• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"ANO loma arī šodien nebūt nav mazinājusies". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.03.2003., Nr. 44 https://www.vestnesis.lv/ta/id/72929

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pa attīstības ceļu un ar skatienu rītdienā

Vēl šajā numurā

20.03.2003., Nr. 44

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“ANO loma arī šodien nebūt nav mazinājusies”

Ārlietu ministre Sandra Kalniete intervijā Latvijas Radio 19.martā

Intervija Latvijas Radio 19. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

ASV prezidents Džordžs Bušs vakar trijos naktī Irākas prezidentam Sadamam Huseinam izvirzīja ultimātu — 48 stundu laikā kopā ar dēliem doties trimdā, pretējā gadījumā pret Irāku tiks vērsts militārs uzbrukums. Līdz ultimāta beigām atlikušas nu jau nedaudz vairāk nekā 14 stundas. Vakar vakarā Baltais nams jau ziņoja, ka ASV armija iebruks arī tad, ja Huseins ar dēliem atstās Irāku, un minēja 45 valstis, kas atbalsta ASV. Vai tas nenozīmē, ka iepriekšējais Buša paziņojums bija tikai tāds formāls žests?

Sandra Kalniete: — Es gan tā nedomāju, tāpēc ka Sadams Huseins vakar paziņoja, ka viņš nepieņem šo ultimātu un valsti neatstās, līdz ar to es uzskatu, ka līdz ar ultimāta noraidījumu jebkuras cerības šo konfliktu atrisināt mierīgā ceļā ir izsmeltas.

Bet runājot tieši par šo ultimātu, — Irākas valdību jau neveido šie trīs cilvēki.

S.Kalniete: — Katrā ziņā, Irāku vada diktatūra, ļoti liela loma šajā administrācijā ir Sadama Huseina ģimenei, viņam tuviem cilvēkiem. Tie, kas ir manā vecumā, atceras, kā funkcionēja Padomju Savienība. It kā skaitījās, ka ir daudz cilvēku pie varas, bet principā visus lēmumus saskaņoja ļoti šaurā lokā. Amerikas Savienotās Valstis, tāpat kā starptautiskā sabiedrība, uzskata, ka pēc tam, kad konflikts būs beidzies, Sadams un viņam tuvie cilvēki būtu tiesājami par noziegumiem pret savu tautu un starptautisko sabiedrību.

Vakar valdība pieņēma un nosūtīja tālāk Saeimai lēmumprojektu “Par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai”. Amatpersonas, arī premjers, to komentējot, teica, ka Latvija varētu iesaistīties nedaudz vēlāk – iespējamās operācijas otrajā fāzē. Kas būs tas atskaites punkts, ka beigusies pirmā fāze un sākusies otrā?

S.Kalniete: — Šeit mazāk svarīgs ir atskaites punkts, ka beigusies pirmā un sākusies otrā fāze, cik arī apziņa — kad, kādā laika periodā Latvijas vienības vispār var būt gatavas līdz operatīvam stāvoklim.

Un, kā mēs zinām pēc aizsardzības ministra datiem, tad mums pašlaik ir pavisam neliela grupa, kas varētu būt ne agrāk kā pēc pusotra mēneša operatīvā stāvoklī, pārējās tikai pēc trim mēnešiem un pēdējā grupa — pēc deviņiem mēnešiem, jo tas ir saistīts ar apgādi, loģistiku, treniņu un tā joprojām. Un, spriežot pēc tā, kas pašlaik ir zināms, kā Amerikas Savienotās Valstis plāno kopā ar sabiedrotajiem šo militāro operāciju īstenot, tā nebūs ilgstoša, tātad tiklīdz beigsies šī pirmā trieciena fāze un sāksies Irākas teritorijas atveseļošana jau valsts mierīgai celtniecībai, tas būs tas posms, kad mūsu specifiskās vienības arī varēs sākt darboties.

Bet vai to iespējams tik droši pateikt , mēs jau nezinām, ko darīs otrā puse.

S.Kalniete: — Tik droši šodien neko nevar pateikt, taču līdzšinējā pieredze, arī Afganistāna, parādīja, ka Amerikas Savienoto Valstu plānošana un arī uzbrukšanas tehnika ir ļoti efektīva.

Šajā likumprojektā ir skaidri noteikts: “Ja diplomātiskie centieni cietīs neveiksmi, atbalstīt ANO rezolūcijas Nr.1441 izpildi un, pamatojoties uz likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, atļaut Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienībai piedalīties starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai...”, un šeit nav pat pieminēta kāda otrā fāze. Šeit ir skaidri pateikts, ka Latvija uz Irāku sūtīs savu bruņoto spēku vienību.

S.Kalniete: — Es jums tikko paskaidroju, kādā stāvoklī ir mūsu bruņoto spēku vienības, un acīmredzot šeit ir nepieciešama vēl anotācija. Šo jautājumu man un arī aizsardzības ministram ir vairākkārt uzdevusi prese, un iespējams, ka šodien debatēs arī tiks lemts par to, ka ir jāpievieno paskaidrojums, reizēm tas ir nepieciešams, lai aiz birokrātiskās valodas saprastu patieso lietu jēgu.

Šī ir viena no izmaiņām, ko pēc jūsu domām vēl vajadzētu,mainīt šajā lēmumprojektā?

S.Kalniete: — Tā faktiski nebūtu izmaiņa, tas būtu paskaidrojums, manuprāt.

Vai šobrīd iespējams aptuveni pateikt, cik šī operācija varētu Latvijai izmaksāt, jo, piemēram, Afganistānā katram mūsu speciālistam mēnesī tiek maksāta alga 1500 latu.

S.Kalniete: — Es nevarēšu jums to pateikt, jums būtu jāuzaicina aizsardzības ministrs. Tas ir daudz vairāk nekā tikai alga, jo karavīri ārzemēs ir arī jāapgādā.

Vai šobrīd Latvijā tiek analizēta situācija, kas varētu notikt Latvijā, ja sāktos karš, un kāda iespējamība, ka pie mums varētu pastiprināties terorisma draudi?

S.Kalniete: — Es gribētu uzreiz atbildēt, ka tas, vai kaut kur rit cīņa ar terorismu, aktīvā vai mazāk aktīvā stadijā, mūsdienās draudus nepaaugstina un arī nesamazina, jo kopš 2001.gada 11.septembra pasaulē nav tādas vietas, kas nav apdraudēta, jo ir mainījusies draudu būtība. Mazu teroristu grupu rīcībā var nonākt bakterioloģiskie un ķīmiskie ieroči, un mēs esam jau redzējuši kādu paniku var izraisīt šo ieroču parādīšanās. Atcerieties, pēc 2001.gada parādījās sūtījumi Amerikas Savienotajās Valstīs, un, ja es nemaldos, tad vienu šādu sūtījumu saņēma arī Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Lietuvā. Tādējādi es vēlreiz gribu teikt, ka draudi nemainās, tie būtiski nepaaugstinās, bet arī nesamazinās, un ir svarīgi apzināties to, ka mēs arī pašlaik esam apdraudēti.

Amerikas Savienotās Valstis, Spānija un Lielbritānija pirmdien paziņoja, ka nepieprasīs jaunu ANO Drošības padomes rezolūciju, kas dotu tām formālu atļauju uzbrukt Irākai, jo Francija un Krievija solīja uzlikt tām savu veto. Runājot par ANO līdzdalību konflikta risināšanā — kāpēc mēs nevaram sagaidīt, kādu lēmumu pieņems ANO, un rīkoties atbilstoši tam, nevis darīt, kā dara ASV, un arī atsaukties uz kādu iepriekš pieņemtu rezolūciju?

S.Kalniete: — Jūs arī būsit droši vien ievērojuši, ka pašlaik pasaulē rit diezgan asa diskusija par to, kā kura ANO dalībvalsts izprot jau esošās ANO rezolūcijas par Irāku. 1990.gadā, kad tika pieņemta ANO rezolūcija Nr. 660, tika pilnvarots lietot visus nepieciešamos līdzekļus, lai apstiprinātu un īstenotu rezolūciju un visas sekojošās rezolūcijas un lai atjaunotu starptautisko mieru un drošību reģionā. Šī rezolūcija ir vēl arvien spēkā, un visas 12 gadu laikā pieņemtās turpmākās rezolūcijas ir bijušas vērstas tikai uz to, lai Irāka atbruņotos. Kā jūs zināt, arī 1991.gadā viens no pamiera noteikumiem bija rezolūcija Nr. 687, kura nekādā veidā iepriekšējo neatcēla, bet uzlika Irākai pienākumu atbruņoties pilnīgi. 12 gadu garumā tas nav noticis, Irāka labprātīgi nav atbruņojusies. 1998.gadā pasaule atkal bija līdzīgas krīzes priekšā, toreiz izdevās to novērst. 19.februārī Latvijas Saeimā pirmo reizi bija debates par to, kā Latvija piedalīsies starptautiskajā koalīcijā Irākas atbruņošanai, un Saeima nobalsoja atbalstoši šim lēmumam, kurš pēc sava satura ne ar ko neatšķīrās no lēmuma, par kuru šodien debatēs Saeima. Toreiz izdevās krīzi novērst mierīgiem līdzekļiem tāpēc, ka, redzot šo starptautiskās sabiedrības vienotību, Sadams Huseins piekāpās un atļāva ANO inspektoriem ierasties Irākas teritorijā. Tas netraucēja pēc neilga laika inspektorus izraidīt, un kopš tā laika līdz pat šā gada novembrim faktiski nebija nekādas autentiskas informācijas, izņemot no izlūkdienestiem, kas īsti notiek ieroču attīstības programmās Irākā. Un tāpēc arī Latvija uzskata, ka pašreiz jau esošās Apvienoto Nāciju rezolūcijas ir pietiekamas, lai varētu ķerties pie izlēmīgiem līdzekļiem un aktīvi ar spēku Irāku atbruņot.

Bet arī šī 1441. rezolūcija pieņemta citā situācijā ar citādu valstu atbalstu. Šobrīd vairākas valstis, kas atbalstīja šo rezolūciju, viedokli ir mainījušas.

S.Kalniete: — 1441. rezolūcija savā tekstā konstatē, ka vēl arvien Irāka pārkāpj 687.rezolūciju, tātad 1990.gadā pieņemto rezolūciju, kas uzlika Irākai par pienākumu labprātīgi pilnīgi un tūlīt atbruņoties un sadarboties ar ANO inspektoriem. Mēs gan nevarētu teikt, un to arī neviena valsts līdz šim nav apgalvojusi, ka Irāka pilnībā sadarbojas. Arī pēdējās un visai dramatiskajās atklātajās debatēs, kas notika Drošības padomē, neviens ministrs, ieskaitot Ķīnas ārlietu ministru, Krievijas ārlietu ministru un Francijas ārlietu ministru, neuzskatīja, ka Irāka sadarbojas. Viss, ko ir izdevies līdz šim sasniegt — gan inspekcijas, gan arī raķešu galviņu iznīcināšana —, ir noticis tādēļ, ka pašlaik pie Irākas robežām stāv 250 000 karavīru karaspēks. Es personīgi uzskatu, ja starptautiskā sabiedrība būtu bijusi vienota savā diplomātiskajā spiedienā pret Irāku, kā tas bija1998.gadā, tad mēs līdz šādam stāvoklim šodien nebūtu nonākuši.

Šodien paredzēta Drošības padomes sēde, kurā runās arī ANO ieroču inspektori. Kā tā varētu beigties, un kāda jēga šai sēdei?

S.Kalniete: — ANO loma nebūt nav mazinājusies, tāpēc ka grupa valstu, pie kuras, es ceru, piederēs arī Latvija, ir nolēmušas izlēmīgi rīkoties. Apvienotajām Nācijām, ja mēs ieskatāmies tajā deklarācijā, ko četru valstu vadītāji pieņēma Azoru salās, ir atvēlēts ļoti būtisks uzdevums — pēc kara piedalīties ar savu mandātu Irākas atjaunošanā, kā arī koordinēt visas nepieciešamās darbības, lai izveidotu normālu demokrātisku Irākas valsti, tajā skaitā arī pārraudzīt to, lai turpinātos programma „nafta pret pārtiku”.

Jūsuprāt, ANO pastāvēs arī turpmāk?

S.Kalniete: — Neapšaubāmi.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!