Stipras pašvaldības ir mūsu valsts rūpe

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters intervijā Latvijas Radio vakar

Foto: A.F.I.

Intervija Latvijas Radio 25. marta raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Vairāk nekā 70 procentos pašvaldību katrā dzīvo mazāk nekā 2000 iedzīvotāju. Toties no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita tie ir tikai 15 procenti. Daudzās mazās pašvaldības rada finansējuma sadrumstalotību, kas savukārt padara jau tā trūkstošo līdzekļu izmantošanu vēl neracionālāku. Pašvaldībās, kurās gadā budžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām nepārsniedz 100 tūkstošus latu, ir lielas problēmas ar investīciju piesaisti, bet tādu pašvaldību mums ir vairāk nekā 200. Pašvaldību ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, dažviet atšķiras desmitiem reižu. Bet administratīvi teritoriālā reforma Latvijā notiek kopš 1994.gada. Un šodien mūsu viesis ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters.

Jūsu vadītā ministrija pirms divām nedēļām iesniedza Ministru kabinetam izskatīšanai informatīvo ziņojumu par novadu izveidošanas projektu, un šodien valdība to izskatīs. Ziņojumā par šo projektu ir teikts: pasaules prakse rāda, ka pašvaldību apvienošanās ir efektīvāka, ja tā notiek pēc iespējas īsākā laika periodā. Bet šī reforma Latvijā notiek jau gandrīz desmit gadus. Tātad neefektīvi?

Ivars Gaters: — Protams, varētu piekrist, un šeit es gribētu uzreiz izmantot iespēju un pateikt, ka šī valdība vairs nerunā par administratīvi teritoriālo reformu, par reformu kā vārdu, kurš skan diezgan strikti un negatīvi, bet mēs runājam par attīstību. Mēs runājam par novadu veidošanu. Ja paskatāmies, cik ilgā periodā šie jautājumi ir stiepti, es varētu teikt, ka ir pietrūcis politiskās gribas pieņemt lēmumus un arī dot risinājumus, kā tad šos lēmumus realizēt. Tas ir novedis līdz šai situācijai, ka Latvijā izveidoti 15 novadi, kuriem īsti nav atbalsta, kuri paši mēģina kaut kā risināt savus attīstības jautājumus. Mēs piedāvājam ļoti konkrētu projektu, konkrētu rīcību, kas novestu pie pozitīva rezultāta.

— Jūs minējāt šo novadu izveidošanu, kas vēl ir iepriekšējo reformu vājās vietas un pieļautās kļūdas?

I.Gaters: — Ja mēs runājam par kļūdām, es noteikti varētu minēt dialoga trūkumu starp valdību un pašvaldībām, un noteikti būtiski ir pateikt, ka izskatās, ka līdz šim tas, ko sauca par reformu, ir bijis kā nasta, kā slogs, kas uzlikts pašvaldībām — sak, jūs tur darāt, jūs tur mēģināt, paskatīsimies, kas jums iznāks.

Bet ir jāsaprot, ka šī novadu veidošana, šo stipru un spēcīgu pašvaldību izveidošana ir visas valsts rūpe. Un tikai tad, ja kopīgi un godprātīgi pašvaldības domās par savu attīstības modeli un tālāk par novadu veidošanu, ja pretī tiks likts arī ministriju atbalsts, ka katra ministrija savās programmās, projektos paskatīsies, kuri pasākumi varētu tikt novirzīti novadu veidošanas atbalstam, tad tas kļūs par valstisku pasākumu un noteikti novedīs pie tā, ka stipru Latvijas valsti veidos stipras pašvaldības.

— Bet tas nozīmē arī papildu izdevumus citām ministrijām.

Ivars Gaters: — Tas nenozīmē papildu izdevumus. Tas nozīmē nedaudz citādu pieeju saviem jautājumiem, jo netiek prasīts radīt kādu jaunu programmu vai jaunu projektu, bet paskatīties, kurus no esošajiem prioritāri var novirzīt novadu veidošanas atbalstam. Es varētu minēt, ka mūsu ministrijas pakļautībā ir mēķdotācijas teritorijas plānošanai. Mēs jau tagad esam iestrādājuši tādu normu, ka, ja izveidojas novads, tad šis novads, iesniedzot savu iesniegumu dotācijas saņemšanai, to saņem ārpus kārtas prioritārā secībā. Tātad mēs neradām jaunu programmu, mēs tikai esošo programmu prioritāri novirzām novada izveidošanas atbalstam.

— Jūsu priekštecis Jānis Krūmiņš atzina, ka daudzas pašvaldības nav izstrādājušas un tiesiski akceptējušas savu teritoriju attīstības plānojumus, un arī viņa laikā aptuveni puse no pašvaldību vadītājiem nebija interesējušies par savu pašvaldību iespējamo apvienošanos ar kādu citu. Kā tad ir šobrīd, vai nav arī tā, ka pašvaldību vadītāji bieži vien paši bremzē šo procesu?

I.Gaters: — Varētu zināmā mērā piekrist, ka pašvaldību vadītāju rīcība drīzāk ir bijusi saistīta ar informācijas trūkumu, ka nav līdz galam izskaidrots motīvs, ideja šai novadu veidošanai, kādi būs ieguvumi un kādi būs rezultāti.

— Tātad paša Krūmiņa vaina?

I.Gaters: — Es domāju, kopumā tas, ko jau teicu, —diezgan neaktīvais dialogs starp valdību un pašvaldībām. Un es negribētu teikt, ka tā ir tikai viena ministra vaina, jo līdz šai valdībai tikai tad, kad izveidoja valdību, sprieda, kuram ministram piekabināt pašvaldību jautājumus. Jo nebija jau pašvaldību ministrijas, tādi it kā ļoti nesvarīgi jautājumi. Nu mums ir pašvaldību lietu ministrija, kurai viens no galvenajiem uzdevumiem ir rūpēties un atbalstīt pašvaldības, tā ka viss ir mainījies pēc būtības.

— Gada sākumā jūs izteicāties, ka šaubāties par to pašvaldību vadītāju atbilstību amatam, kas spītīgi nevēlas apvienoties, jo viņiem amatā palikšana ir svarīgāka par iedzīvotāju labklājību. Vai jūs šobrīd varat nosaukt konkrēti, kuras ir šīs pašvaldības?

I.Gaters: — Es varētu precizēt nedaudz. Tikšanās reizēs kāds pašvaldības vadītājs man jautā vai saka, ka viņam ir vienalga — viņš negrib nekādu apvienošanos, kaut kā jau var izvilkt, iedzīvotāji kaut kā jau iztiek. Tad es viņam jautāju — vai viņš apzinās savu atbildību, atrodoties pašvaldības vadītāja amatā, domājot par tiem cilvēkiem, kas viņu ir ievēlējuši, vai viņš saprot to, ka viņš esošajā situācijā nevar nodrošināt un veicināt savas pašvaldības attīstību. Un tad faktiski šis dialogs jau veidojas nedaudz savādāks, cilvēks sāk skatīties: jā, varbūt ir risinājums, kā mēs varam nodrošināt labāku dzīvi...

— Tad jūs tomēr atkāpjaties no saviem vārdiem, ka varētu arī neatlaist nevienu pašvaldību vadītāju?

I.Gaters: — Katrā ziņā ne par to, ka viņš izsaka viedokli par šo novadu veidošanu kādā vienā vai citādā veidā. Pašvaldības vadītājam kompetence noteikta likumā, un tikai tad, ja pašvaldības vadītājs pārkāpj šo likumu, var izskatīt jautājumu par viņa atlaišanu. Būtu būtiski pateikt, ka līdz ar šo novadu veidošanas projektu viņš ir iznests no ministrijas ārā, nu, tādā pārnestā nozīmē, ka viņu nemēģina precizēt ministrijas ierēdņi, sēžot kabinetā, bet pēc izskatīšanas Ministru kabinetā šo novadu izveidošanas projektu mēs izsūtīsim visām 542 pašvaldībām un lūgsim to viedokli pašvaldības lēmuma formā, kā tās redz savu attīstību. Un tur būs tieši tā situācija, ka godprātīgi un atbildīgi pašvaldības deputāti varēs lemt par savas attīstības nākotni.

— Jebkuras izmaiņas prasa līdzekļus, un jūs arī minējāt šo sadarbību ar ministrijām. Vai jums ir skaidrs redzējums, kāds finansējums būs nepieciešams, lai šo reformu varētu īstenot?

I.Gaters: — Es atkal gribētu izmantot izdevību un pateikt, ka mēs taču nerunājam par reformu, mēs runājam par novadu veidošanu. Bet tas ir jāsaprot, jo ļoti ir iegājies šis vārds “reforma”. Ja mēs runājam par izmaksām, tad tas ir precizējams un rēķināms jautājums. Bet par novadu izveidošanu —, ja pašreiz, teiksim pieci pagasti draudzīgi un labi sadzīvo kopā, tad, izveidojot novadu, saglabājas šie pieci pagasti, saglabājas pagastu robežas, saglabājas pagastu nosaukumi, bet šiem pieciem pagastiem tiek izveidota viena administrācija. Tur būs kādi izdevumi, lai pārveidotu šo struktūru, sagatavotu jaunas veidlapas, bet nepieciešamība, piemēram, būvēt jaunu pagastmāju, noteikti neradīsies. Būs kādi izdevumi, bet tie noteikti nebūs ļoti lieli.

— Bet aptuveni cik?

I.Gaters: — Ir likumā paredzētā dotācija, kuru piešķirt pašvaldībām, kuras apvienojas, — tie ir trīs miljoni šinī brīdī. Pārējās tehniskās izmaksas ir jāprecizē, bet es domāju, ka tās noteikti nebūs lielas.

— Visas šīs izmaiņas ir tikai trīs miljoni?

I.Gaters: — Trīs miljoni ir likumā paredzētā dotācija, kuru saņem pašvaldības, tā ir procentuālā daļa no pašvaldību budžetiem apvienošanās rezultātā.

— Bet vai ar to pietiks?

I.Gaters: — Droši vien ar to nepietiks, bet tieši novadu izveidošanai izmaksas nebūs lielas.

— Kā jūs reāli stādāties priekšā, kas notiks ar pašvaldību piespiedu apvienošanu? Jo daudz ir runāts par to, ka, ja līdz 2004.gadam pašvaldības neapvienosies, neizveidos šīs jaunās teritoriālās struktūras, tad tas notiks piespiedu kārtā.

I.Gaters: —Tas ir vēl viens moments, par kuru es gribētu runāt šodienas izskatāmā jautājuma kontekstā — ka atšķirībā no iepriekšējām visām reizēm Ministru kabinets šoreiz uzdos vienreizēju uzdevumu — katrai pašvaldībai, kā to paredz likums, izskatīt projektu un dot savu, jau pašvaldības lēmumu par šo projektu. Tātad tas jau būs konkrēts lēmums par to, kā šie novadi varētu veidoties nākotnē. Par “piespiedu” vai “nepiespiedu”. Ja līdz 1.jūlijam, kas ir termiņš, kad pašvaldībām jādod savi atzinumi, visas 542 pašvaldības būs godprātīgi strādājušas, pēc tam mēs apkoposim šos priekšlikumus, sēdīsimies atkal pie kopēja galda, spriedīsim, skatīsimies. Ja kopīgi ar pašvaldībām būsim atraduši šo novadu veidošanas modeli — skaitu, izmēru, funkcijas, tad, domāju, jautājums par piespiedu apvienošanos vispār nebūs aktuāls. Un katrā ziņā šī novadu veidošana ir brīvprātīgs process. Tā ka es gribētu aicināt nekādā gadījumā nebaidīties un nedomāt par to, ko nozīmē piespiedu apvienošana, turklāt ņemot vērā, ka likumā nav tādu vārdu — piespiedu apvienošanās. Likumā ir rakstīts “pēc iepriekš sagatavotiem projektiem”, kurus daži mēģina traktēt kā piespiedu apvienošanos.

— Tātad, ja pagasts nevēlas apvienoties un pasaka konkrētus argumentus, kam jūs piekrītat, šis pagasts var pastāvēt kā viena struktūra?

I.Gaters: — Šāds priekšlikums tiks izskatīts tikpat līdzvērtīgi kā priekšlikums, kur kāds pagasts gribēs apvienoties ar pārējiem pagastiem, vai arī kāds pagasts, kurš pateiks, ka viņu ļoti apmierina šinī novadu izveidošanas projektā paredzētais novads. Bet tad mums kopā būs jāpaskatās uz Latviju, kā tas izskatīsies.

— Tātad tiks veiktas aptaujas un konsultācijas ar visām plānotajā novadā iekļautajām pašvaldībām. Cik reāli šīs izmaiņas šobrīd var iespaidot iedzīvotāji ar savām balsīm un domām?

I.Gaters: — Katrā ziņā pašvaldība noteikti var organizēt gan iedzīvotāju aptauju, gan diskusiju ar iedzīvotājiem, arī ministrijas darbinieki gatavi iesaistīties.

— Bet tas nav obligāti.

I.Gaters: — Tas nav obligāti, mēs uz to nepastāvam, bet …

— Tātad, ja pašvaldību vadītāji izlemj, ka aptauja nav jārīko, tad tas tā var arī notikt.

I.Gaters: — Jā, bet tagad jau visus jautājumus pašvaldībā izlemj iedzīvotāju ievēlētie deputāti, tieši tā tas notiek. Bet te ir viena būtiska lieta: ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu informācija par to, ko tad šī novadu veidošana nozīmē un ko tā dos. Ja kāds pagastvecis aizies uz lauku māju un pajautās — vai tu gribi būt kopā ar deviņiem pagastiem vai ne, šī atbilde būs neadekvāta tāpēc, ka nebūs bijis pietiekamas informācijas par to, ko tas nozīmē, kas no tā iznāks.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā