Par pašu izraisīto zivrūpniecības krīzi

SIA “Stema International” valdes priekšsēdētājs Māris Štīls:

Pēdējā laikā plaši tiek apspriesta zivju pārstrādes nozares krīze. Diemžēl jāsecina, ka tā ir likumsakarīga.

1992.-1993. gadā radās ļoti liels skaits jaunu zivju pārstrādes uzņēmumu ar zivju produkcijas ražotnēm pilnīgi nesaistītos objektos. Par šo ražotņu vadītājiem kļuva cilvēki, kuriem nebija iepriekšējās pieredzes zivju pārstrādē. Vienlaikus arī mūsu valstī vēl nebija pilnībā sakārtots jautājums par uzņēmējdarbības reģistrāciju, atzīšanu un uzraudzību. Tika nonivelēts kvalitātes jēdziens, un visa darbība vērsta tikai uz maksimālu peļņas iegūšanu. Tirgū radās pārprodukcija. Tās dēļ līdz 1998. gada krīzei produktu cena nokritās pusotru reizi. Sākās neregulējama sacensība, cenas diktēja uzpircēji, kritās kvalitāte. Uzņēmumiem sāk trūkt apgrozāmo līdzekļu, nebija iespēja veikt jaunus kapitālieguldījumus ražošanas attīstībai. Deviņdesmito gadu vidus bija noieta tirgus un vēsturisko ražošanas tradīciju sabrukums Latvijas zivrūpniecībā. Punktu pielika Krievija krīze.

Tomēr es nepiekrītu tiem, kas atsaucas uz šo krīzi kā uz vienīgo iemeslu zivrūpniecības stabilitātes lejupslīdei. Krīze bija 1998. gadā. Krievija no tā sen jau atkopusies, bet Latvijas zivrūpniecībā vēl joprojām turpinās krīze. Mūsu uzņēmumi turpina strādāt ar zaudējumiem, kas rada visas minētās sekas. Par to nevar vainot tikai ārējos apstākļus, galvenokārt vaina jāmeklē sevī. Krīze ir mūsu pašu, nevis Krievijas.

Vairums zivju pārstrādes uzņēmumu neatbilst Latvijas un Eiropas Savienības reglamentētām pārtikas produktu ražošanas prasībām. Nepamatota ir ražotāju gaušanās par it kā nesamērīgi augstajām un neizpildāmajām Eiropas Savienības prasībām pārtikas produktu ražošanā. Šajā jomā Latvijas likumdošana nemaz tik būtiski no tām neatšķiras.

Atrisinājums manā uztverē ir kvotu sistēmas ieviešana. Un ne tikai attiecībā uz Eiropas tirgiem, kas būs neizbēgami pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, bet arī attiecībā uz NVS tirgiem. Patlaban ir lieli saražotās produkcijas uzkrājumi, ko lielākoties veido nekvalitatīva prece. Vairums uzņēmumu ir pārtraukuši ražošanu, citi tikko nosedz ražošanas izmaksas, bet grupa uzņēmumu ražo ar zaudējumiem. Kvotas varētu ieviest zināmu kārtību tirgū un ar laiku atkal pacelt pārdošanas cenas. Protams, pie nosacījuma, ka tiks veikta pārtikas aprites uzraudzība uzņēmumos.

Lielu skaitu no zivju pārstrādes uzņēmumiem nāksies slēgt, taču tas garantētu nozares pastāvēšanu un attīstību. Nekur netiek minēts precīzs zivju pārstrādes uzņēmumu skaits. Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka to varētu būt ap 140. Šis skaitlis liecina, ka uzņēmumu ir pārāk daudz.

Zivju pārstrādes uzņēmumu vadībai ir jāmaina domāšana, jāmaina uzņēmumu stratēģija. Var iet tradicionālo ceļu - ražot to pašu produktu, taču augstā kvalitātē un par atbilstošu cenu. Otrs ceļš - meklēt netradicionālas pieejas produktu ražošanā. Ir jāsaprot, ka zivju produkcija nav tikai tie produkti, kas ražoti no brētliņām un mencām, bet ka Eiropas ūdeņos pastāv arī citas zivju sugas, un patērētājiem tiek piedāvāti produkti, kas ražoti mūsu izpratnē atšķirīgās tehnoloģijās.

SIA “Stema International” ražo Latvijā pagaidām netradicionālus produktus - nesterilizētus konservus no Ziemeļjūras brētliņām un auksto ūdeņu garnelēm. Produkcija tiek pārdota Skandināvijas valstu tirgos - galvenokārt Dānijā un Zviedrijā.

Nekur pasaulē nav ideāla risinājuma nevienai problēmai, taču nevajag mums censties būt gudrākiem par visiem. Ir nepieciešama sīka citu pieredzes izpēte. Eiropā ir ieviestas kvotas visās ražošanas jomās. Un tas ir labi vai slikti, bet tādu tirgus kropļojumu, kā pašreiz Latvijā, tur nav. Varbūt ir vērts ieklausīties arī nepopulārā viedoklī?

“DIENAS BIZNESS”; pēc M. Štīla raksta “Zivju pārstrādi gremdē atpalicība”