Ministru kabineta noteikumi Nr.94

Rīgā 2003.gada 25.februārī (prot. Nr.11, 13.§)

Aizsargjoslu noteikšanas metodika ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka drošības aizsargjoslu noteikšanas metodiku ūdens akvatorijās (turpmāk — akvatorija) augšpus un lejpus aizsprostiem, vides un cilvēka aizsardzības prasības, kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, aizsargjoslu uzturēšanas kārtību, kā arī informāciju par aprobežojumiem, kas saistīti ar aizsprostiem un to aizsargjoslām.

2. Prasības aizsprostu drošumam nosaka likums “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”, Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumi Nr.257 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām” un saskaņā ar šiem tiesību aktiem izstrādātās hidrotehnisko būvju drošuma programmas.

II. Aizsargjoslu noteikšana

3. Aizsargjoslas platums ir vienāds ar vidējo platumu 100 m garā ūdensteces posmā, kas atrodas no 200 līdz 300 m lejpus aizsprosta. Ūdensteces vidējā platumā neieskaita salu platumu. Ja ūdensteces vidējais platums šajā posmā ir lielāks par 200 m, aizsargjoslu nosaka 200 m platu. Ja no aizsprosta līdz ūdensteces ietekai citā ūdensbaseinā ir mazāk par 300 m, aizsargjoslas platumu nosaka pēc ūdensteces vidējā platuma posmā no aizsprosta līdz ūdensteces ietekai citā ūdensbaseinā. Par ūdensteces ieteku citā ūdensbaseinā neuzskata hidrotehniskas būves — kanāla — ieteku ūdensbaseinā.

4. Aizsargjoslu akvatorijā augšpus aizsprosta nosaka, tās platumu atliekot akvatorijā uz visām pusēm no vistālāk ārpusē izvirzītajiem aizsprosta un ūdens novadbūves virsūdens un zemūdens elementiem.

5. Aizsargjoslu akvatorijā augšpus aizsprosta gar uzstādinājuma dambjiem nosaka ar Valsts būvinspekcijas lēmumu tikai tad, ja tas nepieciešams aizsprosta hidrotehnisko būvju ekspluatācijai un drošībai vai ja tuvošanās uzstādinājuma dambjiem ir bīstama cilvēkiem.

6. Aizsargjoslu akvatorijā lejpus aizsprosta nosaka, tās platumu atliekot akvatorijā uz visām pusēm no vistālāk ārpusē izvirzītajiem aizsprosta un ūdens novadbūves virsūdens un zemūdens elementiem.

7. Aizsargjoslu akvatorijā lejpus aizsprosta var noteikt vienkāršoti, ar taisnu līniju savienojot abos ūdensteces krastos punktus, kas atrodas lejpus aizsprosta tādā attālumā no vistālāk lejpus izvirzītajiem aizsprosta un ūdens novadbūves virsūdens un zemūdens elementiem, kas vienāds ar aizsargjoslas platumu.

8. Ja vides un cilvēku drošībai, kā arī aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošībai nepieciešama platāka aizsargjosla, nekā noteikts šo noteikumu 4., 6. vai 7.punktā, aizsargjoslas platumu nosaka ar Valsts būvinspekcijas lēmumu, taču ne platāku par 200 m.

9. Sūdzības par aizsargjoslu noteikšanu izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

III. Aprobežojumi, kas saistīti ar aizsargjoslām akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

10. Jebkuras darbības veikšanai aizsargjoslās akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izņemot darbības kontroles nodrošināšanai, nepieciešama aizsprosta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska atļauja.

11. Ar aizsprostiem un to aizsargjoslām saistīto aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā atbilstoši Zemesgrāmatu likuma prasībām nodrošina aizsprosta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par saviem līdzekļiem.

IV. Vides un cilvēku aizsardzības prasības

12. Ja tuvošanās aizsprostam ar peldlīdzekli ir bīstama cilvēkiem, aizsprosta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina aizsargjoslu pret iebraukšanu tajā, novietojot uz aizsargjoslas robežas akvatorijā peldošu vai citādu šķērsli, kā arī nožogojot krastu (dambi, aizsprostu). Peldoša šķēršļa atrašanās akvatorijā ir obligāta no 1.aprīļa (vai ne vēlāk kā nedēļu pēc ledus izkušanas) līdz 1.novembrim.

13. Aizsprosta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums informēt sabiedrību, publicējot vietējā laikrakstā informāciju par aizsargjoslu izvietojumu un nozīmi, kā arī par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos aizsprosta aizsargjoslā.

V. Aizsargjoslu uzturēšana

14. Aizsprosta īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums uzturēt kārtību aizsargjoslā.

VI. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

15. Ja aizsargjoslas kopgarums akvatorijā augšpus aizsprosta pārsniedz 200 m, aizsargjoslas robežu akvatorijā apzīmē ar sarkanām bojām, kuras uzstāda ne tālāk kā 200 m vienu no otras. Aizsargjoslu krastā apzīmē ar zīmēm, kuras izgatavo saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajiem paraugiem un novieto 1,5–2 m augstumā no zemes ne tālāk kā 200 m vienu no otras. Ja aizsargjoslas garums akvatorijā augšpus aizsprosta ir 200 m vai mazāks, aizsargjoslu apzīmē ar zīmēm, kuras izgatavo saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajiem paraugiem un novieto uz aizsargjoslas robežas un pie aizsprosta abos krastos 1,5–2 m augstumā no zemes.

16. Aizsargjoslu akvatorijā lejpus aizsprosta apzīmē ar zīmēm, kuras izgatavo saskaņā ar šo noteikumu pielikumā noteiktajiem paraugiem un novieto 1,5–2 m augstumā no zemes uz aizsargjoslas robežas un pie aizsprosta abos krastos.

17. Uz zīmēm, kas apzīmē aizsargjoslas, ar bultiņu (bultiņām) norāda, kurā pusē (pusēs) no zīmes atrodas aizsargjosla. Virs bultiņas norāda, cik tālu no zīmes turpinās aizsargjosla.

18. Aizsprosta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ierīkot un apzīmēt aizsargjoslas dabā.

VII. Noslēguma jautājums

19. Aizsprosta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs līdz 2003.gada 31.decembrim iesniedz attiecīgajā pašvaldībā un Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļā dokumentāciju par aizsprostu, ūdens novadbūvju un aizsargjoslu novietojumu.

Ministru prezidents E.Repše

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 22.martu.