Par Huseina laiku ASV uzskatā

ASV aizsardzības sekretārs Donalds Ramsfelds:

Kāds īsti ir ASV politiskais mērķis attiecībā pret Irāku? Atsevišķi valdības pārstāvji Vašingtonā runā par atbruņošanos, citi - par Sadama Huseina gāšanu, vēl citi - par parauga demokrātiskas islāma valsts radīšanu pasaulē ...

Kad Savienotās Valstis šajā jautājumā piedāvā vienu argumentu un tas tiek noraidīts, mēs mēģinām izmantot citu. Un beigu beigās mums jautā: kāds tad galu galā ir iemesls tam, ko jūs darāt? Un tūlīt atsevišķi cilvēki iedomājas, ka patiesībā runa ir, piemēram, par naftu. Tas ir nonsenss. Cits nonsenss ir skaidrojums, ka runa ir par reliģiju karu.

Vai runa ir par varas nomaiņu Irākā? Jā, jo jau pirms vairākiem gadiem ASV Kongress nobalsoja, ka Sadama gāšana ir daļa no mūsu valsts politikas. Šādas nostādnes nav ANO Drošības Padomes rezolūcijā. Tajā ir iekļauts noteikts aicinājums atbruņot Irāku. Arī tas ir mūsu mērķis. Cits mūsu politikas mērķis ir rūpes par cilvēktiesību ievērošanu.

Vai visu šo mērķu uzskaite nozīmē, ka mēs mainām savas rīcības motīvus? Nē, gluži otrādi, ir tikai pilnīgi dabiski, ka mēs dažādos veidos skaidrojam savas darbības iemeslus. Un, patiesību sakot, mani sarūgtina tas, ka tā nerīkojas arī citi.

Kā jūs atbildētu uz apsūdzībām, ka ASV gatavojas izraisīt “reliģiju karu”?

Patiesība ir tāda, ka ASV savulaik palīdzēja musulmaņu valstij Kuveitai ar finanšu līdzekļiem un lielu militāro atbalstu, kā arī Kuveitas labā riskēja ar savu karavīru dzīvībām. ASV palīdzēja musulmaņu valstij Bosnijai un Afganistānai. Neviens saprātīgs cilvēks mūsu vēsturē nevar atrast neko citu kā vien toleranci. Tie, kas mēģina pierādīt kaut ko citu, nerīkojas godīgi. Tieši Sadams Huseins mēģina iegūt pasaules simpātijas, cenzdamies iztēlot savu pretestību pret atbruņošanos kā reliģiju karu.

Vai ar savaldīšanas politiku vien nepietiek?

Sankcijas nedod rezultātus. Preces nokļūst pāri robežām. Piemēram, tiek transportēti atkritumu konteineri. Protams, tajos var atrasties atkritumi vai kaut kas tamlīdzīgs. Taču viņi tajos transportē raķetes. Viņi būvē bezpilotu lidmašīnas. Kādiem mērķiem tās var izmantot? Protams, ar tām var izsēt minerālmēslus uz laukiem. Taču tās var izmantot arī izlūkošanas informācijas vākšanai. Vai arī izkaisīt bioloģiskos ieročus... Mums būs pilnīga skaidrība tikai tad, kad pret mums sāksies uzbrukums. Tikai tad mēs pilnīgi droši spēsim ikvienu pārliecināt.

Atgriežoties pie domas, ka mēs slikti reklamējam savus centienus - taču valstis viena pēc otras pievienojas tai valstu koalīcijai, kas ir gatava rīkoties. No kurienes tad būtu radusies astoņu, vai tagad jau desmit Eiropas valstu vadītāju vēstule? Kaut kas, acīmredzot, ir pārliecinājis šos valstu vadītājus...

Dānijā pēc Pauela runas ANO kara pretinieku skaits vienā mirklī nokritās no 40 līdz 30 procentiem ...

Jā, es arī uzskatu, ka Pauela runa bija lieliska.

Bet patiesībā man nešķiet, ka visā šajā lietā izšķirošā loma ir Amerikas varenībai. Es esmu bijis vēstnieks pie NATO un tur patiešām ir jūtama sabiedroto sadarbība. Mēs neesam valsts, kas baida citus, kas saka: jums ir jāizturas tā un tā ... Ja kāda valsts rīkosies savādāk nekā mēs - tā ir viņas pašas lieta, suverēnām valstīm uz to ir tiesības.

Kādi ir plāni Irākā pēc kara?

Irākai ir jāpaliek vienotai valstij, tai nedrīkst būt masu iznīcināšanas ieroču, tai ir jāizbeidz mēģinājumi destabilizēt kaimiņvalstis. Irākai ir jāatsakās no diktatūras un jāatgriežas uz tāda ceļa, kas vestu virzienā, kas labāk atbilstu valsts etniskajām un reliģiskajām grupām. Ko tas nozīmē? Es domāju, ka tam ir jābūt Irākas ceļam, tāpat kā Afganistāna ir atradusi savu afgāņu ceļu.

Irākieši atradīs paši savus risinājumus, bet starptautiskās koalīcijas spēki savāks no turienes masu iznīcināšanas ieročus un uzraudzīs, lai jaunā sistēma Irākā sāktu darboties. Šajā valstī ir izglītota sabiedrība, tai ir rūpniecība, tai ir nafta. Atšķirībā no Afganistānas tā ir bagāta valsts. Tur ir cilvēki, kas ir sagatavoti brīdim, kad Sadama vairs nebūs. Vislabākais risinājums valsts atbrīvošanai no viņa būtu tad, ja viņš kopā ar ģimeni un tuvākajiem līdzgaitniekiem emigrētu no tās. Ir valstis, kas viņu pieņemtu.

Vai ASV valdības nostāja, saskaņā ar kuru pret diktatūrām ir tiesības izmantot preventīvu triecienu, neveicina to, ka šīs noziedzīgās valstis arī sāks izmantot līdzīgas metodes? Un, ka pasaules drošības palielināšanas vietā jūsu piekoptā politika to tikai samazinās?

Noziedzīgajiem režīmiem nekad nav bijis nepieciešams iemesls, lai uzbruktu. Japāņiem pirms Pērlhārboras, Hitleram, arī Irākai, kas sākumā uzbruka Irānai, bet pēc tam Kuveitai ...

No otras puses - preventīvie triecieni ir tikpat veci kā pasaule. Ja kāda Rietumeiropas valsts ievērotu, ka tās kaimiņvalsts mobilizē savu karaspēku uzbrukumam, tad tā vēlētos apturēt to šīs kaimiņvalsts teritorijā, bet nevis uz savas, jau agresijai pakļautās zemes.

Prezidents Bušs teica: Sadama laiks ir beidzies. Es varu atkārtot tikai to pašu.

Pēc “Gazeta Wyborcza”