Pielaikojot lielpilsētas svārkus

Valmiera vēlas pievienoties septiņu Latvijas lielo pilsētu saimei

Vidzemes lielākā pilsēta Valmiera, atbalstot Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) uzaicinājumu, ir paudusi vēlmi turpmāk darboties šajā asociācijā un kļūt par tās biedri. Tātad arī pretendēt uz Latvijas lielās pilsētas statusu. Patlaban saskaņā ar likuma “Par LR administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” 5. pantu Latvijā ir septiņas republikas nozīmes pilsētas – Rīga, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Daugavpils un Rēzekne, kas – ar vēlmi kopīgi risināt lielajām pilsētām raksturīgās problēmas – 2000. gada nogalē izveidoja asociāciju. Pašreizējās asociācijas biedres pārstāv trīs no četriem Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Kaut arī skan nedaudz savādi, tomēr pēc likuma izvirzītajām prasībām vienīgi teritoriāli lielākajā novadā – Vidzemē – neviena no daudzajām pilsētām uz republikas nozīmes pilsētas statusu pretendēt nevarēja. Likumā noteikts, ka republikas pilsētu kategorijā ir ieskaitāmas pilsētas ar attīstītu rūpniecību, transporta un komunālo saimniecību un sociālo infrastruktūru vai ar nozīmīgu kultūras iestāžu kompleksu un sociālo aprūpi. Turklāt, ja šajās pilsētās ir ne mazāk kā 50 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Tomēr likums paredz atkāpi iedzīvotāju skaitā, kas mazāks kā 50 tūkstoši, ja pilsēta atbilst visiem pārējiem kritērijiem.

Interesi par Lielo pilsētu asociāciju Valmiera izrādīja jau agrāk, tomēr tikai šā gada februāra sākumā jaunais Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un domes izpilddirektors Jānis Baiks saņēma uzaicinājumu piedalīties LLPA kārtējā sēdē. Kā „LV” paskaidroja Valmieras pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciālists Gints Konošonoks, šajā tikšanās reizē Valmierai piedāvāts turpmāk līdzdarboties visās LLPA sanāksmēs gan lielo pilsētu priekšsēdētāju, gan izpilddirektoru līmenī neatkarīgi no tā, vai Valmiera kļūs par asociācijas biedru vai ne. Tātad uzaicinājums līdzdarboties nāca no LLPA, bet droši var teikt, ka vēlme sadarboties ir abpusēja. Arī asociācijas attieksme bija un ir ļoti pozitīva un pretimnākoša, atzina Valmieras domē. Valmierieši uzskata, ka pilsētai līdzdarbošanās LLPA ir nozīmīgs ieguvums tās attīstībai. Tiek veicināta vērtīga pieredzes apmaiņa ar asociācijas dalībniecēm par ikvienu lielām pilsētām nozīmīgu jomu un jautājumu, kā arī dota iespēja līdzdarboties pašvaldībām nozīmīgu likumprojektu un likumu grozījumu projektu izstrādē un iesniegšanā attiecīgajām institūcijām. Kā pirmo Valmieras un asociācijas sadarbības piemēru var minēt LLPA un Valmieras dalību Pasaules bankas atbalstītajā Pilsētu alianses investīciju programmā, kas sāksies 2003.gadā.

Arī otra puse ir ieinteresēta, lai Valmiera kļūtu par asociācijas biedri, atzina LLPA izpilddirektors Jānis Kalviņš. “Ja pārējo septiņu Latvijas lielo pilsētu lēmums, kas katrai no tām domes sēdē būs jāpieņem, par izmaiņām Latvijas Lielo pilsētu asociācijas statūtos saistībā ar Valmieras uzņemšanu būs pozitīvs, ieguvēji būsim visi. Un tas ir tikai laika jautājums,” atzina J.Kalviņš. LLPA interese par Valmieru būtu saistāma ar to, ka līdz šim organizācijā nebija pārstāvēta neviena Vidzemes pilsēta, kā arī ar to, ka Valmiera ir šī reģiona lielākā pilsēta.

Šobrīd pilsētā mīt nedaudz vairāk par 27,5 tūkstošiem iedzīvotāju, kas gan neatbilst minētā likuma prasībām par iedzīvotāju skaitu republikas nozīmes pilsētā. Tomēr Valmiera sevi uzskata par attīstītāko Vidzemes rūpniecības un administratīvo centru. „Te ir reģionā lielākie darba devēji – a/s „Valmieras stikla šķiedra” un SIA “Valmieras rajona patērētāju biedrība”, kā arī citi nozīmīgi uzņēmumi, piemēram, a/s “Valmieras piens”, a/s “Valpro Corp”, SIA „Triāls” filiāle “Valmieras gaļas kombināts” un citi. Arī lielākās ārvalstu investīcijas rūpniecībā ir tieši Valmierā. Pilsētā atrodas reģionā vienīgais profesionālais teātris, kā arī Vidzemes augstskola ,” stāsta Gints Konošonoks.

Runājot par republikas nozīmes statusa pilsētas piešķiršanu Valmierai, gan paši valmierieši, gan LLPA pagaidām neizvirza to kā pirmo uzdevumu.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore