Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 20.marta sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””.

Likuma “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” 50.panta otrā daļa nosaka, ka zemessargu pirmdienesta, periodisko un citu ar Zemessardzes dienestu saistīto medicīnisko komisiju darbību nodrošina pašvaldību medicīnas iestādes par valsts līdzekļiem. Faktiski zemessargu kandidātu medicīniskās pārbaudes veic Militārā dienesta iesaukšanas centrā, bet zemessargu – Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārās medicīnas centrā. Pārbaudes tiek veiktas pēc vienotām prasībām un kritērijiem saskaņā ar Aizsardzības ministrijas Nolikumu par Latvijas Republikas NBS militārā dienestā iesaucamo, karavīru un zemessargu medicīnisko pārbaudi miera, ārkārtējā stāvokļa un vispārējās mobilizācijas gadījumos.

Atceļot novecojušo zemessargu medicīnisko pārbaužu reglamentāciju un pieņemot jauno normu, tiktu sakārtoti zemessargu medicīniskās aprūpes jautājumi. Realizējot likumprojektu, NBS un Zemessardzē kā NBS sastāvdaļā visas medicīniskās pārbaudes notiks vienā kārtībā atbilstoši vienotiem kritērijiem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Veselības ministrijā, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par vienkāršotu vīzu izsniegšanas un valsts robežas šķērsošanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem”.

Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, lai, sakārtojot visus ieceļošanas jautājumus atbilstoši Šengenas līguma prasībām, no vienas puses, uzsāktu vienādu noteikumu piemērošanu visiem ārvalstu pilsoņiem, kuriem ieceļošanai Eiropas Savienībā ir nepieciešama ieceļošanas vīza, bet, no otras puses, saglabātu un stiprinātu pastāvošās ģimeniskās, kultūras un cilvēciskās saites abpus Latvijas un Krievijas robežai.

Pēc līguma stāšanās spēkā Latvijas Republikai attiecībā pret Krievijas Federācijas pierobežas iedzīvotājiem būs jāpiemēro tādi paši ieceļošanas noteikumi kā attiecībā pret visiem pārējiem ārvalstniekiem, kuriem nepieciešamas ieceļošanas vīzas. Tomēr Krievijas pierobežas iedzīvotājiem tiks noteikta virkne atvieglojumu vīzu saņemšanā, no kuriem galvenais ir tas, ka pašvaldību apstiprinātajos sarakstos iekļautajām personām vīzas tiks izsniegtas bez prasības uzrādīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprinātu ielūgumu un bez maksas. Analogus atvieglojumus Krievijas Federācijas vīzu saņemšanai baudīs arī Latvijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāji.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valstu saraksts, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešama derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt bezvīzu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā to valstu pilsoņiem, kas iekļauti valstu sarakstā, kuru pilsoņiem nav nepieciešama vīza Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai.

Latvijas Republika šobrīd atrodas sarunu procesā ar valstīm, kas iekļautas to valstu sarakstā, kuru pilsoņiem nav nepieciešama vīza Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai, lai līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā noslēgtu divpusējus bezvīzu līgumus. No atsevišķām valstīm (Austrālijas Savienības, Jaunzēlandes, Kanādas) saņemta informācija, ka jautājums par bezvīzu režīma attiecināšanu uz Latvijas pilsoņiem varēs tikt izskatīts tikai pēc tam, kad Latvijas Republika būs noteikusi vienpusēju bezvīzu ieceļošanas kārtību to pilsoņiem.

Likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” zaudēs spēku 2003. gada 1. maijā. Noteikumu projekts paredz, ka bezvīzu ieceļošanas kārtība Austrālijas Savienības, Jaunzēlandes un Kanādas pilsoņiem tiks noteikta, balstoties uz Imigrācijas likumu. Šī kārtība papildus minētajam tiks attiecināta uz Nikaragvas pilsoņiem, jo Nikaragva bezvīzu ieceļošanas kārtību Latvijas pilsoņiem jau noteikusi vienpusēji.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem”.

Saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju Finanšu ministrijai uzdots izstrādāt noteikumu projektu Darba likuma 62.panta sestajā daļā Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildes nodrošināšanai. Projekts paredz noteikt pamatmetodiku intelektuālā darba novērtēšanai un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanai darbiniekiem no valsts budžeta finansējamās institūcijās (budžeta iestādēs, izņemot valsts pārvaldes iestādēs, no budžeta finansētajos uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās), kā arī attiecībā uz uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām paredz, ka, ja intelektuālā darba specifikas dēļ tā novērtēšanai un kvalifikācijas kategoriju noteikšanai pamatmetodiku nav iespējams lietot pilnībā, uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vadītājs var izstrādāt atbilstošu intelektuālā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas metodiku, kuru apstiprina nozares ministrs.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ģenerālprokuratūrā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā; saskaņojumi jāsniedz līdz 28.martam.

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums”.

Lai nodrošinātu Sporta likuma prasību izpildi, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums”, kas paredz Latvijas Nacionālās sporta padomes priekšsēdētāja nozīmēšanas kārtību un tā kompetenci, padomes darba kārtību un lēmumu pieņemšanas kārtību. Projekts paredz, ka tiks saglabāta līdzšinējā padomes darbības materiāltehniskā nodrošinājuma kārtība un to veiks Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde tai paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Aizsardzības ministrijā, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Koncepcija par valsts aģentūras “Valsts valodas aģentūra” izveidošanu”.

Koncepcija par valsts aģentūras “Valsts valodas aģentūra” izveidošanu” ir izstrādāta kā dokuments politikas sagatavošanai par nepieciešamo rīcību valsts valodas politikas izstrādes un īstenošanas jomā. Koncepcijā apskatīts jautājums par valsts valodas politikas izstrādes un īstenošanas institucionālo nodrošinājumu, un tā iesniegta Valsts sekretāru sapulcē pirms ar valsts aģentūras “Valsts valodas aģentūra” izveidi saistīto normatīvo aktu projektu izstrādes.

Koncepcijā norādīts, kādas institūcijas pašlaik ir iesaistītas valodas politikas izstrādē un īstenošanā, kuras ministrijas varētu būt atbildīgas par valodas politikas izstrādi, kādas institūcijas būs iesaistītas valodas politikas īstenošanā (uzrādot konkrētu funkciju sadalījumu).

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 7.aprīlim.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par darba grupu Pašvaldību likumprojekta sagatavošanai”.

Rīkojuma projekts sagatavots, lai izveidotu darba grupu Pašvaldību likumprojekta izstrādei, kurā tiktu precīzi norādītas pašvaldību funkcijas, uzdevumi, tiesības, pienākumi un atbildība, kā arī pašvaldību amatpersonu kompetence un citi jautājumi, kas saistīti ar pašvaldību darba organizācijas uzlabošanu.

Projektā par darba grupas vadītāju ierosināts apstiprināt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru. Darba grupā ierosināts iekļaut pilnvarotus pārstāvjus no Tieslietu, Finanšu, Iekšlietu, Labklājības, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī pieaicināt pārstāvjus no Latvijas Republikas Saeimas un Latvijas Pašvaldību savienības. Aktuālu jautājumu risināšanai darba grupas vadītājs var izveidot darba apakšgrupas un darba grupā iesaistīt attiecīgus speciālistus un ekspertus.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Kultūras ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nevalstisko organizāciju centrā.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja minimālo apdrošināšanas summu un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību”.

Noteikuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Elektronisko dokumentu likumu, kurš pieņemts Saeimā 2002.gada 31.oktobrī.

Projekts noteiks uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja minimālo apdrošināšanas summu un kārtību, kādā aprēķināma apdrošināšanas atlīdzība par uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītos zaudējumus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Valsts labības ražošanas un patēriņa 2003.gada bilanci”.

Saskaņā ar likumu “Par Latvijas labības tirgu un Valsts labības rezervi” sagatavota valsts labības ražošanas un patēriņa bilance 2002./2003. lauksaimniecības gadam. Bilancē ir izskatīta labības kustība laikā no 2002.gada 1.augusta līdz 2003.gada 1.augustam. Bilances sastādīšanā izmantota LR Centrālās statistikas pārvaldes informācija par 2002.gada graudaugu kopražu pa kultūrām, Zemkopības ministrijas 2003.gada graudaugu kopražas prognoze, 2003.gada sējai nepieciešamo sēklas materiāla apjomu un lopbarības patēriņa (tai skaitā saimniecībās) prognoze līdz 2003.gada ražai.

Graudu atlikumi pārstrādes uzņēmumos, nepieciešamais graudu apjoms pārtikai un dzērienu ražošanai, lopbarības ražošanai pārstrādes uzņēmumos noteikts, izmantojot informāciju, kura iegūta, apkopojot ikmēneša datus par graudu atlikumiem un graudu patēriņu, sākot ar 1994.gadu.

Ņemot vērā graudu atlikumus uzņēmumos uz 2002.gada 1.augustu — 73,5 tūkst. t (ieskaitot valsts intervences krājumus), 2002.gada kopražu — 1028,5 tūkst. t, prognozējamo gada graudu patēriņu 774,3 tūkst. t, veikto graudu importu un eksportu laikā no 2002.gada 1.augusta līdz 2003.gada 1.februārim, var paredzēt kopējo labības atlikumu valstī uz 2003.gada 1.augustu — 251,6 tūkst. t, tai skaitā 137,6 tūkst. t kviešu, un kukurūzas deficītu — 9,4 tūkst. t. Tas liecina, ka paredzams graudu eksports arī turpmākajos mēnešos, kā arī kukurūzas imports.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ekonomikas ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 27.martam.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas  departamenta vadītāja vietnieks