Aizvien: lai katram pilsētas namam būtu saimnieks

Vakar, 18. aprīlī, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija rīkoja preses konferenci par dzīvojamo māju privatizācijas gaitu 2001. gada pirmajā ceturksnī

Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš atzina:

— Komisija ir konvertējusi valsts un pašvaldību īpašumu par 884 495 472 latiem. Dzīvokļu privatizācijā vajadzēja atprečot sertifikātus viena miljarda latu vērtībā. Ar šo uzdevumu mēs jau gandrīz esam tikuši galā. Vēl jāatprečo sertifikāti viena miljarda latu vērtībā arī uzņēmumu privatizācijā. Privatizācijā ir nodots vairāk nekā 91% dzīvokļu. Privatizācijas piedāvājums vēl attiecas uz 8% dzīvokļu. 67,7% iedzīvotāju jau ir saņēmuši īpašuma apliecības par savu privatizēto dzīvokli. Pirms pieciem gadiem mēs prognozējām, ka 70% dzīvokļu nonāks pie iedzīvotājiem privatizācijā, bet 30% paliks pašvaldībām to sociālo problēmu risināšanai. Šīs prognozes ir piepildījušās.

No kopējā dzīvokļu privatizācijas apjoma jūtami atpaliek vienīgi trīs pilsētas — Rīga, Jūrmala un Daugavpils. Tajās vietās, kur dzīvokļu privatizācija sasniedz 93% no kopapjoma, mēs uzskatām, ka privatizācija ir pabeigta. Jūrmalas un Daugavpils pārstāvji ieradīsies uz CDzMPK sēdi 24. aprīlī, bet Rīgas pārstāvji — 10. maijā. Mēs tiksimies ar šo pašvaldību pārstāvjiem un mēģināsim rast risinājumu problēmām. Rīgā viena no lielākajām netaisnībām ir zemes un īpašuma nodokļu maksājuma izvietojums. Visi Rīgas namīpašnieki maksā šo nodokli, bet pašvaldību namu pārvaldes no nodokļa tiek atbrīvotas. Tādējādi veidojas negodīga konkurence dzīvojamo namu apsaimniekošanas tirgū.

Privatizācijā ir trīs stadijas — īpašuma tiesiskā reģistrācija, dzīvokļu privatizācijas piedāvājums un apsaimniekošanas sabiedrības izveide. Mēs jau 20% no visām dzīvojamajām ēkām esam atdevuši apsaimniekošanas sabiedrībām. Ar apsaimniekošanas sabiedrību izveidi ir diezgan lielas grūtības. Šo sabiedrību var izveidot divējādi — pilnvarojuma veidā, kad kāda persona vai institūcija tiek pilnvarota veikt dzīvojamās ēkas apsaimniekošanu, otrs veids ir to atdot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai. Kad ir izveidota apsaimniekošanas sabiedrība, cilvēki sāk saprast, ka viņi ir saņēmuši māju ar visām tās problēmām, un ļoti aktuāls kļūst jautājums par dzīvojamo namu kreditēšanas iespējām. CDzMPK ļoti skeptiski izturas pret Pasaules bankas (PB) solījumiem finansiāli palīdzēt. Ja PB godīgi pateiktu, ka Latvija ir pietiekami attīstīta valsts, lai pati atrastu līdzekļus, tad mēs tos arī sāktu meklēt. Taču tagad jau trīs gadus PB mūs baro tikai ar solījumiem, neko nedarot, kas zināmā mērā degradē apsaimniekošanas sabiedrību izveides jēgu. Visos rajonos esam apmācījuši 30 cilvēkus būt par apsaimniekošanas sabiedrību dibinātājiem. Ir vairāki pilotprojekti, kuri paredz, ka atsevišķas privatizētās dzīvojamās mājas ņems kredītus. Divām mājām tie jau ir piešķirti. Rindā gaida vēl četras.

Sīkāk par kreditēšanu pastāstīja CDzMPK priekšsēdētāja vietniece Irisa Simanoviča :

— Par māju nodošanu īpašniekiem. Lielākās problēmas ir lielajās pilsētās. Septiņas lielās pilsētas ir spējušas nodot īpašniekiem tikai 40 mājas, bet šo pilsētu pārziņā ir 64% no kopējā māju skaita. Rīga nav iesniegusi nevienu atskaiti par īpašniekiem nodotajām mājām. Par vienu māju ir atskaitījušās Jelgava un Daugavpils. Labāka situācija ir Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. Ir jāuzslavē rajonu centri. Labi veicas ar viendzīvokļa māju nodošanu īpašniekiem.

Iedzīvotāji mājas apsaimniekošanā priekšroku dod kopējā līguma slēgšanai, nevis sabiedrības veidošanai. Cilvēkus biedē juridiskās procedūras. Taču, ja mājā ir 10 un vairāk dzīvokļu, tajā būs jādibina sabiedrība. Mājas ir nolaistas, to atjaunošanai jāņem kredīti. Bankas nedos kredītus, ja daudzdzīvokļu mājā būs slēgts koplīgums, jo tad bankai 50 dzīvokļu mājas kredītam būs jāprasa visu 50 dzīvokļu īpašnieku paraksti. Pieņemamāks veids ir īpašnieka sabiedrības veidošana, kas pilnvaro noteiktu personu kredīta ņemšanai. Ir jānotiek mājas kopsapulcei, kurā nolemj par nepieciešamo remontu un kredīta summu. Pilotprojektos esam devuši savu atbalstu. Mēs privatizētai dzīvojamai mājai apmaksājam mājas apsekojumu un tehniskā projekta izstrādi. Tās ir stipri dārgas darbības. Mēs apmaksāsim arī mājas apdrošināšanu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Šobrīd tā jau esam palīdzējuši vienai mājai, bet sagatavošanas procesā ir vismaz 10.

Mēs dzīvojam pārsvarā ne visai labi celtās mājās, kurās ir lieli siltuma zudumi. Pat pēc jaunu siltummezglu uzlikšanas maksājam vairāk. Siltums pazūd kāpņu telpu durvīs, izsistajos vai slikti noblīvētajos logos, sliktajos bēniņu pārsegumos. Un mēs par to visu maksājam. Ir jādomā par siltuma taupīšanu, tādēļ vien ir jāņem kredīts, tas ar laiku noteikti atmaksāsies. Mājai, kas šobrīd ir paņēmusi kredītu Hipotēku bankā, galvenais ieguldījums būs jumta nomaiņā. Tas ir ļoti būtiski. Viņi māju apsaimnieko jau trešo gadu un ir secinājuši, ka katru gadu remontēt veco jumtu ir daudz dārgāk nekā paņemt kredītu un uzlikt jaunu. Tāpat ir vērts nomainīt caurules, nevis maksāt par applūdinātiem dzīvokļiem. Izremontētā dzīvojamā mājā dzīvokļu cenas pieaug par 20 — 25%. Atjaunotās mājās parādās dzīvokļu pircēji, kādu pirms tam nebija.

Atbildot uz jautājumu, ko darīt maznodrošinātiem iedzīvotājiem, kas nevar atļauties maksāt par remontu, I. Simanoviča teica, ka viņiem ir jāvēršas pašvaldībās pēc palīdzības. Vēl tika minēta rūgtā dzīves patiesība, ka dārgās mājās var dzīvot cilvēki, kas par to var samaksāt.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore