Latvija spēs būt uzticama sabiedrotā

Rīgā notiek NATO Parlamentārās asamblejas apakškomitejas sēde

Vakar, 25.martā, NATO Parlamentārās asamblejas Aizsardzības un drošības komitejas Nākotnes drošības un aizsardzības komitejas sēdē Rīgā: Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Guntis Bērziņš un Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 25. martā, Rīgā Saeimas namā sākās NATO Parlamentārās asamblejas Aizsardzības un drošības komitejas Nākotnes drošības un aizsardzības apakškomitejas divu dienu sanāksme, kurā galvenokārt tiek vērtēta Latvijas militārā gatavība un atbilstība NATO standartiem.

Sēdi atklāja NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Guntis Bērziņš. Atgādinot Latvijas tautas traģēdiju 1949. gada 25. martā, viņš aicināja sēdes dalībniekus ar klusuma brīdi godināt komunistiskā terora upuru piemiņu.

Sēdes dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, uzsverot Latvijas godprātīgo attieksmi pret mūsu valsts stratēģisko mērķi iestāties NATO, kā arī akcentēja Saeimas vairākuma atbalstu ANO Drošības padomes 1441. rezolūcijai un starptautiskās koalīcijas militārajai operācijai Sadama Huseina atbruņošanai. (Saeimas priekšsēdētājas uzrunu “LV” publicē atsevišķi — 14.lpp.)

Pēc Ingrīdas Ūdres runāja NATO Parlamentārās asamblejas apakškomitejas priekšsēdētājs Lorenco Forčjēri (Itālija), uzsverot, ka pasaulē šobrīd nav alternatīvas NATO un nav arī alternatīvas ciešām dalībvalstu saitēm pašā Ziemeļatlantijas savienībā. L. Forčjēri akcentēja Parlamentārās asamblejas nozīmi NATO pašreizējo grūtību pārvarēšanā un savienības paplašināšanās procesa sekmēšanā. “Mūsu uzdevums ir vienmēr atrasties kādu soli priekšā valdību lēmumiem. Mums vienlaikus jāīsteno kontrole pār NATO attīstību un jāmudina mūsu valdības darboties,” teica L. Forčjēri, paužot atzinību Latvijas pusei par labi sagatavotajiem sēdes darba apstākļiem.

Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete sniedza ziņojumu par Latvijas gatavību iestāties NATO un Latvijas pozīciju pasaules politisko aktualitāšu kontekstā. (Ārlietu ministres ziņojumu “LV” publicē atsevišķi)

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopans informēja par šīs komisijas sastāvu un galvenajiem darba virzieniem. Par Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbību pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa, bet par Saeimas Ārlietu komisijas darbību informēja tās sekretārs Guntis Bērziņš.

Saeimas priekšsēdētājas uzruna un ārlietu ministres, kā arī Saeimas komisiju vadītāju ziņojumi izraisīja virkni jautājumu, galvenokārt par Latvijas atbalstu starptautiskajai koalīcijai Irākas atbruņošanas operācijā. Atbildot uz šiem jautājumiem, ārlietu ministre atgādināja ANO Drošības padomes 1991. gada rezolūciju Nr. 687, kas prasīja Irākas brīvprātīgu atbruņošanos. Pārkāpjot šo rezolūciju, Irāka pati radījusi militāra spēka pielietošanas nepieciešamību.

Atbildot uz apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieka Žaka Šomona (Francija) jautājumiem par cīņu pret korupciju Latvijā un par sabiedrības integrācijas sekmēšanu — problēmām, ko nesenā Latvijas apmeklējuma laikā akcentēja NATO ģenerālsekretārs lords Robertsons, Sandra Kalniete pastāstīja, ka Latvijas policija un citas likumsargāšanas institūcijas saņēmušas konkrētus uzdevumus un ka, pēc statistikas datiem, Latvijā vērojama situācijas uzlabošanās.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzsvēra, ka Latvija ir viena no nedaudzām valstīm pasaulē, kas no budžeta līdzekļiem finansē septiņu minoritāšu skolu darbību. I. Ūdre pastāstīja arī par pērn Latvijā izveidoto Sabiedrības integrācijas fondu.

Bulgārijas pārstāvis Nikolajs Kamovs, solidarizējoties ar Latvijas ārlietu ministres viedokli, iebilda pret centieniem dalīt Eiropas valstis “jaunajās” un “vecajās”, paužot atzinību Latvijai par straujo progresu pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas un ceļā uz NATO.

Ukrainas pārstāvis Oļegs Zarubinskis vaicāja, vai Latvija rēķinās ar eventuālām konsekvencēm, ko varētu izraisīt mūsu valsts pievienošanās starptautiskajai koalīcijai. Atbildot uz šo jautājumu, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs V. Krištopans pastāstīja, ka situācija Latvijā ir droša, un uzsvēra: “Mūsu svarīgākais mērķis ir atcerēties savu vēsturi un darīt visu, lai mūsu neatkarība būtu stipra. Lai mēs to nekad vairs nezaudētu.”

Savukārt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa uzsvēra: “Svarīgi ir saprast, ka Latvija savu lēmumu pievienoties koalīcijai ir ļoti rūpīgi izsvērusi, domājot par savu drošību nākotnē. “

Sēdes pēcpusdienas cēlienā Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ziņoja par Latvijas militāro gatavību un mūsu Nacionālo bruņoto spēku atbilstību NATO standartiem. Ministrs uzsvēra Latvijas Nacionālo bruņoto spēku augsto morālo atbildību saspīlētajā starptautiskajā situācijā.

LATO valdes priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš runāja par šīs sabiedriskās organizācijas darbību, izskaidrojot Latvijas sabiedrībai NATO mērķus un uzdevumus. Viņš uzsvēra mūsu sabiedrības plašo atbalstu Latvijas dalībai NATO.

Sēdes darbā piedalījās NATO dalībvalstu — Apvienotās Karalistes, Čehijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes un Turcijas, kā arī NATO asociēto valstu — Bulgārijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ukrainas un, protams, Latvijas pārstāvji. Sēdes darbā piedalījās arī Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas, Slovākijas un Ukrainas vēstnieki.

Iepriekšējos gados Latvijā jau notikušas NATO Parlamentārās asamblejas Civillietu un drošības komitejas un Politiskās komitejas sēdes, kā arī seminārs “NATO nozīme Baltijas reģiona drošībā — jauni uzdevumi, jaunas iespējas” un vairāki citi semināri par NATO attīstības aktualitātēm. Taču pašreizējā NATO Parlamentārās asamblejas Aizsardzības un drošības komitejas Nākotnes drošības un aizsardzības apakškomitejas sēde liecina, ka Latvija jau ir pavisam tuvu pilntiesīgas NATO dalībvalsts statusam.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre:

Uzruna NATO Parlamentārās asamblejas Aizsardzības un drošības komitejas Nākotnes drošības apakškomitejas sēdē Rīgā 2003. gada 25. martā

Cienījamā ministres kundze! Ekselences! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi!

Es vēlos sveikt Rīgā NATO parlamentāriešu augstākās pārstāvniecības foruma – NATO Parlamentārās asamblejas – pārstāvjus. NATO Parlamentāro asambleju mēs vienmēr esam uztvēruši kā nozīmīgu forumu politisko ideju debatēšanai. Īpaši es vēlētos uzsvērt to ieguldījumu, ko NATO parlamentārieši ir devuši paplašināšanās diskusijas attīstībā. Arī jūs esat veicinājuši Prāgas vēsturiskā lēmuma pieņemšanu!

Latvijas NATO integrācijas procesā nozīmīga robežšķirtne ir Prāgas sammita lēmums. Uzaicinājums pievienoties sabiedroto aliansei ir augstākais novērtējums tam pamatīgajam darbam, ko esam ieguldījuši, lai kļūtu par modernu Eiropas valsti un efektīvu NATO partneri. Vienlaikus tās ir jaunas saistības, ko uzņemsimies, kļūstot par alianses sabiedrotajiem. Tomēr par pilntiesīgu NATO dalībvalsti Latvija varēs kļūt tikai pēc tam, kad būs saņēmusi jūsu – parlamentāriešu – uzticības apliecinājumu, ratificējot mūsu pievienošanās protokolu visu dalībvalstu parlamentos. Ar gandarījumu vēlos atzīmēt NATO Parlamentārās asamblejas Stambulas deklarāciju, kurā ir pausts aicinājums nodrošināt raitu ratifikācijas procesu norisi dalībvalstu parlamentos, tādējādi veicinot Prāgā paustās apņemšanās izpildi.

Gribētu uzsvērt, ka Latvija ar savu rīcību jau ir pierādījusi, ka spēs uzņemties alianses dalībvalsts saistības. Par to vispirms liecina stingri un sekmīgi īstenotās tālejošās politiskās, ekonomiskās un militārās reformas. Mēs apzināmies, ka dalība NATO dod ne tikai garantijas Latvijas drošībai. Mums jābūt gataviem uzņemties noteiktu atbildības daļu. Un, ka to spējam, to mēs jau esam demonstrējuši, iesaistoties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. Latvijas Saeima ir lēmusi par Latvijas pārstāvju līdzdalību operācijās Balkānos un Afganistānā. Mūsu nostāja nozīmīgos starptautiskās drošības jautājumos ļauj jums būt pārliecinātiem, ka Latvija spēs būt atbildīga NATO dalībvalsts, kas dod ieguldījumu kopīgo vērtību sargāšanā.

Latvija arī turpmāk realizēs to, ko ir apņēmusies. To apliecina arī tas iekšpolitiskais atbalsts, kāds ir Latvijas dalībai transatlantiskajā aliansē. Latvijas parlaments ar saviem lēmumiem ir paudis konsekventu atbalstu Latvijas integrācijai NATO: valsts budžetā ar likumu ir garantēts finansējums, lai nodrošinātu Latvijas dalībai NATO nepieciešamo reformu neatgriezeniskumu. Jau minēju, ka Saeima ir atbalstījusi arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību starptautiskajās miera operācijās. Tas ir konkrēts mūsu ieguldījums transatlantiskās drošības stiprināšanā.

Šā gada 20. martā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu pauda Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr.1441 izpildei, tādējādi apliecinot savu pievienošanos starptautiskajai koalīcijai Irākas atbruņošanai.

Dāmas un kungi!

Jūsu vizīte notiek mums nozīmīgā laikā, un tai ir simboliska nozīme. Rīt Briselē tiek parakstīts Vašingtonas līguma papildprotokols par Latvijas un vēl sešu jaunu dalībvalstu pievienošanos tam. Tas ir patiesi vēsturisks notikums.

Esmu pārliecināta, ka šajās divās dienās jums būs pietiekami daudz iespēju pārliecināties par Latvijas militāro gatavību un atbilstību NATO standartiem gan teorētiski, gan praktiski. Esmu pārliecināta, ka jūs gūsit pārliecību par to, ka Latvija spēs būt uzticama sabiedrotā. Novēlu jums ražīgu darbu un patīkamu uzturēšanos Rīgā!

Ārlietu ministre Sandra Kalniete:

Ziņojums NATO Parlamentārās asamblejas Aizsardzības un drošības komitejas Nākotnes drošības apakškomitejas sēdē Rīgā 2003. gada 25. martā

Godātie klātesošie!

Esmu gandarīta, ka NATO Parlamentārās asamblejas pārstāvju vizītes Rīgā ir kļuvušas par tradīciju. 2001. gada rudenī Politiskās komitejas deputāti tikās ar Latvijas parlamentāriešiem un valdības pārstāvjiem, pagājušā gada vasaras sākumā notika “Rose Roth” seminārs par NATO lomu Baltijas reģiona drošībā. Tā bija NATO paplašināšanās diskusija, diskusija pirms Prāgas sammita. Šoreiz mēs tiekamies kvalitatīvi jaunā situācijā: Prāgas sammits jau ir noticis, Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu pievienoties transatlantiskajai aliansei. Bez tam Latvija pirmā no uzaicinātajām valstīm beigusi sarunas ar NATO, un rīt es došos uz Briseli, lai piedalītos pievienošanās protokolu parakstīšanas ceremonijā. Tik dinamiski notikumi ir attīstījušies tādēļ, ka Latvija uz šo mērķi ir virzījusies ar stingru apņēmību un ar neatlaidīgu darbu. Šajā procesā vienmēr esam saņēmuši savu partneru atbalstu un zinājuši, ka mūs ar NATO dalībvalstīm vieno ticība drošai un stabilai Eiropai no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai.

Ko Prāgas vēsturiskais lēmums nozīmē Latvijai un NATO? Mēs apzināmies, ka vēl tikai īsu laiku būsim starpstāvoklī — ne īsti vairs kandidātvalsts, taču vēl ne pilntiesīga dalībvalsts. Starptautiskie notikumi, kas šobrīd ir visas pasaules uzmanības centrā, liek jo pilnīgāk apzināties mūsu jauno statusu un no tā izrietošo atbildību un pienākumus. Atbilstīgi Prāgas sammitā lemtajam apzināmies, ka jauno draudu priekšā mūsu pirmais uzdevums ir pilnveidot un attīstīt savu bruņoto spēku īpašās spējas, lai spētu kopā ar sabiedrotajiem risināt tos drošības uzdevumus, kas aktuāli 21. gadsimtā. Esam apņēmības pilni būt ne tikai drošības patērētāji, bet arī devēji, lai kopīgi spētu nosargāt vērtības, kuras mums dārgas. Nešaubos, ka arī turpmāk, tāpat kā līdz šim, Latviju sagaida mērķtiecīgs darbs.

Valdība un parlaments ir veikuši pasākumus, lai nodrošinātu reformu pēctecību, nepārtrauktību un ātrumu arī pēc uzaicinājuma dalībai NATO. Īpašs Saeimas likums garantē aizsardzības budžetu 2% apjomā laika posmā līdz 2008. gadam. Šis aizsardzības budžeta līmenis ļauj Latvijai uzņemties finansiālās saistības, kas izriet no Latvijas dalības NATO.

Latvija sekmīgi turpina aizsardzības reformas, kuru mērķis ir pilnīga dalība alianses operācijās. Prāgā tika lemts par alianses militāro spēju pilnveidošanu, lai spētu cīnīties ar jaunajiem draudiem. Latvija atbalsta Prāgas lēmumu par NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidi un ir gatava tajos piedalīties. Tāpat esam apliecinājuši gatavību piedalīties kolektīvās aizsardzības plānošanā, operācijām piedāvājot atbilstoši NATO standartiem sagatavotas specializētās vienības un kaujas operācijām nepieciešamos spēkus.

Latvijas karavīri ir piedalījušies miera nodrošināšanas operācijās Balkānos, bijusi iesaistīta IFOR misijās Bosnijā un Hercegovinā, SFOR misijās dāņu bataljona sastāvā, sūtījusi savus militāros mediķus uz Albāniju. Latvija devusi savu ieguldījumu arī cīņā pret terorismu: šā gada sākumā Saeima apstiprināja Latvijas karavīru dalību “Enduring Freedom” operācijās Afganistānas robežas tuvumā. Turp tika nosūtītas militāro mediķu vienības ISAF. Arī turpmāk esam gatavi dot savu ieguldījumu miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās.

Latvijas valdība enerģiski vēršas pret korupciju, kas ir reāls izaicinājums mūsu valsts demokrātijai un tiesiskumam. Nepietiek pieņemt pareizus likumus, pats būtiskākais ir tos īstenot praksē. Uzsācis darbu Korupcijas un noziedzības apkarošanas birojs, parlamentā izveidota Komisija cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību, kurā darbojas gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji.

Sabiedrības integrācijas jautājumi joprojām ir valdības darbības uzmanības centrā. Sekmīgi darbojas sabiedrības integrācijas programma, iepriekšējās valdības laikā izveidotās institūcijas, izveidots īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijai postenis.

Valdība un parlaments var sekmīgi veikt šos pasākumus, jo Latvijas dalību NATO atbalsta lielākā daļa sabiedrības — divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju ir pozitīvi noskaņoti par Latvijas dalību transatlantiskajā aliansē.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” NATO Parlamentārās asamblejas Aizsardzības un drošības komitejas Nākotnes drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Lorenco Forčjēri; Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis; Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs Vilis Krištopans, Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Aleksandrs Kiršteins un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa

Dāmas un kungi!

Kopš uzaicināšanas Latviju ar NATO dalībvalstīm saista sabiedroto attiecības. Arī turpmāk Latvijas politika būs tikpat skaidra, konsekventa un caurskatāma kā līdz šim. Svarīgi, ka NATO dalībvalstīs un uzaicinātajās valstīs ir vienāda izpratne par alianses virsuzdevumu: saglabāt un turpināt attīstīt NATO kā katras dalībvalsts, tā eiroatlantiskās telpas kopumā un starptautiskās drošības un stabilitātes garantu. Prāgas sammitā vēlreiz tika apstiprināta sabiedroto vienprātība, ka jauno apdraudējumu apstākļos ir jāsaglabā NATO nozīmīgums un rīcībspēja. Tāpēc jāstiprina alianses mugurkauls — transatlantiskā saite un NATO vienotība. Tas ir Latvijas un pārējo uzaicināto valstu svarīgākais uzdevums.

Ziemeļamerikas un Eiropas valstis vieno kopīgas vērtības un principi, kas gadu desmitiem ir palīdzējuši pārvarēt dažādību un izlīdzināt viedokļu pretišķības starp sabiedrotajiem. No sabiedroto spējas sasniegt vienprātību un saglabāt transatlantiskās saites stiprumu ir un būs atkarīga NATO rīcības spēja. Mums, eiropiešiem, vienmēr jāpatur prātā, ASV un Eiropas militārās spējas ir atšķirīgas, un mūsu drošība lielā mērā ir atkarīga no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tās nodrošina mūsu kontinenta aizsardzības tehnisko pusi — militāro plānošanu NATO ietvaros, modernās tehnoloģijas, izlūkdienestu informāciju, kā arī gaisa transportu armijas un bruņojuma operatīvai pārvadāšanai.

Latvijas apņēmība un izpratne par vērtībām sakņojas gan mūsu vēsturiskajā pieredzē, gan atbildībā, ko uzliek sabiedrotās statuss. Esam labi apguvuši sadarbības, vienotības un savstarpējā atbalsta nozīmi. Tieši izpratne par brīvības un demokrātijas vērtību, netīksme pret totalitārismu un diktatūru mums ļauj izdarīt pareizo politisko izvēli un izšķirīgos brīžos ieņemt skaidru pozīciju. Latvijas nostāja Irākas jautājumā ir bijusi skaidra un nelokāma kopš krīzes sākuma: Latvija būs uzticama sabiedrotā un savu spēju robežās atbalstīs starptautisko koalīciju. 20. martā Latvijas parlaments pieņēma lēmumu par atbalstu ANO Drošības padomes 1441. rezolūcijas izpildei, tādējādi pievienojoties starptautiskajai koalīcijai Irākas atbruņošanai un pilnvarojot Nacionālos bruņotos spēkus piedalīties miera nodrošināšanas un humānās palīdzības sniegšanas operācijās.

Nobeigumā vēlos uzsvērt kādu nozīmīgu jomu, kurā Latvijai ir unikāla pieredze. Mēs zinām, kas ir darāms, lai pārvarētu totalitārismu un kļūtu par brīvu, demokrātisku valsti, kurā valda likums un cieņa pret cilvēka tiesībām. Šo pieredzi Latvija ir gatava nodot tām postkomunisma valstīm, kas vēlas sekot mūsu piemēram un īstenot reformas, lai pārveidotu savu sabiedrību atbilstīgi brīvības un demokrātijas ideāliem. Kopā ar pārējām Baltijas valstīm mēs palīdzam Gruzijai, Ukrainai un Moldovai meklēt savu reformu ceļu.

Tāpat mums ir pieredze NATO integrācijas procesā, ko varam nodot valstīm, kas Prāgas sammitā netika uzaicinātas dalībai šajā organizācijā. Horvātija, Maķedonija un Albānija var rēķināties ar mūsu atbalstu, konsekventi īstenojot NATO atvērto durvju politiku.

Kopīgajā preses konferencē

Preses konferencē NATO Parlamentārās asamblejas Aizsardzības un drošības komitejas Nākotnes drošības un aizsardzības apakškomitejas sēdes pirmās darba dienas izskaņā Latvijas delegācijas vadītājs Guntis Bērziņš uzsvēra diskusiju “plašo un ļoti interesanto raksturu”, kā arī augsto demokrātijas līmeni Latvijā, jo pat sēdes laikā izskanējuši arī atšķirīgi viedokļi par pašreizējo militāro akciju Irākā. G.Bērziņš to raksturoja kā ļoti pozitīvu parādību – augsta demokrātijas līmeņa izpausmi, jo pirms pusotra gadu desmita mūsu zemē nebija iespējams paust valdības lēmumiem pretēju viedokli.

Savukārt NATO Parlamentārās asamblejas Nākotnes drošības un aizsardzības spēju apakškomitejas priekšsēdētājs Lorenco Forčjēri (Itālija) pateicās par sēdes lielisko organizāciju un uzsvēra Latvijas acīmredzamo progresu visās trīs sēdē aplūkotajās jomās: militārajā reformā, bruņoto spēku reformā un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku savietojamībā ar NATO sistēmām. Lorenco Forčjēri izteica arī atzinīgu vērtējumu Latvijas karavīru līdzdalībai starptautisko miera spēku misijās Balkānos. Viņš uzsvēra, ka sēde notiek pasaulei ļoti jutīgā brīdī – drīz pēc NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedes, kad tikko sākusies Irākas atbruņošanas operācija. Pēc apakškomitejas priekšsēdētāja domām, tieši šajā situācijā īpaši skaidri parādās NATO nozīmīgā loma mūsdienu pasaulē. “Mēs mēģinām radīt labāku pasauli, kurā miers būs galvenais mūsu dzīvesveida raksturotājs, un NATO paplašināšana ļaus tuvināt šo mērķi, “ uzsvēra Lorenco Forčjēri, atzīstot, ka NATO attīstībā bijusi ne viena vien krīze, bet savienība tās allaž sekmīgi pārvarējusi.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, ko apakškomitejas priekšsēdētājs par Latviju rakstīs savā ziņojumā, L.Forčjēri uzsvēra, ka, viņa iespaidā, Latvijas attiecīgās amatpersonas ļoti labi orientējas NATO attīstības procesā un citos dzīves aspektos. Protams, atzīmējams būšot fakts, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem nav šīs valsts pilsonības, taču L.Forčjēri ir arī pārliecinājies, ka daudzi to nemaz nevēlas iegūt. Apakškomitejas priekšsēdētājs kā pozitīvu faktu minēja arī Saeimas kontroli pār drošības struktūrām un Latvijas attiecīgo amatpersonu augsto atbildību klasificētās informācijas glabāšanā.

“LV” jautājums apakškomitejas priekšsēdētājam: — Vai jums sēdes pirmajā dienā izdevās gūt pilnīgu izpratni par Latvijas argumentiem un motivāciju, pievienojoties starptautiskajai koalīcijai Irākas atbruņošanā?

L.Forčjēri: — Tas nebūt nav viegls jautājums. Es saprotu, ka Latvija nolēmusi pievienoties starptautiskajai koalīcijai, ņemot vērā nepieciešamību pildīt ANO Drošības padomes rezolūciju Nr.1441, taču es arī sapratu, ka Latvija vēlas piedalīties nevis tiešās kaujās, bet dot savu ieguldījumu miera uzturēšanā Irākā. Es saprotu, ka Latvijai tas bija politisks lēmums – būt koalīcijas sastāvdaļai, lai dotu arī savu ieguldījumu miera uzturēšanā Irākā pēc tās atbruņošanas.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors