Par vēlmi nesteigties ar reformu

Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis:

Varbūt apvienošanās nenotiek, jo pagastu vadītāji nevēlas zaudēt savus krēslus?

Nē, tam nevar piekrist. Katrā ziņā tas nav noteicošais. Būtiskākais, ka vietējie iedzīvotāji nesaprot, kādus uzlabojumus reforma nesīs. Ar apgalvojumu vien, ka nekļūs sliktāk, ir par maz. Argumenti par to, ka apvienošanās mazinās pašvaldību administrācijas izdevumus, ir cietuši sakāvi, jo iznāk pretēji - apvienotajās pašvaldībās ir iespējams piesaistīt profesionālākus kadrus, taču tiem jāmaksā arī lielākas algas. Ja apvienošanās nenesīs uzlabojumus, tad tai nav jēgas. Un uzlabojumi bez papildu naudas nav iespējami. Valdībai ierosinājām reformas atbalstam piešķirt 4 miljonus latu, taču tas nav izdarīts. Tātad joprojām paliks liela daļa pašvaldību, kuras neapvienosies. No otras puses - arī ar mūsu prasītajiem 4 miljoniem daudz nevar mainīt, ja nepārskata valsts naudas sadales principus. Latvijas pašvaldībām tagad ir tikpat daudz pienākumu kā vietējām varām Skandināvijas valstīs, taču mūsu pašvaldību budžets ir tikai 20 procentu no valsts kopbudžeta. Turpretim Zviedrijas pašvaldības saņem pusi no valstī ienākošajiem līdzekļiem. Novadu veidošanas procesā nav ņemti vērā arī psiholoģiskie faktori, kaut vai tas, ka novadu veidošana nosaukta par reformu. Un tagad pirmā doma ir, ka šis laiks kaut kā jāpārdzīvo, jānogaida, kad tā priekšniecība iztrakosies. Tieši tā laucinieki uztver apvienošanu.

Kā klājas jaunizveidotajos novados? Vai iedzīvotāji ir apmierināti?

Kāda žurnāliste aizbrauca uz Ciblas novadu. Atbraukusi viņa man piezvanīja un sacīja, ka cilvēku stāstīto esot pat bail publicēt. Iedzīvotāji bijuši neapmierināti ar pārmaiņām. Tāpat jāatceras, ka no priekšsēdētāja amata gāzts Kandavas novada mērs Dainis Rozenfelds un Līvānu domes vadītājs Visvaldis Gercāns. Šie novadi, kā zināms, izveidoti vieni no pirmajiem. Ja pilsēta apvienojas ar pagastu un valsts šo procesu finansiāli neatbalsta, pagasta dzīves līmenis nedaudz ceļas, bet pilsētas - krīt. Un tad ir pilnīgi dabiski, ka cilvēki meklē vainīgos. Un to varēja gaidīt, skatoties uz citu valstu pieredzi. Piemēram, Dānijā reforma ilga 20 gadus, bet joprojām tos, kas apvienošanos īstenoja, tur neieredz. Arī mūsu kaimiņu igauņu pieredze liecina to pašu - vēlēšanās, kas notika pēc reformas īstenošanas, atkārtoti netika ievēlēts neviens apvienotās pašvaldības vadītājs.

Sakarā ar novadu veidošanos iedzīvotājiem ir arī citas bažas - vai neiznāks, ka vēlēšanās novadu domēs tiks pārstāvēts tikai centrs, proti, ka mazāko pievienoto pagastu deputāti vispār netiks ievēlēti, jo pārsvaru gūs pilsētnieki vai lielāko pagastu deputāti. Šobrīd notiek diskusija, vai nav jāmaina vēlēšanu sistēma, pārejot uz vēlēšanu apgabalu principu, kas Latvijā darbojās līdz 1994. gadam.

Daudzās pašvaldībās izveidotas dažnedažādas valdes, komitejas, pārvaldes utt. Iznāk, ka jebkura pašvaldība administrācijas aparātu var paplašināt līdz bezgalībai!

Jā, likums to atļauj, un domāju, ka tas ir labi. Pašvaldībām jādod iespēja lemt. Jo lielākas būs pašvaldību tiesības, jo lielāka iniciatīva, kas rosinās konkurenci starp dažādām pašvaldībām. Likumdošanas līmenī ir jāizvairās no pašvaldību pienākumu detalizēšanas, jo citādi pašvaldībām nav jēgas. Ja viss būs uzrakstīts uz papīra, tad jau pagastā var nosēdināt vienu grāmatvedi, kurš izmaksās noteiktas summas, kā to paredz likums. Priekšsēdētājam un deputātiem nebūs par ko lemt. Man galīgi nav pieņemama popularizētā nostāja, ka pašvaldības, lūk, ir pakalpojumu sniedzējas. Nē, katrs deputātu lēmums ir politisks. Viena pašvaldība var nolemt, ka prioritāte ir uzņēmējdarbībai, cita par galveno uzskatīs sociālo jomu. Un tad redzēs, kura straujāk un veiksmīgāk attīstīsies un kurā cilvēki būs apmierinātāki. Nekādā ziņā nepiekrītu, ka pašvaldības nodarbojas ar saimniecisko darbību. Pašvaldības nodarbojas ar vietējā mēroga politiku. Citādi nav skaidrs, kāpēc jābalso par kādu, kurš izpilda saimnieciskā pārziņa lomu.

“LAUKU AVĪZE”; pēc V. Krustiņa, L. Linužas un J. Lorenca intervijas “Pagasti nesteidzas saprecēties”