku veselības aizsardzību un vides stāvokli;

10. “valsts eksportētāja” ir jebkura Puse, no kuras tiek plānota vai sākta bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšana;

11. “valsts importētāja” ir Puse, uz kuru tiek plānota vai veikta bīstamo un citu atkritumu pārvešana ar mērķi tos aizvākt vai iekraut līdz aizvākšanai rajonā, uz kuru neizplatās kādas valsts jurisdikcija;

12. “tranzīta valsts” ir jebkura valsts, kas nav importētāja vai eksportētāja valsts, caur kuru tiek plānota vai sākta bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšana;

13. “iesaistītās valstis” ir Puses, kas ir eksportētājas vai importētājas valstis vai tranzīta valstis neatkarīgi no tā, vai tās ir Puses vai nav;

14. “persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona;

15. “eksportētājs” ir jebkura persona, kas atrodas valsts eksportētājas jurisdikcijā, kura organizē bīstamo un citu atkritumu eksportu;

16. “importētājs” ir jebkura persona, kas atrodas valsts eksportētājas jurisdikcijā, kura organizē bīstamo un citu atkritumu importu;

17. “pārvadātājs” ir jebkura persona, kas veic bīstamo un citu atkritumu pārvadāšanu;

18. “ražotājs” ir jebkura persona, kuras darbība noved pie bīstamo un citu atkritumu rašanās vai, ja šī persona ir nezināma, tā persona, kurai pieder šie atkritumi un/vai veic kontroli pār tiem;

19. “persona, kas atbild par aizvākšanu” ir jebkura persona, kurai bīstamie un citi atkritumi tiek izkrauti un kura veic šādu atkritumu aizvākšanu;

20. “politiskās un/vai ekonomiskās integrācijas organizācija” ir organizācija, kas sastāv no suverēnām valstīm, kurai tās valstis-locekles ir deleģējušas kompetenci jautājumos, kurus regulē šī Konvencija, un kura attiecīgā veidā ir pilnvarota saskaņā ar tās iekšējām procedūrām parakstīt, ratificēt, ieņemt, atbalstīt, oficiāli apstiprināt vai pievienoties pie tās;

21. “nelikumīgs pārvadājums” ir jebkura bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšana saskaņā ar 9. pantu.

3.pants

Nacionālās bīstamo atkritumu definīcijas

1. Katra Puse 6 mēnešu laikā pēc tam, kad tā kļūst par šīs Konvencijas Pusi, informē Konvencijas sekretariātu par atkritumiem, citādiem nekā tie, kas uzrādīti I un II pielikumā, kuri tiek uzskatīti vai noteikti kā bīstamie atbilstībā ar tās nacionālo likumdošanu vai jebkurām prasībām attiecībā uz pārrobežu pārvadāšanu, kas izplatās uz šādiem atkritumiem.

2. Katra Puse nākotnē informē sekretariātu par jebkurām būtiskām izmaiņām informācijā, kura sniegta, izpildot 1. punktu.

3. Sekretariāts nekavējoši nosūta visām pusēm informāciju, ko tas saņēmis saskaņā ar 1. un 2. punktu.

4. Puses atbild par informācijas, kuru tiem sniedzis sekretariāts atbilstoši 3. punktam, novadīšanu līdz saviem ekspertiem.

4.pants

Vispārējie pienākumi

1. a) Puses, īstenojot savas tiesības uz bīstamo vai citu atkritumu importa aizliegšanu ar mērķi tos aizvākt, informē citas Puses par savu lēmumu atbilstoši 13. pantam;

b) Puses aizliedz vai neatļauj bīstamo un citu atkritumu eksportu to Pušu virzienā, kuras ir ievedušas aizliegumu uz šādu atkritumu importu, ja tās ir saņēmušas par to paziņojumu saskaņā ar a) apakšpunktu, augstāk;

c) attiecībā uz valstīm importētājām, kuras nav ievedušas aizliegumu uz bīstamo un citu atkritumu importu, Puses aizliedz vai neatļauj bīstamo un citu atkritumu eksportu, ja valsts importētāja nedod piekrišanu rakstiskā formā un uz konkrētu importa izkraušanu.

2. Katrai pusei jāveic attiecīgi pasākumi, lai:

a) garantētu bīstamo un citu atkritumu ražošanas samazināšanu līdz minimumam savās robežās, ievērojot sociālos, tehniskos un ekonomiskos aspektus;

b) garantētu attiecīgu aizvākšanas objektu esamību ekoloģiski pamatotai bīstamo un citu atkritumu izmantošanai neatkarīgi no to aizvākšanas vietas. Šiem objektiem pēc iespējas jābūt izvietotiem tās robežās;

c) garantētu, lai personas, kas piedalās bīstamo un citu atkritumu izmantošanā tās robežās, veiktu tādus pasākumus, kuri nepieciešami, lai novērstu piesārņošanu ar bīstamiem un citiem atkritumiem tādas apiešanās rezultātā un, ja tāda piesārņošana tomēr notiek, lai samazinātu līdz minimumam tā sekas cilvēka veselībai un videi;

d) garantētu, lai bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšana būtu samazināta līdz minumumam atbilstoši tādu atkritumu ekoloģiski pamatotai un efektīvai izmantošanai un tiktu veikta tādā veidā, lai cilvēka veselība un vide būtu norobežota no negatīvām sekām, pie kurām var novest šāda pārvadāšana;

e) neatļautu bīstamo un citu atkritumu eksportu uz valsti vai valstu grupu, kuras attiecas uz ekonomiskas un/vai politiskas integrācijas organizāciju, kuras ir Puses, starp citu uz jaunattīstības valstīm, kuras savas likumdošanas ietvaros ir aizliegušas visu importu, vai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka šo atkritumu izmantošana netiks veikta ekoloģiski pamatotā veidā, atbilstoši kritērijiem, kurus noteiks Puses to pirmajā apspriedē;

f) pieprasītu sniegt iesaistītajām valstīm informāciju attiecībā uz piedāvājamo bīstamo un citu atkritumu pārrobežu transportu, saskaņā ar pielikumu V A, skaidri norādošu uz piedāvājamā pārrobežu pārvadāšanas sekām cilvēku veselībai un videi;

g) nepieļautu bīstamo un citu atkritumu importu, ja ir pamats uzskatīt, ka šo atkritumu izmantošana netiks veikta ekoloģiski pamatotā veidā;

h) sadarbotos pasākumu veikšanā ar citām Pusēm un ieinteresētām organizācijām tieši vai caur sekretariātu, ieskaitot informācijas izplatīšanu par bīstamo un citu atkritumu pārvadāšanu ar mērķi pilnveidot šādu atkritumu ekoloģiski pamatotu izmantošanu un to nelikumīgās apgrozības novēršanu.

3. Puses uzskata nelikumīgo bīstamo un citu atkritumu apgrozījumu par noziedzīgu darbību.

4. Katra Puse veic nepieciešamos tiesiskos, administratīvos un citus pasākumus šīs Konvencijas nolikumu izpildīšanai un ievērošanai, ieskaitot pasākumus ar mērķi atturēt izturēšanos, kas ir pretrunā Konvencijai, un sodīt par to.

5. Puse neatļauj bīstamo un citu atkritumu eksportu uz valsti, kas nav Puse, vai to importu no valsts, kas nav Puse.

6. Puses vienojas par to, lai nepieļautu bīstamo un citu atkritumu eksportu to aizvākšanai rajonā tālāk uz dienvidiem par 60 dienvidu platuma grādu neatkarīgi no tā, vai šādi atkritumi ir pārrobežu pārvadāšanas objekti vai nē.

7. Bez tam katra Puse:

a) aizliedz visām personām, kas atrodas tās nacionālajā jurisdikcijā, bīstamo vai citu atkritumu pārvadāšanu vai aizvākšanu, ja tikai šīs personas nav saņēmušas atļauju vai piekrišanu šādu operāciju veikšanai;

b) pieprasa, lai bīstamie vai citi atkritumi, kas ir pārrobežu pārvadāšanas objekti, tiktu iepakoti, apzīmēti un transportēti atbilstoši vispārpieņemtajiem un vispāratzītajiem starptautiskajiem noteikumiem un normām iepakošanas, apzīmēšanas un pārvadāšanas nozarē un lai tiktu ievērota atbilstošā starptautiski atzītā prakse;

c) pieprasa, lai bīstamos vai citus atkritumus pavadītu dokuments par bīstamo atkritumu pārvadāšanu no punkta, kurā sākas pārrobežu pārvadāšana, līdz aizvākšanas vietai.

8. Katra Puse pieprasa, lai eksportējamie bīstamie vai citi atkritumi tiktu izmantoti ekoloģiski pamatotā veidā valstī importētājā vai citās valstīs. Vadošos tehniskā rakstura principus attiecībā uz ekoloģiski pamatotu atkritumu izmantošanu, kas ietilpst šīs Konvencijas darbībā, noteiks Puses to pirmajā apspriedē.

9. Puses veic attiecīgos pasākumus tā garantēšanai, lai bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšana tiktu veikta tikai, ja:

a) valstij eksportētājai nav tehnisko iespēju un nepieciešamo objektu, jaudu vai piemērotu vietu šādu atkritumu ekoloģiski pamatotai un efektīvai aizvākšanai; vai

b) šādi atkritumi valstij importētājai ir nepieciešami kā izejvielas uzņēmumiem pārstrādei vai resursu atgūšanai; vai

c) šāda pārrobežu pārvadāšana atbilst citiem kritērijiem, kurus noteiks Puses ar noteikumu, ka šādi noteikumi nav pretrunā šīs Konvencijas mērķiem.

10. Valstu, kurās tiek radīti bīstamie un citi atkritumi, pienākums šīs Konvencijas ietvaros pieprasīt, lai šie atkritumi tiktu izmantoti ekoloģiski pamatotā veidā, nekādos apstākļos nevar pāriet uz valsti importētāju vai tranzīta valsti.

11. Nekas šajā Konvencijā neliedz Pusei noteikt papildu prasības, kas atbilst šīs Konvencijas nolikumiem un attiecīgām starptautisko tiesību normām ar mērķi uzlabot cilvēka veselības un vides aizsardzību.

12. Nekas šajā Konvencijā nekādā veidā nemazina valstu suverenitāti to teritoriālajās jūrās, kura noteikta atbilstoši starptautiskajām tiesībām, un suverēnās tiesības un jurisdikciju, kura ir valstīm pār savām ārkārtējām ekonomiskajām zonām un savu kontinentālo šelfu atbilstoši starptautiskajām tiesībām, kā arī nekavē visu valstu jūras un gaisakuģiem izmantot navigācijas tiesības un brīvību tai veidā, kādā tas paredzēts starptautiskajās tiesībās un atainots attiecīgajos starptautiskos dokumentos.

13. Puses apņemas periodiski veikt pārskatu pār bīstamo un citu atkritumu apjoma un/vai piesārņojošo spēju samazināšanas iespējām, kuri tiek eksportēti uz citām valstīm, it īpaši jaunattīstības valstīm.

5.pants

Kompetento iestāžu un izdalītā centra nozīmēšana

Lai veicinātu šīs Konvencijas izpildīšanu, Puses:

1. nozīmē vai rada vienu vai vairākas kompetentās iestādes un vienu izdalīto centru. Vienu kompetento iestādi nozīmē paziņojumu saņemšanai tranzīta valsts gadījumā;

2. trīs mēnešu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā viņiem informē sekretariātu par iestādēm, kuras tās nozīmējušas par savu izdalīto centru un savām kompetentajām iestādēm;

3. viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē sekretariātu par jebkurām izmaiņām, kas skar nozīmēšanu, ko tās veikušas saskaņā ar 2.punktu, augstāk.

6.pants

Pārrobežu pārvadāšana starp Pusēm

1. Eksporta valsts paziņo vai pieprasa no ražotāja vai eksportētāja caur eksporta valsts kompetentajām iestādēm rakstiskā veidā paziņot iesaistīto valstu kompetentajām iestādēm par jebkuru iespējamo bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu. Tamlīdzīgiem paziņojumiem jāsatur pieteikumi un informācija, kas paredzēti V A pielikumā, valodā, kas valstij importētājai ir pieņemama. Katrai iesaistītajai valstij ir pietiekoši nosūtīt vienu paziņojumu.

2. Valsts importētāja nosūta paziņotājam atbildi par paziņojuma saņemšanu rakstiskā formā, kas satur piekrišanu pārvadājumam ar noteiktiem noteikumiem vai bez tiem, pārvadāšanas atļaujas atteikumu vai pieprasījumu par papildu informācijas sniegšanu. Galīgās atbildes kopija valstij importētājai tiek nosūtīta iesaistīto valstu, kuras ir Puses, kompetentajām iestādēm.

3. Valsts eksportētāja neatļauj ražotājam vai eksportētājam sākt pārrobežu pārvadāšanu līdz tam laikam, kamēr nesaņem rakstisku apstiprinājumu tam, ka:

a) paziņotājs ir saņēmis no valsts importētājas piekrišanu rakstiskā veidā;

b) paziņotājs ir saņēmis no valsts importētājas apstiprinājumu par kontrakta esamības faktu starp eksportētāju un par atkritumu aizvākšanu atbildīgo personu, kurā tiek atrunāta ekoloģiski pamatota šo atkritumu izmantošana.

4. Katra tranzīta valsts, kas ir Puse, nekavējoties apstiprina paziņotājam paziņojuma saņemšanu. Pēc tā var paziņotājam 60 dienu laikā nosūtīt rakstisku atbildi, kas satur piekrišanu pārvadājumam ar noteiktiem noteikumiem vai bez tiem, vai pārvadāšanas atļaujas atteikumu, vai pieprasījumu par papildu informācijas sniegšanu. Valsts eksportētāja neatļauj sākt pārrobežu pārvadāšanu līdz tam laikam, kamēr nesaņems no tranzīta valsts piekrišanu rakstiskā veidā. Taču, ja Puse jebkurā laikā pieņem lēmumu nepieprasīt vispār vai pie noteiktiem noteikumiem piekrišanu rakstiskā veidā attiecībā uz bīstamo vai citu atkritumu tranzīta pārrobežu pārvadāšanu, vai maina savas prasības šai attiecībā, tā nekavējoties informē citas Puses par savu lēmumu saskaņā ar 13.pantu. Šajā pēdējā gadījumā, ja 60 dienu laikā pēc šī paziņojuma saņemšanas tranzīta valstī valsts eksportētāja nesaņem atbildi, tad valsts eksportētāja var atļaut sākt eksportu caur tranzīta valsti.

5. Pārrobežu atkritumu pārvadāšanas gadījumā, kad šie atkritumi, pamatojoties uz likumu, tiek noteikti vai uzskatīti kā bīstamie atkritumi tikai:

a) valstī eksportētājā, tad šī panta 9.punkta prasības, kas pielietojamas importētājam vai personai, kura atbild par aizvākšanu, un valstij importētājai tiek pielietotas mutatis mutandis, atbilstoši eksportētājam un eksportvalstij;

b) valstī importētājā vai tranzīta un importa valstīs, kuras ir Puses, šī panta 1., 3., 4. un 6.punkta prasības, kuras pielieto eksportētājam un valstij eksportētājai, izmanto mutatis mutandis, atbilstoši importētājam vai personai, kura atbild par aizvākšanu, un valstij importētājai; vai

c) jebkurā tranzīta valstī, kura ir Puse, tad šādai valstij pielieto tikai 4.punkta nolikumus.

6. Valsts eksportētāja var ar iesaistīto valstu rakstveida piekrišanu atļaut ražotājam vai eksportētājam izmantot vispārīgo paziņojumu gadījumā, ja izkraušana regulāri notiek vienai un tai pašai personai, kas atbild par bīstamo vai citu atkritumu aizvākšanu, ar vienām un tām pašām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, caur vieniem un tiem pašiem valsts eksportētājas izvešanas muitas punktiem un caur vieniem un tiem pašiem valsts importētājas ievešanas muitas punktiem, bet tranzīta gadījumā — caur vieniem un tiem pašiem ievešanas un izvešanas muitas punktiem valstī vai tranzīta valstīs.

7. Iesaistītās valstis var izteikt savu piekrišanu rakstiskā veidā par vispārīgā paziņojuma procedūras izmantošanu, par kuru ir runāts 6.punktā, ar nosacījumu, ka tiek sniegta noteikta informācija, tādā kā bīstamo vai citu atkritumu, kurus jāizkrauj, precīzs daudzums vai periodiskie saraksti.

8. Vispārīgais paziņojums un rakstveida piekrišana, par kurām runāts 6. un 7.punktā, var aptvert vairākkārtēju bīstamo vai citu atkritumu izkraušanu maksimālā perioda 12 mēnešu laikā.

9. Puses pieprasa, lai katra persona, kura uzņemas bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu, paraksta dokumentu par pārvadāšanu vai nu pie piegādes, vai pie šo atkritumu saņemšanas. Tās arī pieprasa, lai persona, kura atbild par atkritumu aizvākšanu, informētu kā eksportētāju, tā arī eksportvalsts kompetentās iestādes par tādu atkritumu saņemšanu un savukārt par aizvākšanas pabeigšanu, kā par to norādīts paziņojumā. Ja valsts eksportētāja nesaņem šādu informāciju, eksportvalsts kompetentā iestāde vai eksportētājs paziņo par to valstij importētājai.

10. Paziņojums un atbilde uz to, kuri tiek pieprasīti saskaņā ar šo pantu, tiek nosūtīti ieinteresēto Pušu kompetentām iestādēm vai atbilstošiem valstu valdības iestādēm, kuras nav Puses.

11. Jebkura bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu sedz apdrošināšana, ķīla vai cita garantija pēc valsts importētājas vai tranzīta valsts pieprasījuma, kura ir Puse.

7.pants

Pārrobežu pārvadāšana no valstīm, kuras ir Puses, uz valstīm, kuras nav Puses

Konvencijas 6.panta 1.punkts tiek pielietots mutatis mutandis bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanai no valstīm, kuras ir Puses, caur valsti vai valstīm, kuras nav Puses.

8.pants

Reimporta pienākuma veikšana

Kad bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšana, kurai iesaistītās valstis ir devušas atļauju atbilstoši šīs Konvencijas nolikumiem, nevar tikt pabeigta saskaņā ar kontrakta noteikumiem, valsts eksportētāja nodrošina, lai eksportētājs atgriež šos atkritumus valstij eksportētājai, ja nevar atrast citas ekoloģiski pamatotas atkritumu aizvākšanas iespējas 90 dienu laikā no tā momenta, kad valsts importētāja paziņojusi valstij eksportētājai un sekretariātam vai kādā citā laika periodā, par kuru vienojušās iesaistītās valstis. Ar šo mērķi valsts eksportētāja un jebkura puse, kas ir tranzīta valsts, neiebilst, nerada šķēršļus vai netraucē šo atkritumu atgriešanu uz valsti eksportētāju.

9.pants

Nelikumīgais apgrozījums

1. Šīs Konvencijas mērķiem jebkura bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšana:

a) bez paziņojuma visām iesaistītajām valstīm atbilstoši šīs Konvencijas nolikumiem; vai

b) bez iesaistītās valsts piekrišanas atbilstoši šīs Konvencijas nolikumiem; vai

c) ar piekrišanu, kuru saņem no iesaistīto valstu falsifikācijas, maldināšanas vai apmāna ceļā;

d) kura būtiski neatbilst dokumentiem, vai;

e) kura ved pie apzinātas bīstamo vai citu atkritumu aizvākšanas (piem., izmešanas), pārkāpjot šo Konvenciju un starptautisko tiesību vispārīgos principus, tiek uzskatīta par nelikumīgu apgrozījumu.

2. Bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanas gadījumā, kura attiecināma uz nelikumīga apgrozījuma kategoriju, pamatojoties uz eksportētāja vai ražotāja izturēšanos, valsts eksportētāja nodrošina, lai šie atkritumi:

a) tiktu atgriezti atpakaļ eksportētājam vai ražotājam, vai nu, ja nepieciešams, pašai valstij eksportētājai uz savu teritoriju vai, ja tas praktiski nav mērķtiecīgi.

b) tiktu aizvākti citādā veidā atbilstoši šīs Konvencijas nolikumiem 30 dienu laikā pēc tam, kad valsts eksportētāja tika informēta par nelikumīgo apgrozījumu, vai kāda cita perioda laikā, par ko var vienoties iesaistītās valstis. Ar šo mērķi ieinteresētās Puses neiebilst, nerada šķēršļus vai netraucē šo atkritumu atgriešanai valstī eksportētājā.

3. Bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanas gadījumā, kura attiecināma uz nelikumīga apgrozījuma kategoriju, pamatojoties uz importētāja vai personu, kas atbild par aizvākšanu, izturēšanos, valsts importētāja nodrošina, lai šos atkritumus ekoloģiski pamatotā veidā aizvāktu importētāja vai persona, kas atbild par aizvākšanu, vai, ja nepieciešams, pašai valstij importētājai 30 dienu laikā pēc tam, kad valsts importētāja saņēma informāciju par nelikumīgo apgrozījumu, vai kāda cita perioda laikā, par ko var vienoties iesaistītās valstis. Ar šo mērķi ieinteresētās Puses nepieciešamības gadījumā sadarbojas, aizvācot atkritumus ekoloģiski pamatotā veidā.

4. Tajos gadījumos, kad atbildība par nelikumīgo apgrozījumu nevar tikt uzlikta uz eksportētāju vai ražotāju, vai nu importētāju vai personu, kas atbild par aizvākšanu, ieinteresētās puses vai nepieciešamības gadījumā citas Puses nodrošina uz sadarbības pamata šo atkritumu ātrāku aizvākšanu ekoloģiski pamatotā veidā, attiecīgi valstī eksportētājā, valstī importētājā vai kādā citā vietā.

5. Katra Puse pieņem atbilstošo nacionālo/iekšējo likumdošanu ar mērķi nepieļaut nelikumīgo apgrozījumu un sodīt par to. Puses sadarbojas savā starpā ar mērķi sasniegt šī panta mērķus.

10.pants

Starptautiskā sadarbība

1. Puses sadarbojas savā starpā ar mērķi uzlabot un sasniegt bīstamo un citu atkritumu ekoloģiski pamatotu izmantošanu.

2. Šiem mērķiem Puses:

a) ienākot lūgumam, uz divpusēja vai daudzpusēja pamata dod esošo informāciju, vadīti ar vēlēšanos sadarboties bīstamo un citu atkritumu ekoloģiski pamatotā izmantošanā, tai skaitā unificē tehniskās normas un bīstamo un citu atkritumu piemērotas izmantošanas praksi;

b) sadarbojas cilvēka veselībai un videi bīstamo atkritumu izmantošanas seku monitoringa jomā;

c) sadarbojas atbilstoši saviem nacionālajiem likumiem, noteikumiem un politikai, izstrādājot un pielietojot jaunas ekoloģiski pamatotas mazatkritumu tehnoloģijas, uzlabojot esošās tehnoloģijas ar mērķi iespējami uzlabot bīstamo un citu atkritumu ražošanu un veidot daudz efektīvākas un darbīgākas metodes šo atkritumu izmantošanai ekoloģiski pamatotā veidā, tai skaitā — pētot ekonomiskas, sociālas un ekoloģiskas šādu jaunu vai uzlabotu tehnoloģiju ieviešanas sekas;

d) aktīvi sadarbojas atbilstoši saviem nacionālajiem likumiem, noteikumiem un politikai tehnoloģiju un procesu nodošanā, kas saistītas ar bīstamo un citu atkritumu ekoloģiski pamatotu izmantošanu. Tās tāpat sadarbojas Pušu tehniskā potenciāla paplašināšanā, it sevišķi ar tām, kurām būtu nepieciešama tehniska palīdzība šajā nozarē un kuras var griezties ar lūgumiem par tās sniegšanu;

e) sadarbojas atbilstošo tehnisko vadošo principu un/vai uzvedības kodeksu izstrādāšanā.

3. Puses veic nepieciešamos pasākumus sadarbības mērķiem, lai veicinātu jaunattīstības valstu 4.panta 2.punkta a), b) un c) apakšpunkta izpildīšanu.

4. Ievērojot jaunattīstības valstu vajadzības, tiek veicināta sadarbība starp pusēm un kompetentām starptautiskām organizācijām ar mērķi sadarboties inter alia, apzinot sabiedrības problēmas, bīstamo un citu atkritumu ekoloģiski pamatotu izmantošanas paplašināšanu un jaunu mazatkritumu tehnoloģiju ieviešanu.

11.pants

Divpusējas, daudzpusējas un reģionālas vienošanās

1. Neskatoties uz 5.panta 4.punkta noteikumiem, Puses var veidot divpusējas, daudzpusējas vai reģionālas vienošanās vai nolīgumus attiecībā uz bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu ar Pusēm vai valstīm, kas nav Puses, ar noteikumu, ka šādas vienošanās vai nolīgumi neatkāpjas no prasības ekoloģiski pamatoti izmantot bīstamos un citus atkritumus, ko paredz šī Konvencija. Šo vienošanos vai nolīgumu nolikumiem jābūt ne mazāk prasīgiem attiecībā uz ekoloģiski pamatotu izmantošanu, nekā ir tie, kurus paredz šī Konvencija, it īpaši ievērojot jaunattīstības valstu intereses.

2. Puses paziņo sekretariātam par jebkuriem divpusējiem, daudzpusējiem vai reģionāliem nolīgumiem vai vienošanos, par kuriem runāts pirmajā punktā, un par tiem, kurus tās noslēgušas līdz Konvencijas spēkā stāšanās brīža tām ar mērķi kontrolēt bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu, kura tiek veikta tikai starp šādu nolīgumu Pusēm. Šīs Konvencijas nolikumi neskar pārrobežu pārvadāšanu, kura tiek veikta atbilstoši šādiem nolīgumiem ar noteikumu, ka tādi nolīgumi nav pretrunā ar prasību pēc bīstamo vai citu atkritumu ekoloģiski pamatotas izmantošanas, ko paredz šī Konvencija.

12.pants

Konsultācijas par atbildību

Puses sadarbojas ar mērķi, cik iespējams ātri pieņemt protokolu, kurš satur nepieciešamos noteikumus un procedūras atbildības un zaudējumu kompensēšanas sfērā, kas radusies bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanas rezultātā.

13.pants

Informācijas nodošana

1. Puses, tikko tās saņem tādas ziņas, avārijas gadījumā, kas notikusi bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanas vai to aizvākšanas laikā, kura var apdraudēt cilvēka veselību un vidi citās valstīs, nodrošina to, lai šīm valstīm tiktu nekavējoties paziņots par to.

2. Puses informē viena otru caur sekretariātu par:

a) izmaiņām, kas skar kompetento iestāžu un/vai izdalīto centru nozīmēšanu atbilstoši 5.pantam;

b) izmaiņām savā nacionālajā bīstamo atkritumu noteikšanā atbilstoši 3.pantam;

un iespējami īsā laikā informē par:

c) saviem pieņemtajiem lēmumiem par pilnīgu vai daļēju nepiekrišanu par bīstamo vai citu atkritumu importu, lai tos aizvāktu rajonā, kas atrodas to nacionālajā jurisdikcijā;

d) saviem pieņemtajiem lēmumiem ar mērķi ierobežot un/vai aizliegt bīstamo un citu atkritumu eksportu;

e) jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama atbilstoši šī panta 4.punktam.

3. Puses atbilstoši nacionālajiem likumiem un noteikumiem nodod caur sekretariātu Pušu Konferencei, kuru dibina, pamatojoties uz 15.pantu, līdz katra kalendārā gada beigām atskaiti par iepriekšējo kalendāro gadu, kura it īpaši satur:

a) informāciju par kompetentām iestādēm un izdalītajiem centriem, kurus tā nozīmējusi atbilstoši 5.pantam;

b) informāciju par jebkuru bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu, kurās tā piedalījusies, to skaitā par:

i) eksportējamo bīstamo un citu atkritumu apjomu, to kategoriju, īpašībām, nozīmējuma vietu, tranzīta valsti un aizvākšanas metodi, kas uzrādīta atbildē uz paziņojumu;

ii) importējamo bīstamo un citu atkritumu apjomu, to kategoriju, īpašībām, izcelsmi un aizvākšanas metodi;

iii) aizvākšanas operācijām, kuru veikšana nenoritēja tā, kā bija plānots;

iv) centieniem, kas pielikti, lai samazinātu bīstamo un citu atkritumu apjomu, kas pārrobežu jātransportē;

c) informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas šīs Konvencijas izpildīšanai;

d) informāciju to savāktiem statistikas datiem par bīstamo un citu atkritumu ražošanas, pārvadāšanas un aizvākšanas iedarbību uz cilvēka veselību un vidi;

e) informācija, kas skar divpusējos, daudzpusējos un reģionālos nolīgumus un vienošanās, kas noslēgtas atbilstoši šīs Konvencijas 12.pantam;

f) informāciju par avārijām, kas notikušas bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanas un aizvākšanas laikā, un par pasākumiem, kas veikti to seku likvidēšanai;

g) informāciju par iespējamiem aizvākšanas ceļiem, kuri izmantojami rajonā, kas atrodas to nacionālajā jurisdikcijā;

h) informāciju par pasākumiem, kuri veikti tehnoloģijas izstrādāšanai, kas domāta bīstamo un citu atkritumu ražošanas samazināšanai un/vai likvidēšanai;

i) citus jautājumus, kurus Pušu Konference uzskata par piemērotiem.

4. Puses atbilstoši nacionālajiem likumiem un noteikumiem nodrošina to, lai katrs paziņojums par jebkuru bīstamo vai citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un atbilde uz to kopijas tiktu nosūtītas uz sekretariātu, ja par to lūdz Puse, kuras vide var ciest tādas pārrobežu pārvadāšanas rezultātā.

14.pants

Finansiālie aspekti

1. Puses vienojas par to, ka atkarībā no dažādu reģionu un subreģionu konkrētām vajadzībām tiek veidoti reģionālie un subreģionālie centri kadru sagatavošanai un tehnoloģijas nodošanai attiecībā uz bīstamo un citu atkritumu racionālu izmantošanu un to ražošanas samazināšanu līdz minimumam. Puses pieņems lēmumu par atbilstošu finansēšanas mehānismu izveidošanu uz brīvprātības pamata.

2. Puses izskatīs jautājumu par apgrozījuma fonda radīšanu palīdzības sniegšanai uz laicīga pamata ārkārtējas situācijas gadījumā ar mērķi samazināt līdz minimumam zaudējumus no avārijām bīstamo un citu atkritumu vai to izdalījumu pārrobežu pārvadāšanas rezultātā.

15.pants

Pušu Konference

1. Ar šo tiek dibināta Pušu Konference. Pirmo Pušu Konferences apspriedi sasauc UNEP direktors izpildītājs ne vēlāk kā pēc gada pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Nākotnē kārtējās Pušu Konferences apspriedes tiek sasauktas periodiski tā, kā to savā pirmajā apspriedē noteiks Konference.

2. Ārkārtējās Pušu Konferences apspriedes sasauc tad, kad Konference uzskata to par nepieciešamu, vai pēc kādas no Pusēm rakstiska lūguma ar noteikumu, ka sešu mēnešu laikā pēc lūguma nosūtīšanas uz to adresi sekretariāts atbalstīs šo lūgumu ar ne mazāk kā vienu trešdaļu no Pusēm.

3. Pušu Konference ar konsensu saskaņu pieņem procedūras noteikumus — kā savus, tā arī jebkuru palīgorgānu, kurus tā var dibināt, kā arī finansu noteikumus ar mērķi noteikt tai skaitā Pušu finansiālo dalību šīs Konvencijas ietvaros.

4. Puses savā pirmajā apspriedē izskata jebkurus papildu pasākumus, kuri var palīdzēt izpildīt savas saistības attiecībā uz jūras vides aizsardzību un saglabāšanu kontekstā ar šo Konvenciju.

5. Pušu Konference nepārtraukti seko efektīvai šīs Konvencijas izpildīšanai un bez tam:

a) sadarbojas attiecīgās politikas, stratēģijas un pasākumu saskaņošanai ar mērķi novest līdz minimumam zaudējumus, kurus bīstamie un citi atkritumi izdara cilvēku veselībai un videi;

b) izskata un nepieciešamības gadījumā pieņem labojumus šai Konvencijai un tās pielikumiem, ievērojot inter alia esošo zinātnisko, tehnisko, ekonomisko un ekoloģisko informāciju;

c) izskata un pieņem jebkurus citus papildu pasākumus, kuri var būt nepieciešami šīs Konvencijas mērķu sasniegšanai, ievērojot pieredzi, kas savākta, to izpildot, kā arī izpildot 11.pantā paredzētos nolīgumus un vienošanos;

d) nepiešamības gadījumā izskata un pieņem protokolus; un

e) rada tādus palīgorgānus, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem sīs Konvencijas izpildīšanai.

6. Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās iestādes, kā arī jebkura valsts, kas nav šīs Konvencijas Puse, var tikt pārstāvēta Pušu Konferences apspriedēs kā novērotāja. Jebkuras citas iestādes vai iestādes, nacionālās vai starptautiskās, valdības vai nevaldības, kuras ir kompetentas sfērās, kas attiecas uz bīstamiem vai citiem atkritumiem, kuras ir paziņojušas sekretariātam par savu vēlēšanos būt pārstāvētām Pušu Konferencē kā novērotājas, var tikt pielaistas piedalīties tajā, ja tikai pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu. Pielaišanu novērotāju dalībai regulē procedūru noteikumi, kurus pieņems Pušu Konference.

7. Pušu Konference pēc trim gadiem pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās un pēc tam ne retāk kā vienu reizi sešos gados veiks tās efektivitātes novērtēšanu un, ja uzskata to par nepieciešamu, izskata iespējas noteikt pilnīgu vai daļēju aizliegumu uz bīstamo un citu atkritumu pārrobežu pārvadāšanu, ievērojot pēdējo zinātnisko, tehnisko, ekonomisko un ekoloģisko informāciju.

16.pants

Sekretariāts

1. Sekretariātam uzdod sekojošas funkcijas:

a) apspriežu organizēšana un apkalpošana, kā tas paredzēts 15. un 17.pantā;

b) ziņojumu sagatavošana un nodošana, kas pamatojas uz saņemto informāciju saskaņā ar 3., 4., 6., 11. un 13.pantu, un uz informāciju no palīgorgānu apspriedēm, kas dibināti saskaņā ar 15.pantu, kā arī, ja tas ir piemērojams, atbilstošo starpvaldību un nestarpvaldību iestāžu sniegto informāciju;

c) ziņojumu par tā darbību, izpildot savas funkcijas, saskaņā ar šo Konvenciju sagatavošana un iesniegšana Pušu Konferencei;

d) nepieciešamās darbības koordinēšanas nodrošināšana ar atbilstošajām starptautiskajām iestādēm un starp citu tādu administratīvo un līguma vienošanos noslēgšana, kuri var būt nepieciešami tā funkciju efektīvai veikšanai;

e) saikņu uzturēšana ar izdalītajiem centriem un kompetentajām iestādēm, kurus dibinājušas Puses saskaņā ar šīs Konvencijas 5.pantu;

f) informācijas sastādīšana attiecībā uz Pušu apstiprinātajām nacionālajām vietām un objektiem, kuras var tikt izmantotas to bīstamo atkritumu un citu atkritumu aizvākšanai, un šīs informācijas izplatīšana Pušu vidū;

g) informācijas saņemšana no Pusēm un nosūtīšana tām attiecībā uz:

— tehniskās sadarbības un kadru sagatavošanas avotiem;

— esošām zinātniski tehniskām zināšanām un pieredzi;

— konsultatīvās sadarbības un ekspertīzes avotiem; un

— resursu esamību ar mērķi palīdzēt tām pēc to lūguma tādās nozarēs kā:

— apziņošanas sistēmas pielietošana šīs Konvencijas ietvaros;

— bīstamo un citu atkritumu racionāla izmantošana;

— ekoloģiski pamatotas tehnoloģijas ieviešana sakarā ar bīstamiem un citiem atkritumiem, tādas kā mazatkritumu un bezatkritumu tehnoloģijas;

— aizvākšanas iespēju un vietu novērtēšana;

— bīstamo un citu atkritumu monitorings; un

— pasākumu veikšana ārkārtējos gadījumos;

h) Pušu nodrošināšana pēc to lūguma ar informāciju par konsultantiem vai konsultīvām firmām, kurām ir nepieciešamā tehniskā kompetence šai nozarē, kuras var sniegt tām atbalstu, izskatot paziņojumus par pārrobežu pārvadāšanu un jautājumu par bīstamo vai citu atkritumu iespējamās izkraušanas atbilstību saņemtajam paziņojumam un/vai to faktu, ka bīstamo atkritumu aizvākšanai piedāvātajiem objektiem ir ekoloģiski pamatots raksturojums, kad tiem ir iemesls domāt, ka šie atkritumi netiks izmantoti ekoloģiski pamatotā veidā. Jebkuru šādu jautājumu izskatīšana netiek veikta uz sekretariāta rēķina;

i) palīdzības sniegšana Pusēm pēc to lūguma, nosakot nelikumīgo apgrozījumu un nekavējoša jebkuras informācijas izplatīšana Pušu vidū, ko sekretariāts saņēmis par nelikumīgo apgrozījumu;

j) sadarbojas ar Pusēm un atbilstošām un kompetentām starptautiskām organizācijām un iestādēm ekspertu un iekārtu sniegšanā ar mērķi sniegt operatīvu palīdzību valstīm pie ārkārtēju situāciju rašanās; un

k) tādu citu funkciju izpildīšana, kas saistītas ar šo Konvenciju, kuras var noteikt Pušu Konference.

2. Sekretariāta funkcijas laicīgi izpildās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Programmu par vidi līdz pat pirmai Pušu Konferences apspriedes noslēgšanai, sasauktai 15.panta izpildīšanai.

3. Savā pirmajā apspriedē Pušu Konference apstiprina sekretariātu no tā esošo kompetento starpvaldību organizāciju skaita, kuras ir izteikušas gatavību veikt sekretariāta funkcijas atbilstoši šai Konvencijai. Šajā apspriedē Pušu Konference novērtē arī uz laicīgo sekretariātu likto funkciju izpildīšanas gaitu, starp citu, 1.punkta ietvaros, augstāk, un izlems par mehānismiem, kas nepieciešami šo funkciju izpildīšanai.

17.pants

Konvencijas labojumi

1. Katra no Pusēm var piedāvāt labojumus šai Konvencijai, un katra no jebkāda protokola Pusēm var piedāvāt labojumus šim protokolam. Šādos labojumos attiecīgā veidā tiek ievēroti inter alia atbilstoši zinātniski tehniskie apsvērumi.

2. Labojumi šai Konvencijai tiek pieņemti Pušu Konferences apspriedē. Labojumi jebkuram protokolam tiek pieņemti attiecīgo protokolu Pušu apspriedē. Jebkura piedāvāta labojuma tekstu šai Konvencijai un jebkuram protokolam, ja šajā protokolā nav nekas cits paredzēts, sekretariāts paziņo Pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus līdz apspriedes noturēšanai, kurā paredzēts to pieņemt. Sekretariāts paziņo tāpat piedāvāto labojumu tekstu valstīm, kuras parakstījušas Konvenciju, to zināšanai.

3. Puses pieliek visas pūles vienošanās sasniegšanai attiecībā uz jebkura piedāvātā labojuma pieņemšanu šai Konvencijai konsensa ceļā. Ja visas iespējas konsensa sasniegšanai ir izsmeltas un vienošanās nav sasniegta, tad kā pēdējais pasākums labojums tiek pieņemts ar Pušu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, kuri ir klāt un piedalās balsošanā, un Depozitārijs nosūta visām Pusēm ratificēšanai, atbalstam, oficiālam apstiprinājumam vai pieņemšanai.

4. Procedūra, kura pieminēta 3.punktā, tiek izmantota jebkura protokola labojumam, izņemot tos, kuru pieņemšanai pietiek ar apspriedē klātesošo un šī protokola balsošanā piedalošos Pušu divu trešdaļu vairākumu.

5. Depozitārijam tiek nodoti glabāšanā atbilstošie ratifikācijas goda raksti par atbalstu, oficiālu apstiprinājumu vai labojumu pieņemšanu. Labojumi, kurus pieņem atbilstoši 3. un 4.punktam, augstāk, stājas spēkā tām Pusēm, kuras tām piekritušas, deviņdesmitā dienā pēc tam, kad Depozitārijs saņēmis ratifikācijas goda rakstu vai dokumentu par to atbalstu, oficiālu apstiprinājumu vai pieņemšanu; vismaz trim ceturtdaļām Pušu, kuras tos pieņēmušas, vai vismaz divām trešdaļām Pušu, kuras pieņēmušas labojumus dotajam protokolam, ja tikai šim protokolam nav paredzēts kas cits. Jebkurai citai Pusei labojumi stājas spēkā deviņdesmitā dienā pēc tam, kad šī Puse nodevusi glabāšanā ratificēšanas goda rakstu vai dokumentu par atzīšanu, oficiālu apstiprinājumu vai šo labojumu pieņemšanu.

6. Šī panta mērķiem ar terminu “Puses, kas ir klāt un piedalās balsošanā” saprot Puses, kas piedalās un balso “par” vai “pret”.

18.pants

Pielikumu pieņemšana un to labošana

1. Pielikumi šai Konvencijai vai jebkuram protokolam ir attiecīgi šīs Konvencijas vai tā protokola nedalāma sastāvdaļa, un, ja tieši nav paredzēts nekas cits, tad atsauksme uz šo Konvenciju vai tās protokoliem ir tajā pašā laikā atsauksme uz jebkuriem to pielikumiem. Tādi pielikumi ir ierobežoti ar zinātniski tehniskiem un administratīviem jautājumiem.

2. Ja kāds protokols neparedz citus noteikumus attiecībā uz to, tad tiek izmantota sekojoša papildu pielikumu vai pielikumu protokolam piedāvāšanas, pieņemšanas un spēkā stāšanās procedūra šai Konvencijai:

a) pielikumi šai Konvencijai vai tās protokoliem tiek piedāvāti un pieņemti atbilstoši 17.panta 2., 3. un 4.punktā noteiktai procedūrai;

b) jebkura Puse, kas neuzskata par iespējamu pieņemt papildu pielikumus šai Konvencijai vai pielikumus jebkuram protokolam, kura dalībniece tā ir, paziņo par to Depozitārijam rakstiskā formā sešu mēnešu laikā pēc tās dienas, kad Depozitārijs paziņojis par tā pieņemšanu. Depozitārijs nekavējoties paziņo visām Pusēm par šāda paziņojuma saņemšanu. Jebkura Puse var jebkurā laikā nomainīt agrāk nosūtīto paziņojumu par iebildumu ar paziņojumu par pieņemšanu, pēc tā pielikumi stājas spēkā dotajai Pusei;

c) pēc sešiem mēnešiem pēc tās dienas, kad Depozitārijs izsūtījis paziņojumu, pielikums stājas spēkā visām šīs Konvencijas Pusēm vai jebkuram no atbilstošajiem protokoliem, kuri nav snieguši paziņojumus atbilstoši augstāk norādītā b) apakšpunkta nolikumiem.

3. Labojumu piedāvāšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos šīs Konvencijas pielikumiem vai jebkuram citam protokolam regulē procedūra, analoga tai, kura noteikta piedāvājumu iesniegšanai, šīs Konvencijas pielikumu vai pielikuma jebkuram protokolam pieņemšanai un spēkā nākšanai. Pielikumos un to labojumos pienācīgā veidā tiek ievēroti inter alia attiecīgie zinātniski tehniskie apsvērumi.

4. Ja papildu pielikums vai labojums pielikumam saistīts ar labojuma izmaiņām šajā Konvencijā vai jebkurā protokolā, tad tāds papildu pielikums vai pielikums ar izmaiņām tajā stājas spēkā tikai pēc labojuma spēkā stāšanās šai Konvencijai vai atbilstošam protokolam.

19.pants

Pārbaude

Jebkura Puse, kurai ir pamats uzskatīt, ka cita Puse darbojas vai darbojās, pārkāpjot savas saistības pēc šīs Konvencijas, var informēt par to sekretariātu, šajā gadījumā tā nekavējoši informē tieši vai caur sekretariātu to Pusi, kura tiek turēta aizdomās par pārkāpumiem. Sekretariāts nodod Pusei šajā gadījumā visu nepieciešamo informāciju.

20.pants

Strīdu noregulēšana

1. Strīdu rašanās gadījumā starp Pusēm attiecībā par šīs Konvencijas vai jebkura tās protokola izprašanu, pielietošanu vai ievērošanu, tās tiecas uz strīda noregulēšanu pārrunu ceļā vai jebkurā citā miermīlīgā veidā pēc savas izvēles.

2. Ja ieinteresētās puses nevar noregulēt strīdu iepriekšējā punktā norādītajā veidā, tad strīdu pēc abpusējas vienošanās nodod Starptautiskajā tiesā vai arbitrāžā atbilstoši noteikumiem, kas noteikti pielikumā VI par arbitrāžu. Neiespējamība sasniegt kopēju vienošanos attiecībā uz strīda nodošanu Starptautiskajai tiesai vai arbitrāžai tomēr neatbrīvo Puses no pienākuma turpināt meklēt ceļus tā noregulēšanai 1.punktā minētajā veidā.

3. Šīs Konvencijas ratificēšanas, pieņemšanas, atbalstīšanas, oficiālas apstiprināšanas vai pievienošanās vai jebkurā citā momentā pēc tam jebkura valsts vai organizācija pēc politiskas un/vai ekonomiskas integrācijas var paziņot par to, ka tā uzskata par saistošu ipso facto un bez speciālas vienošanās attiecībā uz jebkuru Pusi, kura uzņemas tādas pašas saistības:

a) strīda nodošana Starptautiskajā tiesā; un/vai

b) strīda nodošana arbitrāžā atbilstoši procedurām, kuras noteiktas pielikumā VI.

Paziņošana par tādu iesniegumu rakstiskā veidā tiek nosūtīta sekretariātam, kas paziņo to Pusēm.

21.pants

Parakstīšana

Šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai valstīm, Namībijai, pārstāvētai ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Padomi par Namībiju, un organizācijām pēc politiskas un/vai ekonomiskas integrācijas Bāzelē 1989.gada 22.martā, Šveices Ārlietu ministrijas Federālā departamentā Bernē no 1989.gada 23.marta līdz 30.jūnijam un Apvienoto Nāciju Organizācijas Centrālajās iestādēs Ņujorkā no 1989.gada 1.jūlija līdz 1990.gada 22.martam.

22.pants

Ratifikācija, pieņemšana, oficiāla apliecināšana vai apstiprināšana

1. Šī Konvencija ir jāratificē, jāpieņem vai jāatbalsta valstīm un Namībijai, pārstāvētai ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Padomi par Namībiju, un organizācijām pēc politiskas un/vai ekonomiskas integrācijas. Ratificētie Goda raksti un dokumenti par oficiālo apstiprināšanu vai atbalstīšanu tiek nodoti glabāšanā Depozitārijam.

2. Jebkura orgnizācija, kas norādīta 1.punktā, augstāk, kura kļūst šīs Konvencijas Puse, un turklāt neviena tās valsts dalībniece nav tāda Puse, tiks saistīta ar visiem no šīs Konvencijas izrietošiem pienākumiem. Gadījumā, kad viena vai vairākas tādas organizācijas valstis dalībnieces ir Konvencijas Puses, šī organizācija un tās valstis dalībnieces pieņem lēmumu attiecībā uz to atbilstošām saistībām par savu pienākumu izpildi. Šajos gadījumos šī organizācija un tās valstis dalībnieces nevar pildīt paralēli tiesības, kas izriet no Konvencijas.

3. Savos dokumentos par oficiālo apstiprināšanu vai atbalstu organizācijas, kuras norādītas 1.punktā, augstāk, paziņo par savas kompetences ietvariem jautājumos, kurus regulē Konvencija. Tāpat šīs organizācijas paziņo par jebkuru būtisku izmaiņu savas kompetences ietvaros Depozitārijam, kurā paziņo par to Pusēm.

23.pants

Pievienošanās

1. Šī Konvencija ir atklāta valstīm, Namībijai, pārstāvētai ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Padomi par Namībiju, un organizācijām pēc politiskas un/vai ekonomiskas integrācijas pievienošanās tai ar nākošo dienu pēc Konvencijas parakstīšanas datuma dienas. Dokumenti par pievienošanos tiek nodoti glabāšanā Depozitārijam.

2. Savos dokumentos par pievienošanos organizācijas, kas norādītas 1.punktā, augstāk, paziņo par savas kompetences ietvariem jautājumos, ko regulē Konvencija. Šīs organizācijas tāpat paziņo par jebkuru būtisku izmaiņu savas kompetences ietvaros Depozitārijam.

3. 22.panta 2.punkta nolikumus pielieto politiskas un/vai ekonomiskas integrācijas organizācijām, kuras pievienojas šai Konvencijai.

24.pants

Balsstiesības

1. Izņemot gadījumus, kas paredzēti 2.punktā, zemāk, katrai šīs Konvencijas Pusei ir viena balss.

2. Politiskas un/vai ekonomiskas integrācijas organizācijas jautājumos, kas ietilpst to kompetencē, atbilstoši 22.panta 3.punktam un 23.panta 2.punktam, veic savas balss tiesības, izmantojot balsu skaitu, kas vienāds ar to valstu dalībnieču skaitu, kas ir Konvencijas vai attiecīgo protokolu Puses. Tādas organizācijas zaudē balsstiesības, ja to valstu dalībnieces izmanto savas balss tiesības un otrādi.

25.pants

Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc divdesmitā ratifikācijas goda raksta vai dokumenta par uzņemšanu, oficiālu apstiprināšanu, atbalstīšanu vai pievienošanu nodošanas glabāšanā.

2. Katrai valstij vai organizācijai pēc politiskas un/vai ekonomiskas integrācijas, kura ratificē, uzņem, atbalsta vai oficiāli apstiprina šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc divdesmitā ratifikācijas goda raksta vai dokumenta par uzņemšanu, oficiālu apstiprināšanu, atbalstīšanu vai pievienošanu nodošanu glabāšanā, Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tādas valsts vai organizācijas pēc politiskas un/vai ekonomiskas integrācijas divdesmitā ratifikācijas goda raksta vai dokumenta par uzņemšanu, oficiālu apstiprināšanu, atbalstīšanu vai pievienošanu nodošanas glabāšanā.

3. 1. un 2.punkta mērķiem, augstāk, katrs dokuments, kuru nodevusi glabāšanā organizācija pēc politiskas un/vai ekonomiskas integrācijas, netiek izskatīts kā papildu dokuments dokumentiem, kurus nodevušas glabāšanā šādas organizācijas, valstis dalībnieces.

26.pants

Atrunas un iesniegumi

1. Netiek pieļautas nekādas atrunas uz šo Konvenciju.

2. Šī panta 1.punkts nekavē nevienu valsti vai politiskas un/vai ekonomiskas integrācijas organizāciju, parakstot, ratificējot, pieņemot, atbalstot un oficiāli apstiprinot Konvenciju vai pievienojoties tai, uzstāties ar deklarācijām vai jebkura formulējuma iesniegumiem ar jebkuru nosaukumu ar mērķi inter alia novest savus likumus un tiesības attiecībā ar šīs Konvencijas nolikumiem, ar noteikumu, ka šādas deklarācijas vai iesniegumi neparedz izņēmumus vai šīs Konvencijas nolikumu juridiskās darbības izmaiņas, pielietojot tās šai valstij.

27.pants

Izstāšanās

1. Katrā laikā pēc trim gadiem kopš šīs Konvencijas spēkā stāšanās jebkurai Pusei šī Puse var izstāties no Konvencijas, nosūtīdama rakstisku paziņojumu Depozitārijam.

2. Izstāšanās stājas spēkā pēc viena gada, kad Depozitārijs saņēmis paziņojumu, vai tādā vēlākā laikā, kas var būt norādīts šādā paziņojumā.

28.pants

Depozitārijs

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir šīs Konvencijas un jebkura tās protokola Depozitārijs.

29.pants

Autentiskie teksti

Šīs konvencijas teksti arābu, ķīniešu, angļu, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski.

To apliecinot, zemāk parakstījušies, būdami tam attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo konvenciju.

Sastādīta Bāzelē 1989.gada 22.marta dienā.

 

 

Pielikums I

Regulējamo vielu kategorijas

Atkritumu grupas

 

Pielikums II

Atkritumu kategorijas, kurām nepieciešama īpaša izskatīšana

y46 No dzīvojamām vietām savāktie atkritumi

y47 Komunālo atkritumu sadedzināšanas atlikumi

 

 

Pielikums III

Bīstamo īpašību uzskaitījums

ANO	xx	Koda īpašības
klase
1	H1	Sprāgstošas vielas
		Sprāgstošas vielas vai atkritumi — tās ir cietas vai šķidras vielas vai atkritumi (vai arī vielu vai atkritumu maisījums), kuras pašas no sevis ir spējīgas uz ķīmisku reakciju ar tādas temperatūras un spiediena gāžu izdalīšanu un ar tādu ātrumu, ka izsauc apkārtējo priekšmetu bojājumus.
3	H3	Uguns nedrošie šķidrumi
		Termins “ugunsnedrošs” ir viennozīmīgs terminam “viegli uzliesmojošs”.
		Ugunsnedroši ir šķidrumi, šķidrumu maisījumi vai šķidrumi, kas satur cietas vielas šķīdumā vai suspensijā (piemēram, krāsas, politūras, lakas u. tml., izņemot vielas vai atkritumus, klasificētus savādāk atbilstoši to bīstamajām īpašībām), kuras izdala ugunsnedrošus tvaikus pie temperatūras, ne augstākas par 60,5 °C slēgtā traukā, un, ne augstākas par 65,6 °C atvērtā traukā. (Tā kā rezultātus, kurus iegūst atvērtā un slēgtā traukā, nevar precīzi salīdzināt, un pat atsevišķi ar vienu un to pašu metodi, iegūtie rezultāti ļoti bieži atšķiras viens no otra, tad noteikumi, kuros skaitļi atšķiras no uzrādītajiem augstāk, paliek norādīto noteikumu garā.)
4.1	H4.1	Ugunsnedrošās cietās vielas
		Cietās vielas vai cietie atkritumi, izņemot klasificētās kā sprāgstošās, kuras apstākļos, kas sastopami pārvadāšanas procesā, ir spējīgas viegli aizdegties vai arī var izsaukt vai pastiprināt ugunsgrēku ar berzi.
4.2	H4.2	Vielas vai atkritumi, kas spējīgas uzliesmot pašas no sevis
		Vielas vai atkritumi, kuras spējīgas pašas sasilt pārvadāšanas apstākļos vai sasilt, saskaroties ar gaisu; un pēc tam ir spējīgas uzliesmot pašas no sevis.
4.3	H4.3	Vielas vai atkritumi, kas izdala ugunsnedrošas gāzes, saskaroties ar ūdeni
		Vielas vai atkritumi, kuras, mijiedarbojoties ar ūdeni, var kļūt pašas no sevis uzliesmojošas vai izdalīt viegli uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos.
5.1	H5.1	Oksidējošās vielas
		Vielas, pašas par sevi nedegošas, taču tādas, kas parasti skābekļa izdalīšanas dēļ var izsaukt vai veicināt citu materiālu uzliesmošanu.
5.2	H5.2	Organiskie peroksīdi
		Organiskās vielas, kas satur bivalento grupu -o-o- , kas ir termiski nepastāvīgas vielas un kas ir pakļautas eksotermiskai pašpaātrinošai sadalei.
6.1	H6.1	Toksiskās (indīgās) vielas
		Vielas vai atkritumi, kuras, nokļūstot cilvēka organismā caur elpošanas, barības orgāniem vai ādu, var izsaukt cilvēka nāvi vai atstāt uz viņu stipru negatīvu ietekmi.
6.2	H6.2	Inficējošās vielas
		Vielas vai atkritumi, kas satur dzīvus mikroorganismus vai to toksīnus, kuri, kā ir zināms vai ir domājams, izsauc cilvēku vai dzīvnieku saslimšanu.
8	H8	Koordinējošās vielas
		Vielas vai atkritumi, kas ķīmiskas iedarbības ceļā var ar tiešo kontaktu izsaukt nopietnus dzīvo audu bojājumus vai noplūdes vai izbiršanas gadījumos var izsaukt citu kravu vai transporta līdzekļu bojājumus vai pat sabrukumu; tās tāpat var nest līdzi citus briesmu veidus.
9	H10	Toksisko gāžu izdalīšana, kontaktējot ar gaisu vai ūdeni
		Vielas vai atkritumi, kas mijiedarbībā ar gaisu vai ūdeni var izdalīt toksiskās gāzes bīstamos apjomos.
9	H11	Toksiskās vielas (izsauc ilgstošas vai hroniskas saslimšanas)
		Vielas vai atkritumi, kas, nokļūstot cilvēka organismā caur elpošanas, barības orgāniem vai ādu, var izsaukt nopietnas ilgstošas vai hroniskas saslimšanas, ieskaitot vēzi.
9	H12	Ekotoksiskās vielas
		Vielas vai atkritumi, kuras gadījumā, ja tās nonāk vidē, rada vai var nekavējoties ar laiku radīt briesmas videi bioakumulācijas rezultātā un/vai atstāj toksisku ietekmi uz biotiskām sistēmām.
9	H13	Vielas, kas ir spējīgas kaut kādā veidā pēc aizvākšanas veidot citus materiālus, piemēram, sārmu izdalīšanas veidā, turklāt šiem materiāliem piemīt kāda no augstāk norādītajām īpašībām.

 

Testi

Atsevišķu bīstamo atkritumu bīstamība vēl nav dokumentēta līdz galam; vēl nav šādas bīstamības kvantitatīvā novērtējuma metodikas. Nepieciešami tālāki pētījumi metožu izstrādāšanai, kas demonstrē šo vielu potenciālo bīstamību cilvēkam un/vai videi. Standarta izmeklēšanas metodes tika radītas tīrām vielām un materiāliem. Daudzās valstīs/dalībniecēs ir izstrādāta nacionālo testu metodika, kas pielietojama 1.pielikumā norādītajiem materiāliem, lai noteiktu to, vai šiem materiāliem piemīt kādas no īpašībām, kas norādītas šai pielikumā.

xx — atbilst bīstamo kravu klasifikācijas sistēmai, ko satur ANO Ieteikumi kravas pārvadāšanai (ST/86/AC.10/1/Rev.5.ANO, Ņujorka, 1988).

 

Pielikums IV

Aizvākšanas operācijas

A. Operācijas, kas neved pie iespējamām resursu atgūšanas, pārstrādes, reģenerācijas, tiešas otrreizējas vai alternatīvas izmantošanas

Nodaļa A aptver visas tāda veida aizvākšanas operācijas, kas sastopamas praksē.

 

B. Operācijas, kas noved pie iespējamās resursu atgūšanas, pārstrādes, reģenerācijas, tiešas otrreizējas vai alternatīvas izmantošanas

Nodaļa B aptver visas tāda veida operācijas ar materiāliem, kas juridiski noteikti kā bīstami atkritumi vai tiek uzskatīti par tādiem un kuri pretējā gadījumā ir plānoti A nodaļā paredzētajām operācijām.

 

Pielikums V A

Informācija, kura jāsatur paziņojumam

1. Atkritumu eksporta iemesls

2. Atkritumu eksportētājs 1

3. Atkritumu ražotājs(,-i)

4. Persona, kas atbild par atkritumu aizvākšanu 2

5. Iespējamais(,-ie) atkritumu transportētājs(,-i) vai tā (to) aģenti, ja ir zināmi 1

6. Atkritumu eksportētāja valsts

Kompetentās iestādes 2

7. Iespējamās tranzīta valstis

Kompetentās iestādes 2

8. Atkritumu importētāja valsts

Kompetentās iestādes 2

9. Vispārīgais vai vienreizējais paziņojums

10. Plānotais(,-ie) piegādes datums(,-i) un laika periods, kurā tiek veikts atkritumu eksports un piedāvājamais maršruts (ieskaitot ievešanas un izvešanas punktu) 3

11. Plānotais pārvadāšanas veids (automobilis, dzelzceļš, jūras, gaisa, iekšējie ūdens ceļi)

12. Informācija, kas attiecas uz apdrošināšanu 4

13. Definīcijas un atkritumu fizikālais apraksts, ieskaitot y numuru un ANO numuru, to sastāvu 5 un informāciju par kaut kādām īpašām prasībām apejoties, ieskaitot ārkārtējus pasākumus avāriju gadījumā

14. Plānotais iepakojuma veids (piem., noberot, mucās, tankerkuģī)

15. Novērtējamais daudzums pēc svara/apjoma 6

16. Process, kura rezultātā radušies atkritumi 7

17. Atkritumu bīstamības klasifikācija, kas uzskaitīta I pielikumā saskaņā ar Konvencijas II pielikumu: bīstamās īpašības, H numurs, ANO klase

18. Aizvākšanas metode saskaņā ar III pielikumu

19. Ražotāja un eksportētāja paziņojums par to, ka informācija atbilst patiesībai

20. Informācija (ieskaitot uzņēmumu tehnisko aprakstu), kuru nosūta eksportētājam vai ražotājam persona, kas atbildīga par aizvākšanu, pamatojoties uz kuru pēdējais secina, ka plānojamā aizvākšana var tikt veikta ekoloģiski pamatotā veidā un atbilstoši valsts importētājas noteikumiem un normām

21. Informācija par kontrakta noslēgšanu starp eksportētāju un par aizvākšanu atbildīgo personu.

 

Piezīmes

1. Pilns nosaukums un adrese, telefons un organizācijas teleksa vai telefaksa numurs, kā arī uzvārds, adrese, telefons, teleksa vai telefaksa numurs tai personai, pie kuras jāgriežas.

2. Pilns nosaukums un adrese, telefons un teleksa vai telefaksa numurs.

3. Vispārējās paziņošanas gadījumā, kas aptver vairākas piegādes, nepieciešama informācija vai nu par katras piegādes iespējamiem datumiem vai, ja tas nav zināms, par iespējamo piegādes periodiskumu.

4. Nepieciešama informācija par atbilstošām apdrošināšanas prasībām un par to, kādā veidā tās apmierina eksportētājs, pārvadātājs un persona, kas atbild par aizvākšanu.

5. Īpaši bīstamu komponenšu raksturs un koncentrācija no toksicitātes un cita veida bīstamības viedokļa, ko rada atkritumi, darbojoties ar tiem, kā arī ar iespējamo aizvākšanas metodi.

6. Vispārējās paziņošanas gadījumā, kas aptver vairākas piegādes, nepieciešama informācija kā par novērtējamo kopējo apjomu, tā arī par novērtējamo katras atsevišķas piegādes apjomu.

7. Par cik tas nepieciešams bīstamības novērtēšanai un iespējamo aizvākšanas operāciju atbilstības noteikšanai.

 

 

Pielikums V B

Informācija, kuru nepieciešams saturēt dokumentam par pārvadājumu

1. Atkritumu eksportētājs /1.

2. Atkritumu ražotājs(,-i) un ražošanas vietu izvietojums /1.

3. Persona, kas atbild par aizvākšanu, un aizvākšanas vietu faktiskais izvietojums.

4. Atkritumu /1 pārvadājums(,-i) vai tā (to) aģents(,-i).

5. Vispārīgās vai vienreizējās paziņošanas priekšmets.

6. Pārrobežu pārvadāšanas uzsākšanas datums un datums(i) un katras personas paraksts uz kvīts, kas atbild par atkritumiem.

7. Pārvadāšanas veids (autotransports, dzelzceļš, pa iekšējiem ūdens ceļiem, jūras, gaisa transports), tai skaitā eksportētāja, tranzīta un importētāja zemēs, kā arī ievešanas un izvešanas punkti, ja pēdējie bija noteikti.

8. Atkritumu vispārējais apraksts (ja nepieciešams, faktiskais stāvoklis, precīzs ANO pieņemtais kravas nosaukums un klase, ANO numurs, U un N kodi).

9. Informācija par speciālām prasībām pie darbības, kā arī pasākumi avārijas gadījumos.

10. Iepakojuma veids un kravas vietu skaits.

11. Skaits pēc svara/apjoma.

12. Ražotāja vai eksportētāja paziņojums par to, ka informācija atbilst īstenībai.

13. Ražotāja vai eksportētāja paziņojums, kas norāda par iebildumu neesamību no visu iesaistīto valstu kompetentām iestādēm, kuras ir Puses.

14. Personas apliecinājums, kura ir atbildīga par aizvākšanu, par atkritumu saņemšanu izdalītajā objektā aizvākšanai un aizvākšanas metodes uzrādīšana un iespējamie aizvākšanas datumi.

 

Piezīmes

Nepieciešamo informāciju dokumentā par pārvadāšanu nepieciešams pēc iespējas novest līdz vienam dokumentam kopā ar informāciju, kura nepieciešama pēc pārvadāšanas noteikumiem. Kad tas nav iespējams, šai informācijai drīzāk vajadzētu papildināt, nekā dublēt informāciju, kura nepieciešama pēc pārvadāšanas noteikumiem. Dokumentam par pārvadājumu jāsatur norādījums par to, kurš dod informāciju un aizpilda jebkuru formulāru.

1. Pilns nosaukums un adrese, telefons un organizācijas teleksa vai telefaksa numurs, kā arī uzvārds, adrese, telefons vai telefaksa numurs personai, pie kuras jāgriežas avārijas gadījumā.

 

 

Pielikums VI

Arbitrāža

1.pants

Ja vienošanās, pieminēta Konvencijas 20.pantā, neparedz neko citu, arbitrāžas izskatīšana tiek veikta atbilstoši zemāk izklāstītajiem 2.-10. pantiem.

2.pants

Puse prasītāja paziņo sekretariātam par to, ka Puses ir vienojušās, nodot strīdu arbitrāžas izskatīšanai atbilstoši 20. panta 2. vai 3.punktam, ieskaitot, starp citu, Konvencijas pantus, attiecībā par kuru izskaidrojumu vai pielietojumu radies strīds. Sekretariāts nodod tādā veidā saņemto informāciju visām Konvencijas Pusēm.

3.pants

Arbitrāžas tiesa sastāv no trim locekļiem. Katra no strīda Pusēm ieceļ vienu arbitru, un divi tādā veidā ieceltie arbitri pēc savstarpējās vienošanās ieceļ trešo arbitru, kurš izpilda tiesas priekšsēdētāja funkcijas. Pēdējais nevar būt kādas Puses valsts pilsonis, un tam nevar būt parastā dzīvesvieta kādā no Pušu teritorijām, turklāt nevar atrasties dienestā un vai kādā citā veidā nevar būt saistīts ar šo lietu.

4.pants

1. Ja pēc diviem mēnešiem pēc otra arbitra iecelšanas nav izvēlēts arbitrāžas tiesas priekšsēdētājs, tad pēc jebkuras Puses lūguma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ieceļ viņu nākamo divu mēnešu laikā.

2. Ja viena no strīda Pusēm neieceļ arbitru divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas, otra Puse ir tiesīga informēt par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru, kurš ieceļ arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju nākamo divu mēnešu laikā. Pēc savas iecelšanas arbitrāžas tiesas priekšsēdētājs lūdz Pusi, kura vēl nav iecēlusi arbitru, izdarīt to divu mēnešu laikā. Pēc tāda perioda beigām viņš atbilstoši informē Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāru, kurš pats izvēl šo arbitru nākamo divu mēnešu laikā.

5.pants

1. Arbitrāžas tiesa pieņem savu lēmumu atbilstoši starptautiskajām tiesībām un saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Katra arbitrāžas tiesa, iecelta atbilstoši šī pielikuma noteikumiem, izstrādā savus procedūras noteikumus.

6.pants

1. Arbitrāžas tiesas lēmumi par procedūras jautājumiem un būtības jautājumiem tiek pieņemti ar tā locekļu balsu vairākumu.

2. Tiesa var pieņemt visus nepieciešamos mērus faktu konstatēšanai. Tā var pēc kādas no Puses lūguma ieteikt pieņemt nepieciešamos laicīgus aizsardzības pasākumus.

3. Strīdu Puses nodrošina visus nepieciešamos apstākļus efektīvai izmeklēšanas vadīšanai.

4. Kādas Puses neklātbūtne vai neierašanās uz tiesu nav šķērslis izmeklēšanai.

7.pants

Tiesa var uzklausīt pretējas prasības, kuras rodas tieši no strīdu būtības, un pieņemt lēmumus par tām.

8.pants

Ja tikai arbitrāžas tiesa nepieņems citus lēmumus, izejot no lietas konkrētiem apstākļiem, tiesas izdevumus, ieskaitot tiesas locekļu pakalpojumu apmaksu, strīdu puses dala savā starpā uz pusēm. Tiesa reģistrē visus savus izdevumus un iesniedz pusēm galīgo atskaiti par šiem izdevumiem.

9.pants

Jebkurai no Pusēm, kurai strīda objekts ir tiesiska rakstura interese, kura var būt aizskarta ar lietas lēmumu, ir tiesības ar tiesas piekrišanu uzstāties tiesā.

10.pants

1. Tiesa pieņem savu lēmumu piecu mēnešu laikā pēc savas iecelšanas datuma, ja tikai tā neuzskatīs par nepieciešamu šo termiņu pagarināt par periodu, kas nepārsniedz piecus mēnešus.

2. Arbitrāžas tiesas lēmums ir saistīts ar iemeslu izskaidrojumu. Tās lēmums ir galīgs un saistošs abām strīda Pusēm.

3. Jebkurš strīds, kurš var rasties starp Pusēm attiecībā uz tiesas lēmuma izskaidrojumu vai izpildīšanu, var tikt nodots no jebkuras Puses arbitrāžas tiesai, kura pieņēma lēmumu vai, ja ar pēdējo nav iespējams saistīties, citā tiesā, kuru izveido ar šo mērķi tādā pašā veidā kā pirmo.