Par Lielo teroru pret latviešiem

Par mocekļiem un mocītājiem no 1937. līdz 1949. gadam

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” Nr.46, 25.03.2003.

Apsūdzības slēdziens H.Talentes lietā

“Apstiprinu”

Latvijas PSR valsts drošības ministra vietnieks

pulkvedis Vēvers

1949. gada 31. janvārī

 

Apsūdzības slēdziens izmeklēšanas lietā Nr.11754

par Helēnas Matīsa meitas Talentes apsūdzību noziegumos,

kuri paredzēti KPFSR KK 58.-1a, 58.-10. un 58.-11. pantā

Latvijas PSR Valsts drošības ministrija 1949. gada 7. janvārī arestēja un sauca pie kriminālatbildības par kontrrevolucionāru darbību un spiegošanu ārvalstu izlūkdienesta labā Talenti Helēnu Matīsa meitu.

Lietā veiktajā izmeklēšanā ir noskaidrots:

H.M.Talenti, kura dzīvoja Maskavā, 1938. gadā kontrrevolucionārajā spiegu organizācijā savervēja amerikāņu izlūkdienesta rezidents Celms, lai viņa strādātu ārvalstu izlūkdienesta labā kā šās organizācijas aģents – sakarnieks ar izlūkdienestu. Viņa strādnieku vidū veica kontrrevolucionāru – trockistu apmelojošu aģitāciju un slavināja tautas ienaidniekus Pjatkovu, Trocki un Radeku.

Kā apsūdzētā nopratināta Talente sevi par vainīgu neatzina, taču viņas noziedzīgo darbību apstiprina lietas materiāli (..).

Pamatojoties uz izklāstīto, tiek apsūdzēta:

Helēna Matīsa meita Talente, dzimusi 1890. gadā Rīgā, Latvijas PSR, latviete, ar zemāko izglītību, PSRS pilsone, bezpartijiska, līdz arestam dzīvoja Rīgā, bija Latv. PSR finansu ministra kalpone, par to, ka, būdama kontrrevolucionārās, organizācijas, kura pastāvēja Maskavā, dalībniece un amerikāņu izlūkdienesta aģente, veica naidīgu darbību, kura bija vērsta uz padomju valsts varenības graušanu, t.i., noziegumos, kuri ir paredzēti KPFSR KK 58.1a, 58.-10. 1. daļā un 58.-11. pantā.

Saskaņā ar KPFSR KPK 208. pantu izmeklēšanas lietu Nr.11754 par Helēnas Matīsa meitas Talentes apsūdzību ar latv. PSR IeM karaspēka kara tribunāla starpniecību nosūtīt PSRS VDM Sevišķajai apspriedei.

Kā drošības līdzekli H.M.Talentei noteikt nometinājumu Padomju Savienības attālos rajonos.

Latv. PSR VDM izmeklēšanas daļas

1. nodaļas izmeklētājs majors Černišovs

“Piekrītu”: Latv. PSR VDM Izmeklēšanas daļas

1. nodaļas priekšnieka vietnieks majors Gončarovs

 

Latv. PSR VDM izmeklēšanas daļas priekšnieks majors Pešehonovs

 

Apsūdzības slēdziens sastādīts 1949. gada 29. janvārī.

Izziņa

1. Apsūdzētā Helēna Matīsa m. Talente arestēta 1949. gada 7. janvārī, tiek turēta ieslodzījumā Latv. PSR IeM cietumā Nr.1, Rīgā.

2. Lietisko pierādījumu lietā nav.

3. Apsūdzētās personīgie dokumenti lietai pievienoti paketē.

Latv. PSR VDM izmeklēšanas daļas

1. nodaļas izmeklētājs majors Černišovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-1310.l., 85., 86.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

* Lietā norādīts, ka PSRS VDM Sevišķā apspriede lēmumu par H.Talentes izsūtīšanu nometinājumā pieņēmusi 1949. gada 6. aprīlī.

 

Lēmums par Nikolaja Gravina arestu

“Apstiprinu”

VDM pārvaldes priekšnieks pulkvedis Kovaļevs

1949. gada 23. jūlijā

“Arestu sankcionēju”

Rietumsibīrijas IeM apgabala karaspēka

kara prokurora palīgs justīcijas apakšpulkvedis Ankudimovs

1949. gada 25. jūlijā pulksten 10.00

 

Lēmums par arestu

Krasnojarska, 1949. gada 22. jūlijā

 

Es, VDM Krasnojarskas novada pārvaldes izmeklēšanas daļas 1. nodaļas priekšnieka vietnieks majors Iļjašenko, izskatījis VDM Krasnojarskas novada pārvaldē ienākušos materiālus par Nikolaja Mihaila dēla Gravina, dzimuša 1896. gadā, Rīgā, PSRS pilsoņa, latvieša, cēlies no strādniekiem, no 1920. līdz 1938. gadam VK(b)P biedra, izslēgts par sakariem ar tautas ienaidniekiem, bijušā cara armijas podporučika, Padomju armijā dienēja brigādes komandiera pakāpē, PSRS IeTK Sevišķajā apspriedē 1939. gadā notiesāta uz 5 gadiem ieslodzījumā labošanas darbu nometnē, sodu izcietis, atbrīvots 1946. gada 6. jūlijā, pašreiz dzīvo Krasnojarskas novada Kanskas pilsētā, strādā celtniecības un montāžas pārvaldē par topogrāfu-rasētāju, noziedzīgo darbību, —

konstatēju:

Gravins, būdams pretpadomju organizācijas dalībnieks, tās uzdevumā nodarbojas ar Padomju Savienībai naidīgu darbību.

Pamatojoties uz norādīto, --

nolēmu:

Nikolaju Mihaila dēlu Gravinu, dzīvojošu Krasnojarskas novada Kanskas pilsētā, pakļaut arestam un kratīšanai.

VDM pārvaldes izmeklēšanas daļas

1. nodaļas priekšnieka vietnieks majors Iļjašenko

“Piekrītu”: VDM pārvaldes izmeklēšanas daļas

priekšnieks majors Meļņikovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4977.l., 2.sēj., 2.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

N.Gravina apsūdzības slēdziens

“Apstiprinu”

VDM pārvaldes priekšnieks pulkvedis A.Kovaļovs

Piekrītu nosūtīšanai izskatīšanai PSRS VDM Sevišķajā apspriedē

Rietumsibīrijas IeM apgabala karaspēka kara prokurors

justīcijas pulkvedis Ankudimovs

25. VIII 49.

 

Apsūdzības slēdziens izmeklēšanas lietā Nr.6409

par Nikolaja Mihaila dēla Gravina apsūdzību noziegumos,

kuri paredzēti KPFSR KK 58.-1.b pantā

1949. gada 15. augustā

 

1949. gada 28. jūlijā VDM Krasnojarskas novada pārvalde par piedalīšanos pretpadomju militārajā organizācijā arestēja un sauca pie kriminālatbildības Nikolaju Mihaila dēlu Gravinu.

No lietas materiāliem ir redzams, ka Gravins, būdams pretpadomju militārās organizācijas dalībnieks, kura pastāvēja SZSA Ģenerālštābā, uzturēja ciešus sakarus ar I.F.Maksimovu – aktīvu pretpadomju militārās sazvērestības vadītāju, kurš viņu arī iesaistīja šajā organizācijā.

Pretpadomju militārās organizācijas uzdevumā Gravins, strādājot Ģenerālštābā, bet vēlāk – par Ļeņingradas kara topogrāfiskās skolas priekšnieku, veica pretpadomju darbību. (..)

Uzrādītajā apsūdzībā N.M.Gravins sevi par vainīgu neatzina (..) “taču pietiekamā mērā tika atmaskots ar lietas materiāliem. (..)”

pamatojoties uz teikto:

Nikolajs Mihaila dēls Gravins, dzimis 1896. gadā Rīgā, Latvijas PSR, no strādniekiem, latvietis, PSRS pilsonis, augstākā izglītība, pēc specialitātes inženieris – ģeodēzists, bezpartijisks, 1939. gadā PSRS IeTK Sevišķajā apspriedē par piedalīšanos pretpadomju militārajā sazvērestībā notiesāts uz 5 gadiem labošanas darbu nometnē, līdz arestam dzīvoja Krasnojarskas novada Kanskas pilsētā, strādāja Sibīrijas celtniecības – montāžas pārvaldē par tehniskās – ražošanas daļas inženieri, precējies,

tiek apsūdzēts par to, ka, būdams pretpadomju militārās organizācijas dalībnieks, tās uzdevumā veica pretpadomju darbību, t.i., noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 58.-1.b pantā.

Vadoties no PSRS IeTK 1941. gada 21. novembra pavēles Nr.001613, šo izmeklēšanas lietu nosūtīt izskatīšanai PSRS VDM Sevišķajā apspriedē.

Izejot no lietas materiāliem, —

es ieteiktu:

Nikolaju Mihaila dēlu Gravinu izsūtīt izsūtījuma nometinājumā.

VDM pārvaldes izmeklēšanas daļas

vecākais izmeklētājs – kapteinis Kolobkovs

 

VDM pārvaldes izmeklēšanas daļas

1. nodaļas priekšnieka vietnieks – majors Iļjašenko

Piekrītu: VDM pārvaldes izmeklēšanas daļas

priekšnieks – majors Meļņikovs

 

Krasnojarska, 1949. gada 15. augustā

Izziņa

1. Apsūdzētais Nikolajs Mihaila dēls Gravins arestēts 1949. gada 28. jūlijā, tiek turēts ieslodzījumā Krasnojarskas cietumā nr.1.

2. Apsūdzētā personas dokumenti pievienoti lietai.

3. Lietisko pierādījumu par lietu nav.

VDM pārvaldes izmeklēšanas daļas

vecākais izmeklētājs kapteinis Kolobkovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4977.l., 2. sēj. 22., 23.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

 

Lietu iesniegt izskatīšanai PSRS VDM Sevišķajā apspriedē.

PSRS Bruņoto spēku Galvenās kara prokuratūras

12.10.49. kara prokurors (..) Poloveckis

* I.F.Maksimovs – SZSA Ģenerālštāba 7. daļas priekšnieks, divīzijas komandieris. Arestēts 1938. gada oktobrī. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1939. gada 15. aprīlī viņam piesprieda augstāko soda mēru – nošaušanu. Reizē ar viņu tiesāja un nāvessodu piesprieda SZSA Ģenerālštāba 7. daļas priekšnieka vietniekam, brigādes inženierim V.Demjanovskim.

 

Izraksts no PSRS VDM Sevišķās apspriedes protokola

1949. gada 23. oktobrī

 

Izraksts no Sevišķās apspriedes pie PSR Savienības

valsts drošības ministra protokola Nr.61*

Klausījās	Nolēma
363. VDM Krasnojarskas novada	Nikolaju Mihaila dēlu Gravinu
pārvaldes lieta Nr.640 par Nikolaja	par piedalīšanos
Mihaila dēla Gravina, dzimuša	sazvērnieciskajā organizācijā
1896.g. Rīgā, Latv. PSR, latvieša,	izsūtīt nometinājumā
PSRS pilsoņa, bezpartijiska,	Krasnojarskas novadā.
apsūdzību pēc KPFSR KK 58.-1b. panta.

 

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4977.l., 2. sēj. 25.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

* Tāds formulējums tekstā

 

Izvilkums no N.Gravina iesnieguma kara prokuroram

Galvenajam Nikolaja Mihaila dēla Gravina, izsūtījumā nometinātā,

kara prokuroram dzimuša 1896. gadā, dzīvojoša Kranojarskas novada

Udrejas rajona Nižņeangarskas ciemā, 1930.–1935.g.

Kara topogrāfiskās pārvaldes priekšnieka vietnieka,

no 1935. gada līdz 1938. gada beigām

Ļeņingradas kara topogrāfiskās skolas priekšnieka

 

iesniegums

1939. gada novembrī PSRS IeTK Sevišķā apspriede “par piedalīšanos pretpadomju militārajā sazvērestībā” mani notiesāja ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs uz 5 gadiem. Mani arestēja 1939. gada aprīlī Ļeņingradā. Izmeklēšanu veica IeTK Ļeņingradas apgabala pārvalde (izmeklētājs Aļeksejevs).

Par to, ka mani apsūdz kā pretpadomju militārās sazvērestības dalībnieku, es pirmo reizi uzzināju, kad man pirms nosūtīšanas pa etapu uz nometni nolasīja Sevišķās apspriedes lēmumu.

Izmeklēšanas materiālos tāda apsūdzība nefigurēja.

Sazvērestībā pret padomju varu es nekad neesmu piedalījies (..). Par to es paziņoju cietuma administrācijas pārstāvim Ļeņingradā, kad man tika paziņots Sevišķās apspriedes lēmums. Par to es 1939. gada decembrī paziņoju Ļeņingradas kara apgabala prokuroram, kuram es lūdzu, lai izsauc mani, un kurš ieprotokolēja manu paziņojumu un apsolīja pieņemt attiecīgos mērus. Taču 1940. gada janvārī mani pa etapu nosūta uz Kansku, uz nometni. 1940. gadā es no nometnes Kanskā vēlreiz griezos pie ĻKA prokurora, taču atbildi es nesaņēmu.

Izmeklēšanā man tika uzrādītas mana bijušā priekšnieka Kara topogrāfiskajā pārvaldē Ivana Fjodora dēla Maksimova un vēl dažu manu dienesta biedru melīgās liecības. Lai apgāztu šās melīgās un apmelojošās liecības, es lūdzu sarīkot man konfrontāciju ar viņiem, kā arī izsaukt dažus lieciniekus. Izmeklētājs Aļeksejevs ne tikai neizpildīja manus likumīgos lūgumus, bet atļāvās visapvainojošākā veidā par mani ņirgāties.

Man ir tiesības paziņot, ka izmeklēšana, kuru veica izmeklētājs Aļeksejevs, kaut arī tā ilga 6 mēnešus, tika izdarīta nepareizi, pārkāpjot KPFSR Kriminālprocesa kodeksa elementārās prasības. PSRS IeTK Sevišķās apspriedes 1939. gada novembra lēmums manā lietā, kurš tika pieņemts uz nepareizas, negodprātīgas, izkropļotas izmeklēšanas materiālu pamata, arī ir nepareizs.

Neviļus rodas jautājums, kamdēļ man, kurš tika apsūdzēts vissmagākajos noziegumos (..), soda termiņu noteica 5 gadus?

No nometnes mani atbrīvo 1946. gadā. Pēc trijiem gadiem, 1949. gada jūlijā, mani arestē otro reizi. Izmeklēšanu Krasnojarskā veic PSRS Valsts drošības ministrijas Krasnojarskas novada pārvaldes izmeklēšanas daļa. 1949. gada decembrī Krasnojarskas cietumā man paziņo PSRS VDM Sevišķās apspriedes jaunu lēmumu “par piedalīšanos pretpadomju militārajā sazvērestībā nosūtīt nometinājumā Krasnojarskas novadā”.

Izmeklēšanā nekādi jauni apsūdzības materiāli netika uzrādīti. Pats izmeklētājs mani brīdināja, ka nekādu jaunu apsūdzības materiālu viņam pret mani nav. Tādējādi es par vienu un to pašu lietu saņēmu otru sodu un pie tam nenoteiktu (bez izsūtījuma termiņa izrādīšanas). (..)

Nižņeangarskas ciems, 1954. gada 2. martā N.Gravins

LVA, 1986.f., 2.apr., P-4977.l., 1. sēj. 5., 5.a, 6., 6.a lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrēts

par PSRS Augstākās Padomes Prezidija

1948. gada 21. februāra dekrēta atcelšanu

PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrēts Nr.134/27

1956. gada 10. martā

Piemiņas akmeņi vietās, no kurām sākās Latvijas tautas sāpju ceļš: Valkā un Sarkaņu pagasta kapsētā Foto: Māris Locs

1. Atcelt PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1948. gada 21. februāra dekrētu “Par sevišķi bīstamu valsts noziedznieku pēc soda izciešanas nosūtīšanu izsūtījuma nometinājumā uz PSRS attālām vietām”.

Noteikt, ka turpmāk nosūtīšana nometinājumā var notikt tikai pēc tiesas sprieduma.

2. Soda termiņu izcietušos Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nacionālistus, kuru ģimenes ar speciāliem Valdības lēmumiem atrodas specnometinājumā, nosūtīt pie ģimenēm.

3. Visas pārējās personas, kuras saskaņā ar 1948. gada 21. februāra dekrētu atrodas izsūtījuma nometinājumā, no tālākas atrašanās izsūtījumā atbrīvot.