Par pārkāpumiem, kuri gaida sodu

Valsts kontrolieris Raits Černajs:

Vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka VK izmeklē kāda uzņēmuma darbību, konstatē tās darbībā pārkāpumus, taču tam neseko adekvāta reakcija no citu valsts institūciju puses. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Ir lietas, pēc kurām seko tā saucamā ātrā reakcija. Piemēram, savulaik pēc vienas šādas revīzijas “Latvenergo” uzreiz tika nomainīta visa šā uzņēmuma vadība. Taču jāatzīst, ka bieži vien ir gadījumi, kad mēs iesniedzam savus ziņojumus par veiktajām revīzijām, bet tālāk nekas nenotiek. Spilgts piemērs tam ir gadījums ar uzņēmumu “Ominasis Italia” saistībā ar Ķemeru sanatoriju. Jau pirms pieciem gadiem mūsu revidenti teica, ka šis investors nav drošs, ka tam nav nekādu garantiju, ka attīstības jomā nekas nenotiks, ka būs zaudējumi. Šobrīd ir skaidrs, ka mūsu secinājumi bija pareizi, bet diemžēl tie neatrada dzirdīgas ausis. Tagad beidzot arī Privatizācijas aģentūra ir nonākusi pie līdzīgiem secinājumiem.

Kuras ir tās institūcijas, kas ir atbildīgas, lai tiktu pieņemti nepieciešamie mēri pret iestādēm un uzņēmumiem, kuros VK ir konstatējusi pārkāpumus?

Daudz mums ir šādu institūciju. Ja runa ir par kādas ministrijas pakļautībā esošu iestādi, tad par to ir atbildīga attiecīgā ministrija. Tāpat šādas iestādes ir Saeima, Ministru kabinets, prokuratūra un pat policija, ja mēs sodām kādu kriminālsodāmu pārkāpumu. Pašlaik mēs gatavojam valdībai ziņojumu par tiem gadījumiem, kad mēs esam veikuši revīzijas, bet nav skaidrības, kas ar tām ir noticis tālāk. Diemžēl mums nav tādu resursu, lai mēs varētu turēt roku uz pulsa un visu laiku kontrolēt, kas notiek ar mūsu izmeklētajām lietām tālāk.

Privatizācijas procesa rezultātā Latvijā ir palicis visai maz valsts uzņēmumu, Vai, jūsuprāt, šādā situācijā vēl attaisnojas VK uzturēšana? Vai šīs valsts uzņēmumu, iestāžu pārbaudes funkcijas nevarētu veikt, piemēram, VID auditiestādes?

Valsts uzņēmumi nav mūsu galvenā prioritāte. Mūsu darbības laukā pārsvarā ietilpst valsts iestādes - ministrijas, pašvaldības, aģentūras. Uzņēmumus vairāk revidē privāti auditori. Šī augstākā kontrolējošā institūcija ir neatņemama valsts pārvaldes sastāvdaļa, kas nodrošina finanšu kontroli. Starp citu, sakarā ar Latvijas iestāju Eiropas Savienībā mums daudz vairāk darba nāk klāt nekā iet nost. Šeit katru nedēļu ierodas vismaz pāris ES misiju, kas ir nopietni norūpējušās par to, kā notiek ES piešķirto līdzekļu kontrole. Viņiem interesē, vai valsts ieņēmumu revīzijas līmenis tiešam atbilst ES standartiem, vai budžetu projektos tiešām tiek iekļauta adekvāta informācija.

Kādas ir būtiskākās revīzijas, ko ir veikusi VK pēdējā gada laikā?

Kopumā pagājušā gada laikā mēs esam veikuši vairāk nekā 250 revīziju, kā arī izskatījuši vairāk nekā 500 pašvaldību pārskatu. Būtiskas jau ir visas mūsu izskatītās lietas.

Kā vienu no interesantākajām lietām varētu minēt revīziju “Latvijas kuģniecībā”, kas ieguva plašu rezonansi. Praktiski visās iesaistītajās institūcijās, ieskaitot Augstākā tiesas Senātu, tika apstiprināta mūsu secinājumu pareizība - pērkot četrus slavenos kuģus, tika pārmaksāts vairāk nekā 30 miljoni latu. Diemžēl sakarā ar privatizāciju “Kuģniecība” kopā ar šiem kuģiem pārtapa par privātu uzņēmumu, un mēs tur vairs neko nevarējām uzsākt. Bija pat nodibināta speciāla Saeimas komisija, bet nekādas konsekvences tam nesekoja. Mēs varam vērot, kā valdībā tiek dibinātas komisijas, lai izpētītu, cik pareizi Valsts zemes dienests ir nopircis vienu automašīnu dažu tūkstošu vērtībā, bet kuģi, par kuriem bija pārmaksāti miljoni, aizgāja diezgan viegli.

Visai krimināls raksturs ir arī mūsu kultūras finansēšanai. Veicot pārbaudi par ziedojumiem Kultūras fondam, mēs atklājām tādas lietas, ka pat mūsu rūdītākie revidenti saķēra galvas - izmantojot dažādas shēmas, šim fondam ziedotās summas bieži vien beigās tika ieguldītas pašu ziedotāju privātīpašumos. Tā jau ir noziedzīga līdzekļu piesavināšanās. Rezultātā mēs panācām, ka uzņēmumiem, kuros ir valsts kapitāldaļas, turpmāk būs aizliegts veikt šāda veida ziedojumus.

Tāpat mēs sadarbojāmies ar Finanšu ministrijas izveidoto darba grupu attiecībā uz Nekustamā īpašuma aģentūras darbības novērtēšanu. Šā darba rezultāts bija ziņojums Ministru kabinetam un Briča kunga atbrīvošana no darba

Kādas, jūsuprāt, izmaiņas būtu nepieciešamas valsts likumdošanā, lai varētu efektīvāk novērst VK konstatētos pārkāpumus, sodīt vainīgās amatpersonas?

Manā uztverē tieši valsts un pašvaldību pasūtījumi ir augstākā riska zona attiecībā uz korupciju. Tāpēc ir jāsakārto šī procedūra. Es gan neesmu tās teorijas piekritējs, ka kaut ko var panākt tikai un vienīgi ar stingriem sodiem, taču jāatzīst, ka ir jābūt kārtīgi izstrādātai sodu sistēmai. Ja reiz likums kaut ko nosaka un tas tiek pārkāpts, tad būtu jāseko arī sodam. Pašlaik tieši iepirkumu jomā likumdošanā nav paredzēta nekāda atbildība attiecībā uz iepirkumu komisijām. Tām ir iespēja pieņemt neadekvātus lēmumus un palikt nesodītām.

Praktiski katrā iepirkumu revīzijā mēs atklājam dažādus formālus pārkāpumus, kas it kā neietekmē konkursa gaitu. Katrs no tiem tiešām ir nebūtisks, bet kopumā bieži vien savācas tāds pārkāpumu klāsts, ka, šķiet, nebija vispār nekādas jēgas attiecīgo konkursu rīkot. Amatpersonām, kuras ir pieļāvušas šādus pārkāpumus, būtu jāaizliedz kādu laiku strādāt šāda veida darbu. Ir redzams, ka ir izveidojusies cilvēku šķira, kas brīvi migrē no vienas iestādes uz citu. Bieži vien cilvēks, kurš par pārkāpumiem ir atbrīvots no viena vadoša amata, pēc laiciņa parādās citā, vēl vadošākā amatā un mierīgi turpina strādāt. Varbūt pat būtu nepieciešams izveidot sava veida melno sarakstu ar cilvēkiem, kurus nevajadzētu ņemt darbā vadošos valsts amatos.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Vaivara intervijas “Černajs: jāveido amatpersonu melnais saraksts”