Par cerīgu ekonomikas gada sākumu
Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati ļauj secināt, ka 2003. gads Latvijas ekonomikā sācies veiksmīgi. Janvārī ievērojami pieaugusi rūpniecības produkcijas izlaide, mazumtirdzniecības apgrozījums un ārējās tirdzniecības apjoms.
Rūpniecības produkcijas izlaide, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem 2003. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, pieaugusi par 6,7%. Tajā skaitā ražošanas apjomu pieaugums vērojams ieguves rūpniecībā - par 22,6%, apstrādes rūpniecībā - par 6,1% un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 6,1%.
No Latvijas kopējās tautsaimnieciskās attīstības viedokļa svarīgākā ir apstrādes rūpniecība. Pieaugums vērojams gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs.
Vislielākajā Latvijas rūpniecības nozarē - pārtikas rūpniecībā, kas veido aptuveni vienu trešdaļu no visas Latvijas apstrādes rūpniecības, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, 2003. gada janvārī ražošanas apjomi pieauguši par 7%. Otrā lielākajā rūpniecības nozarē - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 14,8%, savukārt otrā lielākajā eksporta nozarē - tekstilizstrādājumu ražošanā - apjomi pieauguši par 11,8%. Rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums vērojams arī apģērbu ražošanas nozarē - par 19,6%; elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā - par 19%; izdevējdarbības, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē - par 16,6%; gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 8,6%; mēbeļu ražošanā - par 8,6%; celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 3,6%. No nozarēm, kuras būtiski ietekmē kopējos rūpniecības ražošanas apjomu rādītājus, produkcijas izlaide janvārī samazinājusies nemetālisko minerālu izstrādājumu (keramikas, cementa, betona u. c. izstrādājumi) ražošanā - par 7,2%; ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā - par 5,2%.
Mazumtirdzniecības apjomi aug visstraujāk Latvijas iekšzemes kopproduktā vislielāko īpatsvaru (gandrīz 20%) veido tirdzniecība. Salīdzinot ar 2002. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada janvārī pieaudzis par 14% (salīdzināmās cenās). Pieaugums vērojams pilnīgi visās tirdzniecības vietu grupās, izņemot tirdzniecību ārpus veikaliem (tirgos). 2003. gada janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums, ieskaitot automobiļu, to detaļu un piederumu vairumtirdzniecību (faktiskajās cenās), bija 192 miljoni latu. Janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri visai ievērojami pieaudzis ārējās tirdzniecības apjoms. Eksporta kopapjoms pieauga par 12,4%, un šā gada janvārī tā vērtība bija 112,8 miljoni latu. Savukārt importa kopapjoms palielinājās par 15,1%, sasniedzot 188,5 miljonu latu vērtību. Kā ierasts, palielinājusies arī starpība starp eksporta un importa kopvērtību.
2003. gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri minerālo produktu (energoresursu) ievedums ir pieaudzis par 10,9 miljoniem latu jeb par 65,5%. 2003. gada janvārī nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā tradicionāli ieņēma koksne un tās izstrādājumi - 32,3% no eksporta kopvērtības.
Importā nozīmīgākā vieta 2003. gada janvārī bija mašīnām un mehānismiem, elektriskajām iekārtām, minerālajiem produktiem, transporta līdzekļiem, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijai, metāliem un to izstrādājumiem.
Tradicionāli lielākā Latvijas ārējās tirdzniecības partnere ir Vācija (19,9% no visas eksporta kopvērtības un 13,9% no importa kopvērtības). Iepriecinoši, ka eksports uz šo valsti audzis ievērojami straujāk (par 22,7%) nekā imports (par 3,7%). Visvairāk eksports pieaudzis uz Dāniju - par 40,0%, bet imports no Krievijas - par 50,5%. Krievija apsteigusi Lietuvu un kļuvusi par otru lielāko Latvijas importa partnervalsti.
“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”; pēc B. Latkovska raksta “Gads Latvijas ekonomikā iesācies cerīgi”
Pēc “LV” redakcijas apkopotā