Latvija sekmīgi virzās uz Eiropas Savienību

Ministru prezidents Andris Bērziņš — preses konferencē Rīgas lidostā vakar, 30. maijā, pēc vizītes Briselē

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 30. maijā, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš atgriezās no divu dienu vizītes Briselē, kuras laikā viņš tikās ar Eiropas Savienības komisāru ES paplašināšanas jautājumos Ginteru Ferhoigenu un ES kopīgās ārlietu un drošības politikas augsto pārstāvi Havjeru Solanu. Pēc atgriešanās, Rīgas lidostā uzrunājot žurnālistus, Ministru prezidents teica:

— Šī man bija pirmā vizīte, un kopumā tā bija ļoti veiksmīga. Briselē man bija divas ļoti svarīgas tikšanās. Ginteru Ferhoigenu vispirms interesēja, vai Latvija turpinās iesākto kursu uz ES. Es viņu informēju, ka Latvijas jaunā valdība ir iepriekšējo valdību ārpolitikas pārmantotāja un mums joprojām ir trīs galvenās ārpolitikas prioritātes: iestāšanās ES, līdzdalība transatlantiskajās drošības struktūrās un labas kaimiņattiecības ar visām valstīm, ar kurām mums ir kopīgas robežas, un teicu, ka mēs turpināsim strādāt visos šajos virzienos.

ES komisāram bija arī virkne jautājumu, kas saistīti ar mūsu valsts ekonomisko attīstību. Es informēju viņu, ka mēs tagad esam jau pēckrīzes stadijā un ka no Krievijas krīzes, kas skāra arī mūs, esam daudz mācījušies. Šīs krīzes rezultātā esam pārstrukturējuši savu eksporta tirgu, un tagad vairāk nekā 62 % visa Latvijas eksporta ir uz ES valstīm, bet tirdzniecības bilance ar Krieviju ir tikai 7% no mūsu kopējās ārējās tirdzniecības apjoma. Tas, protams, ir ļoti maz, un tas liecina, ka mums ir ļoti daudz neizmantotu iespēju uzlabot attiecības ar Krieviju un attīstīt daudzus saimnieciskus projektus.

Tiekoties ar H.Solanu, runājām par Latvijas līdzdalību starptautiskajās drošības struktūrās. Viņš mazāk runāja par NATO jautājumiem, bet vairāk par tā saukto jauno Eiropas drošības iniciatīvu — saskaņā ar to ES dalībvalstis kopīgi ar NATO veido pašas savu drošības sistēmu, kas būs domāta galvenokārt tam, lai novērstu dažādus konfliktus pašu ES valstu iekšienē.

Gan Solanas kungs, gan Ferhoigena kungs interesējās arī par iekšpolitisko stāvokli un integrācijas jautājumiem Latvijā, kā arī par dažādu tautību savstarpējām attiecībām. Es viņiem pastāstīju, ka šī valdība jau ir akceptējusi integrācijas programmu Latvijā un ka es neredzu nekādus šķēršļus šīs programmas realizēšanai.

"Latvijas Vēstnesis": — Ministru prezidenta kungs, cik konkrēti jūs pats, vadoties no šīs visjaunākās pieredzes, izjūtat Latvijas izredzes iestāties Eiropas Savienībā, un kas varētu būt būtiskākie kavēkļi šajā ceļā?

A.Bērziņš: — Mūsu sarunā Ferhoigena kungs vēlreiz apstiprināja, ka nebūs nekādas valstu dalīšanas labāko vai sliktāko grupās. Ka visu izšķirs tas, cik ātri kandidātvalstis veiks savus mājas darbus un cik ātri tās sasniegs robežu, kad var sākt sarunas par iestāšanos — pasakot, ka tās ir harmonizējušas savu likumdošanu atbilstoši ES standartiem un prasībām. Šis Ferhoigena kunga uzstādījums man bija ļoti simpātisks. Mūsu sarunas laikā viņš arī sacīja, ka dažas valstis lūdzot ES nosaukt kādu konkrētu laiku, kad varētu notikt iestāšanās. Es savukārt teicu, ka Latvijai nav nepieciešams nosaukt šādu laiku, jo mēs paši sev esam noteikuši, ka 2003. gada 1. janvārī mums jābūt tikušiem galā ar saviem mājas darbiem. Līdz tam laikam mums jāpabeidz diskusijas ar dažādām ES institūcijām visās, t.i., trīsdesmit vienā, sadaļās, un tad mēs arī varēsim sākt iestāšanās procesu.

— Pirms izlidošanas uz Briseli jūs teicāt, ka lūgsit ES komisāru Ginteru Ferhoigenu paplašināt Latvijai atvērto sadaļu skaitu.

A.Bērziņš: — Nupat ES pabeidza sarunas ar Latviju piecās sadaļās. Trijās sadaļās sarunas vēl nav pabeigtas. Es informēju komisāru Ferhoigenu, ka esam gatavi Francijas prezidentūras laikā uzsākt sarunas ne tikai astoņās, bet desmit vai divpadsmit sadaļās. Ferhoigena kungs teica, ka ņems to vērā un ka nosūtīs šīs rekomendācijas Francijas prezidentūrai Eiropas Savienībā. Jo galīgo lēmumu pieņem prezidējošā valsts.

— Vai jūs Briselē pārrunājāt arī Latvijas attiecības ar Krieviju?

A.Bērziņš: — Jā, mēs pārrunājām attiecības arī ar Krieviju. Es paskaidroju, ka attiecību uzlabošana ar Krieviju ir viena no mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm un mēs ļoti ceram, ka jaunā Krievijas valdība konstruktīvi sadarbosies ar Latviju. Ka tiks atjaunots starpvalstu komisijas darbs, ka tiks parakstīti jau sagatavotie līgumi starp Latviju un Krieviju, un ka tiks sagatavoti arī vēl citi līgumi, kas ir dažādā gatavības pakāpē.

— Vai, jūsuprāt, ES varētu sekmēt Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanos?

A.Bērziņš: — Tas gan ir jautājums, kas būtu jāuzdod Eiropas Savienības vadītājiem. Es varu izteikt tikai savu viedokli. Es domāju, ka Eiropas Savienībai, attīstot savas attiecības ar Krieviju, var būt arī stabilizējoša loma Latvijas un Krievijas attiecībās. Ja Krievija sāk orientēties uz ES kā uz vienu no galvenajiem partneriem, tad arī mūsu abu valstu attiecības varbūt varētu veidoties pragmatiskāk un vienkāršāk.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors