Par pašvaldību pārstāvju darba vizīti Maskavā

Ieinteresētība pārsteidz un gandarī

Ar diviem sadarbības līgumiem un vienu oficiāli parakstītu sadarbības nodomu protokolu aizvadītās nedēļas nogalē no Maskavas atgriezās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) delegācija. Pēdējās divas darba dienas sešu Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji pavadīja Maskavā vizītē pie Krievijas galvaspilsētas galvas Jurija Lužkova un kādā no turpmākās sadarbības apgabaliem Maskavā.

Kā “LV” par vizītes gaitu jau rakstīja, vēlmes ievirzīt sarunas reālā darbības gultnē netrūka ne saimniekiem, ne viesiem. Turklāt no Maskavas puses neslēpta ieinteresētība mijās ar diplomātisku pietāti un gan patīkami pārsteidza, gan gandarīja. Vizītes laikā izrādīto cieņu LLPA pārstāvji izjuta kā oficiālajās pieņemšanās, tā arī organizatoriskajos sīkumos. To, ka Latvijas pārstāvjus Maskavā uzņēma augstā līmenī, saskaņā ar diplomātisko protokolu, atzina visi lielo pilsētu vadītāji. Tas ir novērtējami, kaut pārzinot tīri skaitliskus datus par Maskavu – katra pilsētas daļa, ar ko turpmāk sadarbosies mūsu lielās pilsētas, teritoriāli līdzinās Rīgai. Iespējams, ka citviet milicijas eskorts, kas pavadīja Latvijas delegācijas automašīnas, liktos īpaša uzmanības izrādīšana, taču tā vairāk bija mājinieku pieredze. Nebeidzamā automašīnu plūsma, garie ceļa posmi, kas bija jāmēro pārbraucot, un nepārtrauktie sastrēgumi uz ielām bez pavadošās mašīnas padarītu ieplānoto dienaskārtību neiespējamu.

Sadarbība mudina meklēt kopējo

Pieņemšanā, kas bija sarīkota par godu ciemiņiem, Jurijs Lužkovs uzsvēra, ka vizītes organizēšanu labvēlīgi ietekmēja jau iepriekšējā sadarbība ar Rīgas domi un tās priekšsēdētāju Gundaru Bojāru. G.Bojārs tika minēts kā galvenais rosinātājs Maskavas un Latvijas lielo pilsētu sadarbības izvēršanai.

Arī pats G.Bojārs neslēpa gandarījumu par to, ka vizīte ir izdevusies:

“Attīstoties Rīgas un Maskavas sadarbībai, atklājās, ka nespējam piedāvāt visu, kas Maskavai būtu saistošs. Mūsu sadarbība ar Maskavu nav veidojusies kā atbalsts kādam noteiktam rietumu vai austrumu virzienam. Rīga ir gan ģeogrāfiski labā vietā, gan kā valsts galvaspilsēta attīsta pragmatiskus kontaktus ar citu valstu galvaspilsētām. Protams, sadarbība ar Maskavu uz pārējā fona izskan pietiekami skaļi un iespaidīgi. Es nedomāju, ka nepieciešama kāda īpaša politiska drosme, lai veidotu kontaktus ar Maskavu. Taču neizmantot sadarbības iespējas būtu no manas puses liela aprobežotība.”

G.Bojārs atzina, ka galvaspilsētas statuss Rīgai uzliek pienākumu pildīt arī zināmas valsts funkcijas. Līdzās šai atziņai, vēloties izvērst sadarbību ar Krievijas metropoli, nedrīkst aizmirst, ka ļoti lielai Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju daļai ir ciešas kultūras un ģimenes saiknes ar Krieviju. G.Bojārs atgādināja – nedrīkst aizmirst arī to, ka Maskavas mērs ir Krievijas mēroga politiķis, lai gan visās sarunās tiek atgādināts par pašvaldību ekonomiskajām un kultūras interesēm, bet ne politiskajām. Rīgas domes vadītājs norādīja, ka sarunās, pieskaroties politiskajām norisēm, tomēr tiek meklēts kopējais, ne atšķirīgais virziens.

Pieņemšanas laikā savu viedokli un vēlmes Maskavas pārstāvjiem izteica katrs no Latvijas delegācijas locekļiem. G.Bojārs atzīmēja līdzšinējā sadarbībā ar Maskavu sasniegto, izsakot cerību, ka daudzie kopīgi aizsāktie projekti neapsīks un tiks īstenoti. G.Bojārs arī pateicās par uzaicinājumu Jurijam Lužkovam un tiem Maskavas valdības locekļiem, kas atbalsta Latvijas intereses Krievijas galvaspilsētā.

Jelgava cer uz atbalstu autoražotnes atdzimšanai

Jelgavas pilsētas galva Andris Rāviņš pauda vēlmi risināt jautājumu par bankrotējušās mikroautobusu rūpnīcas RAF iespējamo sadarbību ar Maskavas automobiļu rūpnīcu ZIL. Puses bija vienisprātis: lai īstenotu ZIL un RAF kopējos projektus, būs jāņem vērā prasības, kas saistītas ar Eiropas Savienības standartiem. Tas radīs papildu grūtības. Maskavas valdības atbalstu sekmēt abu autorūpnieku sadarbību ZIL vadība uztver rezervēti. Jo pašreizējā RAF situācija par veiksmīgām sadarbības iestrādēm neliecina, tādēļ paredzēts veikt padziļinātu ekonomisko izpēti, lai secinātu, vai ir izdevīgi uz Jelgavu pārcelt ZIL komplektējošo detaļu ražotni.

Vizītes otrajā dienā parakstītais Jelgavas un Maskavas dienvidu administratīvā apgabala sadarbības nodomu protokols par līgumu varētu pārtapt šā gada jūnijā, kad jelgavnieki aicinātu sadarbības partnerus ciemos uz Latviju. Neapšaubāmi, arī Jelgava atzīst maskaviešu teritoriālā pārākuma apmērus, tomēr priecājas, ka ir liela interese par sadarbību. Šajā Maskavas apgabalā dzīvo 1,6 miljoni iedzīvotāju, un tur izvietoti 20% Maskavas rūpniecības uzņēmumu, ir pāri par 600 izglītības iestāžu un vairāk nekā 14,5 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu. Tāpat A.Rāviņš atzina, ka veicinās sadarbības nodomu protokolā minēto punktu par Maskavas dienvidu administratīvā apgabala pārstāvniecības atvēršanu Jelgavā. Tiekoties ar apgabala vadītāju Pjotru Berjukovu, Andrim Rāviņam bija patīkami saklausīt viņa vēlīgo attieksmi: “Es vēlos, lai iniciatīva mūsu sadarbībai nāktu no jums.”

Daugavpils iegūst pieredzi

Daugavpils domes priekšsēdētājs Rihards Eigims atzīmēja jau pirms šīs vizītes notikušās Daugavpils un Maskavas mediķu un pedagogu pieredzes apmaiņas pozitīvo ietekmi, kā arī pateicās par sniegto palīdzību mācību literatūras iegādei:

“Līgumu ar Maskavas centrālo administratīvo apgabalu mēs Daugavpilī parakstījām pirms divām nedēļām. Šajā laikā Maskavas puse sadarbības īstenošanai jau piešķīrusi atbalstu naudas izteiksmē. Tas nozīmē, ka šoreiz tikšanās laikā mēs jau konkrēti runāsim par sadarbību.”

Bet sākās viss ar Daugavpils puses ierosmi — ļaut mūsu mediķiem un pedagogiem ne vien teorētiski, bet arī praktiski iepazīties ar maskaviešu pieredzi. Pilsēta ir saņēmusi arī Maskavas dāvinājumu – mācību literatūru skolām. R.Eigims stāstīja, ka reāli jau notiek sadarbība kultūras jomā. Uz Daugavpili viesizrādēs brauc Maskavas teātri, turpmāk varētu tikt veicinātas pašdarbības kolektīvu viesturnejas. Bet, runājot par ekonomiskās sadarbības virzību, R. Eigims atzina, ka šobrīd Daugavpils iespējas šajā sektorā nav tik izteiktas kā citām Latvijas lielajām pilsētām, kas var piedāvāt ostas vai tūrisma industriju.

Liepājas osta atgādina par iespējām

Liepājai prioritāri sadarbībā ar Maskavas dienvidu apgabalu varētu izvirzīties ostas pilsētas iespējas. Liepājas domes vadītājs Uldis Sesks atzina:

“Ir pāragri spriest par kādām reālām sadarbības programmām. Noslēgtais sadarbības līgums, manuprāt, vērtējams kā pirmais iepazīšanās solis. Turklāt jāsaprot, ka pret Maskavas apmēriem Liepāja nav liela pilsēta. Ir patīkami, ka beidzot arī Liepājas osta varēs atgriezties kā spēlētājs ekonomiskajā tirgū, piedāvājot Maskavai veikt importa un eksporta operācijas. Tāpat iespējams, ka piedāvāsim viņiem ieguldīt investīcijas nekustamajā īpašumā, izbūvējot termināli Maskavas vajadzībām. Tāpat vēlamies neatstāt novārtā arī neekonomiskās sfēras — izglītību, kultūru, sportu.”

U. Sesks nevēlējās zīlēt, cik strauji vai gausi īstenosies kopējie projekti. Tie visi ir iecerēti vairākiem gadiem, un to virzība ir atkarīga gan no pašiem, gan starpvalstu attiecībām. Par starpvalstu attiecībām runājot, Liepājas pilsētas vadītājs uzsvēra, ka lielo pilsētu nozīmīgais iedzīvotāju skaits liek uzņemties atbildību un cerēt, ka vizīte un tajā panāktais sekmēs Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanos.

Jūrmala gaida tūristu pieplūdumu

Jūrmalas domes vadītājs Dainis Urbanovičs savā uzrunā pieņemšanā Maskavā atzīmēja Jūrmalas kā kūrorta pilsētas iespējas, atgādinot, ka pilsētas pludmalei ir piešķirts zilais karogs, kas liecina par servisa un dabas aizsardzības prasību līmeni un tā atbilstību vides prasībām. D.Urbanovičs izteica vēlmi veicināt tūrisma sakaru attīstību starp abām pusēm, uz ko maskavieši atbildēja, ka ir saglabājušās patīkamas atmiņas par kūrorta pilsētu Baltijas jūras krastā. Sadarbības līgums starp Jūrmalu un Maskavas dienvidrietumu administratīvo apgabalu noslēgts, pateicoties iepriekšējām iestrādnēm.

Kaut vizītē nepiedalījās Ventspils pašvaldības galva Aivars Lembergs, Ventspils pārstāvis sarunā ar Juriju Lužkovu izteica domu, ka abu pilsētu līdzšinējā sadarbība ir nepietiekama un būtu vēlams to aktivizēt. J. Lužkovs izteica nožēlu, ka kopējā Latvijas lielo pilsētu vizītē nav Ventspils domes priekšsēdētāja, tomēr sadarbība, ņemot vērā abpusējas vēlmes, tiks atbalstīta. Arī Rēzekne domā par sadarbības jomu precizēšanu un savu iespēju piedāvājumu Maskavas pusei.

Atgriežoties mājup, Latvijas lielo pilsētu vadītājiem, gan līgumus noslēgušajiem, gan tiem, kas sarunas par sadarbības līgumu slēgšanu oficiālā līmenī bija tikai pārrunājuši, viedoklis bija vienprātīgs – ir jāveicina kontakti, jo vizītes laikā izrādītā Maskavas ieinteresētība ir bijusi augsta, tādēļ atzinīgi vērtējama.

Gundars Bojārs izteica cerību, ka Latvijas Ārlietu ministrija tāpat kā līdz šim atbalstīs pašvaldību sadarbības iniciatīvas: “Šobrīd Saeimā ir izveidota Latvijas un Krievijas starpparlamentārā sadarbības grupa, sāks darboties arī līdzīga starpvaldību komisija Aināra Šlesera vadībā. Esmu ar viņu apspriedis mūsu sadarbības prioritātes. Manuprāt, viņam ir vēlme attiecības ar lielo kaimiņvalsti normalizēt arī valdību līmenī. Kā zināms, šobrīd tās starpvalstu līmenī, atšķirībā no pašvaldību attiecībām, ir vēsas un iesaldētas.

Ja kopīgi plānotās ieceres dos kādu ekonomiski izvērtējamu labumu vai nodrošinās komfortu, tās var vērtēt kā labu rezultātu.”

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore, pēc darba vizītes dienām Maskavā