Konvencija par starptautisko jūras resursu izpētes padomi

Preambula

Valstu valdības, kuras ir šīs konvencijas puses,

jau iepriekš ir piedalījušās Starptautiskās jūras resursu izpētes padomes darbā, kura tika dibināta 1902.gadā Kopenhāgenā saskaņā ar 1899.gadā Stokholmā un 1901.gadā Kristiānijā notikušo konferenci un kurai uzticēja pienākumu veikt jūras resursu starptautisko izpēti,

vēloties nodrošināt augstākminēto padomi ar jaunu konstitūciju tās programmas realizācijas veicināšanai,

ir vienojušās par turpmāko:

1.pants

Starptautiskās jūras resursu izpētes padomes, kas tālāk tekstā tiek dēvēta par “Padomi”, pienākums būs:

(a) veicināt un stimulēt jūras pētniecību un zinātniskos pētījumus, jo īpaši tās dzīvos resursus;

(b) izstrādāt šim nolūkam nepieciešamās programmas un organizēt, vienojoties ar konvencijas pusēm, tādus zinātniskos pētījumus un pētniecību, kāda izrādīsies nepieciešama;

(c) publicēt vai kā citādi izplatīt tās pārziņā veikto zinātnisko pētījumu un pētniecības rezultātus vai arī veicināt to publicēšanu.

2.pants

Padomes interešu joma ir Atlantijas okeāns, galvenokārt Ziemeļatlantija un piegulošās jūras.

3.pants

(1) Padome tiek uzturēta saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.

(2) Padomes mītne ir Kopenhāgenā.

4.pants

Padome meklē iespēju nodibināt un uzturēt darba vienošanās ar citām starptautiskām organizācijām, kurām varētu būt līdzīgi mērķi, un sadarboties, ciktāl tas ir iespējams, ar tām, jo īpaši nepieciešamās zinātniskās informācijas sniegšanā.

5.pants

Konvencijas puses apņemas sniegt padomei informāciju, kura tiks izmantota konvencijas mērķiem, kuras izplatīšana ir pieļaujama un kura sniedz iespējamo palīdzību Padomes koordinēto pētniecības programmu realizācijā.

6.pants

(1) Katru konvencijas pusi Padomē pārstāv ne vairāk kā divi delegāti.

(2) Delegātu, kurš nepiedalās padomes sanāksmē, var aizstāt ar aizvietotāju, kuram tad šajā sanāksmē ir visas delegāta pilnvaras.

(3) Katra konvencijas puse var pēc saviem ieskatiem iecelt ekspertus un konsultantus, kuri palīdz Padomes darbā.

7.pants

(1) Padome tiekas savās kārtējās sanāksmēs vienu reizi gadā. Šī sanāksme notiek Kopenhāgenā, ja vien Padome nepieņem citu lēmumu.

(2) Padomes ārkārtējās sanāksmes var sasaukt birojs tā noteiktajā laikā un vietā, un tādas sanāksmes tiek sasauktas, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa konvencijas pušu.

8.pants

(1) Katrai konvencijas pusei padomē pieder viena balss.

(2) Padomes lēmumi, izņemot gadījumus, kad šajā konvencijā ir kā citādi paredzēts, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, balsojot par vai pret. Ja balsis sadalās vienādās daļās jebkurā jautājumā, kura izlemšanai ir nepieciešams balsu vairākums, tad lēmums tiek uzskatīts par noraidītu.

9.pants

(1) Pakļaujoties konvencijas noteikumiem, Padome izstrādā savas procesuālās normas, kuras pieņem ar divu trešdaļu konvencijas pušu balsu vairākumu.

(2) Angļu un franču valoda ir Padomes darba valoda.

10.pants

(1) Padome no saviem delegātiem ievēlē priekšsēdētāju, pirmo priekšsēdētāja vietnieku un vēl 5 priekšsēdētāja vietniekus. Šo pēdējo skaitu var palielināt, Padomei pieņemot lēmumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

(2) Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki stājas amatā pirmajā novembra dienā, kas seko tūlīt pēc viņu ievēlēšanas, uz triju gadu pilnvaru termiņu. Viņus var ievēlēt atkārtoti saskaņā ar procesuālajām normām.

(3) Stājoties priekšsēdētāja amatā, puses pārstāvis nevar būt delegāts.

11.pants

(1) Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki kopā veido Padomes biroju.

(2) Birojs ir Padomes izpildkomiteja, kas realizē Padomes pieņemtos lēmumus, sagatavo tās darba kārtību un atklāj sanāksmes. Birojs sagatavo arī budžetu, investē rezerves fondus, pilda Padomes uzticētos uzdevumus un sniedz pārskatu Padomei par savām darbībām.

12.pants

Tiek izveidota Konsultatīvā komiteja, Finanšu komiteja un citas komitejas, kādas pēc Padomes ieskatiem ir nepieciešamas tās funkciju veikšanai saskaņā ar tai procesuālajās normās uzliktajiem pienākumiem.

13.pants

(1) Padome saskaņā ar saviem nosacījumiem ieceļ ģenerālsekretāru tās noteikto pienākumu veikšanai.

(2) Atbilstoši jebkuriem vispārējiem Padomes norādījumiem birojs piesaista personālu, kāds var būt nepieciešams Padomes darbībai un tās noteikto pienākumu veikšanai.

14.pants

(1) Katra konvencijas puse sedz tās iecelto delegātu, ekspertu un konsultantu radītās izmaksas, izņemot gadījumus, kad Padome nosaka kā citādi.

(2) Padome apstiprina ierosināto Padomes izdevumu gada budžetu.

(3) Pirmajā un otrajā finanšu gadā pēc konvencijas spēkā stāšanās saskaņā ar konvencijas 16.pantu konvencijas puses iemaksā Padomes izdevumu segšanai tādas summas, kādas tās ir attiecīgi iemaksājušas vai apņēmušās iemaksāt gadā pirms konvencijas stāšanās spēkā.

(4) Par trešo un nākamajiem finanšu gadiem konvencijas puses iemaksā summas, kuras tiek aprēķinātas saskaņā ar Padomes sagatavoto un konvencijas puses apstiprināto shēmu. Padome šo shēmu ar visu konvencijas pušu piekrišanu var mainīt.

(5) Valdība, kura pievienojas šai konvencijai, iemaksā Padomes izdevumu segšanai tādas summas, par kurām Padome ar attiecīgo valdību varētu būt vienojusies par katru finanšu gadu, līdz 4.punktā minētā shēma nosaka šīs valdības iemaksas.

(6) Konvencijas pusei, kura nav nokārtojusi savas iemaksas divu secīgu gadu laikā, tiek liegtas tiesības saskaņā ar konvenciju, līdz tā izpilda savas finanšu saistības.

15.pants

(1) Padomei ir tādas juridiskas tiesības konvencijas pušu teritorijās, par kādām Padome ar attiecīgo konvencijas puses valdību ir vienojusies.

(2) Padomei, delegātiem, ekspertiem, ģenerālsekretāram un citām amatpersonām ir tādas viņu funkciju veikšanai nepieciešamās privilēģijas un imunitāte konvencijas pušu teritorijās, par kādām Padome ar attiecīgo konvencijas puses valdību ir vienojusies.

16.pants

(1) Konvencija ir pieejama parakstīšanai līdz 1964.gada 31.decembrim to valdību vārdā, kuras piedalās Padomes darbā.

(2) Valdībām, kuras paraksta konvenciju, tā ir jāratificē vai jāapstiprina saskaņā ar šo valstu konstitucionālo kārtību. Ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumenti tiek iesniegti Dānijas valdībai, kura darbosies kā valdība glabātāja.

(3) Šī konvencija stājas spēkā 22.jūlijā nākamajā gadā pēc tam, kad visas valstis, kuras paraksta konvenciju, būs iesniegušas ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumentus. Tomēr, ja 1968.gada 1.janvārī visas konvencijas puses nebūs ratificējušas šo konvenciju, bet ne mazāk kā divas trešdaļas parakstošo valdību būs iesniegušas ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumentus, tad parakstījušās valdības savā starpā var vienoties ar speciālu protokolu par datumu, kurā konvencija stājas spēkā, un par citiem ar konvenciju saistītiem jautājumiem; tādā gadījumā šī konvencija attiecībā uz jebkuru citu parakstošo valdību, kura to ratificē vai apstiprina vēlāk, stājas spēkā tās ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumenta iesniegšanas datumā.

(4) Pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā saskaņā ar šī panta 3.punktu jebkuras valsts valdība var iesniegt pievienošanās pieteikumu, adresējot rakstisku pieteikumu Dānijas valdībai. Tās valsts valdībai, kura vēlas pievienoties, ir atļauts iesniegt pievienošanās dokumentu pēc tam, kad Dānijas valdība saņem paziņojumu, kad to apstiprina divas trešdaļas to valstu valdību, kuras jau iesniegušas savus ratifikācijas, apstiprinājuma vai pievienošanās dokumentus. Jebkurai valdībai, kura ir pievienojusies, šī konvencija stājas spēkā tajā datumā, kad šī valsts iesniedz savu pievienošanās dokumentu.

17.pants

Jebkurā laikā pēc diviem gadiem, sākot ar šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu, jebkura konvencijas puse var denonsēt konvenciju, nosūtot rakstisku paziņojumu Dānijas valdībai. Jebkurš šāds paziņojums stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tā saņemšanas datuma.

18.pants

Kad šī konvencija stājas spēkā, valdība glabātāja to reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā saskaņā ar tās Hartas 102.pantu.

Nobeiguma pants

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Kopenhāgenā 1964.gada 12.septembrī angļu un franču valodā, abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek glabāts Dānijas valdības arhīvā, kura nosūta apliecinātas konvencijas kopijas visām parakstošām un pievienojušamies valdībām.