Par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem

Nodarbinātības valsts dienesta direktors Alvis Vītols pauž neizpratni par to, ka Finansu ministrija 2002.gada valsts budžeta projektā nav paredzējusi naudu algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem

Finansu ministrija 2002.gada valsts budžeta projektā, ko Ministru kabinets apspriedīs piektdien ārkārtas sēdē, nav paredzējusi naudu algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem. A.Vītols uzskata, ka “ar šādu finansu ministra G.Bērziņa rīcību visvairāk tiks skartas tieši sociāli vismazāk aizsargātās sabiedrības grupas, proti, bezdarbnieki, kuriem ir mazas izredzes atgriezties darba tirgū, un līdz ar to sabiedrībā strauji pieaugs sociālā spriedze, īpaši Latgales reģionā, jo jau ilgāku laiku Latgalē bezdarba līmenis pārsniedz pat 20% un bezdarbniekiem nereti APSD ir vienīgā iespēja nopelnīt sev un ģimenei iztiku. Taču, likvidējot APSD, bezdarbniekiem zudīs iespēja nopelnīt iztiku ar darbu un viņi, loģiski, dosies lūgt palīdzību sociālās palīdzības dienestos, jo, zaudējot darbu, cilvēkam nezūd vēlme paēst”.

Tā kā vidēji mēnesī APSD ir iespējams iesaistīt 3286 bezdarbniekus, tad valsts gada laikā nodokļu maksājumu veidā neiegūs vismaz Ls 1 405 433, kurus maksā APSD iesaistītie bezdarbnieki.

Finansējuma nepiešķiršana algoto pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai nekādi neveicinās ES nodarbinātības vadlīnijās izvirzītā mērķa sasniegšanu — vismaz 20 % no kopējā bezdarbnieku skaita iesaistīt aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Vairākumā ES valstu šis rādītājs ir sasniegts jau 2000.gadā.

Atbilstīgi Nacionālajam nodarbinātības plānam NVD ir paredzējis ar 1. jūliju uzsākt pilotprojektu, kas dažādos APSD — subsidētās darba vietas invalīdiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, jauniešu darba prakses vietas pie darba devēja.

Taču šo projektu nebūs iespējams realizēt, ja tiks likvidēti APSD, kā rezultātā atkal tiks aizmirtas šīs sabiedrības sociāli neaizsargātās grupas.

A.Vītols uzskata, ka “APSD organizēšanas pārtraukšana ir pretrunā ar Latvijas Nacionālo programmu integrācijai ES, kas paredz aktīvās nodarbinātības pasākuma turpināšanu”. Pat Eiropas Komisija, apspriežot sarunu pozīciju par Latvijas iestāšanos ES sadaļu “Sociālā politika un nodarbinātība”, ir norādījusi uz aktīvās nodarbinātības pasākumu trūkumu Latvijā un nepieciešamību pēc aktīvās nodarbinātības pasākumu piedāvājuma palielināšanas.

Par prognozējamajām sekām, kas radīsies,

likvidējot algotos pagaidu sabiedriskos darbus

1. Sociālās sekas

• Sabiedrībā pieaugs sociālā spriedze, jo liels bezdarbnieku īpatsvars paliks bez minimālajiem iztikas līdzekļiem. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu atalgojums ļoti lielai daļai bezdarbnieku ģimeņu ir vienīgie ienākumi. Uz 01.02.2001. tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija tikai 37,6 tūkst. cilvēku vai 39% no bezdarbnieku kopskaita, bezdarbnieku pabalsta vidējais apmērs vienam bezdarbniekam Ls bija 38,76, tātad 57,2 tūkst. bezdarbnieku uz 01.02.01. nesaņēma bezdarbnieka pabalstus.

• Latgalē izveidosies sociālā ziņā īpaši nelabvēlīga vide. Latgalē bezdarba līmenis jau ilgāku laika periodu pārsniedz pat 20% (01.02.2001. Rēzeknes rajonā — 25,9%, Balvu rajonā — 21,7%, Krāslavas rajonā — 21,6%, Preiļu rajonā — 20,3%).

• Pieaugs trūcīgo iedzīvotāju morālā degradācija, tai skaitā arī alkoholisms, jo samazināsies iespēja nopelnīt pašam sev un ģimenei iztikas līdzekļus. Šīs problēmas tālākās sekas būs bez uzraudzības pamesto bērnu klaiņošana, bērnu seksuālā izmantošana, narkomānijas pieaugums u.c.

• Valstī veidosies bezdarbnieku paaudzes un pieaugs analfabētisms, jo personas bez iztikas līdzekļiem nespēs nodrošināt savu bērnu izglītošanās iespējas.

• Valstī pieaugs noziedzība, jo liela daļa personu bez iztikas līdzekļiem tomēr nespēj atmest vēlmi paēst.

• Valstī pieaugs pašnāvību skaits, jo daļa personu bez iztikas līdzekļiem, neredzēdamas sev un saviem pēcnācējiem reālas izdzīvošanas iespējas, varētu izšķirties par ekstrēmu risinājumu bezperspektīvas dzīves beigšanai.

2. Ekonomiskās sekas

• Valsts gada laikā nodokļu maksājumu veidā neiegūs vismaz Ls 1 405 tūkst., kurus maksātu APSD iesaistītie bezdarbnieki. Turpinot APSD finansēšanu 2001.gada finansējuma apmērā, vidēji mēnesī ir iespējams iesaistīt APSD 3286 bezdarbniekus. Pieņemot, ka katram bezdarbniekam ir viens apgādājamais ģimenes loceklis, bezdarbnieks, strādājot APSD, mēneša laikā iemaksās:

a) ienākuma nodokli Ls 5,78 ;

b) sociālās apdrošināšanas iemaksas Ls 21,05;

c) no APSD laikā saņemtiem ienākumiem bezdarbnieks iegādāsies nepieciešamās preces, nomaksājot par šīm precēm 18% PVN, t.i., Ls 8,79. Tādējādi, iesaistot vienu bezdarbnieku APSD vienu mēnesi un šo darbu laikā izmaksājot bezdarbniekam 01.07.2001. noteikto minimālo algu Ls 60, valsts nodokļu veidā mēneša laikā iegūs nodokļos Ls 35,62 jeb 59,4% no izmaksātās summas. Tādējādi gada laikā no APSD iesaistītajiem bezdarbniekiem nodokļu veidā būtu iespējams saņemt Ls 1 405 433;

• Valsts budžetā radīsies zaudējumi Ls 200 tūkst. apmērā, ja gada laikā vēl papildus 9993 bezdarbnieki, nespējot nopelnīt sev iztikas līdzekļus kaut vai APSD organizēšanā paredzētajā minimālās mēnešalgas apmērā, griezīsies pašvaldībās trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu saņemšanai.

3.Politiskās sekas

Pārtraucot APSD īstenošanu, tiks nopietni apgrūtināta Latvijas integrācija ES:

1. 2000.gada ES nodarbinātības vadlīniju 3.vadlīnijā un ES dalībvalstu nacionālos nodarbinātības plānos ir izvirzīts mērķis sasniegt trīs veiksmīgāko dalībvalstu vidējo rādītāju bezdarbnieku iesaistīšanai aktīvos nodarbinātības pasākumos vai vismaz 20% no kopējā bezdarbnieku skaita. Vairākumā ES dalībvalstu šis rādītājs ir sasniegts 2000.gadā, un 2001.gada ES nodarbinātības vadlīnijas jau uzsver nepieciešamību pēc jauna mērķa aktīvo nodarbinātības pasākumu attīstībā — finansējuma palielināšana uz vienu aktīvās nodarbinātības pasākumā iesaistīto bezdarbnieku, lai uzlabotu pasākumu efektivitāti. Latvijas Nacionālais nodarbinātības plāns 2001.gadam norāda, ka sakarā ar Latvijas virzību uz iestāšanos ES arī mūsu valstī aizvien pieaug šī rādītāja nozīmība, un NVD ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu šī rādītāja tuvināšanos izvirzītajiem mērķiem. Finansējuma samazināšana APSD organizēšanai nekādi neveicinās minētā rādītāja sasniegšanas iespējas, kā rezultātā regresēs Latvijas gatavība iekļauties ES nodarbinātības stratēģijā.

2. APSD organizēšanas pārtraukšana ir pretrunā ar Latvijas Nacionālo programmu integrācijai ES, kas paredz aktīvās nodarbinātības pasākuma — APSD turpināšanu (Tehniskā anketa EL-005, fāzes kods 3.1.7.).

3. Apspriežot sarunu pozīciju par Latvijas iestāšanos ES sadaļu “Sociālā politika un nodarbinātība”, Eiropas Komisija ir norādījusi uz aktīvās nodarbinātības pasākumu trūkumu Latvijā un nepieciešamību pēc aktīvās nodarbinātības pasākumu piedāvājuma palielināšanas ES nodarbinātības stratēģijas īstenošanas nodrošināšanai.

4. ES ir norādījusi uz nepietiekamo aktīvās nodarbinātības pasākumu piedāvājumu un pārāk mazo finansējumu to organizēšanai arī 1997.gada “Phare” projektu īstenošanas procesā, piemēram, projekta “Atbalsts Darba departamentam un Nodarbinātības valsts dienestam politikas attīstībai pievienošanās ES kontekstā” 1998.gada augusta galaziņojumā (No:97-5377.00). Šis galaziņojums konkrēti norāda uz nepieciešamību pēc APSD un šīs programmas tālākas attīstīšanas.

Lorija Lietaviete,  NVD direktora palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos

Finansu ministrija negatavojas un nevēlas likvidēt algotos pagaidu sabiedriskos darbus 2002.gadā, un ministrija nav arī paredzējusi nākamā gada budžeta projektā atņemt finansējumu šiem darbiem

Nākamā gada budžeta bāzes izdevumu projekts (tas nav budžeta projekts, bet gan bāzes izdevumu projekts, ko paredzēts precizēt un papildināt), ko sagatavojusi Finansu ministrija un ko piektdien, 20. aprīlī, paredzēts izskatīt Ministru kabinetā, ir tikai viens solis garajā nākamā gada budžeta gatavošanas ceļā. Apgalvojums, ka šis dokuments jau atņem naudu pagaidu sabiedriskajiem darbiem nākamgad, nav korekts.

Budžeta bāzes izdevumos pagaidām ir daļēji iekļauts finansējums algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, un daļēji šie izdevumi iekļauti optimizējamo pasākumu sadaļā.

Gatavojot bāzes izdevumu projektu, Finansu ministrija pēc valdības uzdevuma ir sīki analizējusi katru budžeta izdevumu posteni no ekonomiskā viedokļa, arī programmu pagaidu sabiedriskajiem darbiem. Finansu ministrija ir piedāvājusi Labklājības ministrijai kopīgi meklēt veiksmīgākos risinājumus, lai novērstu funkciju dublēšanos un nelietderīgu budžeta līdzekļu izmantošanu. Arī Labklājības ministrija ir atzinusi, ka pagaidu sabiedrisko darbu finansēšanas sistēmā ir dažas problēmas, bet šo programmu iespējams optimizēt.

Pašlaik nav nekāda pamata satraukumam par līdzekļu nepiešķiršanu, jo budžeta veidošanas process ir sākumstadijā — budžeta bāzes izdevumu projekts vēl nav ne reizi izskatīts Ministru kabinetā. Finansu ministrija ir ierosinājusi līdzekļu optimālāku izmantošanu, taču galalēmums par finansējuma apjomu pagaidu sabiedriskajiem darbiem nav pieņemts.

Finansu ministrijas preses dienests