Latvijas un Vācijas draudzība ir un būs cieša

Valsts vizīte Vācijā “LV” speciālkorespondenta Jāņa Ūdra skatījumā

Tūlīt pēc atgriešanās no Vācijas lidostā “Rīga” notika Valsts prezidentes preses konference, kuras ievadā tiešā pieslēgumā televīzijai Vaira Vīķe-Freiberga sniedza savu paziņojumu sabiedrībai par Irākas atbruņošanas akciju (Valsts prezidentes paziņojumu skat. “LV” Nr. 45, 21.03.03.). Pēc paziņojuma Valsts prezidente atbildēja uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu.

— Vai straujā notikumu attīstība Irākā iespaidoja valsts vizītes norisi vai gaisotni Vācijā?

V. Vīķe-Freiberga: — Mēs varam tikai priecāties par to, ka, neraugoties uz saspringto starptautisko situāciju, mūsu valsts vizīte vispār notika. Jo, tikko beidzās mana tikšanās ar federālo kancleru Šrēderu, viņš atsauca visas savas paredzētās tikšanās, lai varētu ķerties pie jautājumiem, kas viņam bija jāpārspriež Irākas krīzes sakarā. Mūsu vizīte noritēja pilnībā tā, kā bija paredzēts. Mēs izpildījām savu programmu, un tika sasniegts ļoti būtisks un svarīgs mērķis. Proti, mēs no pašām augstākajām Vācijas amatpersonām ieguvām apstiprinājumu tam, ka mūsu acīmredzamās domstarpības attiecībā uz Irākas krīzes risinājumu nebūs par šķērsli turpmākām draudzīgām Latvijas un Vācijas attiecībām. Ka šīm atšķirībām nebūs nekāda iespaida uz Eiropas paplašināšanās procesu, ko Vācija līdz šim ir atbalstījusi un kurā Vācija līdz šim ir atbalstījusi Latvijas kļūšanu par ES dalībvalsti. Šī attieksme paliek nemainīga — Vācija turpina savu draudzīgo atbalstu Latvijai. Visās vietās, kur vien tikāmies ar augstām Vācijas amatpersonām, mums prasīja: ko vēl mēs varētu darīt? Kādus projektus vēl mēs varētu uzsākt, lai turpinātu intensificēt mūsu starpvalstu attiecības, vai tas būtu saimnieciskās sadarbības jomā, vai arī kultūras, zinātnes, pētniecības un citos laukos. Šī attieksme ir ļoti svarīga.

To pašu mēs dzirdējām arī par NATO paplašināšanos. Kaut šajā gadījumā tieši jautājumā par drošību mums ir acīmredzami citāda interpretācija.

Bet Vācija to neuzskata par nedraudzīgu žestu, kas būtu vērsts pret Vāciju. Viņi saprot, ka mēs esam nonākuši pie lēmuma, kas balstās mūsu apsvērumos, mūsu valstiskajās interesēs. Vācija pie savas pozīcijas nonākusi, vadoties pēc viņu vēsturiskās situācijas un pieredzes, pēc viņu iekšpolitiskajiem apsvērumiem un citāda situācijas izvērtējuma. Vācija izprot to, ka mums ir citāds viedoklis. Es esmu paudusi, ka Latvija izprot Vācijas viedokli un arī viņu argumentāciju. Mūsu argumentācija vienkārši atšķiras. Bet mēs šīs valsts vizītes laikā arī konstatējām, ka, izņemot šo vienu jautājumu, visur citur mūsu domas sakrīt. Mūsu mērķi ir vienādi. Mums, latviešiem un vāciešiem, ir kopīgs mērķis par vienotu Eiropu, kurā dzīvot mierā un saticībā. Kurā mēs kā Baltijas jūras reģiona valstis vēlamies redzēt arvien ciešāku sadarbību gan saimnieciskajos, gan kultūras un cilvēku kontaktos. Tas tātad ir šīs vizītes nopietns sasniegums. Jo līdz ar to tiek kliedētas jebkuras bažas un šaubas, ka Irākas notikumi varētu iespaidot mūsu attiecības ar Eiropas Savienības (ES) valstīm un it sevišķi ar valsti, kam ir tik svarīga loma ES kontekstā.

Haralds Ringstorfs, Mēklenburgas–Priekšpomerānijas Ministru prezidents

— Ministru prezidenta kungs, ko Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte nozīmē Mēklenburgas-Priekšpomerānijas un visas Vācijas attiecībās ar Latviju?

— Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīte ir nozīmīga visai mūsu valstij. Mēs to vērtējam kā apliecinājumu mūsu valstu ļoti labajām attiecībām un arī kā ķīlu labām attiecībām nākotnē. Protams, īpaši nozīmīga šī vizīte ir Vācijas austrumu reģioniem un vispirms jau mūsu Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajai zemei, kurā Latvijas prezidente ieradusies. Savas vizītes laikā Latvijā 2001. gadā man jau bija ļoti zīmīga saruna ar jūsu prezidenti, un viņa uzsvēra, ka Latvijai ir divas ļoti nozīmīgas vēlēšanās: iestāties NATO un iestāties Eiropas Savienībā (ES). Tagad abi šie jūsu mērķi ir ļoti tuvu piepildījumam. Pērnā gada nogalē Latvija NATO un ES valstu vadītāju Prāgas un Kopenhāgenas apspriedēs saņēma uzaicinājumus iestāties šajās organizācijās. Jūsu prezidente mums šīs vizītes laikā pastāstīja, ka Latvija jau ir ļoti tuvu sava mērķa piepildījumam. Tas ir tiešām labs simptoms. Tas nozīmē, ka pēc ES paplašināšanas visas valstis ap Baltijas jūru, izņemot vienīgi Krieviju, būs ES dalībvalstis. Mūsu draudzīgajām attiecībām un sadarbībai pavērsies vēl nebijušas, ārkārtīgi plašas iespējas. Taču jāatceras, ka kopīgā Baltijas jūra mūs ne tikai vieno un paver jaunas sadarbības iespējas. Jūra arī uzliek jaunus pienākumus. Ļoti aktuāls jautājums ir kuģu, īpaši lielo tankkuģu, drošība, kas nākotnē varētu radīt jaunas problēmas. Tāpēc mēs vēlamies panākt, lai pilnībā tiktu aizliegta ekoloģiski nedrošu tankkuģu pārvietošanās Baltijas jūrā.

— Kā, jūsuprāt, Latvijas un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionālo sadarbību iespaidos Latvijas iestāšanās ES? Tad taču Latvijai būs daudz vairāk sadarbības partneru nekā pašlaik?

— Esmu pārliecināts, ka Latvijas iestāšanās ES arī mums pavērs vēl daudz plašākas sadarbības iespējas. Būtisks priekšnoteikums tam ir mūsu pašreizējā ļoti ciešā sadarbība. Vispirms es gribētu atzīmēt mūsu labās attiecības kultūrā un zinātnē. Vispirms es uzsvērtu sadarbību starp Latvijas un Rostokas universitātēm, kam ir īpaši ilga vēsture. Ļoti nozīmīga ir arī labā sadarbība starp Greifsvaldes universitāti un Latvijas augstskolām. Par īpašu mūsu sadarbības simbolu es uzskatu faktu, ka Greifsvaldes universitātē sekmīgi darbojas Baltistikas institūts. Ļoti nozīmīgs ir jūsu prezidentes Greifsvaldes apmeklējums un saruna ar šī institūta darbiniekiem. Tā ir patiesi laba ķīla mūsu valsts un arī Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālās zemes aizvien ciešākām attiecībām ar Latviju.

Andrejs Pildegovičs, Valsts prezidentes ārlietu padomnieks, delegācijas loceklis

— Šī bija garākā un laikam arī vissaspringtākā valsts vizīte kopš Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras sākuma, jo vizītes laiks sakrita ar ASV militārās operācijas sākumu Irākā?

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka ir izpildīti visi svarīgākie vizītes uzdevumi. Šī bija pati pirmā vizīte mūsu starpvalstu attiecību vēsturē ar visiem valsts vizītes atribūtiem, simboliku un sarunām visaugstākajā līmenī. Pats fakts, ka vizīte notika tieši šajā laikā, ir apliecinājums, ka mūsu starpvalstu attiecības ieiet jaunā kvalitātē. Ka abas valstis jau tuvākajā laikā kļūs arī sabiedrotās NATO un ES. Mēs esam gandarīti, ka sakrita abu pušu viedoklis par to, ka mūsu starpvalstu attiecības ir brīnišķīgas un ka gan Latvijas, gan Vācijas valdība pievērš tām pastiprinātu uzmanību. Runājot par ES, mūs iepriecināja gan Vācijas federālā prezidenta, gan federālā kanclera gan diplomātiskajās sarunās, gan arī publiski paustā atziņa, ka, Vācijas skatījumā, ES paplašināšanās temps nav grozāms. Vācija uzskata, ka 2004. gada maijā Latvijai, tāpat kā pārējām kandidātvalstīm, jākļūst par pilntiesīgām ES un NATO dalībvalstīm. Vācijas puse arī uzsvēra, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis pieder pie jaunās ES kodola. Vācijas politiķi apliecināja, ka vēlas redzēt ES kā līdztiesīgu valstu apvienību, kurā nebūs dalījuma starp vecajām un jaunajām, lielajām un mazajām, pārtikušākajām un nabadzīgākajām dalībvalstīm. Šis ir ļoti svarīgs paziņojums, kas izskanēja arī preses konferencē, un mēs to tulkojam kā Vācijas valdības un politiķu apņemšanos sekmēt ES paplašināšanos. Vācijas federālais prezidents arī uzvēra, ka Vācija būs starp pirmajām ES dalībvalstīm, kas ratificēs iestāšanās līgumus ar kandidātvalstīm. Tas ir ļoti svarīgs paziņojums, par ko mēs varam tikai priecāties.

— Šis paziņojums arī izkliedē Latvijā izskanējušās bažas, ka mūsu valsts atšķirīgais viedoklis Irākas problēmas risinājumā varētu sarežģīt Latvijas virzību uz ES un NATO?

— Es domāju, vizītes laikā izskanējušie paziņojumi izkliedē šādas spekulācijas. Katrā ziņā uz Vācijas prezidentu un Vācijas valdību mēs varam paļauties, un nekādi sarežģījumi no Vācijas puses nav sagaidāmi. Sakarā ar mūsu valstu atšķirīgajiem viedokļiem Irākas jautājumā ir arī svarīgi pateikt: Vācijas federālais kanclers un federālais prezidents atzina, ka arī starp draugiem mēdz būt atšķirīgi viedokļi un Vācijas atšķirīgais viedoklis no Latvijas viedokļa nekādā ziņā neietekmēs Vācijas un Latvijas attiecības. Šī viedokļu atšķirība, Vācijas skatījumā, neietekmēs arī ES un NATO paplašināšanas procesu.

— Atspoguļojot šo vizīti, Vācijā varēja pārliecināties, ka vizītes programma, neraugoties uz ļoti saspringto situāciju pasaulē, tika īstenota ļoti precīzi. Vienīgais izņēmums bija iepriekš paredzētās sarunas ar “Savienības 90/Zaļie” vadītāju Angeliku Bīru un Kristīgo demokrātu savienības priekšsēdētāju un Kristīgo demokrātu savienības/Kristīgi sociālās savienības Bundestāga frakcijas priekšsēdētāju Dr. Angelu Merkeli, kas tika atceltas. Arī šajā sakarā Latvijā izskanējuši dažādi skaidrojumi.

— Šīs tikšanās nenotika sakarā ar karadarbības sākšanos Irākā. Mēs tās nekādā ziņā netulkojam kā īpašu žestu vai nedraudzības izpausmi pret Latviju. Tikšanās ar Merkelas kundzi nenotika tāpēc, ka pagājušajā otrdienā tieši pulksten desmitos uzstājās Vācijas kanclers Gerhards Šrēders ar savu paziņojumu sakarā ar karadarbības sākšanos. Merkeles kundzei kā opozīcijas līderei šis paziņojums, protams, bija jānoklausās un nekavējoties jāsniedz arī savs vērtējums. Tātad mums paredzētais laiks pārklājās ar šo ārkārtīgi karsto — ārpolitiski un Vācijai arī iekšpolitiski — tematu. Līdzīgu apstākļu dēļ tika atcelta arī tikšanās ar Zaļo partijas vadību. Tieši mums ieplānotajā laikā Zaļo partijas līderi, ieskaitot ārlietu ministru Jošku Fišeru, rīkoja partijas sanāksmi, lai operatīvi reaģētu uz ārkārtīgi straujo notikumu attīstību Irākas kontekstā.

— Tikko bija izskanējusi ASV prezidenta Džordža Buša runa.

— Jā, tikko bija kļuvis zināms, ka ASV un koalīcija uzsāk karadarbību, un Zaļo partijai bija ļoti steidzami jāsanāk uz apspriedi, lai formulētu partijas nostāju. Taču ar Vācijas kristīgajiem demokrātiem mums bija ļoti padziļinātas un detalizētas sarunas Minhenē. Bavārijas Ministru prezidents Edmunds Štoibers ir Vācijas opozīcijas vadītājs. Viņš bija, kā zināms, arī sīvākais Gerharda Šrēdera sāncensis beidzamajās vēlēšanās. Tā ka, viesojoties Minhenē, mūsu Valsts prezidentei bija iespēja runāt ar kristīgo demokrātu līderi Vācijas mērogā, bet Zaļo partijas deputāti piedalījās daudzos pasākumos Berlīnes apmeklējuma laikā. Un nevienā sarunā nevienu mirkli šīs vizītes laikā mēs neesam manījuši nekādu negatīvismu attiecībā uz Latvijas izvēlēto pozīciju Irākas jautājumā. Tieši otrādi — vācu sarunu biedri uzsvēra, ka viņi respektē mūsu viedokli, ņemot vērā Latvijas nacionālās intereses un vēsturisko pieredzi, kā arī mūsu ģeogrāfiskos un stratēģiskos apstākļus.

Inna Šteinbuka, Sabiedrisko pakalpojumu regulatora valdes priekšsēdētāja, delegācijas locekle

— Šī valsts vizīte izcēlās ar īpaši pragmatisku programmu, kurā, domājams, arī jums bija iespēja gūt jaunu informāciju un atziņas.

— Es kā ekonomiste uzskatu, ka šai vizītei kopumā bija ļoti praktiska nozīme, jo Latvijas delegācija varēja sniegt informāciju par Latvijas priekšrocībām. Vizīte bija ļoti veiksmīga arī tāpēc, ka deva iespēju man un citiem delegācijas locekļiem sastapties ar kolēģiem Vācijā. Personīgi man bija svarīgi panākt divus mērķus. Vispirms jau uzzināt par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas pieredzi un praksi Vācijā, īpaši enerģētikas un telekomunikāciju jomā. Man bija iespēja tikties ar Vācijas Ekonomikas un darba ministrijas Enerģētikas un Telekomunikāciju departamenta direktoriem. Ar kolēģiem apspriežot regulēšanas principus, mēs vēlreiz konstatējām, ka situācija abās valstīs ir ļoti atšķirīga un ka vismaz pagaidām Vācijas sistēmu nav iespējams ieviest Latvijā. Bet man bija ļoti svarīgi dzirdēt, ka vācu kolēģi atzinīgi novērtēja mūsu pielietotās metodes. Īpaši svarīgi man bija uzzināt viņu viedokli par gāzes tarifu regulēšanu, jo nav noslēpums, ka starp mūsu regulatoru un uzņēmumu “Latvijas gāze” diezgan ilgi pastāvēja ja ne neizpratne, tad viedokļu atšķirība gan.

— Ko, jūsuprāt, mūsu valsts var šajā jomā pārņemt no Vācijas pieredzes?

— Vācijas ministrijas vadošo darbinieku viedoklis bija tāds, ka Vācijā, atšķirībā no Latvijas, gāzes tirgus ir relatīvi atvērts un pastāv konkurence. Latvijā gāzes tirgus ir absolūti slēgts un nav pakļauts konkurencei. Līdz ar to vienīgā iespēja regulēt tirgu un tarifu lielumu ir tā, kā mēs to jau darām. Arī Vācijas kolēģi mūsu praksi regulēšanas jomā uztver ar pilnīgu izpratni. Bez tam man kopā ar Ministru prezidenta biedru Šlesera kungu bija tikšanās ar Vācijas gāzes uzraudzības padomes locekli Dr. Leimanu, un pēc šīs tikšanās es gribēju detalizētāk informēt Uzraudzības padomi par to, kāpēc mums ir jāpārstrādā gāzes tarifu aprēķināšanas metodika. Es paskaidroju, ka mūsu mērķis nav graut uzņēmumu darbību. Gluži otrādi — mēs gribam panākt uzņēmumu lielāku efektivitāti un straujāku attīstību. Pēdējā laikā mums ar “Latvijas gāzes” vadību notiek konstruktīvas konsultācijas. Mūsu sadarbība uzlabojas, un man bija ļoti svarīgi šīs vizītes laikā informēt vācu pusi, tātad akcionāru pārstāvjus, ka mēs neesam nedraudzīga institūcija. Liekas, es esmu šo mērķi panākusi. Katrā ziņā mūsu saruna noritēja pozitīvā gaisotnē.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors, “Latvijas Vēstneša”   speciālkorespondents Valsts prezidentes valsts vizītē Vācijā 17.–20.martā