Vakar, 25. martā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” padomi”, kas paredz saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 25.panta pirmo un otro daļu, kā arī ievērojot labklājības ministra ieteikumu, iecelt bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” padomi šādā sastāvā: padomes priekšsēdētāja D.Staķe – labklājības ministre; padomes locekļi: V.Jaksons – Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģiona pastāvīgās komitejas loceklis; J.Miķelsons – Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors; J.Radzēvičs – Ministru prezidenta biedra padomnieks; R.Zariņš – Valsts kases Juridiskā departamenta vecākais referents.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumus atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem”.

Noteikumos noteikta kārtība, kādā akcīzes nodokļa atbrīvojums piemērojams likuma “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem” 8.panta pirmās daļas 5. punktā ((5.) spirts, ja minētajos gadījumos nevar izmantot denaturētu spirtu: ko izmanto zinātniskās pētniecības vajadzībām; ko izmanto citu produktu vai preču (izņemot alkoholisko dzērienu) kvalitātes noteikšanai; kas kā neatņemama sastāvdaļa ietilpst ierīcēs un mehānismos vai nodrošina ierīču un mehānismu darbību; ko izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā), 8.punktā ((8.) alkoholiskie dzērieni, ko satur šokolādes produkti vai citi pārtikas produkti, ievērojot šā panta trešās daļas nosacījumus), 9.punktā ((9.) spirts, ko satur etiķis vai citi produkti, kas atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam 2209), 10.punktā ((10.) spirts, ko satur produkti, kas atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodiem 2106 un 3302 un kas domāti tādu pārtikas produktu vai bezalkoholisko dzērienu izgatavošanai, kuros faktiskais spirta daudzums nepārsniedz 1,2 tilpumprocentus), 11.punktā ((11.) produkti, kuri atbilst pārējo alkoholisko dzērienu definīcijai un kurus iznīcina, denaturē vai kā citādi nodrošina, lai tie nebūtu lietojami uzturā vai izmantojami alkoholisko dzērienu vai citu uzturā lietojamu produktu ražošanā) minētajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Šo noteikumu noteiktajā kārtībā piemērojot likumā paredzētos akcīzes nodokļa atbrīvojumus, varētu samazināties tādu produktu cena kā šokolādes konfektes ar alkoholisko dzērienu pildījumu, konditorejas izstrādājumi, kuru pagatavošanā izmanto alkoholiskos dzērienus un tamlīdzīgi produkti.

Paredzēts, ka akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēro, ja persona, kurai piegādā alkoholiskos dzērienus, ir saņēmusi patērētāja atļauju. Noteikumi nosaka patērētāja atļaujas saņemšanai Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus, kā arī ziņas, kas iekļaujamas patērētāja atļaujā un atļaujas anulēšanas iespējamos iemeslus. Atsevišķi ir uzskaitīti gadījumi, kad patērētāja atļauju saņemt nav nepieciešams.

Akceptēts rīkojums “Par kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā”.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 9.pantu Ministru prezidenta kompetencē ir vadīt valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumus. Lai nodrošinātu 24 stundu režīmā lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī nodrošinātu nekavējošu lēmumu īstenošanu, var rasties nepieciešamība steidzami informēt vai saņemt informāciju no dažādām amatpersonām. Līdz šim normatīvajos aktos nebija noteikts, kā apziņošana īstenojama.

Rīkojums nosaka kārtību, kādā valsts varas un pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas atbilstoši to kompetencei apziņojamas valsts apdraudējuma gadījumā.

Rīkojums paredz, ka Krīzes kontroles centrs izveido apziņojamo amatpersonu sarakstu, kurā tiks apkopota visu veidu informācija par iespējām sazināties ar šīm amatpersonām, izmantojot sakaru līdzekļus.

Apziņošana var notikt vairākos veidos: sūtot elektronisko pastu, īsziņu uz mobilo telefonu vai zvanot tieši adresātam. Situācijā, kad nebūtu iespējams izmantot telefona sakarus, paredzēts izmantot citus sakaru līdzekļus.

Lai augstākās amatpersonas valsts apdraudējuma gadījumos operatīvi varētu saņemt informāciju, amatpersonām ir jānozīmē personas, kuras ir tiesīgas saņemt un jebkurā brīdī tām nodot apziņošanas informāciju.

Rīkojuma projektā aprakstīti arī nosacījumi, kādi amatpersonām jāievēro, lai, izmantojot sakaru līdzekļus, ar tām būtu iespējams sazināties 24 stundas diennaktī.

To var nodrošināt, nosakot, ka: 1) amatpersonas mobilais telefons vienmēr ir ieslēgts, izņemot gadījumus, ja darba specifikas vai drošības apsvērumu dēļ tas nav iespējams, 2) amatpersonu mobilie telefoni spēj noteikt zvanītāja numuru, savienojuma laikā saņemt signālu par nākamo ienākošo zvanu (jābūt līdzsavienojumam), saņemt īsziņu un e-pastu, kā arī saņemt balss pastu.

Saraksts būs pieejams Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biroja darbiniekiem, Krīzes kontroles centra darbiniekiem, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas dežūrdaļas operatīvajam dežurantam un Nacionālo bruņoto spēku apvienotā komandpunkta operatīvajam dežurantam.

Tehniski apziņošanu pēc Ministru prezidenta vai Ministru prezidenta uzdevumā Ministru prezidenta biroja vai Krīzes kontroles centra amatpersonas rīkojuma veic Valsts kancelejas darbinieks. Apziņošana šādā veidā nodrošināma 24 stundu režīmā.

Rīkojums nosaka, ka amatpersonām jāiesniedz mājas adrese un tālruņa numurs. Šie dati tiks aizsargāti saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto kārtību.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 22.aprīļa noteikumos Nr.116 “Ministru kabineta Atzinības raksta nolikums””.

Grozījumi paredz papildināt apbalvojamo sarakstu, nosakot, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu var piešķirt ne tikai fiziskām personām, bet arī personu apvienībām un juridiskām personām.

Akceptēts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumos Nr.408 “Datu valsts inspekcijas nolikums””.

Grozījumi paredz noteikt, ka Datu valsts inspekcija saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu ir uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde.

Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.aprīli.

Akceptēts rīkojums “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija rīkojumā Nr.381 “Par 2003.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzraudzības padomi””.

Ministru kabineta rīkojums paredz veikt grozījumus, konkursa uzraudzības padomē aizstājot: Aivaru Gaili ar Kultūras ministrijas valsts sekretāru Danielu Pavļutu; Māri Tralmaku ar Rīgas domes deleģēto pārstāvi Diānu Čivli, Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāju; Maiju Poršņovu ar Veselības ministrijas deleģēto pārstāvi, Veselības ministrijas valsts sekretāru Uldi Līkopu.

Akceptēti “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2003.gadā”, kuri nosaka katrai pašvaldībai aprēķināto dotāciju, kas izmaksājama no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (turpmāk – izlīdzināšanas fonds), vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas izlīdzināšanas fondā vai izmaksāta dotācija no tā, kā arī katrai pašvaldībai nepieciešamās finanses, kas aprēķinātas, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi.

Saskaņā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2003.gadā izlīdzināšanas fonda ieņēmumi ir 39 268 150 latu, un tos veido: dotācija no valsts budžeta – 7 152 897 lati; pašvaldību iemaksas – 32 115 253 lati. Izlīdzināšanas fonda izdevumi ir 39 268 150 latu, un tos veido dotācijas pašvaldībām.

Lai veiktu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, nosaka vērtēto ieņēmumu prognozi (iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām un būvēm un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi prognoze) katrai pašvaldībai. Lai aprēķinātu pašvaldībai nepieciešamās finanses, ņem vērā pašvaldības teritorijā pierakstīto iedzīvotāju skaitu un struktūru.

Valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondā ieskaita likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam” noteiktajā apmērā saskaņā ar Finanšu ministrijas apstiprinātu finansēšanas plānu.

Valsts kase pašvaldībām izmaksā dotāciju no izlīdzināšanas fonda divas reizes mēnesī, bet ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša piecpadsmitajam un divdesmit piektajam datumam, atskaitot no rajonu, pilsētu, novadu un pagastu budžetiem 1/12 daļu no kopējiem izlīdzināšanas fonda izdevumiem.

Ja pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas gaitā apvienojas, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veic katrai jaunizveidotās pašvaldības sastāvā esošajai bijušās pašvaldības teritorijai, un kopējā dotācija no izlīdzināšanas fonda vai iemaksa šajā fondā tiek aprēķināta kā atsevišķo dotāciju un iemaksu summa.

Valsts kase triju mēnešu laikā pārrēķina līdzekļus, kas iekasēti izlīdzināšanas fondā un sadalīti saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 17.decembra noteikumiem Nr.537 “Pašvaldību finansēšanas kārtība līdz likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” un Ministru kabineta noteikumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2003.gadā spēkā stāšanās dienai”.

Šo noteikumu 8.punktā minētās pašvaldības triju mēnešu laikā patstāvīgi (bez Valsts kases starpniecības) pārrēķina maksājumus fondā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” paredz precizēt likuma normas atbilstoši Eiropas Savienības Direktīvas 90/435/EEC par kopēju sistēmu nodokļu uzlikšanai mātes un meitas uzņēmumiem, kas atrodas dažādās ES dalībvalstīs, prasībām, paredzot neieturēt nodokli no Latvijas mātes uzņēmuma ES valsts nerezidentam — meitas uzņēmumam — izmaksātajām dividendēm.

Likumprojektā ietvertas normas, kas radīs iespēju praksē piemērot Eiropas Savienības Direktīvā 90/434/EEC par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmējsabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, izvirzītās prasības.

Likumprojekts paredz palielināt aizdevu kapitāla un pašu kapitāla proporciju, kas tiek izmantota kā kritērijs procentu maksājumu atskaitīšanai apliekamā ienākuma noteikšanas mērķiem. Tādējādi palielināsies atskaitāmo procentu maksājumu apjoms un palielināsies uzņēmumu iespējas piesaistīt aizdevu kapitālu.

Likumprojektā noteikts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju statuss un nodokļa maksāšanas kārtība, paredzot ka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības nodokli pašas nemaksā, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu.

Akceptēts rīkojums “Par institūcijas pilnvarošanu mērīšanas līdzekļu verificēšanai”, kurš paredz, saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 6.pantu, pilnvarot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Termes” kalibrēšanas laboratoriju verificēt mehāniskos aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītājus atbilstoši Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas un Eiropas Savienības prasībām.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 211 pilsonības pretendenti, t.sk. 26 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”, kuri nosaka plānošanas reģionu teritorijas.

Rīgas plānošanas reģionā ietilpst: Rīga; Jūrmala; Limbažu rajona vietējās pašvaldības; Ogres rajona vietējās pašvaldības; Rīgas rajona vietējās pašvaldības; Tukuma rajona vietējās pašvaldības.

Vidzemes plānošanas reģionā ietilpst: Alūksnes rajona vietējās pašvaldības; Cēsu rajona vietējās pašvaldības; Gulbenes rajona vietējās pašvaldības; Madonas rajona vietējās pašvaldības; Valkas rajona vietējās pašvaldības; Valmieras rajona vietējās pašvaldības.

Kurzemes plānošanas reģionā ietilpst: Liepāja; Ventspils; Kuldīgas rajona vietējās pašvaldības; Liepājas rajona vietējās pašvaldības; Saldus rajona vietējās pašvaldības; Talsu rajona vietējās pašvaldības; Ventspils rajona vietējās pašvaldības.

Zemgales plānošanas reģionā ietilpst: Jelgava; Aizkraukles rajona vietējās pašvaldības; Bauskas rajona vietējās pašvaldības; Dobeles rajona vietējās pašvaldības; Jelgavas rajona vietējās pašvaldības; Jēkabpils rajona vietējās pašvaldības.

Latgales plānošanas reģionā ietilpst: Daugavpils; Rēzekne; Balvu rajona vietējās pašvaldības; Daugavpils rajona vietējās pašvaldības; Krāslavas rajona vietējās pašvaldības; Ludzas rajona vietējās pašvaldības; Preiļu rajona vietējās pašvaldības; Rēzeknes rajona vietējās pašvaldības.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.509 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”.

Akceptēts likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes satversmi”.

Šobrīd ir spēkā Rīgas Tehniskās universitātes Satversme, kas apstiprināta ar likumu “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”. Saskaņā ar Grozījumu Augstskolu likumā Pārejas noteikumu 1.punktu augstskolām jāsaskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām.

Likumprojekts nosaka, ka 2001.gada 24.maijā Rīgas Tehniskās universitātes Akadēmiskās sapulces sēdē pieņemtā Rīgas Tehniskās universitātes Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Veterinārmedicīnas likumā”.

Grozījums Veterinārmedicīnas likuma 10.panta trešajā daļā tiek izdarīts, lai veidotos speciālā norma attiecībā uz Administratīvā procesa likuma 80.panta pirmo daļu (iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no brīža, kad iesniegums saņemts iestādē). Grozījums nodrošina to, ka ne tikai pārsūdzēšana, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas un veterināro inspektoru rīkojumu un lēmumu apstrīdēšana neaptur to izpildi.

Akceptēti noteikumi “Zāļu marķēšanas kārtība un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmās prasības”, kuri reglamentē zāļu marķēšanas kārtību un prasības zāļu lietošanas instrukcijai recepšu un bezrecepšu zālēm, kas nodrošinās iedzīvotājiem pilnīgas informācijas saņemšanu par Latvijas Republikas Zāļu reģistrā reģistrētajām zālēm saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētiem medikamentiem prasībām.

Noteikumi paredz kā obligātu prasību nodrošināt zāļu marķējuma un zāļu lietošanas instrukcijā norādītās informācijas tulkojuma pievienošanu valsts valodā, kas pēc satura un secības nedrīkst atšķirties no zāļu ražotāja sastādītās zāļu lietošanas instrukcijas un norādītās informācijas zāļu marķējumā un ir apstiprināts Valsts zāļu aģentūrā. Noteikumi paredz arī marķējuma un lietošanas instrukcijas prasības attiecībā uz homeopātiskām zālēm un radiofarmaceitiskiem preparātiem, kas nebija iekļautas Ministru kabineta “Medikamentu marķēšanas noteikumos” Nr.234, kā arī prasības aptiekā izgatavoto zāļu marķēšanai.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija noteikumi Nr.234 “Medikamentu marķēšanas noteikumi”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Grozījums 41.pantā nodrošina, ka zemessardzes amatpersonu pieņemtos lēmumus varēs pārsūdzēt tiesā tikai tad, ja pirms tam tie ir apstrīdēti augstākā iestādē.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Grozījumi paredz noteikt, ka zvejas tiesību izmantošana šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiek pārtraukta ar Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības vienpusēju lēmumu pēc Vides ministrijas, Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes vai reģionālās vides pārvaldes ierosinājuma un šis lēmums stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.

Grozījums paredz noteikt, ka zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzēto zivju mazuļu uzskaites un izlaišanas kārtību dabiskajās ūdenstilpēs nosaka Ministru kabinets.

Akceptēts rīkojums “Par K.Vāgneri” saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.611 “Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās kompetenci” 4.5.apakšpunktu, apstiprināta Kristīnes Vāgneres kandidatūra iecelšanai Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja amatā.

Akceptēts rīkojums “Par G.Kūtri” saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu, apstiprināta Gunāra Kūtra kandidatūra iecelšanai Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatā.

Akceptēts rīkojums “Par I.Zalpēteri” saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu un 37.panta pirmo daļu, apstiprināta Ivetas Zalpēteres kandidatūra pārcelšanai no Tieslietu ministrijas Privāto tiesību departamenta direktora amata Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta vadītāja amatā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments