Par eiropiešu centieniem pēc vienotības

Eiropas Savienības paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens:

ASV nupat ir uzbrukušas Irākai, Eiropas Savienība savos uzskatos par šo karu ir sašķelta. Ko jūs domājat par to, ka nākamās ES dalībvalstis tomēr vairāk atbalsta ASV un pat ir piedāvājušas savu militāro atbalstu šai operācijai?

Tas nav nekāds pārsteigums. Tas jau bija zināms, un kopš Viļņas deklarācijas varēja gaidīt, ka kaut kas tāds notiks. Es domāju, ka nevar gaidīt, lai kandidātvalstis ieņemtu Eiropas politisko līniju, vēl jo vairāk, ja šādas vienotas līnijas nemaz nav.

Šī starptautiskā krīze ir izgaismojusi savstarpējas aizdomas un neizpratni, kas ir pastāvējusi dažu pašreizējo ES dalībvalstu attieksmē pret jaunajām dalībvalstīm. Francija un Vācija tās uzskata par nelojālām, savukārt kandidātvalstis domā, ka Francija un Vācija nosaka visas ES politiku. Vai šādi uzskati neapdraud ES paplašināšanu?

Situāciju nevajadzētu pārlieku dramatizēt. Visiem ir labi zināms, ka pēc Briseles sammita pirms dažām nedēļām Francijas prezidents Žaks Širaks veltīja kandidātvalstīm vairākas kritiskas piezīmes. Tomēr ir skaidrs, ka Eiropas Savienībā neviens netaisās aizkavēt ES paplašināšanu. Šajā ziņā nekādu izmaiņu nav.

Jāatceras, ka jaunās dalībvalstis vienmēr ir bijušas ciešās attiecībās ar Savienotajām Valstīm. Tā tas ir vēsturiski izveidojies. Kandidātvalstu iedzīvotāji atceras ASV atbalstu viņu cīņā par neatkarību. Nedomāju, ka kandidātvalstis vajadzētu kritizēt, ja tagad tās solidarizējas ar valsti, kas tām ir palīdzējusi. Man nekad nav bijusi sajūta un domāju, ka Eiropas Savienībā tā arī neviens nedomā, ka labi eiropieši ir tikai tie, kas ir pret ASV. Tā domāt būtu liela muļķība. Es arī nedomāju, ka kādam jāizdara izvēle starp ASV un Eiropu. Mums visiem Eiropā ir svarīgi, lai Eiropas Savienība ar ASV būtu konstruktīvās un draudzīgās attiecībās.

Problēmas pamatā tomēr ir kaut kas cits. Daži vaicā, vai desmit jaunu valstu ienākšana ES kaut kādā veidā netraucēs veidot Eiropas kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Noteikti ne un jo sevišķi, ja skatījums uz lietām visām valstīm ir līdzīgs. Ir skaidrs, ka pašlaik šī reģiona valstis, sākot no Baltijas līdz pat Melnajai jūrai, savā politikā jūtas spiestas lavierēt starp ASV un Eiropu. Šo problēmu var atrisināt tikai un vienīgi tad, ja Eiropā būs vienota ārpolitika un tā runās vienā balsī. Pašlaik tieši par šo problēmu tiek domāts Eiropas Konventā, un šīm diskusijām ir plašs atbalsts. Es domāju, ka šo problēmu izdosies atrisināt. Jaunās dalībvalstis vienmēr ir atbalstījušas ES kopējās pozīcijas ārpolitikā, ja vien tādas ir izdevies panākt. Ja ES nespēj par šādu pozīciju vienoties, kādēļ lai to darītu citi?

Par pievienošanās līguma ratifikāciju ES dalībvalstīs jūs esat drošs?

Jā, pilnībā. Nekas neliecina, ka kaut kas varētu to aizkavēt.

Sabiedrības pārliecināšana par ES paplašināšanas nozīmīgumu gan vecajās, gan jaunajās Eiropas valstīs ir izrādījies grūtāks uzdevums, nekā varēja iedomāties. Kandidātvalstīs šogad notiek referendumi.

Par referendumiem runājot, esmu optimists. Malta bija vissarežģītākais gadījums, un tajā arī notika pirmais referendums ar pozitīvu iznākumu. Šonedēļ balsos Slovēnija. Šajā valstī atbalsts Eiropas Savienībai ir augsts. Latvija nāks pati pēdējā. Domāju, ka Latvijas iedzīvotāji ne tikai ņems vērā uzņemšanas sarunu iznākumu, bet arī situāciju, kāda būs septembrī. Un tad jau arī būs zināms, cik valstīs balsojums būs bijis pozitīvs. Mana prognoze - visās! Nedomāju, ka latvieši balsos pret, ja pārējās deviņas valstis būs nobalsojušas par. Pēdējās aptaujas, ja nemaldos, pat liecina par nelielu atbalsta pieaugumu ES, un esmu pārliecināts, ka šī tendence turpināsies. Es arī neticu, ka pašreizējā krīze kaut kā varētu ietekmēt referendumus. Tieši pretēji, starptautisko krīžu laikā cilvēkiem ir izjūta, ka Eiropai ir jākļūst stiprākai.

Eiropas Komisija ir izsūtījusi kandidātvalstīm pirmās brīdinājuma vēstules par uzņemšanas sarunās dotajiem un tagad aizmirstajiem solījumiem. Latvija tika kritizēta piecās jomās, kas ir otrais sliktākais rādītājs aiz Polijas. Ar cik piezīmēm kandidātvalstij draud negatīvs Eiropas Komisijas ziņojums gada beigās?

Nepārspīlēsim situāciju! Ja saskaita visus tos solījumus, kas jau ir izpildīti, var teikt, ka ar Poliju un Latviju joprojām viss ir kārtībā. Tiesa, dažās jomās ir notikusi aizkavēšanās un, iespējams, tam ir tikai tehniski iemesli. Neuzskatu tās par politiskām problēmām, tāpēc arī neesmu ar tām vērsies pie Latvijas valdības. Manuprāt, šie trūkumi ir novēršami, un paredzu, ka nākamie ziņojumi jau uzrādīs progresu šajās jomās.

“DIENA”; pēc K. Plamšes intervijas “Labi eiropieši nav tikai tie, kas ir pret ASV”