Stipras pašvaldības ir arī stipra Latvija

Par jauniem normatīvajiem aktiem pašvaldībām

Vakar, 25.marta sēdē, Ministru kabinetā izskatīti vairāki jautājumi, kas tieši skar pašvaldību darbu.

Ministru kabinets akceptēja jaunus noteikumus par plānošanas reģionu teritorijām. Līdz ar to spēku zaudēs Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.509 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”. Valdība piekrita piedāvātajam variantam par pieciem plānošanas reģioniem – Rīgas, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales. Pieņemtais noteikumu projekts “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” sagatavots saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 5.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 11.februāra noteikumiem Nr.77 “Kārtība, kādā jautājums par plānošanas reģionu teritorijām saskaņojams ar tajos ietilpstošajām pašvaldībām”. Rīgas plānošanas reģionā ietilps Limbažu, Ogres, Rīgas, Tukuma rajona vietējās pašvaldības, kā arī Rīga un Jūrmala; Vidzemes plānošanas reģionā – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Valkas, Valmieras rajona vietējās pašvaldības; Kurzemes plānošanas reģionā – Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Talsu, Ventspils rajonos ietilpstošās vietējās pašvaldības, kā arī Liepāja un Ventspils; Zemgales plānošanas reģionā – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils rajonos ietilpstošās vietējās pašvaldības un Jelgava; Latgales plānošanas reģionā – Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes rajonos ietilpstošās vietējās pašvaldības, kā arī Daugavpils un Rēzekne.

Plānošanas reģionu robežas tiek noteiktas pēc pašreizējo administratīvo rajonu robežām. Tā kā plānošanas reģioni ir veidojami, galvenokārt lai paātrinātu un koordinētu kopējo valsts plānošanas procesu, kā arī izmantotu Eiropas Komisijas finansējumu valsts attīstības veicināšanai reģionos, to robežas tomēr nav tik striktas un nav saistāmas ar novadu veidošanos un administratīvi teritoriālo reformu.

Tomēr sēdē izskatāmo dokumentu pielikumi liecināja, ka joprojām ir pašvaldības, kas noteiktajā kārtībā vēl nav savu viedokli izteikušas par piedalīšanos kādā no plānošanas reģioniem. Tāpat atsevišķas pašvaldības ir izteikušas citādu viedokli, nekā to paredz pieņemtie MK noteikumi, jo daļa pašvaldību ir vēlējušās piedalīties citā plānošanas reģionā, pārkāpjot administratīvo rajonu robežu. Šīm pašvaldībām nosūtīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aicinājums mainīt lēmumu atbilstoši noteikumu projektam.

Tika izskatīti “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2003.gadā”. Jau gatavojot ikgadējo valdības un pašvaldību šā gada domstarpību un vienošanās protokolu par finanšu jautājumiem, pašvaldību pārstāve — Latvijas Pašvaldību savienība — un valdība nolēma, ka patlaban kārtība pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā mainīta netiks. Noteikumi nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas. Iemaksas apjoms izlīdzināšanas fondā un no tā izmaksātā dotācija, kā arī kopējā pašvaldības finanšu nepieciešamība tiek noteikta, pamatojoties uz pašvaldības iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi. Pašvaldības iemaksas izlīdzināšanas fondā tāpat kā iepriekš veiks ar Valsts kases starpniecību no prognozētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Pēc aprēķiniem 2003.gadā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi būs 39 268 150 latu. Tos veido dotācija no valsts budžeta — 7 152 897 lati — un pašvaldību iemaksas — 32 115 253 lati. Izlīdzināšanas fonda izdevumi paredzēti 39 268 150 latu, un tos veidos dotācijas pašvaldībām.

Valdība izskatīja un atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Ivara Gatera papildus iekļauto rīkojuma projektu par jauna Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma — novadu — izveidošanu.

Kā paskaidrojumā valdībai norādīja I.Gaters, līdz šim administratīvi teritoriālās reformas nosacīto 102 pašvaldību izveidošanas projekts valdības līmenī nav pieņemts. Reforma norit lēni, un līdz šim tai piešķirtais valsts atbalsts neveicina pašvaldību interesi veidot apvienotos novadus. Ministrs norādīja, ka šis novadu izveides projekts ir apspriests Saeimas valdošās koalīcijas partijās un konceptuāli atbalstīts. Par pamatu ņemot nosacīti 102 pašvaldību projektu, pašvaldībām trīs mēnešu laikā būs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai jādara zināms viedoklis un priekšlikumi par konkrētā novada izveidošanas projektu un jāizvērtē projekta īstenošanai veicamie valsts atbalsta pasākumi. Viedoklis pašvaldībai ir jāiesniedz domes vai padomes lēmuma formā līdz 2003.gada 1.jūlijam. Arī nozaru ministrijām ir noteikts līdz šim pašam laikam iesniegt priekšlikumus par pasākumiem, kas var tikt veikti novadu izveidošanas atbalstam. Ministrijām, sagatavojot pieprasījumus kārtējam valsts budžeta projektam, valsts investīciju programmai, kā arī realizējot tautsaimniecības sektoru attīstības programmas, kā prioritāri jānosaka tie pasākumi, kas veicina un atbalsta novadu izveidošanu. Bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram I.Gateram, apkopojot vietējo pašvaldību domju un padomju priekšlikumus, līdz 2003.gada 1.septembrim jāiesniedz Ministru kabinetā precizēts novadu izveidošanas projekts.

Pieņemti grozījumi 1999.gada 13.jūlija noteikumos Nr.250 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”. Grozījumi noteikumos tika izstrādāti pēc Latvijas Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas izveidotās darba grupas, kā arī Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izstrādātajiem priekšlikumiem.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore