Ziemeļeiropa var augt tikai savstarpējā atbalstā

Par Ziemeļu Ministru padomes informācijas biroja desmit gadu darbību Latvijā

Vakar, 18.aprīlī, Latvijas Universitātē, starptautiskajā konferencē: Ziemeļvalstu sadarbības ministrs, Somijas aizsardzības ministrs Jāns Ēriks Enestams; Ziemeļu Ministru padomes informācijas biroja vadītāja Hanne Petersene, Latvijas vēstniecības Zviedrijā kultūras atašejs Juris Kronbergs; diplomāte, bijusī Latvijas vēstniece Somijā Anna Žīgure Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Lietuva, Latvija un Igaunija ir gandrīz pilnībā iekļāvušās piecu Ziemeļvalstu sadarbības tradīcijās un aizvien biežāk, raksturojot ziemeļeiropiešu aktivitātes, draudzīgās, tomēr nošķirošās formulas “5+3” vietā tiek lietots vienkārši skaitlis “8”, kas apzīmē visas Skandināvijas un Baltijas valstis un pasvītro šo sadarbības partneru līdzvērtību. Šādas pārmaiņas bijušas iespējamas, desmit gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas būtiski transformējoties pašām Baltijas valstīm.

Šādu atzinumu gaisotnē šodien noslēdzas svarīgākie pasākumi, kuri veltīti Ziemeļu Ministru padomes informācijas centra desmit gadu darbībai Latvijā un kuru mērķis bija izvērtēt līdzšinējo Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību un iezīmēt tās perspektīvas.

Šo svinību ietvaros 17. aprīlī Rīgas Biržas namā tika atklāta jauno un arī jau profesionālo mākslinieku izstāde “Baltic Sleipnir”, kas tur būs skatāma vēl līdz nākamajai otrdienai.

Vakar, 18. aprīlī, Latvijas Universitātē notika starptautiska konference “Tuvākie kaimiņi: Ziemeļu un Latvijas attiecības un sadarbības virzieni”. Savukārt šodien, 19. aprīlī, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā durvis vērs izstāde “Ziemeļu preses fotogrāfija” un notiks praktisks seminārs “Ziņu dizains”.

Situācija Baltijas valstīs desmit gados – kopš 1991. gada, kad šeit darbu sāka trīs Ziemeļu Ministru padomes informācijas centri, — ir būtiski mainījusies, vakardienas konferences atklāšanas runā atzina pasākuma organizatore Ziemeļu Ministru padomes Rīgas informācijas biroja vadītāja Hanne Petersena ( Hanne Petersen ). Šejienes pārmaiņas bijušas arī pamats jaunu informācijas biroju darba virzienu meklējumiem.

To sākotnējais mērķis bija triju Baltijas valstu neatkarības un demokratizācijas centienu atbalsts, ko šie informācijas centri arī godam veica, jo šeit sāka darboties vēl pirms Ziemeļvalstu diplomātisko pārstāvniecību atvēršanas Baltijā, uzsvēra konferences referents Jans Ēriks Enestams ( Jan-Erik Enestam ), Somijas Ziemeļu sadarbības un aizsardzības ministrs.

Līdz ar triju Baltijas valstu atgūto neatkarību Baltijas jūra atguva savu vienojošo funkciju – valstis ap to vairs neatradās savstarpējā izolācijā, bet varēja sākt ekonomisku, kultūras un cita veida sadarbību. Šajos desmit gados tā ir izpaudusies galvenokārt dažādos Ziemeļu Ministru padomes atbalstītos palīdzības projektos – ir nodibināti kontakti starp dažādām Baltijas un Ziemeļvalstu pārvaldes institūcijām ar nolūku stiprināt triju jauno demokrātiju valsts un pašvaldību iestādes; šajā laikā zinātniskās pētniecības un studiju darbam Ziemeļvalstīs Baltijas censoņi ir saņēmuši finansiālu atbalstu aptuveni tūkstoš grantu formā; ap 500 katras Baltijas valsts iedzīvotāju šai laikā ir strādājuši Skandināvijā darba programmas ietvaros; Ziemeļvalstis ir veicinājušas šejienes pedagogu un sociālo darbinieku apmācību; notikuši arī ļoti daudzi kopīgi veidoti kultūras pasākumi, tostarp arī kopīgie Ziemeļvalstu dziesmusvētki; ar Ziemeļu Ministru padomes atbalstu skandināvu uzņēmēji kļuvuši par ļoti nozīmīgiem investoriem Baltijā, savus līdzekļus ieguldot galvenokārt vides un enerģētikas sektoros; gan Lietuvas, gan Latvijas, gan Igaunijas finansu sistēmā būtiska loma ir Ziemeļvalstu bankām – un šo uzskaitījumu varētu vēl turpināt, secināja J. Ē. Enestams.

Tomēr, pēc ministra domām, ir pienācis laiks meklēt jaunas sadarbības iespējas. Vissvarīgākais, ko šobrīd Baltijas reģionam var sniegt Ziemeļvalstis, ir atbalsts aizsāktajām strukturālajām reformām un iecerētajai integrācijai Eiropas Savienībā. Baltijas iekļaušanās gan šajā, gan citās starptautiskās organizācijās turklāt var nest labumu arī jau tur esošajām Ziemeļvalstīm. Kļūstot par līdzvērtīgām partnerēm un nodrošinot vienotu reģiona pārstāvju pozīciju un savstarpēju atbalstu, visas astoņas valstis var gūt gan labumu, gan lielāku ietekmi dažādās jomās un starptautiskās organizācijās, secināja J. Ē. Enestams. Tieši tādēļ, lai uzsvērtu abpusējo ieinteresētību sadarbībā, aizvien biežāk starptautiskajā apritē ir jāieskanas astoņu Ziemeļeiropas valstu vienotības faktam.

Arī bijusī Latvijas vēstniece Somijā Anna Žīgure pauda optimismu, analizējot bijušo sociālisma valstu nākotnes izredzes. Kaut gan viņa atzina, ka Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbībā joprojām jāņem vērā dažādās sistēmās augušo cilvēku atšķirīgā domāšana, un uzsvēra, ka spēcīgāko Eiropas valstu attieksmē pret Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm aizvien jūtama zināma skepse un augstprātība, tomēr atgādināja, ka jebkuram būtu jānovērtē lielais attīstības lēciens, kas Baltijas valstīm bijis pa spēkam tikai desmit gadu laikā. Šobrīd Austrumeiropa ir viens no visdinamiskāk augšupejošiem reģioniem pasaulē, un varbūt tieši šo valstu iedzīvotāji glābs “veco, sagurušo Eiropu”, secināja A. Žīgure. Tieši ar šo sadarbības savstarpējā izdevīguma apstākli, viņasprāt, būtu jāpamato arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība.

Arī citi konferences dalībnieki analizēja gan līdzšinējo Baltijas un to Ziemeļu kaimiņu sadarbību, gan iespējas, kā šīs valstis varētu cita citu atbalstīt nākotnē. Turklāt visi bija vienisprātis – baltajam ziemeļu gulbim, kura atveids redzams Ziemeļu Ministru padomes karogā, arī nākotnē jāvieno ne vien Skandināvijas, bet arī Baltijas valstis.

Dina Gailīte,  “LV” nozaru virsredaktore