Latvijas un Vācijas draudzība ir un būs cieša

Ceturtdien, 20. martā, beidzās Valsts prezidentes četru dienu valsts vizīte Vācijā

Trešdien, 19.martā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Šverīnes pils Troņa zālē uzrunāja Šverīnes Ministru prezidentu Haraldu Ringstorfu un sabiedrības pārstāvjus.

Pateicoties par viņas un Latvijas delegācijas uzņemšanu Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, prezidente uzsvēra Baltijas jūras kā vienotājas nozīmi abu zemju vēsturē. Viņa atzīmēja, ka jau kopš Hanzas laikiem Rīga, Ventspils, Koknese, Cēsis un citas Latvijas pilsētas ir tirgojušās ar Rostoku, Vismāru, Štrālzundi un Greigsvaldi. Prezidente atzīmēja, ka šodien Baltijas jūrai jaunās Eiropas vēsturē atkal ir svarīga loma, jo tā vieno vairākas valstis un pilsētas aktīvā sadarbībā. No tā iegūst arī akadēmiskā vide, un Latvijas gadījumā Latvijas Universitātei ir laba sadarbība ar Rostokas un Greifsvaldes universitātēm. V.Vīķe-Freiberga ar gandarījumu atzīmēja, ka Greifsvaldes universitāte ir vienīgā universitāte Vācijā, kur baltistika tiek studēta kā akadēmiska nozare.

Prezidente atzīmēja, ka arī viņas personīgajā dzīvē Šverīnei ir nozīmīgas atmiņas, kaut arī traģiskas, jo caur Šverīni ir gājušas daudzu Latvijas bēgļu, tajā skaitā arī prezidentes un viņas vecāku, gaitas.

Valsts prezidente aicināja visus klātesošos piedalīties tajā procesā, kas šodien tik dinamiski veido spēcīgu, brīvu un aktīvu Baltijas jūras reģionu dažādu valstu sadarbībā.

Vakar, 20.martā, Latvijas Valsts prezidente ieradās senajā Hanzas savienības pilsētā Vismārā. Pie Vismāras rātsnama Vairu Vīķi-Freibergu sagaidīja Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Ministru prezidents Haralds Ringstorfs un birģermeistare Rozmarija Vilkena.

Pēc tikšanās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzrunāja Vismāras sabiedrības pārstāvjus.

Savā runā prezidente uzsvēra to, ka Hanzas pilsētai Vismārai ar Latvijas galvaspilsētu Rīgu, kur viņa dzimusi, ir kāda kopīga iezīme – abas pilsētas ir dibinātas uz 13.gadsimta sliekšņa, un tās vieno Hanzas laiks un Baltijas jūras tirdzniecības ceļi. Abas pilsētas ir pārdzīvojušas gan zviedru laikus, gan Otrā pasaules kara laiku, gan sociālismu, un abas pagājušā gadsimta beigās kopā ar savām valstīm tapušas brīvas.

Prezidente atzīmēja, ka ar Vismāru viņai saistās ļoti personiskas atmiņas par bēgļu gaitām, kurās šeit nokļuva daudzi Latvijas iedzīvotāji, un tās ir neizdzēšamas atmiņas, kam cilvēku likteņos un dzīvēs bijusi nozīmīga loma. Vismāra ir arī vieta, kur viņa ir iemācījusies savu pirmo svešvalodu – vācu valodu.

V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka šodien Hanzas pilsēta Vismāra kā fēnikss no saviem pelniem augšāmcēlusies, lai veidotu savu nākotni, līdzīgi kā to šodien dara Latvijas valsts, kas šobrīd atrodas vēsturisku pārmaiņu priekšā, iekļaujoties apvienotajā Eiropā. Prezidente uzsvēra, ka viņa redz Rīgu un Vismāru kopā ar abām valstīm un tautām nākotnē apvienotajā Eiropā līdz ar jaunām iespējām un jauniem izaicinājumiem, kas varētu nākt ar savu labklājības pienesumu abu valstu tautām. Latvija ir gatava sadarbībai ar Vismāru, kas varētu tālāk īstenoties ar konkrētiem uzņēmējdarbības projektiem un pašvaldību kontaktiem.

Vakar Valsts vizītes beidzamajā dienā Šverīnē un Vismārā Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja namus, kur viņas ģimene dzīvojusi bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās, un sarunās ar uzņēmējiem dalījās savos emocionālajos iespaidos un savas skarbās bērnības atmiņās.

Vismārā Valsts prezidente pilsētas birģermeistares Rozmarijas Vilkenas pavadībā apstaigāja vēsturisko centru un noklausījās īsu ērģeļmūzikas koncertu Sv. Nikolaja baznīcā.

Pēc svinīgās pieņemšanas Vismāras rātsnamā un parakstīšanās senās Hanzas pilsētas Zelta grāmatā Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Latvijas žurnālistiem un atbildēja uz virkni jautājumu, galvenokārt par nule sākušos karadarbību Irākā. Valsts prezidente teica: “Latvija pieņēmusi lēmumu iesaistīties koalīcijā, kas atbalsta ASV apņēmību izpildīt ANO rezolūciju un atbruņot Irāku. Šajā rezolūcijā teikts, ka Irākai jāizpilda ANO prasības... Mēs pievienojamies Savienoto Valstu viedoklim, ka Sadama Huseina režīms nespēra pietiekami enerģiskus un pārliecinošus soļus, lai sadarbotos, bet vienīgi zem vislielākā jau militāru draudu spiediena sāka dažādā veidā imitēt sadarbošanos. Jāatceras, ka šie diplomātiskā ceļa meklējumi sākās jau 1991. gadā, kad tika pieņemta iepriekšējā ANO rezolūcija, kas Irākai pieprasīja pilnīgu atbrīvošanos no masu iznīcināšanas līdzekļiem un sniegt pierādījumus, kas izdarīts. ANO mēģināja pieņemt vienu rezolūciju pēc otras.

Pēdējā 2002. gada novembra rezolūcijā teikts: ja kaut kas netiek darīts, tad būs nopietnas sekas.

Šodien diemžēl pienākusi diena, kad šīs nopietnās sekas stājas spēkā. Irākas diktators tika atkārtoti brīdināts, ka viņa rīcībai būs sekas. Šodien šīs sekas ir pienākušas.

Es domāju, mums visiem jādomā, kā šis karš atrisināsies. Cik ilgi tas turpināsies, un kādas tam būs sekas pašā Irākā?

Es ļoti ceru, ka dažādie grupējumi, kas šajā valstī tik daudzus gadus sadzīvojuši zem ļoti tirāniskas diktatūras, būs spējīgi atjaunot savu valsti tā, lai tur neturpinātos karadarbība. Manas rūpes kā cilvēkam ir par to, kas notiks ar Irākas tautu. Cik ātri viņu armija izbeigs karadarbību, jo tas būtu veids, kā mazināt civiliedzīvotāju ciešanas. Nākamais solis būs, kā irākiešu tautai izdosies reaģēt uz atbrīvošanu no tirāna un diktatora. Cik gatava tā būs pēc tik daudziem apspiestības gadiem ķerties pie savas valsts atjaunošanas. Tas viņiem būs jādara, un esmu pārliecināta, viņi atradīs ceļu, kā ar starptautiskās sabiedrības palīdzību to paveikt.”

Vaira Vīķe-Freiberga notikumus Irākā saistīja arī ar savām dramatiskajām bērnības atmiņām Vismārā: “Šajā pilsētā es piedzīvoju 1945. gada 8. maiju un Otrā pasaules kara beigas. Pirms tam es pārdzīvoju ļoti smagus uzlidojumus un visu to, ko civilistiem maksā karadarbība. Esmu sēdējusi patversmē tirgus laukumā šeit pat, rātsnama priekšā. Es zinu, ko nozīmē karš. Es esmu dzirdējusi mūsu mājoklī Dankanštrāsē 21, kā svilpo bumbas, un ir sajūta, ka tūlīt tās tev uzkritīs uz galvas. Bet šis karš notika pēc tam, kad divi diktatori — Staļins un Hitlers — bija sadalījuši Eiropu savā starpā. Šis karš notika tādēļ, ka diktators bija sagrābis savā valstī varu. Un tas, ko vācu tauta kara laikā pārdzīvoja, bija konsekvences tām neizsakāmām ciešanām, ko starplaikā nacistu režīms bija tik daudziem miljoniem cilvēku uzlicis.

Šobrīd es uzskatu, ka pasaule nedrīkst mierīgi noskatīties uz Sadama Huseina diktatūru Irākā. Ir jārīkojas, lai šādus diktatorus apturētu. Tas ir uzsākts šodien, un es ticu, ka vēl viens diktators tiks aizslaucīts pagātnes mēslainē.”

Dienas vidū notika Vismāras birģermeistares rīkotas darba pusdienas.

Pēcpusdienā Valsts prezidente ieradās Greifsvaldē, kur viņu sagaidīja virsbirģermeistars Artūrs Kēnigs. Pēc tam Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Greifsvaldes universitātes rektoru profesoru Raineru Vestermanu un Baltistikas institūta direktoru profesoru Johenu Rangi un sarunājās ar institūta darbiniekiem par baltistikas nozares attīstību.

Prezidente pauda savu prieku par to, ka šajā universitātē akadēmiskā līmenī tiek mācīta baltistika un ka Greifsvaldes universitātei ir iecere izveidot vēl aktīvāku sadarbību ar Latvijas augstākajām mācību iestādēm baltistikas nozarē. Viņa sacīja, ka pasaulē nav daudz vietu, kur tiktu mācīta latviešu valoda, tāpēc viņai jo īpaši liels gandarījums ir par to, ka Greifsvaldes universitātē tam tiek piešķirta liela vērība. Baltistikas institūts Greifsvaldes universitātē tika nodibināts 1993.gadā, un tajā tiek mācīta literatūra, folklora, valsts mācība, latviešu un lietuviešu valoda, tiek izstrādāti zinātniski darbi, ir sadarbības līgums ar Latvijas Universitāti, kā arī norit ārpusstudiju vācu, lietuviešu un latviešu pasākumi. Institūta vadība informēja, ka Balstistikas institūta iecere ir vēl ciešāk sadarboties ar zinātnes iestādēm, piemēram, veidojot vācu un latviešu vasaras universitāti “Studium Baltica”, kas varētu notikt pēc vasaras akadēmijas principa un organizējot studentu apmaiņu starp Greifsvaldes, Latvijas un Lietuvas universitātēm. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka šāda sadarbība būtu svarīga gan vienotās Eiropas kontekstā, gan attīstot sakarus starp studentiem un universitātēm. Prezidente, vēlot veiksmi, uzdāvināja Baltistikas institūtam eposu “Lāčplēsis” un savu rakstu krājumu par latvisko identitāti. Valsts prezidente tikās arī ar studentiem, kas Greifsvaldes Baltistikas institūtā studē latviešu valodu un kultūru.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Greifsvaldes universitātē piedalījās arī forumā “Sadarbība Baltijas jūras reģionā pēc Eiropas Savienības paplašināšanās” un teica uzrunu “Kooperācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās”. (Skat. — zemāk.)

Forumā Mēklenburgas–Priekšpomerānijas Ministru prezidents Haralds Ringstorfs uzsvēra jaunos izaicinājumus, ar kuriem saskarsies Baltijas jūras reģiona valstis nākotnes Eiropā, viens no tiem ir sadarbība zinātnē un kultūrā, lai veidotu Baltijas jūras reģiona konkurētspēju Eiropā un pasaulē, otrs – sadarbība robežapsardzības jomā.

Greifsvaldes virsbirģermeistars Arturs Kēnigs uzsvēra, ka gan Greifsvalde, gan Rīga ir Hanzas pilsētas un jau izsenis izvērsti kontakti kultūras un zinātnes projektu ietvaros. Kā nozīmīgus viņš uzsvēra arī pašvaldību un iedzīvotāju kontaktus. A. Kēnigs izteica arī priekšlikumu aktivizēt sakarus starp Greifsvaldi un Latviju kultūrā un mākslā, uzaicinot Latvijas māksliniekus uz ikgadējo Baltijas jūras reģiona mākslinieku festivālu Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Pēc viņa sacītā, tiks izvērsta arī ciešāka sadarbība starp Greifsvaldi un Rīgu.

Mēklenburgas-Priekšpomerānijas izglītības, zinātnes un kultūras ministrs Hanss Roberts Metelmans kā prioritāru atzīmēja sadarbību augstākajā izglītībā, kultūrā, kā arī starp skolām. Viņš sacīja, ka Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir vairākas skolas, kas gribētu sadarboties ar Latvijas skolām un meklē sev sadraudzības partnerus. Tika atzīmēts, ka Baltijas jūras reģiona universitātes jau iesaistās arvien ciešākā savstarpējā dialogā, lai piedalītos Baltijas jūras reģiona konkurētspējas celšanā. Šajā procesā aktīvi piedalās arī Latvijas Universitāte (LU). Tika runāts par LU un Greifsvaldes universitātes sadarbību Eiropas “Erasmus” izglītības programmā, veicinot studentu apmaiņu. Izglītības ministrs sacīja, ka Baltijas jūras reģions meklē kopīgu identitāti un tieši tās vēsturē, dažādajās tautu valodās un kultūrās ir meklējams īsts potenciāls jaunajai Ziemeļu dimensijai un tās projektiem.

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis runāja par sadarbību starp Latviju un Vāciju un atsevišķi arī ar Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, atzīmējot kopīgās sadarbības projektus, apmācības, informācijas un pieredzes apmaiņas nozīmību.

Forumā runāts arī par biotehnoloģijas jomas attīstību Baltijas jūras reģionā. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas pārstāvji atzīmēja, ka šobrīd tas ir projekts, kura īstenošanā iesaistījušies gan valdības pārstāvji, gan privātais sektors, gan universitātes ar mērķi veidot Baltijas jūras reģionu par vienu no dinamiskākajiem Eiropā un izvirzīt tā spēku arī pasaules mērogā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Inna Šteinbuka informēja par tiem saimnieciskajiem un akadēmiskajiem projektiem, kādi norit Latvijā gan ekonomikā, gan augstākajās mācību iestādēs.

Valsts vizīte beidzās ar nelielu pieņemšanu Greifsvaldes universitātes aulā. Pievakarē Valsts prezidente no Rostokas izlidoja uz Latviju un pēc stundas lidojuma atgriezās Rīgā.

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers vakar, 20. martā, Rostokas — Varnemindes Tehnoloģiju centrā tikās ar Hanzas pilsētas Rostokas ekonomikas un tūrisma senatoru Dīteru Šerkenu un Tehnoloģiju centra izpilddirektoru Petru Ludvigu. Bet iekšlietu ministrs Māris Gulbis valsts vizītes beidzamajā dienā tikās ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes iekšlietu ministru Gotfrīdu Timmu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors, "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Vācijā

Valsts prezidenta Preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Greifsvaldes universitātes Baltistikas institūtā:

Berlīnē 17.martā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Vācijas Federatīvās Republikas kancleru Gerhardu Šrēderu un Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu Johannesu Rauu Foto: A.F.I./epa

Uzruna Greifsvaldes universitātes Baltistikas institūtā, atklājot diskusiju “Sadarbība Baltijas jūras reģionā pēc Eiropas Savienības paplašināšanās” 2003. gada 20. martā

Augsti godātais profesor doktor Ranges kungs! Godātie institūta pārstāvji! Dāmas un kungi!

Esmu patiesi gandarīta šodien kā Latvijas prezidente apmeklēt Greifsvaldes universitātes Baltistikas institūtu, kurš ir viens no retajiem baltiešu pētniecības centriem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Es augsti novērtēju ilggadējo sadarbību baltistikas studiju jomā, kas šim institūtam izveidojusies ar Latvijas Universitāti, un novēlu, lai nākotnē šī sadarbība turpinātos un paplašinātos. Bet man ir arī īpašs personisks prieks apciemot institūtu, ar kura vadītājiem man jau sen kā zinātniecei un pētniecei ir bijusi auglīga sadarbība: gan savulaik ar institūta iepriekšējo direktoru profesoru Raineru Ekertu, gan vēlāk ar jums, godātais profesor Range.

Baltijas reģiona pētniecība, kas Ernsta Morica Arnta Greifsvaldes universitātē ir galvenais interdisciplinārais virziens, prasa baltistikas paplašināšanu kaimiņtautu virzienā. Es ar prieku vēroju, ka institūta darbā aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta politiskajam, ekonomiskajam, sociālajam un konfesionālajam kontekstam, kurā iekļaujas baltu valodas un literatūra. Pilnīgi piekrītu profesora Ranges domai, ka Vācijas un Baltijas multikulturālais dialogs veido šo zemju saimnieciskās sadarbības pamatu un ietvaru. Tādēļ arī ir tik svarīga mūsdienu ģeogrāfija.

Baltijas jūras reģiona valstis saista kopīga vēsture, ciešas kultūras un ekonomiskās saites un arī kopīga nākotne. Šobrīd Baltijas jūras reģiona valstis un visa Eiropa atrodas nozīmīgu notikumu priekšā. Līdz ar jaunu dalībvalstu iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO pieaugs ne tikai Baltijas jūras reģiona ekonomiskais potenciāls, bet arī Eiropas drošība.

Pēdējos gados Baltijas jūras reģions ir bijis viens no visdinamiskākajiem Eiropā. Reformas un skaidra eiropeiska virzība Baltijas valstīs un Polijā ir nodrošinājusi strauju ekonomisko pieaugumu, pieaugošu labklājības līmeni un ticību nākotnei. Mūsu valstis ir veikušas sekmīgas reformas, pateicoties ES valstu atbalstam un pieredzei. Tās ir guvušas ievērojamus sasniegumus ekonomikas liberalizācijā, jaunu tehnoloģiju ieviešanā, informācijas tehnoloģiju sektora un banku attīstībā.

Līdz ar ES paplašināšanos, mūsu valstu kopīgais mērķis ir panākt šī reģiona tālāku uzplaukumu. Latvija cerīgi raugās uz Baltijas jūras reģiona turpmāku ekonomisko izaugsmi. Izaugsmes priekšnoteikumi ir ne tikai jauno dalībvalstu tālāka attīstība, bet arī esošo ES dalībvalstu politiskā griba izpildīt apņemšanos Eiropas Savienībai desmit gadu laikā kļūt par straujākās izaugsmes kopienu pasaulē.

Mēs esam nobažījušies, Eiropas Komisijas informāciju lasot, ka ir sarežģījumi t.s. Lisabonas stratēģijas izpildē: ekonomikas liberalizācijā, uzņēmējdarbības šķēršļu likvidēšanā, informācijas sabiedrības izveidē, izglītības sistēmu reformā. Ļoti ceram, ka dalībvalstīs tomēr būs pietiekama politiskā griba, lai īstenotu nepieciešamās reformas.

Pamatīgu grūdienu attīstībai Baltijas jūras reģionā dos ES strukturālā palīdzība. Pie nozarēm, kuras Latvijai ir ļoti svarīgas tālākai valsts attīstībai, pieder infrastruktūras uzlabošana, vides aizsardzība un lauku attīstība.

Dāmas un kungi!

Pēc vēsturiskās Vācijas apvienošanās, pēc tikpat vēsturiskās gaidāmās Polijas un Baltijas valstu iestāšanās ES un NATO šo organizāciju smagumcentri būtiski pavirzās uz austrumiem, iegūstot arī jaunus kaimiņus un jaunas robežas.

Neviens no mums nevēlas, lai ES un NATO valstu jaunās austrumu robežas kļūtu par jaunu mūri un sadales līniju. Tieši otrādi, mēs vēlamies, lai pēc iespējas attīstītos auglīga sadarbība gan ar Krieviju, gan ar Baltkrieviju un Ukrainu. Mūsu visu interesēs ir, lai mūsu austrumu kaimiņi būtu bagātas, stabilas un demokrātiskas valstis.

Baltijas valstu un Polijas austrumu robežām kļūstot par Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu, palielināsies atbildība par efektīvu robežkontroli. Mūsu valstīm būs jānodrošina pietiekama robežas caurlaidība, vienlaikus radot barjeru nelegālai cilvēku un preču plūsmai. Mūsu robežvalstu piederība pie ES radīs stimulu tuvākai sadarbībai ar Krieviju, kā arī pozitīvi ietekmēs iesāktās reformas Ukrainā, un ceram, ka veicinās demokratizācijas procesus Baltkrievijā.

Īpaša uzmanība būs jāpievērš Kaļiņingradai, kura visciešāk no Krievijas reģioniem iekļaujas Baltijas jūras reģionā. Tās tālākai integrācijai reģionālajā sadarbībā ir liels nākotnes potenciāls, taču šādas integrācijas tempi un apjomi būs lielā mērā atkarīgi no Krievijas vadības politiskās gribas.

Šīsdienas diskusijās par Baltijas jūras reģiona nākotni ir vesela rinda tēmu, kas būtu pelnījušas mūsu uzmanību, to starpā, reģiona tālāka ekonomiskā attīstība un labklājība, iespējamu draudu novēršana: gan terorisms, gan organizētā noziedzība, nelikumīgā cilvēku un preču plūsma, vides katastrofas u.c.,

tiešu decentralizētu kontaktu izveide starp izglītības iestādēm, starp NVO, starp pašvaldībām u.c., savstarpēja iepazīšanās: tūrisma projekti, kultūras un sporta pasākumi u.c.

Dāmas un kungi!

Ļoti priecājos par šo reto izdevību un ceru, ka tālākā diskusija sniegs radošas idejas konkrētas sadarbības iespējām mūsu starpā.