PHARE 2001.gada Horizontālās programmas Kopienu atbalsts Latvijai kodoldrošības jomā

finanšu memorands

Akceptēts

ar Ministru kabineta

2002.gada 29.janvāra rīkojumu Nr.39

Eiropas Komisija, turpmāk tekstā “KOMISIJA”, kas darbojas Eiropas Kopienas vārdā, turpmāk tekstā “KOPIENA”,

no vienas puses, un

Latvijas Republikas valdība, turpmāk tekstā “SAŅĒMĒJS”,

no otras puses

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

šī memoranda 1. pantā norādītais pasākums tiek izpildīs un finansēts no KOPIENAS budžeta līdzekļiem saskaņā ar šajā memorandā izklāstītajiem noteikumiem. Tehniskais, juridiskais un administratīvais ietvars 1. pantā norādītā pasākuma ieviešanai ir izklāstīts KOMISIJAS un SAŅĒMĒJA 1991. gada novembra Pamatlīgumam pievienotajos Vispārējos nosacījumos un papildināts ar šī memoranda nosacījumiem un tam pievienotajiem Īpašajiem noteikumiem.

1. pants — FINANSĒJUMA BŪTĪBA UN PRIEKŠMETS

Palīdzības programmas ietvaros, piešķirot dotāciju, KOPIENA piedalās šāda PASĀKUMA finansēšanā:

Programmas numurs: LE. 01.09.

Nosaukums: PHARE 2001.gada Horizontālā programma

Kopienu atbalsts Latvijai kodoldrošības jomā

Ilgums: Līdz 30/11/2003

2. pants — KOPIENAS SAISTĪBAS

KOPIENAS finanšu ieguldījuma maksimālais apjoms (turpmāk — “EK DOTĀCIJA”), ir noteikts 1.75 MEUR apmērā.

3. pants — ILGUMS UN BEIGU TERMIŅŠ

Saskaņā ar šī memoranda noteikumiem, EK DOTĀCIJA šim PASĀKUMAM ir pieejama līgumu slēgšanai līdz 30/11/2003. Līdz šim datumam visiem līgumiem ir jābūt parakstītiem. Jebkuras EK DOTĀCIJAS līdzekļu atlikums, par kuru līdz šim datumam nebūs noslēgts līgums, tiks anulēts. EK DOTĀCIJAS izmaksu gala termiņš ir 30/11/2004. Visām izmaksām līdz izmaksu gala termiņam jābūt pabeigtām. Izņēmuma apstākļos KOMISIJA tomēr var piekrist attiecīgi pagarināt līgumu slēgšanas periodu vai izmaksu periodu, ja SAŅĒMĒJS to savlaicīgi pieprasa un pienācīgi pamato. Šī memoranda darbība izbeidzas, izbeidzoties EK DOTĀCIJAS izmaksu periodam. Visi neizmaksātie līdzekļi tiek atmaksāti KOMISIJAI.

4. pants — ADRESĀTI

Korespondenci, kas attiecas uz PASĀKUMA izpildi, norādot PASĀKUMA numuru un nosaukumu, adresē sekojošiem adresātiem:

 

KOPIENAI:

Eiropas Komisijas Delegācija Latvijā

Jēkaba kazarmas

Torņu iela 4, korpuss 1C

Rīga, LV-1050, Latvija

Tālrunis: +371-732 72 50

Fakss: +371-732 52 79

 

SAŅĒMĒJAM:

Latvijas valdība

Roberts Zīles kungs, Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības

jautājumos

Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām

finanšu institūcijām

Smilšu iela 1

LV-1919, Rīga

Tālrunis: +371-709 5690

Fakss: +371-7095693

5. pants — ORIĢINĀLU SKAITS

Šis memorands ir sastādīts divos eksemplāros angļu valodā.

6. pants — STĀŠANĀS SPĒKĀ

Šis memorands stājas spēkā ar brīdi, kad to ir parakstījušas abas puses. Izdevumi, kas radušies pirms šī datuma, netiks apmaksāti no EK DOTĀCIJAS līdzekļiem.

Pielikumi ir uzskatāmi par neatņemamu šī memoranda sastāvdaļu.

 

Sastādīts Rīgā	Sastādīts Rīgā
Datums: 31.01.2002.	Datums: 31.01.2002.
SAŅĒMĒJA vārdā	KOPIENAS vārdā
Īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai	EK Delegācijas vadītājs Latvijā
ar starptautiskajām finansu institūcijām
Roberts ZĪLE	Endrjū RASBAŠS
	(Andrew RASBASH)
(Paraksts)	(Paraksts)

 

PAMATLĪGUMS

Eiropas Kopienu Komisija, turpmāk tekstā “KOMISIJA”, kas darbojas Eiropas Ekonomiskās Kopienas, turpmāk tekstā “Kopiena”, interesēs un vārdā

no vienas puses, un

Latvijas valdība

no otras puses,

kopīgi sauktas “Līgumslēdzējas puses”,

ņemot vērā, ka līdz 1991. gada 31. decembrim Latvija ir tiesīga būt saņēmēja Kopienas Tehniskās palīdzības programmas PSRS ietvaros, kā to paredz Padomes 1991. gada 15. jūlija noteikumi (EEC, EURATOM) Nr. 2157/91,

ņemot vērā, ka no 1992. gada 1. janvāra Latvija būs tiesīga būt saņēmēja Kopienas palīdzības programmas Phare ietvaros, kā to paredz Padomes 1989. gada 18. decembra noteikumi Nr. 3906/89, kuros jaunākie grozījumi izdarīti ar noteikumiem Nr.....,

ņemot vērā, ka atbilstoši jānosaka tehniskā, juridiskā un administratīvā bāze Latvijā finansēto PASĀKUMU īstenošanai saskaņā ar Kopienas palīdzības programmu,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

1. pants

Lai veicinātu Līgumslēdzēju pušu sadarbību ar nolūku atbalstīt ekonomiskās un sociālās reformas Latvijā, Līgumslēdzējas puses vienojas īstenot PASĀKUMUS finanšu, tehniskajā jomā un citos sadarbības veidos, kā precizēts minētajos noteikumos, kurus finansē un īsteno, izmantojot šajā līgumā noteikto tehnisko, juridisko un administratīvo bāzi. Katra PASĀKUMA (vai PASĀKUMU kopuma) konkrētas detaļas ir norādītas Līgumslēdzēju pušu apstiprinātajā memorandā (turpmāk — “Finanšu memorands”), un to paraugs ir sniegts C pielikumā.

Latvija veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu visu pasākumu atbilstīgu izpildi.

2. pants

Katru PASĀKUMU, kura finansēšanu paredz šis līgums, īsteno saskaņā ar Vispārējiem nosacījumiem, kas izklāstīti šā līguma A pielikumā, kurš uzskatāms par iekļaujamu katrā finanšu memorandā. Finanšu memorands var variēt vai papildināt Vispārējos nosacījumus, ja tas vajadzīgs konkrētā pasākuma īstenošanai.

3. pants

Attiecībā uz PASĀKUMIEM, kuru finansēšanu paredz šis līgums, Latvijā KOMISIJU pārstāv tās delegācija, kas pēc tās izveides atrodas Rīgā un kura KOMISIJAS interesēs nodrošina, ka pasākumu realizē saskaņā ar drošu finansiālo un tehnisko praksi.

4. pants

Ja Līgumslēdzējas puses attiecīgi vienojas, KOMISIJA var deleģēt visu vai daļu savas atbildības par PASĀKUMA īstenošanu trešajai pusei.

Tādā gadījumā šādas deleģēšanas noteikumus un nosacījumus izklāsta līgumā, kas ar Latvijas valdības piekrišanu jānoslēdz KOMISIJAI un trešajai pusei.

5. pants

Jebkuru ar šo līgumu saistītu konfliktu, ko nevar atrisināt konsultāciju ceļā, izšķir saskaņā ar B pielikumā norādīto arbitrāžas procedūru.

6. pants

Šis līgums ir sastādīts angļu valodā divos oriģināleksemplāros.

7. pants

Šis līgums stājas spēkā dienā, kad Līgumslēdzējas puses informē viena otru par līguma apstiprināšanu saskaņā ar pastāvošajiem katras puses iekšējiem likumiem vai paredzēto kārtību. Līgums ir spēkā nenoteiktu laika posmu, ja vien tā darbību neizbeidz ar vienas Līgumslēdzējas puses rakstisku paziņojumu otrai pusei.

Šā līguma darbības izbeigšanas gadījumā PASĀKUMUS, kurus vēl realizē, pabeidz īstenot saskaņā ar finanšu memoranda noteikumiem, kas attiecas uz šiem PASĀKUMIEM, un saskaņā ar šajā dokumentā izklāstītajiem Vispārējo nosacījumu noteikumiem.

8. pants

Šā līguma noteikumus piemēro arī Līgumslēdzēju pušu tehniskajai sadarbībai un citām darbībām starp pusēm, ja šo darbību būtības dēļ uz tām neattiecas konkrēts memorands, kura finansējums pēc Latvijas valdības lūguma iekļauts PHARE palīdzības programmā.

Pielikumi uzskatāmi par šā līguma neatņemamu sastāvdaļu.

Rīgā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit pirmā gada novembrī.

 

[Paraksts]	[Paraksts]
LATVIJAS VALDĪBA	KOPIENA

 

A pielikums

VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU MEMORANDU

Šajos Vispārējos nosacījumos termins “SAŅĒMĒJS” attiecas uz Latvijas Republikas valdību.

 

I sadaļa — PROJEKTU FINANSĒŠANA

1. pants — KOPIENAS SAISTĪBAS

Kopienas ieguldījums, turpmāk tekstā — “EEK dotācija”, kuras apmērs ir noteikts finanšu memorandā — nosaka galējo termiņu, kurā saskaņā ar attiecīgi apstiprinātiem līgumiem un tāmēm ir jāveic saistības un maksājumu izpilde.

Visus izdevumus, kas pārsniedz EEK dotāciju, sedz SAŅĒMĒJS.

2. pants — EEK DOTĀCIJAS PIEEJAMĪBA

Ja PASĀKUMA izpilde ir atkarīga no SAŅĒMĒJA paša finanšu resursu ieguldījumiem vai citiem līdzekļu avotiem, EEK dotācija kļūst pieejama tad, kad kļūst pieejami SAŅĒMĒJA finanšu ieguldījumi un/vai citi līdzekļu avoti, kā izklāstīts finanšu memorandā.

3. pants — APMAKSA

Līgumi ir tiesīgi saņemt šajā finanšu memorandā paredzētos līdzekļus tikai tad, ja tie noslēgti pirms finanšu memoranda termiņa beigu datuma. Līdzekļus par šādiem līgumiem var izmaksāt ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc finanšu memoranda termiņa beigu datuma. Jebkurš šī laika posma ārkārtējs pagarinājums ir jāapstiprina Komisijai.

Ievērojot EEK dotācijai noteiktos ierobežojumus, SAŅĒMĒJS iesniedz Komisijas Delegācijai līdzekļu pieprasījumus darba programmu formā saskaņā ar finanšu memorandā noteikto kārtību. Pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, ir jāpievieno dokumentārus pierādījumus, kas pamato PASĀKUMA sakarā veiktos maksājumus.

Tomēr atsevišķi līgumi attiecībā uz PASĀKUMU var paredzēt tiešu KOMISIJAS maksājumu līgumslēdzējiem. Katrs līgums nosaka šādu maksājumu likmi un laiku, kā arī uzrādāmos dokumentāros pierādījumus.

Attiecībā uz to programmas daļu, ko īsteno Saņēmējs, Ieviešanas institūcijai ir jāiesniedz darba programmu ne vēlāk kā 9 mēnešus līdz finanšu memoranda termiņa beigu datumam, lai Komisija apstiprinātu vēl noslēdzamos līgumus un šī programma tiktu izpildīta. Darba programmā ir jāiekļauj priekšlikumi par programmas izpildei atvērtajos rēķinos uzkrāto tīro procentu izmantošanu ar nosacījumu, ka vispirms pilnībā tiks ieguldīta EK dotācija.

Attiecībā uz PASĀKUMIEM, ko realizē, pamatojoties uz sagatavotām tāmēm, pirmo maksājuma daļu, kas nepārsniedz 20% no KOMISIJAS apstiprinātā tāmes apmēra, ja vien finanšu memorands neparedz citādi, var izdarīt uz SAŅĒMĒJA vārda, lai veicinātu PASĀKUMA sākšanu. Pārējās maksājuma daļas pēc SAŅĒMĒJA lūguma ir pieejamas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā izklāstīts 2. punktā.

 

II sadaļa — VALSTS PASŪTĪJUMS

4. pants — VISPĀRĒJA NORĀDE

Kārtību, kādā noslēdzami līgumi par darbiem, piegādēm un tehnisko sadarbību, nosaka finanšu memorandā, ievērojot turpmāk izklāstītos principus.

5. pants — DALĪBAS NOSACĪJUMI

1. Izņemot 6. pantā minētos nosacījumus, KOMISIJA un SAŅĒMĒJS veic vajadzīgos PASĀKUMUS, lai nodrošinātu vienlīdzīgus noteikumus dalībai šādos līgumos, it īpaši laikus publicējot uzaicinājumu piedalīties piedāvājumu konkursā. Attiecībā uz Eiropas Kopienu šādu uzaicinājumu publicē vismaz “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”, un attiecībā uz saņēmējām valstīm — attiecīgajā oficiālajā biļetenā.

2. Līgumu Vispārējos nosacījumus izstrādā saskaņā ar starptautiskajiem paraugiem, tādiem kā PHARE līdzekļu finansētu piegāžu līgumu vispārējie noteikumi un nosacījumi.

6. pants — ATKĀPE

NO VISPĀRPIEŅEMTĀM PROCEDŪRĀM

Ja situācija ir steidzama, vai to attaisno atsevišķu PASĀKUMU raksturs, mazsvarīgums vai konkrētas iezīmes (piemēram, finansiālā nodrošinājuma operācijas divos posmos, daudzpakāpju operācijas, īpašas tehniskas instrukcijas utt.) un attiecīgie līgumi, SAŅĒMĒJS, vienojoties ar KOMISIJU, izņēmuma kārtā var atļaut:

* līgumu piedāvājumu pēc ierobežotiem uzaicinājumiem uz piedāvājumu konkursu,

* līgumu slēgšanu tiešas vienošanās ceļā,

* līgumu izpildi ar valsts darba departamentu starpniecību.

Šādu atkāpi iekļauj finanšu memorandā.

7. pants — DARBU UN PIEGĀDES LĪGUMU PIEŠĶIRŠANA

KOMISIJA un SAŅĒMĒJS nodrošina, ka izvēlētais piedāvājums katram darījumam ir ekonomiski visizdevīgākais, jo īpaši, ņemot vērā pretendentu kvalifikāciju un piedāvātās garantijas, pakalpojumu izmaksas un kvalitāti, darbu vai piegāžu izpildes raksturu un noteikumus, lietošanas izmaksas un tehnisko vērtību.

Izsludinātā piedāvājumu konkursa rezultātus pēc iespējas ātrāk publicē “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”.

8. pants — TEHNISKĀS SADARBĪBAS LĪGUMI

1. Tehniskās sadarbības līgumus, kas var būt izpētes, darbu vadīšanas vai tehniskās palīdzības līguma formā, noslēdz pēc tiešām sarunām ar konsultantu vai, pamatojoties uz tehniskiem, ekonomiskiem vai finansiāliem iemesliem, ievērojot uzaicinājumu uz piedāvājumu konkursu.

2. Līgumus sastāda, izstrādā un noslēdz vai nu SAŅĒMĒJS, vai KOMISIJA, ja tā paredz finanšu memorands.

3. Ja līgumi jāsastāda, jāizstrādā un jānoslēdz SAŅĒMĒJAM, KOMISIJA izvirza īsu sarakstu ar vienu vai vairākiem kandidātiem, pamatojoties uz kritērijiem, kas garantē viņu kvalifikāciju, pieredzi un patstāvību, kā arī ņemot vērā viņu iespēju iesaistīties konkrētajā projektā.

4. Ja jānotiek tiešām sarunām un KOMISIJA ir ierosinājusi vairākus kandidātus, SAŅĒMĒJS no visiem izvirzītajiem kandidātiem var brīvi izvēlēties to, ar kuru tas paredz noslēgt līgumu.

5. Ja izsludina piedāvājumu konkursu, līguma slēgšanas tiesības piešķir tam kandidātam, kura piedāvājumu SAŅĒMĒJS un KOMISIJA atzīst par ekonomiski visizdevīgāko.

 

III sadaļa — ATVIEGLOJUMU PIEŠĶIRŠANA

9. pants — VISPĀRĒJĀS PRIVILĒĢIJAS

Darbiniekiem, kas piedalās Kopienas finansētos PASĀKUMOS, un viņu tiešajiem ģimenes locekļiem var piešķirt tādas pašas priekšrocības, privilēģijas un atvieglojumus, kā parasti piešķir citiem darba ņēmējiem no ārzemēm SAŅĒMĒJA valstī, saskaņā ar divpusēju vai starpvalstu līgumu, vai ekonomiskās palīdzības un tehniskās sadarbības programmu pasākumiem.

10. pants — UZŅĒMĒJDARBĪBAS, IEKĀRTOŠANĀS, IEBRAUKŠANAS UN UZTURĒŠANĀS ATVIEGLOJUMI

Darbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu gadījumā fiziskām vai juridiskām personām, kuras ir tiesīgas piedalīties piedāvājumu konkursā, ir tiesības uz pagaidu dzīves un uzturēšanās atļaujām valstī, ja to attaisno līguma nozīmīgums. Šīs tiesības iegūst tikai pēc konkursa uzaicinājuma publikācijas, un tās iegūst tehniskais personāls, kurš vajadzīgs, lai veiktu izpēti pirms pieteikumu sastādīšanas; šīs tiesības beidzas vienu mēnesi pēc tam, kad ir izraudzīts līguma slēdzējs.

SAŅĒMĒJS atļauj darbiniekiem, kas iesaistīti Kopienas finansētos darbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumos, un viņu tiešajiem ģimenes locekļiem iebraukt SAŅĒMĒJA valstī, apmesties tajā, strādāt un atstāt minēto valsti, kā to nosaka līguma raksturs.

11. pants — APRĪKOJUMA IEVEŠANA UN REEKSPORTS

SAŅĒMĒJS piešķir atļaujas, kas vajadzīgas PASĀKUMA izpildei nepieciešamā profesionālā aprīkojuma ievešanai, saskaņā ar SAŅĒMĒJA valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem.

SAŅĒMĒJS turpmāk piešķir fiziskajām un juridiskajām personām, kuras iesaistītas darbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumos, atļaujas, kas vajadzīgas minētā aprīkojuma reeksportam.

12. pants — IEVEDUMU

UN VALŪTAS MAIŅAS KONTROLE

PASĀKUMU izpildei SAŅĒMĒJS apņemas piešķirt importēšanas atļaujas un ārzemju valūtas iegādes atļaujas, kā arī piemērot attiecīgās valsts valūtas maiņas kontroles noteikumus vienādi Kopienas dalībvalstīm, Albānijai, Bulgārijai, Čehijas Republikai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai, Slovēnijai, Ungārijai un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai.

SAŅĒMĒJS piešķir vajadzīgās atļaujas, lai repatriētu saistībā ar PASĀKUMU saņemtos līdzekļus, saskaņā ar SAŅĒMĒJA valstī spēkā esošajiem ārvalstu valūtas maiņas kontroles noteikumiem.

13. pants — NODOKĻI UN MUITA

1. Nodokļi, muitas un importa nodevas netiek finansētas no EEK dotācijas līdzekļiem.

2. Preces, uz kurām attiecas SAŅĒMĒJA iestāžu noslēgtie piegādes līgumi un kuras finansē par EEK dotācijas līdzekļiem, atļauj ievest SAŅĒMĒJA valstī, nepakļaujot tās muitas un importa nodevām, nodokļiem vai citiem tāda paša rakstura maksājumiem.

* SAŅĒMĒJS nodrošina attiecīgo importēto preču izvešanu no muitas punkta un to piegādi līgumslēdzējam tūlītējai lietošanai, kā paredz līguma noteikumi un nepieciešams līguma normālai izpildei, neņemot vērā nekādus aizkavējumus vai domstarpības par minēto nodevu, nodokļu vai maksājumu norēķiniem.

3. Uz ārzemju firmu vai Latvijas Republikas nodrošinātiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem, ko finansē par EK dotācijas līdzekļiem, SAŅĒMĒJA valstī neattiecas pievienotās vērtības nodoklis, dokumentārās valsts vai reģistrācijas nodevas, vai līdzīga rakstura nodokļu maksājumi, ja šādi maksājumi pastāv, vai arī tiek ieviesti.

4. Fiziskās un juridiskās personas, ieskaitot ārvalstu darbiniekus no Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kas izpilda par EEK dotācijas līdzekļiem finansētus tehniskās sadarbības līgumus, SAŅĒMĒJA valstī atbrīvo no uzņēmējdarbības nodokļa un ienākuma nodokļa.

5. Tās personiskās mantas un mājsaimniecības piederumus, ko fiziskas personas (un viņu tiešie ģimenes locekļi), kuri nav pieņemti darbā uz vietas, bet ir iesaistīti tehniskās sadarbības līgumos noteikto uzdevumu veikšanā, ieved personiskai lietošanai, atbrīvo no muitas un importa nodevām, nodokļiem un citiem līdzīga rakstura nodokļu maksājumiem, ja minētās personiskās mantas un mājsaimniecības piederumus pēc līguma izbeigšanās reeksportē, vai arī tos izmanto valstī saskaņā ar SAŅĒMĒJA valstī spēkā esošajiem noteikumiem.

6. Fiziskas un juridiskas personas, kas ieved profesionālu aprīkojumu, atbilstoši 11. pantā noteiktajam, ja viņas to vēlas, izmanto šīs pagaidu ievešanas sistēmas priekšrocības tā, kā nosaka SAŅĒMĒJA valsts tiesību akti attiecībā uz minēto aprīkojumu.

 

IV sadaļa — LĪGUMU IZPILDE

14. pants — PIEGĀŽU IZCELSME

SAŅĒMĒJS piekrīt, ka līgumu izpildei vajadzīgo materiālu un piegāžu izcelsmes vietai jābūt Kopienā, Albānijā, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, ja vien KOMISIJA nav noteikusi citādi.

15. pants — KĀRTĪBA, KĀDĀ TIEK IZDARĪTI MAKSĀJUMI

1. Līgumiem, kurus finansē par EEK dotācijas līdzekļiem, piedāvājumu konkursus izstrādā un maksājumus veic Eiropas valūtas vienībās (ECU), vai saskaņā ar SAŅĒMĒJA valūtas maiņas likumiem un noteikumiem SAŅĒMĒJA valūtā, vai tās valsts valūtā, kurā pretendents ir reģistrējis uzņēmējdarbību, vai tās valsts valūtā, kurā ražotas piegādājamās preces.

2. Ja piedāvājumu konkursus izstrādā Eiropas valūtas vienībās (ekijos), attiecīgos maksājumus veic līgumā norādītajā valūtā, pamatojoties uz ekija ekvivalento vērtību dienu pirms maksājuma.

3. SAŅĒMĒJS un KOMISIJA veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu maksājumu realizāciju visīsākā iespējamā laikā.

 

V sadaļa — KOMISIJAS UN SAŅĒMĒJA SADARBĪBA

16. pants — KONTROLE UN REVĪZIJA

1. KOMISIJAI ir tiesības sūtīt savus starpniekus vai likumīgi pilnvarotus pārstāvjus veikt jebkuru tehnisku vai finansiālu uzdevumu vai revīziju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai sekotu PASĀKUMA izpildei. Tomēr KOMISIJA iepriekš brīdina SAŅĒMĒJA iestādes par šādām misijām.

SAŅĒMĒJS piegādā visu no tā prasīto informāciju un dokumentāciju un veic visus atbilstošos pasākumus, lai sekmētu to personu darbu, kurām uzdots veikt kontroles vai revīzijas.

2. SAŅĒMĒJS:

a) ievērojot atbilstošas grāmatvedības procedūras, iegrāmato norēķinus, pēc kuriem var noteikt saskaņā ar finanšu memorandu finansētos darbus, piegādes un pakalpojumus,

b) nodrošina, ka minētajiem KOMISIJAS starpniekiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības kontrolēt visu attiecīgo dokumentāciju un rēķinus, kas attiecas uz ar finanšu memorandā iekļautajām finansētajām pozīcijām, kā arī palīdzēt Eiropas Kopienas Revīzijas palātai veikt revīzijas par EEK dotācijas līdzekļu izmantošanu.

Komisija var veikt arī paveiktā novērtējumu un programmas gala pārbaudi. Paveiktā novērtējums skar programmas mērķu/uzdevumu izpildi, kā arī ietekmi uz attiecīgās nozares attīstību un reorganizāciju.

Gala pārbaude revidē programmas vietējos finanšu datus, sniedzot neatkarīgu atzinumu par līgumu un maksājumu ticamību un atbilstību, kā arī par finanšu memoranda noteikumu ievērošanu. Revīzija sastāda KOMISIJAI atmaksājamo — neiesaistīto un/vai neizmaksāto — līdzekļu bilanci.

17. pants — TURPMĀKIE PASĀKUMI

Sekojot PASĀKUMA izpildei, KOMISIJA var pieprasīt paskaidrojumus un, vajadzības gadījumā, piekrist SAŅĒMĒJAM par PASĀKUMA jaunu orientāciju, kuru uzskata par labāk piemērotu konkrētajiem mērķiem.

SAŅĒMĒJS, ievērojot finanšu memorandā noteikto grafiku, iesniedz KOMISIJAI ziņojumus visā PASĀKUMA izpildes laikā un pēc tā pabeigšanas.

KOMISIJA, ņemot vērā ziņojumus un, vajadzības gadījumā, paveiktā novērtējumu, gatavojas oficiāli slēgt programmu un informē saņēmēju valsti par programmas oficiālās slēgšanas dienu.

 

VI sadaļa — VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants — KONSULTĀCIJAS — PĀRRUNAS

1. Visi jautājumi, kas attiecas uz finanšu memoranda vai šo Vispārējo noteikumu izpildi vai interpretāciju, ir apspriežami SAŅĒMĒJA un KOMISIJAS konsultācijās, vajadzības gadījumā tie var būt par iemeslu finanšu memoranda grozījumiem.

2. Ja netiek pildītas finanšu memorandā un šajos Vispārējos noteikumos izklāstītās saistības tāpēc, ka nav laikus veikti pasākumi stāvokļa labošanai, KOMISIJA, pēc konsultācijām ar SAŅĒMĒJU, var apturēt PASĀKUMA finansēšanu.

3. SAŅĒMĒJS var pilnībā vai daļēji atteikties no PASĀKUMA izpildes. Par minēto atteikšanos līgumslēdzējas puses sniedz sīkāku informāciju Apmaiņas vēstulēs.

19. pants — PAZIŅOJUMI, ADRESES

Visi šajā dokumentā paredzētie pušu paziņojumi un līgumi ir jāsniedz rakstiski, skaidri norādot PASĀKUMA numuru un nosaukumu. Šādus paziņojumus vai līgumus nosūta vēstulē tai pusei, kas pilnvarota tos saņemt, uz adresi, ko norādījusi minētā puse. Steidzamības gadījumā ir atļauti paziņojumi, izmantojot telefaksu, telegrāfu vai teleksu, un tos uzskata par likumīgiem ar nosacījumu, ka nekavējoties tiek nosūtīta apstiprinājuma vēstule.

Adreses ir norādītas finanšu memorandā.

 

B pielikums

ARBITRĀŽA

Visus Līgumslēdzēju pušu konfliktus, kas izriet no Pamatlīguma vai finanšu memoranda, kurus neatrisina, piemērojot finanšu memoranda Vispārējo nosacījumu 18. pantā noteikto kārtību, iesniedz arbitrāžai Šķīrējtiesā, kā paredzēts turpmāk tekstā.

Puses šādā arbitrāžā ir SAŅĒMĒJS no vienas puses un KOMISIJA no otras puses.

Šķīrējtiesā darbojas trīs arbitri, kas iecelti sekojoši:

* vienu arbitru ieceļ SAŅĒMĒJS,

* otru arbitru ieceļ KOMISIJA,

* trešo arbitru (turpmāk tekstā dažreiz saukts “ŠĶĪRĒJTIESNESIS”) ieceļ pēc pušu vienošanās vai, ja tās nespēj vienoties, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs.

Ja viena no pusēm neieceļ arbitru, šādu arbitru ieceļ ŠĶĪRĒJTIESNESIS.

Ja kāds saskaņā ar šo nosacījumu iecelts arbitrs atkāpjas, nomirst vai kļūst rīcības nespējīgs, citu arbitru ieceļ tādā pašā veidā kā iepriekšējo, kura vietu viņš ieņem, — šādam tiesību pārņēmējam ir visas sākotnējā arbitra pilnvaras un pienākumi.

 

C pielikums

ĪPAŠIE NOTEIKUMI

1. MĒRĶI UN APRAKSTS

1.1. Mērķi

Šīs programmas vispārīgais mērķis ir veikt ieguldījumu kodoldrošības uzlabošanai kandidātvalstīs.

Šīs programmas īpašais mērķis ir nodrošināt, lai zemāk tekstā uzskaitītie projekti tiktu pabeigti izmaksu perioda laikā un, lai to iznākumi nodrošinātu ilgtspējīgus rezultātus virzībā uz mērķi - augsta līmeņa kodoldrošību.

Ņemot vērā, ka programmas saturs ietver regulējošu palīdzību, programmas mērķis ir dot ieguldījumu to faktoru veicināšanā, kas ietekmē regulējošu efektivitāti, kas izskaidrota, piemēram, SASKAŅOŠANAS grupas 17-tās sēdes secinājumos attiecībā uz katra projekta tehnisko saturu. Šie faktori ir sekojoši1:

* “Lai nodrošinātu efektīvu darbību, regulējošai institūcijai jābūt konkrēti definētam uzdevumam, konkrēti definētiem darba un novērtējuma procesiem, tai jābūt neatkarīgai no enerģijas ražotājiem, politiskās varas un spiedienu izdarošiem grupējumiem, tās darbam jābūt skaidram un atklātam, un tai jābūt atbilstošiem budžeta līdzekļiem, kā arī kompetentiem un labi motivētiem darbiniekiem uzdevumu veikšanai.

* Efektīva regulējošā institūcija ir institūcija, kas nodrošina pietiekošu drošības līmeni, darbojas tā, lai nepieļautu drošības degradāciju un veicinātu drošības uzlabojumus, ir efektīva gan laika, gan izmaksu ziņā, nodrošina operatoru, vispārēju sabiedrības un valdības uzticību, un pastāvīgi cenšas uzlabot savu darba sniegumu.

* Regulējošā sistēma ir efektīva, ja tās pakalpojumi tiek virzīti drošības uzturēšanai vai uzlabošanai. Tomēr objektu pārvaldnieku darbība ir atkarīga arī no citiem faktoriem, un pēc tās ir grūti novērtēt regulējošās institūcijas efektivitāti.

* Starptautiskai sadarbībai un starptautiskajiem novērtējumiem ir svarīga loma efektīvas regulējošās institūcijas veidošanā un uzturēšanā”.

Sīkāka informācija par tehniskās palīdzības projektu mērķiem reaktoru drošības, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas, avārijas gatavības un radiācijas aizsardzības jomās atrodama projektu pieteikumos.

1.2. Projektu apraksts

Projektu specifiskā tehniskā rakstura dēļ, lai veicinātu sabiedrības drošību, kodoldrošības jomā atbalstu guvušajiem projektiem nav obligāti jāatbilst vispārējiem kritērijiem, proti, tiem vienmēr nav jābūt katalītiskiem, nav jābūt ar līdzfinansējumu vai papildinošiem. Izvēlēti tiek rūpīgi pārdomāti projekti, kuru īpašie mērķi paredz sniegt ieguldījumu ilgtspējīga uzlabojuma kodoldrošības jomā radīšanai.

Vispārīgi projektam vajadzētu veicināt kandidātvalsts iestāšanās procesu. Kā tika minēts iepriekš, projekti ir iedalāmi septiņos dažādos pamattematos:

* Uzraudzības palīdzība,

* Reaktoru drošība,

* Sagatavotība avārijas novēršanai,

* Aizsardzība pret radiāciju,

* EURATOM aizdevuma piešķiršana investīciju projektam, reaktora drošības uzlabošanai,

* Garantijas.

Katra šī temata nozīmīgums ir acīmredzami atkarīgs no katras kandidātvalsts situācijas kodoldrošības jomā. Skaidrības labad, projekti, kas tiks ieviesti 2001. gada programmas ietvaros, ir uzskaitīti pa valstīm, vadoties no katras valsts kodolspecifikas.

1.2.1. Bulgārija

BG 01.10.01. Nopietnu avāriju vadības direktīvu izstrādāšana un fenomenu izmeklēšana.

Šobrīd Kozlodujas (Kozloduy) Atomelektrostacijas (KAES) ekspluatācijas dokumentācija ir atbilstoša Rietumu standartiem. Tas nozīmē, ka šī dokumentācija ietver sevī ikdienišķas darbības instrukcijas; instrukcijas darbībai avārijas apstākļos; instrukcijas kā atgriezties pie normālas darbības; spēkstacijas avārijas plānu un nacionālo avārijas plānu. Vienīgais, vēl nepieciešamais dokuments, ir Vadlīnijas nopietniem avāriju gadījumiem, kas īpaši nosaka avāriju raksturu un atbilstošos pasākumus, kas jāveic avārijas situācijās. Nopietnu avārijas gadījumu vadlīniju sagatavošanai vajadzētu būt balstītai uz vairākiem precīzi noteiktiem Kozlodujas (Kozloduy) Atomelektrostacijas datoru kodiem, kas simulētu reaktora serdes un vairāku citu pamatkomponentu uzvedību. Nopietnu avārijas gadījumu vadlīnijās vajadzētu noteikt arī organizatorisko rīcības struktūru avārijas situācijās un izstrādāt apmācības metodoloģiju personālam. Šī projekta finansējuma saņēmējs ir Kozlodujas (Kozloduy) Atomelektrostacija. Nopietnu avārijas gadījumu vadlīnijām vajadzētu sniegt atbalstu arī Bulgārijas varas institūcijām sagatavojot Nacionālo avāriju plānu, kurā būtu noteikti līdzekļi, resursi un iespējas, kuriem jābūt pieejamiem kodolavārijas gadījumā. Svarīgi atzīmēt, ka Phare programma iepriekš ir sniegusi līdzīgu atbalstu atomelektrostacijām citās kandidātvalstīs. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma I tipa rekomendāciju.

BG 01.10.02. Bulgārijas kodoldrošības institūcijai (BKI) pieejamo potenciālo drošības novērtēšanas iespēju veicināšana.

Kozlodujas (Kozloduy) Atomelektrostacija (KAES) ir pieņēmusi lēmumu par drošības uzlabošanas darbu programmas uzsākšanu 3. un 4. blokā, lai nodrošinātu drošu to darbību līdz to galīgajai slēgšanai, ko Bulgārija apņēmās 1999. gadā, parakstot Vienošanos ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus, KAES ar EURATOM daļēju aizdevuma atbalstu paaugstina KAES-5. un 6. bloku drošību un uzticamību. Šīs darbības ir saistītas ar situācijas pārbaudi KAES-3. 4. 5. un 6. bloku drošības jomā. KAES izstrādā arī jaunu, labi dokumentētu kvalitātes vadības sistēmu. Visbeidzot, KAES raugās pēc atbilstošiem pasākumiem, kas nodrošinātu KAES-3. 4. 5. un 6. bloku reaktora spiediena tvertnes integritāti. Projekta galvenais mērķis ir atbalstīt BKI efektīvākai attiecīgo licencēšanas uzdevumu izpildei un stingri saskaņojot tos ar citiem regulējošās palīdzības projektiem. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma I tipa rekomendāciju.

1.2.2. Čehijas Republika

CZ 01.14.01. RPV iekšējā sprieguma stāvokļa atkārtota novērtēšana, balstoties uz patiesajām, radiācijas ietekmētajām mehāniskajām īpašībām.

Reaktora iekšējo komponenšu materiālās īpašības starojuma ietekmē mainās. Izmaiņu apjomu ietekmē starojuma temperatūra un neitronu plūsma. Tiek ierosināts noteikt radiācijas ietekmētā materiāla mehāniskās un plaisu mehāniskās īpašības Greifsvaldes (Greifswald) VVER ekspluatācijas laikā, lai noteiktu parametrus, kas nepieciešami VVER iekšējā sastāva (reaktora serdē) atlikušā darbmūža novērtēšanai. Šajā jomā ir pieejami maz datu, darbs šajā sfērā ir veikts Somijā, Loviisas (Loviisa) reaktoros. Šī projekta mērķis (kas sastāvēs no divām fāzēm, no kurām abas tiks finansētas šī projekta ietvaros) būs, pirmkārt, izveidot darba eksperimentālās daļas metodoloģiju, kā arī noteikt rezultātā iegūtās īpašību datubāzes saskaņošanu ar Čehijas regulējošām procedūrām. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma II tipa rekomendāciju.

CZ 01.14.02. “Datoru kodu novērtēšana un apstiprināšana, balstoties uz PSB-VVER eksperimentālajiem datiem”.

Starptautiskās speciālistu organizācijas (piemēram, Kodoldrošības instalāciju drošības komiteja — KIDK, Eiropas sadarbības un attīstības organizācija — ESAO, Kodolbūvju drošības komisija) ir identificējušas neatliekamu vajadzību palielināt uzticamību noteiktu termohidraulisku kodu izmantošanai VVER-1000 reaktoru darbības simulēšanai. Unikālas VVER-1000 testēšanas aparatūras (aparatūra atrodas Krievijā) parametri ļauj veikt plaša spektra eksperimentālo izpēti svarīgākajiem termohidrauliskajiem procesiem, kas var būt sastopami primārajās un sekundārajās VVER-1000 reaktoru ķēdēs īslaicīgās situācijās un avārijas situācijās. Tā kā Tehniskajai atbalsta organizācijai Čehijas Republikā ir pieejami dažādi termohidrauliskie kodi, tai skaitā ES izstrādātie, tika ierosināts sākotnējā fāzē noteikt svarīgākos eksperimentus, kas būtu jāveic ar šīs aparatūras palīdzību, lai sniegtu palīdzību etalonuzdevumu veikšanā un novērtēšanā. Otrās fāzes izpildei (ārpus šī projekta) ir jānoorganizē starptautisks seminārs, ar mērķi novērtēt ierosinātās eksperimentu programmas robustumu, salīdzinot to ar citiem mēģinājumiem, kurus finansējusi Eiropas Kopiena vai kas finansēti no citiem avotiem. Faktiska eksperimentu veikšanas un pēceksperimentu skaitliskā analīze būs iespējama vēlākā stadijā, kas varētu tikt izskatīta ārpus Phare finansētā atbalsta. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma I tipa rekomendāciju.

CZ 01.14.03. Atkritumu glabāšanas pazemes kameras “Ričards” slēgšana.

Oficiālu radioaktīvo atkritumu glabāšanai Čehijas Republikā vairākus gadu desmitus ir darbojusies atkritumu ilgtermiņa uzglabāšanas/savākšanas glabātava, “Ričards” (Richard). Šī glabātava tika izveidota agrākajā kaļķakmens šahtā, kas izkalta klintī valsts ziemeļu daļā. Atkritumu pakas ir sakrautas kamerās, kas atrodas telpu malās. Kameras ir plānots slēgt, aizbetonējot tās ar betonu un aizpildot starp atkritumu pakām esošās spraugas ar tam piemērotiem materiāliem. Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt tehnisko risinājumu telpu izolēšanai un tā drošības novērtējumu. Tas ir priekšnoteikums, lai pierādītu visas radioaktīvo atkritumu glabātavas ilgtermiņa drošību. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma II tipa rekomendāciju.

CZ 01.14.04. Karstās kameras rekonstrukcija atkritumu glabātavā “Ričards”.

Šobrīd Čehijas Republikā ir zināms daudzums izlietoto hermetizēto radioaktīvo atkritumu, kuriem nav ilgtermiņa uzglabāšanas vietas, kā arī nav izveidoti šo atkritumu nodošanas savākšanas maršruti. Tie pārsvarā ir izturīgi radioaktīvie materiāli, kas pagaidām tiek uzglabāti lietotāju telpās. Valsts organizācija RAWRA (Radioaktīvo atkritumu glabātavu pārvalde) ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināts šādu atkritumu savākšanas maršruts. Šī organizācija izskata iespēju uzņemt pagaidu uzglabāšanai šāda veida materiālus atkritumu glabātavā “Ričards” pirms to savākšanas dziļā pazemes glabātavā. Saskaņā ar Čehijas noteikumiem, lai atkritumus varētu pagaidām uzglabāt glabātavā “Ričards”, tos būtu nepieciešams iepakot vai atkārtoti iepakot un kontrolēt to fizisko integritāti. Lai to varētu izdarīt, netālu no atkritumu glabātavas “Ričards” ir jādarbojas piemērotai karstajai kamerai. Šī projekta mērķis ir izstrādāt karstās kameras uzlabošanas plānu un veikt rekonstrukcijas darbus tā, lai pēc iespējas drīzāk varētu īstenot iepakošanas operācijas. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma II tipa rekomendāciju.

CZ 01.14.05. Atkritumu izsekošanas informācijas sistēmas izstrāde.

Lai Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošība atbilstu kopējās starptautiskās konvencijas prasībām, RAWRA kā organizācijai, kas ir atbildīga par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un savākšanu, ir uzticēts sastādīt sarakstu ar visu veidu atkritumiem, kas tiek uzglabāti vai savākti Čehijas Republikas teritorijā. Šim nolūkam ir radīta datorizēta datubāzes sistēma. Lai arī šo sistēmu ir sākts ekspluatēt, tai ir nepieciešama tālāka optimizācija, kas nodrošinātu radioaktīvo atkritumu ražotāja tiešsaistes savienojumu ar eksistējošo sistēmu. Šī projekta galvenais mērķis ir palielināt RAWRA darbspējas, lai izsekotu visu veidu radioaktīvajiem atkritumiem Čehijas teritorijā, kas panākams, nodrošinot datorizētās datubāzes optimizāciju. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma II tipa rekomendāciju.

1.2.3. Ungārija

HU 01.11.01. Tehniskā atbalsta organizācijas (TSO) atbalsts PSA 2. līmeņa novērtēšanai VVER 440/213.

Ar šī pakalpojuma palīdzību tiek ieviesta 2. līmeņa PSA analīzes programma Paks AES analīzei. Pašreiz kodolreaktora HAEA/NSD uzdevums ir novērtēt ievades datu svarīgumu, pielietotās metodoloģijas un analīzes rezultātus, kurus būtu pēc iespējas labāk jāizmanto regulēšanas mērķiem. 2. līmeņa PSA izmanto tik modernas analīzes, ka HEA/NSD iekšējie resursi nav pietiekami, lai varētu novērtēt veiktā darba kvalitāti. Šī projekta gaitā ir ierosināts izveidot 2. līmeņa PSA pārbaudes metodoloģiju HAEA/NSD vajadzībām un īstenot to, izskatot HAEA/NSD iesniegtos pārbaudes ziņojumus. Tehniskā atbalsta organizācijas sniegtais atbalsts kodoldrošības regulatoram apjoma un neatkarības palielināšanai atbilst pēdējā Padomes ziņojuma I tipa rekomendācijai.

HU 01.11.02. Atkritumu atgūšanas un likvidācijas iespēju novērtējums Puspokszilagas (Pūspökszil‡gy) radioaktīvo atkritumu apstrādes un likvidēšanas vietā.

Šobrīd Ungārijā darbojas tikai viena radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas/savākšanas vieta. Tā atrodas Puspokszilagā (Pūspökszil‡gy) un ir gandrīz pilna. Lai palielinātu šīs atkritumu savākšanas vietas uzglabāšanas/atkritumu savākšanas kapacitāti, no glabātavām ir jāizņem radioaktīvo atkritumu iepakojumi un pēc tam jāsamazina šo atkritumu tilpums, kas izdarāms, izmantojot dažādus apstrādes procesus. Šī projekta galvenais mērķis ir novērtēt dažādas atkritumu izņemšanas, apstrādes / kondicionēšanas, pagaidu uzglabāšanas un savākšanas iespējas attiecībā uz dažādu veidu radioaktīvajiem atkritumiem, kuri šobrīd tiek uzglabāti minētajā vietā, tā, lai varētu atbrīvot papildus telpu.

1.2.4. Latvija

LE 01.09.01. Papildus atkritumu savākšanas glabātavas un iekšējās uzglabāšanas vietas izveide izturīgu atkritumu glabāšanai Baldonē, Latvijā.

Zemes virsmai tuvu esoša radioaktīvo atkritumu glabātava, kas atrodas Baldonē, 27 km no Rīgas, darbību uzsāka 1961. gadā. Šī vieta ir vienīgā visu Latvijā savākto radioaktīvo atkritumu glabātava, kur, ja nepieciešams, atkritumi tiek savākti pēc to apstrādes. Ir sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē Latvija demontēs Salaspils izpētes reaktoru, kas, saskaņā ar aprēķiniem, radīs apmēram 1200 m3 atkritumu, kuru aktivitāte būs piemērota uzglabāšanai Baldonē. Bez tam, sagaidāms, ka šajā glabātavā tiks savākti Latvijas teritorijā atrastie izlietotie hermetizētie kodolmateriāli. Šobrīd Baldonē nav atkritumu uzglabāšanas iespēju, kas būtu atbilstošas ES standartiem. Šī projekta mērķis ir, pamatojoties uz ES pieejamo pieredzi, precizēt detalizētu konceptuālo projektu no betona veidotai glabātavai tuvu zemes virsmai esošai atkritumu glabātavai; precizēt konceptuālo projektu šīs glabātavas daļai, kurā tiktu ilgstoši uzglabāti izturīgi radioaktīvie atkritumi; un sagatavot visus nepieciešamos dokumentus, kas būtu nepieciešami tālākajam celtniecības projektam. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma II tipa rekomendāciju.

LE 01.09.02. Radiācijas aizsardzības uzlabošana, saistībā ar radiācijas ietekmi medicīnā.

Acquis iedarbība pieprasa 1997. gada 30 jūnija Padomes direktīvas 97/43/EURATOM par “privātpersonu veselības aizsardzību pret jonizētās radiācijas draudiem saistībā ar medicīnisko iedarbību”, realizēšanu Latvijā. Pirmkārt, tas nozīmē, ka tiek nomainītas esošās iekārtas, kuras neatbilst mūsdienu standartiem. Tāpat nepieciešams sastādīt un izpildīt tehniskos noteikumus, kā arī apmācīt personālu. Šis projekts palīdzēs izstrādāt jaunus nacionālos noteikumus par radioloģijas iekārtu, kuras tiek lietotas medicīnā, tehnisko apkalpi, tajā skaitā par jauninājumu ieviešanu laboratoriju standartos. Papildus tas ietvers arī vispusīgu apmācības programmu, kas tiek veidota, vadoties pēc vietējo ekspertu, kas kvalificējušies iepriekšējās palīdzības rezultātā, rekomendācijām. Kaut arī pašreizējā Padomes atskaitē netiek dotas nekādas rekomendācijas attiecībā uz aizsardzību pret radiāciju, tajā tomēr tiek pausta zināma attieksme par kodoldrošību. Veiksmīgai projekta īstenošanai vajadzētu pozitīvi ietekmēt cēloņus, kuru dēļ Latvija pieprasījusi izņēmumus, augstāk minētās Padomes direktīvas ieviešanai.

1.2.5. Lietuva

Visi trīs sekojošie projektu pieteikumi ir saistīti ar dažāda mēra atbalstu Lietuvas vadošajai institūcijai VATESI Drošības analīzes atskaites sagatavošanai par Ignalinas atomelektrostacijas 2.bloku. Tas ir priekšnosacījums, lai spēkstacija varētu darboties pēc 2003. gada.

LI 01.18.01. Atbalsts VATESI un tās Tehniskā atbalsta organizācijai Ignalinas AES 2. bloka Drošības analīzes ziņojuma izskatīšanas laikā.

Ignalinas Atomelektrostacija (IAES) sastāv no diviem RBMK – 1500 tipa reaktoriem. IAES-1 būtu jāaizver pirms 2005. gada. Savukārt, IAES-2 paredzēts izmantot līdz 2009.gadam. Precīzs šī bloka slēgšanas datums joprojām jānosaka Lietuvas varas iestādēm. Tomēr, lai pieļautu to darbību pēc 2003. gada, Lietuvas licencēšanas pārvaldei (VATESI) jāizsniedz drošības licence, kas balstīta uz Drošības analīzes atskaiti (DAA). Nesenā pagātnē, ar ES organizāciju atbalstu DAA, tika veikta IAES-1 vienībai. Kaut arī daļu šīs atskaites iespējams izmantot, lai sagatavotu IAES-2 Drošības analīzes atskaiti, IAES ietvaros nepieciešams veikt ar drošību saistītu papildus analīzi, kā arī sniegt papildus informāciju. Tas attiecas uz tādu papildus informācijas un datu iekļaušanu DAA kā informācijas par: radioaktīvo atkritumu apkalpošanu, aizsardzību pret radiāciju, rīcības procedūru avārijas situācijās un nelaimes gadījumu analīzi, nolietojuma pārraudzību un dažiem papildus sistēmas analīzes aspektiem, kā arī radioloģisko seku novērtēšanu, kuras varētu rasties dažāda veida nelaimes gadījumu rezultātā. Atbalsts, kas varētu tikt piedāvāts VATESI, galvenokārt, saistīts ar DAA IAES-2 pārskatīšanu. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma I tipa rekomendāciju.

LI 01.18.02. Palīdzības programma VATESI un tās Tehniskā atbalsta organizācijai strukturālās dinamikas analīzē.

DAA, kas sagatavota par IAES-1, ir iekļautas rekomendācijas par jautājumiem, ko turpmāk būtu nepieciešams izpētīt. Viena no rekomendācijām ir saistīta ar būvju un IAES komponentu strukturālās dinamikas analīzi. Ir jāuzsāk darbs vairākās jomās, piemēram, attiecībā uz regulārām dinamiskām slodzēm, visu IAES būvju seismisko kvalificēšanu (tai skaitā augsnes - konstrukcijas mijiedarbību, aparatūras reakciju un cauruļvadu sistēmu), kā arī eksploziju un šoka viļņu sekām (tai skaitā reaktīvajiem šāviņiem vai lidmašīnu avārijām), īpaši reaktora zālē. Šī projekta iznākumā vajadzētu panākt Nacionālo direktīvu un metodoloģiju izstrādi šīm dinamiskajām slodzēm pakļauto betona un metāla konstrukciju strukturālajai analīzei. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma I tipa rekomendāciju.

LI 01.18.03. Atbalsts VATESI svarīgu uzdevumu izpildei, kas saistīti ar Ignalinas atomelektrostacijas licencēšanas aktivitātēm.

Šis projekts ir loģisks turpinājums vēl aizvien notiekošajam Phare projektam No. LE9806.016, kas, kā sagaidāms, tiks pabeigts 2001. gada oktobrī. Šī projekta mērķis ir sniegt atbalstu VATESI sekojošās jomās: aparatūras kvalificēšanā, nekaitīgās analīzes ENIQ metodoloģijas izstrādē, licencēšanas analīzes jomā un avāriju novērtēšanā, kas radušās konstrukcijas nepilnību dēļ, kā arī smagu avāriju analīzes jomā. Šim projektam vajadzētu sniegt papildus ieguldījumu DAA sagatavošanā IAES-2 vajadzībām. Šī projekta darba programmu vajadzētu cieši saskaņot ar LT01.18.01 un LT01.18.02 projektiem, ņemot vērā acīmredzamo mijiedarbību, kas pastāv starp šiem projektiem, īpaši licencēšanas analīzes jomā un avāriju novērtēšanā, kas radušās konstrukcijas nepilnību dēļ. Projektā ietilpst apmācības kursu organizēšana un atbilstošas programmatūras un datortehnikas piegāde. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma I tipa rekomendāciju.

1.2.6. Polija

PL 01.13.01 Radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas apstākļu uzlabošana un nacionālās radioaktīvo atkritumu glabātavas slēgšana Rozanā (Rózan).

Polijā ir viena funkcionējoša, tuvu zemes virsmai esošā atkritumu savākšanas stacija neizturīgu radioaktīvo atkritumu savākšanai, kas atrodas Rozanā (Rózan). 1989. gadā tika konstatēta tritija izplūde no stacijas, kas norādīja uz zināmiem trūkumiem/bojājumiem barjerās, kas tika izmantotas radioaktīvo atkritumu izolēšanai no biosfēras. Kopš tā laika ir veikti daudzi hidroģeoloģiska rakstura pētījumi, kas vērsti uz atkritumu izplūdes fenomena izskaidrošanu. Balstoties uz milzīgo datu daudzumu, kas tika savākti šo pētījumu gaitā, vajadzētu izveidot pārstrādātu drošības ziņojumu par šīs stacijas darbību. Tāpat vajadzētu definēt situācijas novēršanas līdzekļus. Visbeidzot, vajadzētu precizēt drošības ziņojumu atkritumu glabātavas slēgšanas posmam. Ja šādu ziņojumu nebūs, Polijas Nacionālā kodolenerģijas organizācija (NKO) varētu tuvākajā nākotnē apturēt visu atkritumu savākšanas darbu šajā stacijā un novērst jebkādu darbību, kas varētu izraisīt stacijas slēgšanu. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma II tipa rekomendāciju.

 

PL 01.13.02. Tehnoloģijas izstrādāšana un iekārtu sagāde Polijas izpētes reaktoros izlietotās kodoldegvielas iekapsulēšanai.

Šobrīd izlietotās kodoldegvielas, kas rodas izpētes reaktoru (piemēram, EWA un MARIA reaktoru) darbības rezultātā, tiek uzglabātas dzesēšanas dīķos, kas atrodas Polijas Kodolenerģijas institūtā Svierkā (Swierk). Šeit tiek uzglabāti vairāk nekā 5000 kodoldegvielas bloku. Ir novērota apšuvuma materiāla korozija tiem izlietotās degvielas blokiem, kas ir uzglabāti vairāk nekā 20 gadus. Korozijas rezultātā ar laiku paaugstinās dzesēšanas dīķu piesārņojuma līmenis. Projekta mērķis ir, balstoties uz iepriekšējiem pētījumiem, izstrādāt šo izlietotās degvielas bloku ilgtermiņa uzglabāšanas koncepciju un radīt piemērotus apstākļus tam, lai varētu būtiski palēnināt korozijas procesu, veicot attiecīgo materiālu iekapsulēšanu. Apmēram 40% šī projekta izmaksu būs vērstas uz aparatūras iegādi. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma II tipa rekomendāciju.

1.2.7. Rumānija

RO 01.10.01. Kodoldrošības regulējošā režīma nostiprināšana.

Šī projekta mērķis ir Rumānijas kodoldrošību regulējošās pārvaldes CNCAN tehniskā nostiprināšana attiecībā uz radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un neapstrādātu dabisko radioaktīvo materiālu aprakšanu un ierakšanu, kodolgarantijām, fizisko aizsardzību un kodoldrošību. Šī projekta ietvaros ir paredzēts sastādīt CNCAN iekšējās darba procedūras tā, lai tās būtu saskaņā ar Eiropas Kvalitātes standartiem (ISO 9000). Ir paredzēta plaša praktiskās apmācības programma CNCAN darbiniekiem. Šīs aktivitātes atbilst gan īstermiņa prioritātēm, gan vidēja termiņa prioritātēm, saskaņā ar 1999. un 2000.gada Nacionālo programmu acquis pārņemšanai. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma I tipa rekomendāciju.

RO 01.10.02. Atbalsts Rumānijas NRA pārskata sagatavošanā par ugunsdrošību, augstsprieguma reaktora primārās ķēdes aizsardzību un galvenās tvaika līnijas projektēšanu Černavodā -1 (Cernavoda-1).

Černavodas 1 AES (Cernavoda-1) operatora atbalstam tiek īstenota ilgstoša programma, kas vērsta uz drošības uzlabošanu un citiem jauninājumiem, atbilstoši reaktora vajadzībām, jeb balstoties uz CANDU operatoru grupas rekomendācijām. Šis projekts ir paredzēts, lai atbalstītu CNCAN tās darbā pie dažādu specifisku, ar Černavodas 1 AES (Cernavoda-1) saistītu jautājumu izskatīšanu. Pie šiem jautājumiem pieder vispārējā ugunsdrošības programma, ugunsbīstamības analīze un potenciālās ugunsgrēku sekas; ugunsdrošības uzlabošanas pasākumi; ūdens āmuru drošības analīze īpašās drošības sistēmās (serdes avārijas dzesēšanas un izslēgšanas sistēma No. 2); aizsardzība pret pārāk augstu spiedienu reaktora primārajā ķēdē, un centrālās tvaika līnijas sprieguma analīzes jautājumi. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma I tipa rekomendāciju.

1.2.8. Slovēnija

SL 01.10.01. Krsko baseina seismiskās pārraudzības stacija

Sekojot iepriekšējo Phare projektu (piemēram, Ģeofiziskie pētījumi Krsko AES apkārtnē) rekomendācijām, Slovēnija nolēma modernizēt seismiskās pārraudzības sistēmu, kas atrodas Krsko Atomelektrostacijas tuvumā. Izmantojot savus resursus, 2001. gadā tika uzstādītas papildus fiksētās seismiskās stacijas. Divu papildus portatīvo seismisko staciju uzstādīšana, kas tiks īstenota šī projekta ietvaros, papildus esošā un plānotā pārklājuma palielināšanai palīdzēs pieņemt lēmumu, kur būtu jāizvieto nākamās fiksētās seismiskās stacijas (kopumā četras stacijas) un būs papildinājums seismiskajam tīklam. Augstam seismisko staciju blīvumam ir izšķiroša nozīme rajonos ar nelielu seismiskumu, kāds ir ap Krsko Atomelektrostaciju. Šis projekts ir saskaņā ar pēdējā Padomes ziņojuma II tipa rekomendāciju.

 

1.2.9. Daudzvalstu elements

ZZ 01.25.01. Atbalsts kandidātvalstīm, lai sagatavotos pilnai atbilstībai EURATOM Līguma VII nodaļai un tā ieviešanas noteikumiem, EURATOM 3227/76 - “ACCESS projekts”.

ACCESS (Kandidātvalstu sadarbība ar EURATOM garantiju sistēmu) projekta mērķis ir sagatavot kodoliekārtu operatorus kandidātvalstīs tā, lai tie pilnībā atbilstu EURATOM līguma noteikumiem attiecībā uz kodolmateriālu uzskaites saistībām. Projekts nodrošina tehniskās rokasgrāmatas, procedūras rokasgrāmatas un mācību rokasgrāmatas katras saņēmējvalsts valodā. Mācību semināri un aparatūras piegāde arī ir iekļauta projektā. Projekts tika uzsākts 2000.gadā un beigsies 2004.gadā, atkarībā no faktiskās pašreizējo kandidātvalstu iestāšanās. Projekta pirmos posmus jau finansēja iepriekšējā Phare programma atbalsta garantiju jomā. Šī projekta raksturs pieprasa centralizētu projekta īstenošanu ciešā sadarbībā ar EURATOM Garantiju biroju.

ZZ 01.25.02. Eiropas Investīciju bankas rekomendācija saistībā ar EURATOM aizdevumu Černavodas 2 (Cernavoda 2) projektam.

Rumānijas valdība pieprasīja EURATOM aizdevumu Rumānijas nacionālajai elektroenerģijas sabiedrībai (SNN) 1999. gada 11. maijā. Saskaņā ar noteikto EURATOM aizdevuma piešķiršanas kārtību, tika veikti četri pētījumi par pabeigtās Černavodas-2 Atomelektrostacijas (Cernavoda-2 AES) kodoldrošības apsvērumiem un ietekmi uz vidi, kā arī tika pētīts šīs spēkstacijas ekonomiskais pamatojums un aizdevuma saņēmēja potenciālās finansiālās iespējas atmaksāt aizdevumu. Šis, nākamais projekts, nosegs maksu par šo pētījumu sintēzi, kuru veiks Eiropas investīciju banka, izsakot savu viedokli attiecībā uz aizdevuma apmaksu.

Tā kā projekta saturs pieprasa ciešu koordināciju ar Eiropas investīciju banku un ekspertiem juridiskajos jautājumos, tad šo projektu centralizēti vadīs Eiropas Komisija, kas ir izņēmums no vispārējiem šīs programmas vadīšanas nosacījumiem.

ZZ 01.25.03. Juridiskās konsultācijas Rumānijai un SNN saistībā ar EURATOM aizdevumu Černavodas 2 (Cernavoda 2) projektam.

Rumānijas valdība pieprasīja EURATOM aizdevumu Rumānijas nacionālajai elektroenerģijas sabiedrībai (SNN) 1999. gada 11. maijā. Saskaņā ar noteikto EURATOM aizdevuma piešķiršanas kārtību, tika veikti četri pētījumi par pabeigtās Černavodas-2 Atomelektrostacijas (Cernavoda-2 AES) kodoldrošības apsvērumiem un ietekmi uz vidi, kā arī tika pētīts šīs spēkstacijas ekonomiskais pamatojums un aizdevuma saņēmēja potenciālās finansiālās iespējas atmaksāt aizdevumu. Šis, nākamais projekts, Rumānijai sniegs steidzami nepieciešamo palīdzību tās juridiskā stāvokļa novērtēšanā attiecībā uz aizdevumu, un sarunās ar EURATOM par dokumentāciju, kas nepieciešama aizdevuma saņemšanai.

Tā kā projekta saturs pieprasa ciešu koordināciju ar EURATOM un ekspertiem juridiskajos jautājumos, tad šo projektu centralizēti vadīs Eiropas Komisija, kas ir izņēmums no vispārējiem šīs programmas vadīšanas nosacījumiem.

1.3. Projekta pieteikums

Projektu pieteikumos ir sniegta detalizēta informācija par iepriekš uzskaitītajām darbībām (skat. pielikumu Nr.1).

1.4. Standarta piebilde par vides aspektiem

Visiem investīciju projektiem, kuriem, saskaņā ar direktīvas 85/337/CEE, (papildināta ar direktīvu 97/11) noteiktajiem noteikumiem, nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Ja direktīva vēl nav pilnībā grozīta, novērtējuma veikšanas kārtībai vajadzētu līdzināties augšminētās direktīvas noteiktajai kārtībai.

Visus investīciju projektus jāievieš saskaņā ar atbilstošo Kopienas vides likumdošanu. Projektu pieteikumi saturēs īpašus paragrāfus par projekta atbilstību ES likumdošanai vides jomā, kas būs noteikta saskaņā ar katra investīciju projekta ietvaros veiktajiem pasākumiem.

1.5. Nosacījumi

Efektīva dažu iepriekš uzskaitīto projektu ieviešana ir atkarīga no specifiskiem nosacījumiem, kas sīkāk ir aprakstīti attiecīgajos projektu pieteikumos:

BG01.10.01: Ir jāpievērš pietiekama uzmanība rezultātiem, kas ir pieejami no iepriekšējiem un pašreizējiem citu PHARE un TACIS programmu ietvaros veiktajiem projektu par VVER avāriju analīzi.

BG01.10.02: Cieša saskaņa ar projektu BG/TS 15, kas finansēts 1999. gada PHARE kodoldrošības programmas ietvaros. Modernas, labi dokumentētas kvalitātes pārvaldības sistēmas izstrādē ir pienācīgi jāņem vērā projekta BG/TA/03 rezultāti. Visbeidzot, šī projekta ieviešanas grafikam ir jābūt saskaņā ar saistībām, kuras Bulgārija ir uzņēmusies attiecībā uz KAES 3. un 4. bloka slēgšanu.

CZ01.14.01: Greifsvaldes AES (Greifswald AES) Vācijā jābūt pieejamiem projektam būtiski nepieciešamajiem mehāniskajiem paraugiem.

CZ01.14.02: Jāpievērš uzmanība citu iepriekšējo un pašreiz notiekošo PHARE un TACIS finansēto projektu rezultātiem, kas pieejami attiecīgajā jomā, kā arī citu projektu rezultātiem, kas tiks veikti PSB programmas ietvaros.

CZ01.14.01: Ir jāievēro vides noteikumi (sīkāku informāciju skatīt projekta pieteikumā).

CZ01.14.04: Ir jāievēro vides noteikumi (sīkāku informāciju skatīt projekta pieteikumā).

HU01.11.01: Par šī projekta rezultātiem ir jāinformē VVER 440/213 lietotāju “saime”. Ir jāņem vērā jebkuru citu šajā jomā PHARE un TACIS finansēto projektu rezultāti.

LE01.09.01: Jāņem vērā ilgtermiņa drošības novērtējums un ES finansētā projekta, kas noslēdzas 2001.gadā, ietvaros veiktais ietekmes uz vidi novērtējums. Ir jāievēro vides noteikumi (sīkāku informāciju skatīt projekta pieteikumā).

LI01.18.01, LI01.18.02, LI01.18.03: Cieša šo projektu koordinācija.

PL01.13.01: Iepriekšējā PHARE finansētā projekta rezultātu ņemšana vērā. Ir jāievēro vides noteikumi (sīkāku informāciju skatīt projekta pieteikumā).

PL01.13.02: Iepriekšējā PHARE finansētā projekta rezultātu ņemšana vērā. Ir jāievēro vides noteikumi (sīkāku informāciju skatīt projekta pieteikumā).

R001.10.01: Izveidot saikni ar PHARE finansēto projektu RO/RA/02.

R001.10.02: Izveidot saikni ar PHARE finansēto projektu PH2/01/99.

2. BUDŽETS

Valsts	Ieviešanas aģentūra	Kods	Piešķīrums (eiro)
Bulgārija	CFKV	BG 01.10	4.5 MEUR
1. projekts		BG 01.10.01	2.5 MEUR
2. projekts		BG 01.10.02	2.0 MEUR
Čehijas Republika	CFKV	CZ 01.14	2.19 MEUR
1. projekts		CZ 01.14.01	0.89 MEUR
2. projekts		CZ 01.14.02	0.4 MEUR
3. projekts		CZ 01.14.03	0.4 MEUR
4. projekts		CZ 01.14.04	0.2 MEUR
5. projekts		CZ 01.14.05	0.3 MEUR
Ungārija	CFKV	HU 01.11	1.05 MEUR
1. projekts		HU 01.11.01	0.75 MEUR
2. projekts		HU 01.11.02	0.3 MEUR
Latvija	CFKV	LE 01.09	1.75 MEUR
1. projekts		LE 01.09.01	0.1 MEUR
2. projekts		LE 01.09.02	1.65 MEUR
Lietuva	CFKV	LI 01.18	2.7 MEUR
1. projekts		LI 01.18.01	1.2 MEUR
2. projekts		LI 01.18.02	1.0 MEUR
3. projekts		LI 01.18.03	0.5 MEUR
Polija	CFKV	PL 01.13	1.45 MEUR
1. projekts		PL 01.13.01	0.45 MEUR
2. projekts		PL 01.13.02	1.0 MEUR
Rumānija	CFKV	RO 01.10	1.4 MEUR
1. projekts		RO 01.10.01	1.0 MEUR
2. projekts		RO 01.10.02	0.4 MEUR
Slovēnija	CFKV	SL 01.10	0.15 MEUR
1. projekts		SL 01.10.01	0.15 MEUR
Daudzvalstu	Eiropas Komisija	ZZ 01.25	3.137 MEUR
1. projekts		ZZ 01.25.01	2.087 MEUR
2. projekts		ZZ 01.25.02	0.75 MEUR
3. projekts		ZZ 01.25.03	0.2 MEUR
KOPĀ:			18.327 MEUR

 

3. IEVIEŠANAS NOSACĪJUMI

Lielākā daļa šī finanšu pieteikuma ir horizontāla programma. Projektus ieviesīs PHARE nacionālās programmas struktūras. Šis finanšu pieteikums tiks sadalīts astoņos atsevišķos finanšu memorandos starp valstīm, kā tas redzams augstāk tekstā parādītajā tabulā.

Vienīgi šīs programmas daudzvalstu elementu (ZZ 01.25) saņēmējvalstu vārdā centralizēti ieviesīs, vadīs un koordinēs Eiropas Komisija ar Paplašināšanas ģenerāldirektorāta Īpašās kodoldrošības vienības starpniecību. Ieviešanas nosacījumus Komisija var atbilstoši pārskatīt.

3.1. Ieviešana

Izņemot daudzvalstu programmu (ZZ 01.25), šī programma tiks īstenota saskaņā ar PHARE Decentralizētās ieviešanas sistēmas (DIS) procedūrām, ar Eiropas Komisijas ex-ante apstiprinājumu un ņemot vērā “Jaunos nosacījumus attiecībā uz līgumiem kodoldrošības jomā”, kurus Komisija pieņēma 2000. gada 6. septembrī, tādā apmērā, ciktāl šie nosacījumi neattiecas vienīgi uz centralizēti ieviestiem projektiem (“Komisija veiks sekojošo...”). Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos katrā no astoņām valstīm (skatīt tabulu iepriekš tekstā) būs kopumā atbildīgs par PHARE programmu programmēšanu, uzraudzību un ieviešanu. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un Nacionālā atbildīgā amatpersona (NAA) būs kopīgi atbildīgi par PHARE (tai skaitā PHARE Pārrobežu sadarbības programmu), ISPA un SAPARD programmu koordināciju.

Nacionālais fonds (NF) attiecīgajā ministrijā (kā tas norādīts tabulā zemāk tekstā), kuru vada NAA, pārraudzīs Programmas finanšu vadību un būs atbildīgs par ziņojumu sniegšanu Eiropas Komisijai. NAA būs kopumā atbildīga par Phare līdzekļu finanšu vadību. NAA jānodrošina, ka tiek ievēroti PHARE nosacījumi, regulas un procedūras attiecībā uz iepirkumu, ziņojumu sniegšanu un finanšu vadību, kā arī Kopienas valsts atbalsta normu ievērošanu, un ziņojumu sniegšanas un projektu informācijas sistēmas pienācīgu funkcionēšanu. Nacionālā atbildīgā amatpersona līdz programmas slēgšanai būs pilnībā atbildīga par PHARE programmai piešķirtajiem līdzekļiem. Kompetenta nacionālā kontroles iestāde veiks atbilstošu finanšu kontroli attiecībā uz programmas ieviešanu.

Nacionālais fonds katrā no valstīm, attiecīgi, ir:

Bulgārija — Finanšu ministrija

Čehijas Republika — Finanšu ministrija

Ungārija — Valsts kase

Latvija — Finanšu ministrija

Lietuva — Finanšu ministrija

Polija — Finanšu ministrija

Rumānija — Valsts finanšu ministrija

Slovēnija — Finanšu ministrija

Komisija pārskaitīs līdzekļus NF saskaņā ar saprašanās memorandu, kas noslēgts starp Komisiju un attiecīgajām valstīm 1998. gada decembrī. Līdzekļi tiks pārskaitīti pēc pieprasījumu saņemšanas no NAA.

Līdz 20% no vietēji pārvaldāmajiem līdzekļiem tiks pārskaitīti NF pēc finanšu memoranda un finanšu līgumu (FL) parakstīšanas starp NF un Ieviešanas aģentūrām (IA) / Centrālo finanšu un kontraktu vienību (CFKV). Jāievēro arī saprašanās memoranda 2. un 13. pantā paredzētie noteikumi attiecībā uz NF. Bez tam, NAA ir jāiesniedz Komisijai informācija par Programmas atbildīgo amatpersonu (PAA) iecelšanu un izveidotās sistēmas apraksts, uzsverot informācijas plūsmu starp NF un IA/CFKV, kā arī veidu, kādā tiks veikti maksājumi.

Tiks veikti četri līdzekļu pārskaitījumi līdz 20% apmērā no vietēji pārvaldāmajiem līdzekļiem vai viss budžeta atlikums, atkarībā no tā, kura summa būs mazāka. Pirmais pārskaitījums tiks veikts, kad IA un CFKV būs izmaksājuši 10% budžeta. Otro pārskaitījumu var pieprasīt, kad būs apmaksāti 30% no kopējā, spēkā esošā budžeta. Trešais pārskaitījums tiks veikts, kad būs apmaksāti 50% kopējā, spēkā esošā budžeta un pēdējais, ceturtais pārskaitījums tiks veikts, kad būs apmaksāti 70% kopējā, spēkā esošā budžeta. Pārskaitījumu nevar pieprasīt pirms pilnvarojuma saņemšanas no Eiropas Komisijas, ja kopējais NF un Programmu ieviešanas aģentūrām iemaksāto līdzekļu apjoms pārsniedz 10% kopējā, spēkā esošā budžeta. Ārkārtējos gadījumos NAA var pieprasīt avansa maksājumu 20% apmērā, saskaņā ar augšminētajā saprašanās memorandā noteikto kārtību.

Par apakšprogrammām būs atbildīgas sekojošas IA:

Bulgārija:

CFKV

Čehijas Republika:

CFKV

Ungārija:

CFKV

Latvija:

LE 0109.01: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

LE 0109.02: Finanšu ministrija

Lietuva:

CFKV, Finanšu ministrija

Polija:

CFKV

Rumānija:

CFKV, Finanšu ministrija

Programmu ieviešanas aģentūra: CNCAN

Slovēnija:

CFKV

Nacionālais fonds pārskaitīs līdzekļus katras valsts Ieviešanas aģentūrai, tai skaitā Centrālajai finanšu un kontraktu vienībai (CFKV), saskaņā ar finanšu līgumiem (FL), kas parakstīti starp Nacionālo fondu (NF) un IA/CFKV. Katru finanšu līgumu iepriekš apstiprinās Eiropas Komisija. Gadījumos, kur NF pats veic izmaksas CFKV/Ieviešanas aģentūras vārdā, līdzekļi no NF uz CFKV/Ieviešanas aģentūru netiks pārskaitīti. CFKV un IA ir jāvada Programmas atbildīgajai amatpersonai (PAA), kuru ieceļ NAA pēc konsultēšanās ar Nacionālo koordinatoru ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos. PAA būs atbildīga par visām darbībām, kuras veiks attiecīgā CFKV/IA.

NF atvērs un pārvaldīs atsevišķu bankas kontu (Eiro), izmantojot atsevišķu uzskaites sistēmu Centrālajā bankā (vai bankā, par kuru NF būs iepriekš vienojies ar Komisiju). Principā, visi bankas konti būs procentus nesoši. Par procentiem tiks ziņots Eiropas Komisijai. Ja Komisija izlems, procentus, pamatojoties uz NAA priekšlikumu, varēs atkārtoti investēt programmā. Tāda pati kārtība tiks piemērota visiem citiem līdzekļiem, kas būs pārskaitīti Programmas ieviešanas aģentūrai vai CFKV.

NAA un PAA nodrošinās visu dokumentu sagatavošanu saskaņā ar DIS rokasgrāmatā noteikto kārtību.

Visus līgumus ir jānoslēdz līdz 2003. gada 30. novembrim. Visus norēķinus ir jāveic līdz 2004. gada 30. novembrim.

Visus līdzekļus, kas nebūs izlietoti līdz programmas beigu termiņa datumam, atgūs Komisija.

Līgumiem, kuriem ir uzkrāti līdzekļi garantijas periodam, kas beidzas pēc programmas norēķinu perioda beigām, ar šiem līgumiem saistītā līdzekļu kopējā summa tiks pārskaitīta Programmas ieviešanas aģentūrai, saskaņā ar PAA aprēķiniem un Komisijas noteikto summu, pirms programmas oficiālās slēgšanas. Ieviešanas aģentūra uzņemas pilnu atbildību par līdzekļu noguldījumu līdz plānā paredzētajiem maksājumiem, un nodrošināšanu, ka minētie līdzekļi tiks izmantoti tikai līgumā noteiktajiem maksājumiem. Bez tam, CFKV/IA uzņemas pilnu atbildību par līguma noteikumu saistību izpildi pret darbuzņēmējiem. Par noguldītajiem līdzekļiem uzkrātie procenti tiks izmaksāti Komisijai pēc gala maksājuma veikšanas darbuzņēmējiem. Līdzekļi, kas paliks pāri pēc beigu maksājumu veikšanas darbuzņēmējiem, tiks atmaksāti Komisijai. NAA Komisijai reizi gadā sniegs pārskatu par garantijas kontos noguldīto līdzekļu izlietošanu un it īpaši par maksājumiem, kas veikti no šiem līdzekļiem, kā arī par uzkrātajiem procentiem.

4. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

Katrai no astoņām valstīm, uz kurām attiecas šī Programma, ir izveidota Vienotā uzraudzības komiteja. Vienotajā uzraudzības komitejā ietilps NAA, Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un Komisija. Vienotās uzraudzības komiteja tiksies vismaz reizi gadā, lai izskatītu visas PHARE finansētās programmas, novērtētu to progresu virzībā uz FM un Pievienošanās Partnerībā noteikto mērķu izpildi. Vienotā uzraudzības komiteja var rekomendēt prioritāšu maiņu un/vai PHARE līdzekļu pārdalīšanu. Vienotajai uzraudzības komitejai palīdz Sektoru uzraudzības apakškomitejas, kuru sastāvā ietilpst Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, Projektu ieviešanas aģentūras (un CFKV, ja tā ir iesaistīta) PAA un Komisijas dienesti. Sektoru uzraudzības apakškomitejas sīki izskatīs katras programmas progresu, tai skaitā programmas komponentes un līgumus, vadoties pēc regulāriem Uzraudzības un novērtējuma ziņojumiem, kas tiks sastādīti ar ārējo konsultantu palīdzību (saskaņā ar DIS rokasgrāmatas nosacījumiem), un kuros būs iekļautas rekomendācijas par vadību un dizainu, nodrošinot ka tos varētu iespaidot. Uzraudzības apakškomitejas ziņos Vienotajai uzraudzības komitejai, iesniedzot tai vispārējus detalizētus ziņojumus par visām PHARE finansētajām programmām.

5. PRETKRĀPŠANAS PASĀKUMI, AUDITS UN NOVĒRTĒJUMS

Visi finanšu memorandi, kā arī to rezultātā noslēgtie līgumi, ir pakļauti Komisijas (tai skaitā Eiropas Pretkrāpšanas biroja) un Auditoru tiesas uzraudzībai un finanšu kontrolei. Šajā uzraudzībā un finanšu kontrolē ietilpst tādi pasākumi kā konkursu rīkošanas un līgumu slēgšanas ex-ante pārbaude, kuru Delegācija veic kandidātvalstī, kā arī “pārbaudes uz vietas”.

Lai nodrošinātu efektīvu Komisijas finanšu interešu aizsardzību, Komisija var uz vietas veikt apskates un pārbaudes, veicot tās saskaņā ar kārtību, kas paredzēta Padomes 1996. gada 11. novembra regulā (EURATOM, EK) Nr. 2185/96, attiecībā uz Komisijas veiktajām pārbaudēm uz vietas, kas īstenotas, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses, novēršot krāpšanu un citas neatbilstības.

Neatbilstības gadījumā ir jāpiemēro 2000. gada 7. jūnija Komisijas regulas Nr. 222/2000 15.panta 3 daļā paredzētās darbības par komunikācijas kārtību un informācijas administrēšanas sistēmas izveidošanu šajā jomā.

Nacionālā fonda un, ja tās ir iesaistītas, CFKV un visu attiecīgo Ieviešanas aģentūru kontus un darbības, pēc Komisijas ieskatiem, var pārbaudīt Komisijas nolīgts ārējais auditors, neietekmējot Komisijas un Eiropas Savienības Auditoru tiesas pienākumus, kas noteikti finanšu memoranda Vispārējos noteikumos, kas pievienoti Pamatlīgumam.

Komisijas dienestiem jānodrošina, ka pēc programmas noslēgšanas tiek veikta ex-post izvērtēšana.

6. REDZAMĪBA/PUBLICITĀTE

Attiecīgā Programmas atbildīgā amatpersona būs atbildīga par to, lai tiktu veiktas visas nepieciešamās aktivitātes visu programmas ietvaros finansēto aktivitāšu atbilstošas publicitātes nodrošināšanai. Šis darbs tiks veikts ciešā sadarbībā ar Komisijas Delegāciju. Papildus informācija ir sniegta Pielikumā par Redzamību/Publicitāti.

7. ĪPAŠIE NOTEIKUMI

Gadījumā, ja saistības nav izpildītas tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus attiecīgās valsts valdības kontroles, Komisija var pārskatīt programmu, pēc Komisijas ieskatiem izskatot iespēju pilnīgi vai daļēji anulēt piešķirtos līdzekļus, un/vai atkārtoti piešķirt neizlietotos līdzekļus izlietošanai citiem mērķiem, kas ir saskaņā ar Phare programmas mērķiem.

1 Saskaņošanas grupas 17. sēdes (2000. gada 29.–30. jūnijs) secinājumi.

 

D pielikums

INFORMĀCIJA UN PUBLICITĀTE PHARE, ISPA UN SAPARD EIROPAS KOPIENU PROGRAMMĀM

1. Mērķis un apjoms

Informācijas un publicitātes pasākumi attiecībā uz palīdzības saņemšanu no Eiropas Kopienas Phare Programmas ir paredzēti sabiedrības informētības palielināšanai un ES darbības caurspīdīgumam, kā arī, lai radītu pastāvīgu to pasākumu tēlu, kas attiecas uz kandidātvalstīm. Informācijai un publicitātei vajadzētu tikt sniegtai par pasākumiem, kas saņem ieguldījumu no Phare Programmas.

2. Vispārējie principi

Programmas atbildīgā amatpersona, kas ir atbildīga par finanšu memoranda īstenošanu un citām palīdzības formām, būs atbildīga par tūlītējo publicitāti. Publicitāti ir jānodrošina sadarbībā ar EK Delegācijām, kuras būs jāinformē par šim nolūkam veiktajiem pasākumiem.

Kompetentas nacionālās un reģionālās varas iestādes spers visus attiecīgos administratīvos soļus efektīvas šo vienošanos piemērošanai un tūlītējas sadarbības ar EK Delegācijām nodrošināšanai.

Zemāk tekstā aprakstītie informācijas un publicitātes pasākumi ir balstīti uz struktūrfondiem piemērojamo noteikumu un lēmumu nosacījumiem. Šie noteikumi un lēmumi ir sekojoši:

— Noteikumi (EEC) 1159/2000 — Eiropas Kopienu oficiālais žurnāls No. L130/30, 2000. gada 31. maijs;

— Komisijas 1994. gada 31. maija Lēmums; Eiropas Kopienu oficiālais žurnāls No. L159/39, 1994. gada 18. jūnijs.

Īpaši nosacījumi attiecībā uz ISPA ir iekļauti sekojošā lēmumā:

— Komisijas 2001. gada 22. jūnija Lēmums; Eiropas Kopienu oficiālais žurnāls No. L182/58.

Informācijas un publicitātes pasākumiem ir jābūt atbilstošiem augšminēto noteikumu un lēmumu nosacījumiem. Rokasgrāmata par informācijas un publicitātes atbilstību noteiktajiem nosacījumiem nacionālajām, reģionālajām un vietējām varas iestādēm ir pieejama attiecīgās valsts EK Delegācijā.

3. Informācija un publicitāte attiecībā uz Phare programmām

Informācijai un publicitātei ir jābūt saskaņotam pasākumu kopuma priekšmetam, ko noteikušas kompetentas nacionālās, reģionālās un vietējās varas iestādes sadarbībā ar EK Delegācijām uz finanšu memoranda darbības laiku, un kas attieksies gan uz programmām, gan citām palīdzības formām.

Informācijas un publicitātes izmaksas, kas saistītas ar atsevišķiem projektiem, būs jānosedz no šiem projektiem paredzētā budžeta.

Pēc Phare programmu īstenošanas ir jāveic sekojoši, punktos (a) un (b) izklāstītie pasākumi:

(a) Kompetentām kandidātvalstu varas iestādēm ir jāpublicē programmu un citu palīdzības formas visatbilstošākajā formā. Tām ir jānodrošina, lai šādi dokumenti tiktu atbilstošā veidā izplatīti un pieejami ieinteresētajām pusēm. Šīm varas iestādēm ir jānodrošina pastāvīga sagatavotās informācijas un publicēto materiālu pieejamība visā kandidātvalsts teritorijā.

(b) Pie tūlītējiem informācijas un publicitātes pasākumiem piederēs sekojoši pasākumi:

(i) Infrastruktūras investīciju gadījumā, kur izmaksas pārsniedz 1 miljonu EUR:

— Ziņojumu dēļi, kurus jāuzstāda uz vietas, saskaņā ar iepriekšminētajā 2. paragrāfā minētajiem noteikumu un lēmumu nosacījumiem, kā arī saskaņā ar tehniskajiem aprakstiem, kas ietverti rokasgrāmatā, kuru nodrošinājusi EK Delegācija attiecīgajā valstī.

— pastāvīgas, visai sabiedrībai pieejamas memoriālās plāksnes infrastruktūrām, kas ir jāuzstāda saskaņā ar iepriekšminētajā 2. paragrāfā minētajiem noteikumu un lēmumu nosacījumiem, kā arī, saskaņā ar tehniskajiem aprakstiem, kas ietverti rokasgrāmatā, kuru nodrošinājusi EK Delegācija attiecīgajā valstī.

(ii) Produktīvu investīciju gadījumā, pasākumi, kas vērsti uz vietējā potenciāla attīstību, un citi pasākumi, kas saņem finansiālu palīdzību no Phare, ISPA vai SAPARD:

— pasākumi, kas vērsti uz potenciālo saņēmēju un visas sabiedrības informēšanu par Phare, ISPA vai SAPARD palīdzību, saskaņā ar iepriekš tekstā, 3. paragrāfa (b) (i) punktā citētajiem nosacījumiem.

— pasākumi saskaņā ar iepriekš tekstā izklāstītajiem nosacījumiem, kuru mērķis ir pieteikumu iesniedzēju motivēšana Phare, ISPA vai SAPARD daļēji finansētas vispārējās palīdzības pieprasīšanai, norādot uz veidlapām, kas ir jāaizpilda, lai varētu veikt pieteikumu, un informēšana par to, ka daļa palīdzības nāk no ES un, konkrēti, no Phare, ISPA vai SAPARD Programmām.

4. ES palīdzības redzamība biznesa aprindās, kā arī attiecībā uz potenciālajiem palīdzības saņēmējiem un vispārējo sabiedrību

4.1. Biznesa aprindas

Biznesa aprindām ir jābūt pēc iespējas ciešāk iesaistītām palīdzības sniegšanā, kas uz tām attiecas vistiešākajā veidā.

Varas iestādēm, kas atbildīgas par palīdzības īstenošanu, ir jānodrošina atbilstošu izplatīšanas kanālu pastāvēšana informācijas izplatīšanai potenciālajiem saņēmējiem, īpaši mazie/vidējie uzņēmumi. Šajā sadaļā vajadzētu ietilpt administratīvās kārtības, saskaņā ar kuru ir jārīkojas, norādīšanai.

4.2. Citi potenciālie palīdzības saņēmēji

Varas iestādēm, kas atbildīgas par palīdzības īstenošanu, ir jānodrošina atbilstošu izplatīšanas kanālu pastāvēšana informācijas izplatīšanai visām personām, kuras gūst labumu vai varētu gūt labumu no pasākumiem, kas saistīti ar apmācību, nodarbinātību vai personālresursu attīstību. Tām ir jānodrošina sadarbība ar profesionālās apmācības institūcijām, kas saistītas ar nodarbinātību, biznesu vai biznesa grupām, mācību centriem un nevalstiskām organizācijām.

Veidlapas

Nacionālo, reģionālo un vietējo varas iestāžu izdotās veidlapās, kas saistītas ar paziņojumu sniegšanu par iespējamo palīdzību, pieteikšanos uz to un palīdzības piešķiršanu, un kas paredzētas gala saņēmējiem vai citām personām, kurām ir tiesības uz šādas palīdzības saņemšanu, ir jānorāda, ka ES un, konkrēti, Phare, ISPA vai SAPARD ir tā, kas nodrošina finansiālu palīdzību. Paziņojumā par saņēmējiem nosūtīto palīdzību ir jābūt minētai summai vai palīdzības procentuālajam apjomam, kas finansēti attiecīgās Programmas ietvaros. Ja uz šādiem dokumentiem ir attēlots valsts vai reģionālais simbols, uz tām ir jābūt arī tāda paša izmēra ES logo.

4.3. Visa sabiedrība

Masu mediji

Kompetentām varas iestādēm ir vispiemērotākajā veidā jāinformē masu mediji par darbībām, kuras līdzfinansējusi ES un, konkrēti, Phare, ISPA vai SAPARD. To dalību ir godīgi jāatspoguļo šajā informācijā.

Darbību (tiklīdz tās ir apstiprinājusi Komisija) ieviešana un to īstenošanas svarīgie posmi ir informācijas pasākumu priekšmets, it īpaši tas attiecas uz reģionālajiem masu medijiem (presi, radio un televīziju). Ir jānodrošina pietiekama sadarbība ar ES Delegāciju kandidātvalstī.

Divos iepriekšējos paragrāfos izklāstītie principi attieksies uz reklāmu, preses relīzēm vai publicitātes komunikē.

Informatīvie pasākumi

Informatīvo pasākumu organizatoriem, kas organizē tādus pasākumus kā, piemēram, konferences, seminārus, mesas un izstādes, kas saistītas ar Phare, ISPA vai SAPARD Programmu līdzfinansētu operāciju īstenošanu, ir precīzi jāformulē ES dalība šajās operācijās. Vadoties pēc apstākļiem, ir jāizmanto izdevība izvietot Eiropas karogus sanāksmju zālēs un ES logo uz dokumentiem. EK Delegācija attiecīgajā kandidātvalstī, ja nepieciešams, palīdzēs šādu pasākumu sagatavošanā un īstenošanā.

Informatīvie materiāli

Izdevumos, piemēram, brošūrās par programmām vai līdzīgiem, Phare, ISPA vai SAPARD finansētiem vai līdzfinansētiem pasākumiem, uz izdevumu titullapas ir jāizvieto skaidra informācija par ES dalību, kā arī ES logo, ja uz titullapām ir izvietots valsts vai reģionālais simbols.

Gadījumos, ja šādiem izdevumiem ir priekšvārds, to jāparaksta kandidātvalsts atbildīgajai personai un Komisijas vārdā — Komisijas pārstāvim, tādējādi nodrošinot skaidru informāciju par ES dalību.

Šādos izdevumos ir jābūt atsaucei uz nacionālajām un reģionālajām institūcijām, kas ir atbildīgas par ieinteresēto pušu informēšanu.

Augšminētie principi attiecas arī uz audiovizuālajiem materiāliem.

5. Īpašas vienošanās attiecībā uz ziņojumu dēļiem, memoriālajām plāksnēm un plakātiem

Lai nodrošinātu Phare, ISPA vai SAPARD Programmu līdzfinansēto pasākumu redzamību, kandidātvalstīm ir jānodrošina sekojošas informācijas un publicitātes pasākumu atbilstība sekojošiem nosacījumiem:

Ziņojumu dēļi

Ziņojumu dēļus, kuros sniegta informācija par ES dalību investīciju finansēšanā, vajadzētu uzstādīt visu to projektu īstenošanas vietās, kuros ES dalība sastāda 1 miljonu EUR vai lielāku summu. Pat tad, ja kompetentās nacionālās vai reģionālās varas iestādes neuzstāda ziņojumu dēli par savu dalību finansēšanā, uz īpaša ziņojumu dēļa tomēr ir jāsniedz paziņojums par ES palīdzību. Ziņojumu dēļiem ir jābūt tāda izmēra, kas būtu atbilstošs operācijas mērogam (ņemot vērā no ES saņemto līdzfinansējumu), un tie ir jāizstrādā saskaņā ar instrukcijām, kas sniegtas tehniskajā rokasgrāmatā, kuru var saņemt pie EK Delegācijām.

Ziņojumu dēļi jānoņem ne agrāk kā sešus mēnešus pēc aktivitāšu izbeigšanas un, ja iespējams, jānomaina pret memoriālajām plāksnēm saskaņā ar iepriekšminētajā tehniskajā rokasgrāmatā aprakstītajiem noteikumiem.

Memoriālās plāksnes

Pastāvīgas memoriālās plāksnes jāizvieto vietās, kas pieejamas visai sabiedrībai (kongresu centros, lidostās, stacijās, utt.). Papildus ES logo uz šādām plāksnēm ir jāizvieto arī informācija par ES finansējuma daļu, kā arī jāmin attiecīgā Programma (Phare, ISPA vai SAPARD).

Gadījumā, ja nacionālā, reģionālā vai vietējā varas iestāde vai cits finansējuma gala saņēmējs lemj par ziņojumu dēļa uzstādīšanu, memoriālās plāksnes izvietošanu, plakāta novietošanu vai jebkādām citām aktivitātēm informācijas sniegšanai par projektiem, kuru izmaksas ir mazākas par 1 miljonu EUR, uz šiem ziņojumu dēļiem/memoriālajām plāksnēm, utt. ir jānorāda arī ES dalība projektā.

6. Noslēguma noteikumi

Attiecīgās nacionālās, reģionālās vai vietējās varas iestādes var jebkurā gadījumā veikt papildus pasākumus, ja tās šādus pasākumus uzskata par piemērotiem. Tām ir jākonsultējas ar EK Delegāciju un jāinformē to par iniciatīvām, kuras tās uzņemas, lai Delegācija varētu atbilstoši piedalīties šo pasākumu realizēšanā.

Lai veicinātu šo nosacījumu īstenošanu, Komisija ar tās Delegācijas starpniecību nepieciešamības gadījumā sniegs tūlītēju palīdzību ieteikumu formā par projekta prasībām. Attiecīgajā valsts valodā tiks sastādīta rokasgrāmata, kas ietvers detalizētus, elektroniskā formā sniegtus ieteikumus attiecībā uz projektu, un šī rokasgrāmata būs pieejama pēc pieprasījuma.

 

ĪPAŠAIS KODOLDROŠĪBAS PROJEKTA PIETEIKUMS

1. Pamatinformācija

1.1. Projekta numurs:	LE 01.09.01
1.2. Nosaukums:	Papildus atkritumu savākšanas glabātavas un iekšējās uzglabāšanas vietas izveide izturīgu atkritumu glabāšanai Baldonē, Latvijā
1.3. Sektors:	IN un EN
1.4. Vieta:	Latvija

 

2. Mērķi:

2.1. Vispārīgais mērķis:

“Radona tipa” glabātava, kuru pārvalda valsts sabiedrība RAPA un kas atrodas Baldonē, ir vienīgā visu Latvijā savākto radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas vieta. Ir sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē Latvija demontēs Salaspils izpētes reaktoru, kas, saskaņā ar aprēķiniem, radīs apmēram 1200 m3 atkritumu, kuru aktivitāte būs piemērota uzglabāšanai Baldonē. Šajā atkritumu glabātavā vajadzētu arī izvietot Latvijas teritorijā atrastos izlietotos hermetizētos radioaktīvos materiālus. Šī iemesla dēļ, jebkādas tālākas Baldones glabātuves darbības priekšnoteikums ir tās iespēju palielināšana neizturīgu radioaktīvo atkritumu savākšanai un/ vai izturīgu radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai.

2.2. Projekta mērķis:

Šī projekta mērķis ir, saskaņā ar radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas pieredzi ES, izstrādāt konceptuālu projektu tuvu zemes virsmai esošai atkritumu savākšanas glabātavai no betona. Tiks ieskicēts iekšējās, šajā glabātavā esošās, izturīgu radioaktīvo atkritumu glabāšanai paredzētās telpas konceptuālais dizains, kas būs gatavs izmantošanai tālākajā celtniecības projektā.

2.3. Iestāšanās partnerība un NPAP prioritāte:

Šis projekts radīs apstākļus NPAP sektoru politikas vidēja termiņa prioritāšu un Pievienošanās partnerības prioritāšu izpildei. Šis projekts ir daļa no valsts visaptverošas kodoldrošības politikas. Padomes ziņojumā par Kodoldrošību ES paplašināšanās kontekstā, kas tika izdots 2001. gada jūnijā, tika sniegtas rekomendācijas attiecībā uz citu veidu kodolbūvju (ne kodolreaktoru) drošību. Šajā ziņojumā ir īpaši noteikts, ka “visām kandidātvalstīm vajadzētu turpināt izstrādāt un ieviest savas nacionālās programmas, attiecībā uz drošu izlietotās degvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu” (II tipa rekomendācijas). Šajā kontekstā, radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa uzglabāšana un/vai savākšana Baldones atkritumu glabātavā būtu svarīgs drošības uzlabojums, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju.

3. Projekta apraksts:

Projektā paredzēts kritiski izvērtēt metodoloģijas un rezultātus, kas izmantotas ES valstīs, veicot līdzīgas radioaktīvo atkritumu savākšanas darbības ar mērķi panākt atbilstību vietējiem (ES valstu) standartiem. Projekta gaitā ir paredzēts identificēt iespējamos (praktiskus) celtniecības materiālus un tehnoloģijas, kā arī atkritumu savākšanas un uzglabāšanas stratēģiju Latvijā. To būs jānovērtē, pamatojoties, pirmkārt, uz pieredzi, kas gūta līdzīgu iekārtu ekspluatācijas laikā ES. Novērtēšanas procesā jāņem vērā arī Latvijai raksturīgie tehniskie, loģistikas un ekonomikas jautājumi. Pēc vienošanās ar saņēmēju par pamatprincipiem, kuri jāievēro, jāizstrādā detalizēts atkritumu uzglabāšanas/savākšanas glabātavas konceptuālais plāns. Šī plāna detalizētības līmenim ir jābūt tādam, lai plāns pēc dažādu konkrētajai vietai raksturīgu tehnisko jautājumu atrisināšanas būtu gatavs ieviešanai Baldonē. Šim skiču projektam jābūt piemērojamam līdzīgās radioaktīvo atkritumu glabātuvēs citās kandidātvalstīs.

4. Institucionālais ietvars:

Projekta rezultāti dos ieguldījumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai stratēģiju izstrādē par ļoti aktīvu rūpniecības atkritumu savākšanu, kā arī par atkritumu savākšanu, kas radīsies pēc Salaspils iekārtas demontāžas.

5. Detalizēts budžets (miljonos)

Projekts	Investīciju atbalsts	Institūciju stiprināšana	Kopā Phare (=I + IB)	Valsts līdzfinansējums	IFI	KOPĀ
KOPĀ		0.1	0.1			0.1

 

6. Ieviešanas nosacījumi

Projekta ieviešana notiks saskaņā ar Decentralizētās ieviešanas sistēmu (DIS), ar ex-ante Komisijas kontroli. Par šī projekta ieviešanu atbildīgā aģentūra būs:

6.1. Ieviešanas aģentūra	Finanšu ministrija Armands Eberhards CFKV direktors Smilšu iela 1, 152. kabinets Rīga, LV-1919 Tālrunis: +371 7222466 Fakss: +371 7224533 Programmas atbildīgā amatpersona (PAA) Valentīna Andrējeva Finanšu ministrijas valsts sekretāre Smilšu iela 1 Rīga, LV-1919 Tālrunis: +371 7095418
6.1.1. Saņēmējs:	SIA RAPA Kontaktpersona: Dr. Andris Abramenkovs Direktors, SIA RAPA Tālrunis: +371 9103220 Fakss: +371 7901212
6.2. Twinning:	netiek piemērots
6.3. Nestandarta aspekti:	netiek piemēroti
6.4. Līgums:	viens Phare līgums

 

7. Nosacījumi un secība

EK projekta ietvaros, kas noslēdzas 2001. gadā, ir veikts ilgtermiņa novērtējums un ietekmes uz vidi izvērtējums nākotnē plānotajai Baldones atkritumu savākšanas vietas izmantošanai, īpaši pēc izpētes reaktora ekspluatācijas pārtraukšanas radušos atkritumu savākšanai. Šī novērtējuma gaitā gūtie rezultāti ir jāiekļauj sagatavojot darba uzdevumu šim projektam.

Cik iespējams, veiktajiem pasākumiem ir jābūt saskaņā ar Atkritumu vispārējās direktīvas prasībām (direktīva 75/442/EEC, kurā izdarīti labojumi ar direktīvu 91/156/EEC), kā arī saskaņā ar direktīvām par ūdens kvalitāti, konkrēti, Gruntsūdeņu direktīvu 80/68/EEC, kā arī Ietekmes uz vidi izvērtējuma direktīvu (direktīva 85/337/EEC, 97/11/EC).

Projekta norises secība būs sekojoša:

1 Q. 2002 tehnisko specifikāciju pabeigšana iekārtām un ieviešanas

stratēģijai

3 Q. 2002 līgumu parakstīšana un galīgās pārrunas par Tehnisko pielikumu

(ar Komisijas veikto ex-ante kontroli). Darba sākums.

3 Q. 2003 beigu ziņojuma sastādīšana

 

ĪPAŠAIS KODOLDROŠĪBAS PROJEKTA PIETEIKUMS

1. Pamatinformācija

1.1. Projekta numurs:	LE 01.09.02
1.2. Nosaukums:	Radiācijas aizsardzības uzlabošana saistībā ar radiācijas ietekmi medicīnā
1.3. Sektors:	IN un EN
1.4. Vieta:	Latvija

 

2. Mērķi:

2.1. Vispārīgais mērķis:

Palīdzēt juridiskā ietvara izveidē un cilvēkresursu apmācībā Padomes direktīvas 97/43/EURATOM prasību īstenošanai, un nodrošināt gan personālam, gan pacientiem drošu medicīnisko radioloģijas aparatūru.

2.2. Projekta mērķis:

Latvijā, 80 % medicīnā izmantotās radioloģijas aparatūras ir vecāka par 10 gadiem un ir apšaubāmas kvalitātes. Lai pārņemtu acquis šajā jomā ir nepieciešams ieviest Padomes direktīvas prasības attiecībā uz personu veselības aizsardzību pret jonizējošas radiācijas briesmām saistībā ar radiācijas ietekmi medicīnā. Šis projekts palīdzētu sagatavot nacionālos noteikumus attiecībā uz medicīnas praksē izmantotās radioloģijas aparatūras tehnisko uzraudzību, tai skaitā attiecīgo laboratorijas standartu modernizēšanu. Šajā projektā ietilptu daudzpusīga izglītības programma, kura sagatavotu nacionālos ekspertus, kas būtu kvalificēti iepriekšējo palīdzības programmu rezultātā.

2.3. Iestāšanās partnerība un NPAP prioritāte:

Latvija ir pieprasījusi pārejas periodu 1997. gada 30. jūnija Padomes direktīvas 97/43/EURATOM par personu veselības aizsardzību pret jonizējošas radiācijas apdraudējumu saistībā ar izstarojumu medicīnā. Šis projekts risina galvenās grūtības, ar kurām Latvija ir saskārusies, lai pilnībā īstenotu šo acquis elementu.

3. Projekta apraksts:

Šo darbu, izmantojot savus cilvēkresursus un pieredzi sadarbojoties ar ārvalstu un vietējiem ekspertiem, vadīs valsts Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra (VSMTA), kas iesaistīta detalizētā prasību izstrādāšanā dažādām veselības aprūpes iestādēm, veselības aprūpes iestāžu vērtēšanā, medicīnas ierīču reģistrēšanā, detalizētā medicīnas ierīču (tai skaitā medicīnas radioloģijas ierīču) tehniskās uzraudzības noteikumu izstrādāšanā, jonizējošās radiācijas avotu licencēšanā to izmantošanai medicīnas mērķiem, medicīnas ierīču kontroles sistēmas izveidē, jaunu veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanā. Šī projekta darba programmā ietilpst:

* Kritiska attiecīgo nacionālo likumdošanas aktu izskatīšana, salīdzinot ar ES prasībām, un ar šīm prasībām saskaņotu nacionālo noteikumu izstrādāšana.

* Tehniskās uzraudzības darbinieku apmācība; šīs nodaļas stiprināšana, piegādājot nepieciešamo datortehniku, programmatūru un iekārtas (šī ir būtiska iekārtu piegādes pieprasījuma daļa).

* Medicīnas darbinieku un medicīnas radioloģijas tehniskā personāla izglītība un apmācība saskaņā ar direktīvu 97/43/EURATOM.

* Dažādu medicīnas radioloģijas kvalitātes izvērtēšanas un kvalitātes kontroles aspektu novērtēšana un uzlabošana, tai skaitā modernas datortehnikas, programmatūras un citu iekārtu piegāde.

4. Institucionālais ietvars:

Drošības kultūras līmeņa paaugstināšanā ļoti svarīga ir izglītība, jo mērķa auditorija (slimnīcu medicīniskais personāls, tai skaitā tehniskais personāls) ir arī atbildīgs par iestādes radioaktīvo atkritumu, tai skaitā izlietoto hermetizēto radioaktīvo materiālu nodošanu.

Veiksmīgai šī projekta īstenošanai vajadzētu pozitīvi ietekmēt galvenos iemeslus, kas Latviju motivēja meklēt iespējas samazināt augšminēto acquis noteikumu attiecināšanu uz Latviju.

5. Detalizēts budžets (miljonos)

Projekts	Investīciju atbalsts	Institūciju stiprināšana	Kopā Phare (=I + IB)	Valsts līdzfinansējums	IFI	KOPĀ
KOPĀ	1.281	0.369	1.65			1.65

 

6. Ieviešanas nosacījumi

Projektu ieviesīs Decentralizētās ieviešanas sistēmas (DIS) ietvaros ar ex-ante Komisijas kontroli. Par šī projekta ieviešanu atbildīgā ieviešanas aģentūra būs:

6.1. Ieviešanas aģentūra	Finanšu ministrija Armands Eberhards CFKV direktors Smilšu iela 1, 152. kabinets Rīga, LV-1919 Tālrunis: +371 7222466 Fakss: +371 7224533 Programmas atbildīgā amatpersona (PAA) Valentīna Andrējeva Finanšu ministrijas Valsts sekretāre Smilšu iela 1 Rīga, LV-1919 Tālrunis: +371 7095418
6.1.1. Saņēmējs:	Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra (saīsinātais nosaukums latviešu valodā: VSMTA) Kontaktpersona: Igors Trofimovs Direktora vietnieks, VSMTA Tālrunis: +371 7501590 E-pasts: igors@vsmta.lv
6.2. Twinning:	tiek piemērots (projekts var tikt daļēji īstenots, noslēdzot twinning līgumu).
6.3. Nestandarta aspekti:	netiek piemēroti
6.4. Līgums:	maksimums, divi Phare līgumi (viens aparatūras sagādei, otrs — twinning).

 

7. Nosacījumi un secīgums

Ir noteikts, ka Labklājības ministrija pārraudzīs Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras veikto līgumu vadību.

Projekta norises secība būs sekojoša:

1 Q. 2002 iekārtu un projekta ieviešanas stratēģijas tehnisko specifikāciju

pabeigšana

3 Q. 2002 līgumu parakstīšana un galīgās pārrunas par Tehnisko pielikumu

(ar Komisijas veikto ex-ante kontroli). Darba sākums.

3 Q. 2003 beigu ziņojuma sastādīšana