Ar Baltijas izglītības telpas kopīgo misiju

Eirofakultāte atskatās uz desmit gados paveikto

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā pulcējās universitāšu mācībspēki, izglītības darbinieki un diplomāti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Vācijas, lai kopīgi atzīmētu Eirofakultātes desmit gadu jubileju.

Par Eirofakultāti

1993.gadā pēc toreizējā Vācijas ārlietu ministra Hansa Dītriha Genšera un Dānijas ārlietu ministra Ufes Ellemana Jensena iniciatīvas jaunizveidotā Baltijas jūras valstu padome izveidoja starptautisku projektu, kurā vienojās trīs Baltijas valstu vadošās universitātes: Latvijas Universitāte, Viļņas universitāte un Tartu universitāte, dibinot Eirofakultāti.

To radīja, lai palīdzētu pārveidot un reformēt ekonomikas, vadībzinību, tiesību un politiskās zinātnes studiju virzienus atbilstoši attīstīto Rietumvalstu standartiem.

Eirofakultātes vieslektori no Rietumeiropas universitātēm katru semestri piedāvā vairākus studiju kursus. Studiju kursi tiek iekļauti Latvijas Universitātes studiju katalogā un saskaņoti ar pamatstudiju plāniem. Tajā pašā laikā Eirofakultātes piedāvātie studiju kursi ir pieejami arī ikvienam citas Latvijas augstskolas studentam. Kursi notiek angļu vai vācu valodā. Eirofakultātes docētāji sadarbībā ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem sagatavo arī mācību līdzekļus. Kopš 2000. gada decembra izdoti jau astoņi dažādi mācību līdzekļi, sagatavošanā ir vēl vairākas citas publikācijas. Rīgā, Latvijas Universitātes galvenajā ēkā (Raiņa bulvārī 19), atrodama arī viena no lielākajām un modernākajām sociālo zinātņu bibliotēkām Latvijā.

Eirofakultātes loma izglītības sistēmā

Eirofakultātes desmit gadu pasākumā 21.martā: Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis, Eirofakultātes vadības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža; Eirofakultātes direktors Gusts Kristensens un Eirofakultātes akadēmiskās padomes priekšsēdētājs Jirgens Kolers Foto: Māris Kaparkalējs , “LV”

Lai atzīmētu Eirofakultātes darbības desmitgadi, pagājušajā piektdienā un sestdienā Latvijas Universitātē risinājās jubilejai veltīts svinīgais pasākums un konference par Eirofakultātes turpmāko darbību un Baltijas valstu izglītības attīstību pēc sagaidāmās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES).

Eirofakultātes vadības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža atzina, ka Eirofakultāte devusi lielu ieguldījumu triju Baltijas valstu izglītības sistēmu reformā un kopējās Baltijas izglītības telpas attīstībā. Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savā apsveikuma runā atzinusi, ka pirms desmit gadiem Eirofakultāte kļuva par vienu no Baltijas izglītības sistēmas stūrakmeņiem un ievadīja Baltijas atgriešanos Eiropas izglītības telpā.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Valdis Egle norādīja, ka pirms desmit gadiem, kad tika izveidota Eirofakultāte, Latvijā nebija pat izglītības likuma un šāda starptautiska iniciatīva bija ļoti nozīmīga izglītības sistēmas vispārējā attīstībā un modernizācijā.

Visu triju Baltijas valstu universitāšu pārstāvji augstu novērtēja Eirofakultātes ieguldījumu vietējo mācību spēku izglītošanā un profesionālajā izaugsmē.

Eirofakultātes akadēmiskās padomes priekšsēdētājs Jirgens Kolers norādīja, ka šajos desmit gados ne vienmēr viss gājis tik gludi un Eirofakultāte vairākkārt saskārusies ar ievērojamām finansiālām problēmām, tomēr grūtības vienmēr tikušas pārvarētas. J. Kolers atzina, ka ne vienmēr līdz galam izprasta arī Eirofakultātes loma Baltijas valstu augstākajā izglītībā, proti, Eirofakultāte dažkārt uztverta kā konkurents, nevis kā palīgs, kas ir tās darbības patiesais mērķis.

Baltijas valstu un citu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu izglītības sistēmās ir notikušas apjomīgas reformas, un tagad šīs valstis nereti ir pat pārākas par Rietumeiropas valstīm, kuru izglītības sistēmās vērojama zināma stagnācija, un veikt tik ievērojamas reformas kā Baltijā ir ļoti grūti, uzskata J. Kolers.

Par izglītības attīstību pēc iestāšanās ES

Sestdien, 22. martā, risinājās konference, kurā Baltijas valstu izglītības ministriju speciālisti un Eirofakultātes mācībspēki diskutēja par augstākās izglītības un pētniecības attīstību pēc pievienošanās ES.

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs vērsa uzmanību uz to, ka izglītība ES ietvaros netiek stingri regulēta un standartizēta, bet izglītības sistēmas veidošana ir tikai un vienīgi katras dalībvalsts nacionālā kompetence. Viņš norādīja, ka visas Baltijas valstis kā ES kandidātvalstis jau aktīvi apgūst dažādu ES izglītības atbalsta programmu finanšu resursus. Blakus šīm programmām jaunajām dalībvalstīm pēc iestāšanās būs pieejamas finanses arī no dažādiem citiem ES fondiem, un jau pirmajos gados būs pieejamas ļoti apjomīgas summas.

Tomēr E. Rasbašs norādīja uz problēmu, kas Latvijai varētu traucēt sekmīgi apgūt pieejamos ES finanšu līdzekļus. Kā norādīja E. Rasbašs, Latvijā nav skaidra priekšstata par to, kāda būs izglītības sistēma pēc desmit vai divdesmit gadiem, līdzīga problēma esot vērojama arī pārējās ES kandidātvalstīs. Bet ES nebūs ieinteresēta atbalstīt arī pašus lieliskākos projektus, ja valstī nebūs skaidras izglītības attīstības stratēģijas. Latvijā bieži dzird dažādas vispārīgas frāzes par ilgtspējīgu attīstību un uz zināšanām balstītu ekonomiku, bet trūkst stratēģijas, kādas profesionālās un akadēmiskās programmas jāattīsta un kādi speciālisti valstij visvairāk vajadzīgi, teica E. Rasbašs.

Arī citi konferences dalībnieki norādīja uz vairākām nozīmīgām problēmām, kas saistītas ar izglītības sistēmas modernizāciju un saskaņošanu ar ekonomikas prasībām. Kā divas nozīmīgākās problēmas iezīmējās izglītības sistēmas neatbilstība tirgus vajadzībām un sadarbības trūkums starp zinātni un uzņēmējdarbību.

Konferences dalībnieki pārrunāja arī dažādus iespējamos problēmu risinājumus, un tika atzīts, ka nozīmīgs atbalsts turpmākajās reformās būs tieši no ES fondiem pieejamie finanšu resursi.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Sirsnīgi sveicu visus, kas pulcējušies, lai svinētu 10.dzimšanas dienu Eirofakultātei!

Līdz ar visu Eiropu Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas dinamiskajā attīstības pulsā. Laikā, kad jaunas idejas tiek iemiesotas politiskās, ekonomiskās un kultūras dzīves arhitektūrā. Tieši šādā brīdī ir svarīgi zināt, ka reformām ir ielikti stabili un droši pamati. Pirms desmit gadiem Eirofakultāte kļuva par tieši tādu — vienu no drošiem pamatakmeņiem, vienu no pirmajiem taustāmajiem pierādījumiem tam, ka trīs Baltijas valstis — Latvija, Lietuva, Igaunija — atgriežas kopējā Eiropas izglītības telpā. Šodien tā saista Rīgu, Viļņu un Tartu eiropeiskā un dinamiskā jauniešu studiju saitē, paaugstinot Baltijas jūras reģiona augstākās izglītības kvalitāti. Aktīvā studējošā jaunatne ir garants, kas dod ticību veiksmīgai valsts un sabiedrības, kā arī reģiona un visas jaunās Eiropas attīstībai.

Lai šodienas konference “EuroFaculty — Past, Present and Future” rod atbildes uz jums un Baltijas augstākajai izglītībai nozīmīgajiem jautājumiem par Eirofakultātes šodienu un nākotnes uzdevumiem. Lai auglīgas ir arī turpmākajās dienās iecerētās konferences un diskusijas. Daudz laimes!

Apsveikums nosūtīts Eirofakultātes desmitajā dzimšanas dienā 21.martā