Par Baltijas un ASV saitēm

Nesen ASV prezidents Džordžs V. Bušs Vašingtonā pēc tikšanās ar Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu teica, ka viņš neaizmirsīs Latvijas atbalstu Irākas krīzes politikai. Viņas valsts esot devusi lielu ieguldījumu Viļņas grupas paziņojuma tapšanā, kurā šīs valstis pauž atbalstu amerikāņu kursam. Tie, kuri, piemēram, kā Francijas valdība, ne tikai Latvijas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu izturēšanos vērtē kā “nepiedienīgu”, to labprāt izskaidro ar sistemātisko amerikāņu lobiju darbu, kurā tiek ieguldītas lielas summas, un ar spiedienu, kādu rada gaidāmā iestāšanās NATO ratifikācija ASV Senātā.

Iemesli tam, ka baltieši nepārprotami ir nostājušies ASV pusē, tomēr ir daudzveidīgāki. Savu lomu tāpat spēlē vēsturiskā pieredze un ģeostratēģiskie apsvērumi, kā arī pateicības jūtas un lojalitāte pret nāciju, kas emigrantiem ir piedāvājusi jaunu dzimteni un nekad nav atzinusi padomju okupāciju. No tā ir izveidojies plašs kontaktu tīkls starp Ameriku un Baltijas nācijām. Šajos kontaktos sava nozīme ir arī naudai un uzaicinājumiem.

ASV Kongress fondam ir piešķīris vietu Vašingtonā un nesen atkal pārskaitījis 5 miljonus dolāru: tas ir desmit reizes vairāk, nekā ir Konrāda Adenauera fonda rīcībā, kurš Baltijā ir visaktīvākais no vāciešu politiskajiem fondiem. 1990. gadā, tātad vēl pirms Baltijas valstis atguva neatkarību no Padomju Savienības, dibinātais U.S. - Baltic Foundation atbalsta demokrātiskās un tirgus ekonomikas reformas. Fonds esot nodibinājis daudzas demokrātiskās institūcijas un tās finansējis, kā arī izglītojis “vairākus tūkstošus nākamo Baltijas vadītāju, galvenokārt ierēdņus un žurnālistus, uzaicinājis baltiešu politiķus uz Vašingtonu un palīdzējis sagatavot televīzijas raidījumus par Baltijas vēsturi un kultūru. Kad 1998. gadā prezidents Klintons kopā ar trīs Baltijas valstu prezidentiem parakstīja ASV un Baltijas valstu hartu, kas tām nolīdzināja ceļu uz NATO un izveidoja sadarbības fondu, ko apgādāja ar 15 miljoniem dolāru, šis fonds veica sagatavošanas darbu.

ASV-Baltijas fonds un tā direktors Džefs Nelsons cieši sastrādājas ar Brjūsu Džeksonu, kurš Baltijā, kā arī citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, nodarbojas ar finansiālo palīdzību un ir izveidojis ciešu kontaktu tīklu. Republikānim Džeksonam ir labi kontakti ar ASV valdību un viņš ir saistīts arī ar bruņojuma industrijas interesēm.

Amerika daudzu baltiešu apziņā identificējas ar atbrīvošanu no Padomju Savienības un skaidru, apņēmīgu izturēšanos, kas to atšķir no eiropiešu politikas, kas tiek uzskatīta par nenoteiktu un bailīgu. Šādi pārmetumi galvenokārt tiek izteikti Vācijai, kas, it īpaši kanclera Kola laikā, pārlieku rēķinājās ar Krievijas šķietamajām bailēm. Tas visskaidrāk esot bijis redzams ceļā uz iestāšanos NATO.

Pēc “Frankfurter Allgemeine Zeitung”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.