Kad gaismaspils ideja ir kā simbols un aicinājums

Andris Ārgalis, Rīgas domes priekšsēdētājs, — preses konferencē

— Šodien ar jums vēlos runāt par jautājumu, kura risinājums jau vairākus gadus interesē Latvijas iedzīvotājus, ne mazāk — rīdziniekus, tajā skaitā Rīgas domes amatpersonas un pārējos, kas saistīti ar šī objekta projektēšanu un būvniecību. Diemžēl jāteic, ka tālāk par vērienīgu, pasaulē atzinību guvušu projektu un jau trijās Saeimas komisijās noraidītu likumprojektu tikuši neesam. Šobrīd varam secināt, ka politiķi šo jautājumu nav spējīgi atrisināt, jo visi politiķu izteiktie priekšlikumi par to, kur ņemt līdzekļus, tiek asi kritizēti. Valsts no sava budžeta uzcelt šādu ēku tuvākajos gados nav spējīga, sabiedrība nav tik turīga, lai daļu no saviem ienākumiem ziedotu Gaismaspilij. Manuprāt, vienīgais paņēmiens, kā iegūt pietiekami vispusīgu informāciju par Gaismaspils nepieciešamību, ir prasīt padomu tautai. Nepieciešami ierosinājumi, kas stāv pāri politiskajām interesēm un kurus atbalstītu sabiedrības vairākums. Manuprāt, tieši no tautas vienmēr nākušas vislabākās un vienkāršākās idejas, kas vienmēr devušas rezultātu, ko ņēmuši vērā politiķi, finansisti, valdības. Tāpēc es gribu aicināt visus Latvijas iedzīvotājus sūtīt uz Rīgas domi vēstules ar saviem ierosinājumiem, viedokli par LNB jaunās ēkas celtniecību: vai tā ir jāceļ, kādai tai jābūt, par kādiem līdzekļiem to vajadzētu būvēt? Vienlaikus aicinu arī masu informācijas līdzekļus iesaistīties šajā aptaujā, noskaidrojot savu lasītāju, skatītāju un klausītāju viedokļus. Mēs šos priekšlikumus apkoposim un nodosim Saeimai. Esmu pārliecināts, ka vienīgi pēc maksimāli plaša sabiedrības viedokļa apzināšanas būs iespējams pieņemt valstiski pareizus lēmumus par LNB nākotni. Varētu pat atrast kādu interesantu šī projekta nobeiguma iezīmi, ka ar atzinības rakstiem tiktu apbalvoti labāko ideju autori.

— Vai Rīgas domei ir kādi konkrēti priekšlikumi, kā projektu īstenot?

— Uzskatu aicinājumu iedzīvotājiem par būtisku, jo LNB atrašanās vieta ir Rīgā un tas ir valsts pasūtījuma objekts. Mums ir jāizšķiras par izvēli — vai bibliotēka būs simbols, vai tikai ēka. Varbūt Rīgā ir vairāki citi objekti, kuri ir šim mērķim piemēroti, iespējams, ka var atrast saimnieciski labāku risinājumu, kur ēku būvēt. Tāpēc es domāju, ka būtu labi vispirms uzzināt visas tautas vērtējumu par projekta īstenošanas iespējām.

— Bet vai Rīgas domei pašai ir kādi konkrēti priekšlikumi?

— Es ceru, ka Rīgas dome piedalīsies akcijā. Tā nav domāta tikai indivīdiem, tajā var piedalīties arī pašvaldības, jebkura juridiska persona. Domāju, ka saņemto priekšlikumu apkopojumu apmēram septembrī varētu iesniegt Saeimā, lai palīdzētu risināt šo jautājumu.

— Tātad jūs pieļaujat iespēju, ka bibliotēka varētu atrasties kādā no esošajām ēkām?

— Jā, es jau minēju, ka bibliotēka kā simbols, kā Gaismaspils ir tikai viens skatījums. Saimnieciski iespējams atrast arī citu veiksmīgu risinājumu — ar mazākām izmaksām nebūt ne sliktāk iekārtot bibliotēku citur. Domas jau nedalās par bibliotēkas celtniecības nepieciešamību vispār, bet ir dažādi skatījumi uz šo jautājumu. Tieši tādēļ aicinu tautu izteikt savu viedokli.

— Kāds ir jūsu kā cilvēka, nevis Rīgas domes priekšsēdētāja, viedoklis par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības nepieciešamību?

— Kopējā Saeimā iesniedzamajā iedzīvotāju priekšlikumu paketē būs arī mans — Latvijas pilsoņa Andra Ārgaļa piedāvājums.

— Vai Rīga pati nav gatava piedalīties LNB jaunās ēkas celtniecības finansēšanā?

— Par šo jautājumu šobrīd nav runa. Ir iesniegts skiču projekts, kuru pasaule atzinusi, taču tālāk par šo projektu neesam tikuši. Mēs pat nezinām precīzas kopējās izmaksas. Ir viedokļi par pievienotās vērtības nodokļa noteikšanu projektam. Tāpēc es uzskatu, ka tautas balss ir gudrāka, tā ir jāuzklausa.

— Vai jums ir pārliecība, ka tautas rakstītās vēstules valdība un Saeima ņems vērā?

— Es domāju, ka Saeima pašlaik nonākusi strupceļā un ir nepieciešama zināma ideju banka, no kuras tās smelties.

— Tas ir saprotams, ka Valkas un jebkuras citas attālākas pilsētas iedzīvotājs neatbrauks uz Rīgu lasīt grāmatas. Vai nav bijusi ideja par visu grāmatu ievadīšanu datorā un izmaksu aprēķināšanu, lai jebkurā vietā Latvijā iedzīvotājiem tās būtu pieejamas, lai tās varētu izdrukāt un lasīt?

— Domāju, ka uz manu aicinājumu varētu atsaukties arī datorspeciālisti un aprēķināt, cik tas varētu izmaksāt. Arī tādas vēstules ar priekšlikumiem es ļoti gaidīšu.

— Kāpēc jūs uzskatāt, ka nepieciešams nākt klajā ar šādu paziņojumu?

— Tāpēc, ka bibliotēku ir paredzēts būvēt mūsu administratīvajā teritorijā — Rīgā.

— Vai Rīgas domes pārstāvim kā TB/ LNNK pārstāvim ir kāds konkrēts priekšlikums jautājuma risināšanā. Varbūt varētu tos paziņot?

— Jāteic, ka mūsu partijā darbojas grupa, kura gatavojas iesniegt ekonomiski pamatotus priekšlikumus. Tajā darbojos arī es, Inese Vaidere, Guntars Krasts, bet tas ir partijas līmenī. Šobrīd es aicinu Latvijas iedzīvotājus un plašsaziņas līdzekļus.

— Bet, lai mēs varētu rakstīt, ziņot iedzīvotājiem, vai jūs neiedotu kādu "graudiņu", ko iekaisīt cilvēku apziņā, jo pagaidām tas ir tikai skaists aicinājums?

— Tādus "graudiņus" var masu saziņas līdzekļos atrast ik dienu. Ja tie tiks izaudzēti par nopietnām idejām, tie kļūs krietni pievilcīgāki.

— Kāda būs reakcija, ja lielākajā daļā vēstuļu būs teikts, ka LNB nav vajadzīga?

— Tādas vēstules arī, protams, tiks iesniegtas Saeimā.

— Vai tā varētu būt jauna tradīcija, ka jūs risināt svarīgus jautājumus, aicinot tautu izteikt savu viedokli?

— Atbilstoši Ministru kabineta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izdotajiem noteikumiem regulāri tiek rīkotas iedzīvotāju aptaujas par objektiem. Informācija par apspriešanas objektiem atrodama arī "Latvijas Vēstnesī", "Dienā" un "Rīgas Balsī".

Paldies žurnālistiem, es ļoti ceru, ka ar informāciju, kas nonāks pie jums, jūs neskoposities un piedalīsities šajā kopējā akcijā, lai mēs varētu Saeimai palīdzēt tik ļoti svarīga jautājuma risināšanā.

Kristīne Valdniece,

"LV" nozares redaktore