Latvijas vīzu režīmam 10 gadu

Vīzas un ielūgumi tagad Ārvalstnieku apkalpošanas centrā

Desmit gadu jubileju kopš vispārējā vīzu režīma ieviešanas Latvijā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atzīmēja ar jaunas struktūras izveidošanu – piektdien, 21.martā, Rīgas centrā, Alunāna ielā 1, notika svinīga Ārvalstnieku apkalpošanas centra atklāšana, kurā piedalījās iekšlietu ministrs Māris Gulbis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Bičevskis, ārvalstu vēstniecību, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta, Starptautiskās migrācijas organizācijas, Valsts tūrisma aģentūru pārstāvji un citi pārvaldes sadarbības partneri. Turpmāk vienā ēkā ar Satversmes tiesu atradīsies mūsdienīgs Latvijas iedzīvotāju un ārvalstnieku apkalpošanas punkts, kurā izskatīs un risinās jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas uzturēšanās atļaujām un vīzām.

Iepriekš visas formalitātes, kas bija saistītas ar ielūgumu apstiprināšanu ārvalstnieku uzaicināšanai uz mūsu valsti, ar uzturēšanās atļauju un vīzu pieprasīšanu, vajadzēja kārtot dažādās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas nodaļās.

Turpmāk visas šīs lietas tiks pieņemtas un izskatītas tikai vienā vietā Rīgā, un to darīs augsti kvalificēti darbinieki. Ārvalstnieku apkalpošanas centra izveidošana gan nenozīmē to, ka ārpus Rīgas dzīvojošajiem kārtot Latvijas vīzu un uzturēšanās atļauju dokumentus un apstiprināt ielūgumus vajadzēs galvaspilsētā – dokumentu pieņemšana notiks arī citās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās, kas atrodas ārpus Rīgas.

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis Ārvalstnieku apkalpošanas centra izveidošanu raksturoja kā soli uz birokrātijas samazināšanu, kā rezultātā ievērojami paaugstināsies klientu apkalpošanas līmenis. Centra izveide ir labs piemērs par tiekšanos uz labāko, norādīja M.Gulbis, vēlot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sekmīgu darbu jaunajās telpās.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks M.Bičevskis atzīmēja, ka centra izveidošanā un darbībā kārtējo reizi īstenota pārvaldes klientu apkalpošanas filozofija, kas nozīmē maksimāli ērtu un ātru apkalpošanu pēc vienas pieturas aģentūras principa. Viņš izteica prognozi, ka Ārvalstnieku apkalpošanas centrs gadā apkalpos vismaz 50 000 cilvēku.

Vīzas izsniedz jau desmit gadus

Lai gan likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” tika pieņemts 1992.gada 9.jūnijā, līdz 1993.gada martam ārvalstu pilsoņiem iebraukšanai Latvijas teritorijā Ārlietu ministrijas darbinieki uz valsts robežas izsniedza tikai pagaidu vīzas. No 1993. gada 1. marta vīzu izsniegšanas funkcija robežkontroles punktos tika uzdota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (toreiz – Pilsonības un imigrācijas departamentam). 1993. gada 21. martā pārvaldes darbinieki sāka izsniegt vīzas visos Latvijas robežkontroles punktos.

Kā norādīts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sagatavotajā informācijā par vīzu režīma desmit gadu vēsturi, pirmie vīzu izsniedzēji uz robežas strādāja vagoniņos. Turpat tika izsniegtas vīzas un nomaksāta valsts nodeva. Sākumā maksa par ielūgumiem un vīzām bija noteikta ASV dolāros, bet jāiekasē bija Latvijas rubļos un pēc tam latos, tādējādi katru dienu vajadzēja sekot līdzi valūtas kursam. Katru personu vajadzēja pārbaudīt izdrukātos garos sarakstos — vai tā nav minēta kā Latvijai nevēlama persona.

Pirmās Latvijas vīzas bija zīmoga formā, un tās izsniedza bez jebkādas kontroles jebkurai personai, kas vēlējās ieceļot Latvijā. Sākumā vīzu izsniegšana pēc būtības bija tikai robežu šķērsojošo personu reģistrācija. Lidostā “Rīga” vienā dienā izsniedza vidēji 100 – 150 vīzu, vasaras mēnešos — pat līdz 200 vīzu. 1992. gadā sāka izmantot Zviedrijas valdības dāvinātās vīzu ielīmes. No 1993. gada septembra līdz 1997. gada septembrim izmantoja zviedru firmā “AS Tumba Bruk” izgatavotās vīzu ielīmes. Ar 1997. gada septembri Latvija ieviesa Somijas firmā “Setec Oy” ražotās vīzu ielīmes.

No 1995. gada sākuma turpmākajos gados pakāpeniski tika samazināts to Latvijas robežkontroles punktu skaits, kuros izsniedza Latvijas vīzas (iemesli – nepietiekamas kontroles iespējas, Latvijas konsulāro iestāžu skaita palielināšanās, vīzu izsniegšana uz robežas neatbilst Eiropas Savienības praksei, vīzu izsniegšana neatbilst starptautiskajiem standartiem – tās nav mašīnlasāmas utt.). Vīzu inspektori rajonu nodaļās sākumā bija ļoti noslogoti, jo bez vīzām un ielūgumiem vēl vajadzēja izsniegt arī atgriešanās garantijas, kas rajonos ar lielu nepilsoņu skaitu aizņēma daudz laika.Turklāt, kamēr atgriešanās garantijas nebija daudzkārtējas, nepilsonim pirms katra ārzemju brauciena vajadzēja saņemt jaunu šīs garantijas ielīmi. Sākot no 1998. gada 1. novembri, vīzu inspektori nodarbojās tikai ar vīzu izsniegšanu un ielūgumu apstiprināšanu.

Šobrīd vīzas galvenokārt izsniedz Latvijas konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, jaunajā Ārvalstnieku apkalpošanas centrā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās ārpus Rīgas. Ieviestas vīzu un ielūgumu datu bāzes, kas nodrošina daudz ātrāku un kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu, un vīzu sistēma sakārtota atbilstoši starptautiskajai praksei.

No šā gada 1.maija vīzu izsniegšanas kārtību noteiks jaunais Imigrācijas likums, kas ir saskaņots ar Latvijas valsts nacionālajām interesēm un starptautiskajām saistībām. Likumā uzlabota imigrācijas procesu kontrole valstī, daudz precīzāk noteikta vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtība un ielūdzēja atbildība par uzaicināto personu. Latvija ļoti uzmanīgi un nopietni seko migrācijas procesu kontrolei valstī, jo apzinās, ka nākotnē Latvijas robeža kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore