Lai mūsu cilvēki zina, kam pievienojas

Par informēšanu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā

18. martā Eiropas integrācijas birojs un Eiropas Savienības Informācijas centrs rīkoja konferenci “Sabiedrības informēšana par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā pirmsreferenduma posmā”. Tajā piedalīties tika aicināti Eiropas Savienības (ES) informācijas punktu koordinatori, valsts pārvaldes komunikācijas departamentu vadītāji, Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā, nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji un žurnālisti. Konferences mērķis bija veicināt domu apmaiņu un ciešāku sadarbību starp dažādām institūcijām, kas iesaistītas sabiedrības informēšanā par Latvijas integrāciju ES pirmsreferenduma posmā.

Par kampaņu pirms referenduma

Konferenci atklāja LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu sagatavošanas sabiedriski konsultatīvās padomes līdzpriekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.  Viņa atzina, ka pirmsreferenduma periods ir atbildīgākais un darbīgākais sabiedrības informēšanas posms. Tiesa, pēc 20. septembra tautas nobalsošanas par Latvijas dalību ES informācijas kampaņa nebeigsies. Tieši otrādi — pēc referenduma cilvēkiem būs vēl konkrētāki jautājumi par personiskiem ieguvumiem no dalības ES. Ž.Ozoliņa apgalvoja, ka Latvijas iedzīvotājiem zināšanu līmenis par ES ir ļoti augsts. Pēc Eurobarometer pētījuma datiem, iedzīvotāji savas zināšanas novērtē apmēram 5,7—5,8 ballu līmenī pēc 10 ballu skalas, tas ir, līdzīgi kā pārējās ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Tomēr novērojams, ka sabiedrībā pietrūkst informācijas par specifiskiem, uz personiskām vajadzībām orientētiem jautājumiem. Ž.Ozoliņa uzsvēra informācijas atlases un sakārtošanas nozīmi.

Arī EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs atzina, ka EK mērķis ir pozitīvs balsojuma rezultāts tautas kampaņā, kas balstīts uz sapratni un augstu zināšanu līmeni par ES. “Mums ir svarīgi, ka cilvēki zina, kur viņi iestājas,” minēja E.Rasbašs. Viņš arī vērsa uzmanību uz valdības lielo lomu sabiedrības informēšanā, jo tieši valdībai jādod pozitīvi ieteikumi par Latvijas dalību ES, savukārt NVO var ieņemt arī skeptisku pozīciju. EK delegācijas Latvijā stratēģiskie mērķi ir rosināt sabiedrībā debates, kā arī sniegt atbalstu valdības informācijas stratēģijas izveidei, gatavojoties referendumam.

Valsts institūcijas sabiedrības informēšanā

Par ES aktualitātēm klātesošos informēja arī Ārlietu ministrijas ES departamenta direktore Astra Kurme. Viņa norādīja uz ierēdņu lomu ES pirmsreferenduma posmā, kad ierēdņiem ne vien jāpiedalās ES sarunu saistību pienākumu pildīšanā, bet jau tagad jākļūst par līdzvērtīgiem partneriem ES. “Lai arī mūsu ierēdņi aicināti ieņemt novērotāju pozīciju ES likumu izstrādē un pieņemšanā, jau tagad mūsu viedokļi tiek uzklausīti formālā un neformālā veidā,” atzina A.Kurme. Ikdienas darbā ierēdņi saņem pilnīgi visu informāciju par ES, tāpēc ir svarīgi identificēt Latvijai aktuālos jautājumus, lai spētu ātri reaģēt Latvijas interešu aizstāvībā.

Par valsts institūciju lomu sabiedrības informēšanas kampaņā ieskatu sniedza arī pārstāvji no Ekonomikas, Zemkopības un Vides ministrijas. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate atzina, ka ministrijā izstrādāta informācijas stratēģija, kas vērsta uz uzņēmēju mērķauditoriju. Informācija nozaru uzņēmējiem tiek sniegta semināros un informatīvajās sanāksmēs, apkopota bukletos un faktu lapās. Ministrija plāno uzlabot arī savu mājaslapu.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš izvirzīja ministrijas atbildības jomas, kas saistītas ar jautājumiem par ES kopējo lauksaimniecības politiku, Latvijas lauksaimnieka vietu tajā un ES atbalsta finansējuma iegūšanas iespējām. Zemkopības ministrijā izveidots arī informatīvais tālrunis 7027010, pa kuru ikviens interesents var iegūt informāciju ES tehniskajos jautājumos.

Arī Inese Kriškāne no Saeimas ES Informācijas centra atzina, ka centrs līdzinās savdabīgai ES ziņu aģentūrai, kas iedzīvotājiem piedāvā plašu pastāvīgi papildinātu informāciju par ES. Informācijas operatīvākai nodrošināšanai izveidots arī ES karstais tālrunis 7211111, uz kuru piezvanot iedzīvotāji var jautāt par aktuālajiem jautājumiem un saņemt vai nu tūlītēju operatora vai ekspertu sagatavotu atbildi, kas tiek nosūtīta vēlāk.

Tautas kampaņa

LR Iestāšanās ES pirmsreferenduma sabiedrības informēšanas pasākumu vadības grupas pārstāvis Armands Gūtmanis atzina, ka tautas kampaņas izveidošanas pamatā izmantots pieņēmums, ka sabiedrībā nav izveidojies viedoklis par ES un lielākā sabiedrības daļa ir svārstīgi noskaņoti, tā dēvētie eiroreālisti. Sabiedrība gaida “par” un “pret” argumentus, un tos var sniegt tikai eksperti-konsultanti ar specifiskām zināšanām un viedokļu veidotāji. A.Gūtmanis norādīja, ka sabiedrībā dominējošie aktuālie temati ir saistīti ar drošību un stabilitāti, ikdienišķajiem un personiskajiem ieguvumiem un zaudējumiem, kā arī nākotnes izredzēm.

Politiskās partijas informācijas kampaņā

Konferencē piedalījās arī partiju pārstāvji, kas pastāstīja par savu ieguldījumu sabiedrības informēšanā par ES. Visu valdošo partiju programmās tika pausts atbalsts Latvijas integrācijai ES. Vēlētājs savu politisko izvēli par ES zināmā mērā ir veicis vēlēšanās, tomēr partiju pārstāvji diskusijā atzina, ka cilvēku zināšanu līmenis par Latvijas ieguvumiem dalībā ES ir nepietiekams. “Jaunā laika” ģenerālsekretārs Grigorijs Krupņikovs norādīja uz partijas reģionālo nodaļu plašo tīklu un lielo atbalstītāju skaitu. Plānots rīkot diskusijas un seminārus, uz ko tiks aicināti ne tikai partijas biedri, bet visi rajonu iedzīvotāji.

Bruno Treimanis no Latvijas Zemnieku savienības (LZS) atzina, ka līdz šim valdošā koalīcija radījusi visus priekšnoteikumus valsts dalībai ES, viešot piesardzīgu optimismu par Latvijas attīstību. LZS diskusijā ar vēlētājiem tiks izmantoti argumenti par ārējo un iekšējo drošību, ieguvumu un risku skaidrošanu un partijas biedru pārliecība, ka Latvija vienatnē nevar attīstīties.

Savukārt Helēna Demakova no Tautas partijas uzsvēra, ka partijai ir liela atbildība par valsts iestāšanos ES, un tā ir vienīgā partija, kas atklāti teikusi, ka neiestāšanās ES Latvijai būs pilnīga katastrofa. Partija plānojusi apjomīgu informācijas kampaņu, tai skaitā reklāmas TV un radio, ko izveidos profesionāļi, līdzīgi kā tas bijis, gatavojoties vēlēšanām.

Arī Tautas saskaņas partijas pārstāvis Aleksandrs Bartašēvičs pievienojās pārējiem partiju pārstāvjiem, minot, ka arī savus vēlētājus aicinās atbalstīt Latvijas dalību ES. “Dalība ES ir izdevīga visiem. ES ir bagāta ar cilvēktiesību un minoritāšu aizsardzības tradīcijām. Nacionālās attiecības pēc iestājas ES uzlabosies,” A.Bartašēvičs.

NVO diskusijās par ES

Arī klātesošie NVO pārstāvji atzina, ka mērķtiecīgi iekļausies sabiedrības informēšanas aktivitātēs. Eiropas kustības Latvijā (EKL) valdes loceklis M.Slokenbergs atzina, ka grūtības sagādā katram individuāli pastāstīt par personiskajiem labumiem, jo katrs cilvēks ir atšķirīgs. Tomēr EKL jau izveidojis stratēģiju sabiedrības informēšanai un plānota virkne projektu, ar ko pilnībā iepazīties var EKL mājaslapā. Jauniešu klubs “Māja” izveidojis kampaņas saukli — “Laiks Eiropai!”. Kampaņas laikā plānots sagatavot 20 jaunos lektorus, kas piedalīsies diskusijās vidusskolās, kā arī informatīvajās teltīs un eirobusiņa braucienos vasarā pa visu Latviju.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgeris atzina, ka ES informēšanas aktivitātes sākuši jau pirms četriem gadiem, nozaru arodbiedrības izveidojušas arī ES jautājumu padomi. “Mūsu jautājumu loks galvenokārt aptver nodarbinātību, darba attiecības,” sacīja P.Krīgeris, apstiprinot, ka organizācija pretendēs arī uz valsts izsludināto konkursu par līdzdalību sabiedrības informēšanā.

Diskusijā piedalījās arī ES skeptiķu organizācijas “Nē-ES” pārstāvis Ivo Kūziks, kas minēja, ka organizācijas pārstāvji jau aktīvi braukā pa reģioniem un diskutē ar cilvēkiem par zaudējumiem no Latvijas iespējamās dalības NATO.

Konferences noslēgumā tās vadītāji — ES Informācijas centra direktors Artis Puriņš un Eiropas integrācijas biroja Informācijas departamenta vadītāja Linda Jēkabsone — aicināja klātesošos ES lietu interesentus uz vēl ciešāku sadarbību ES kampaņas rīkošanā, gan izsakot savus priekšlikumus un idejas par informatīviem pasākumiem, gan arī pašiem aktīvi piedaloties sabiedriskajās diskusijās.

Dagnija Stuķēna  — “Latvijas Vēstnesim”