Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Saeimas dok. Nr. 530; likumprojekts Nr. 207

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavots un 2003. gada 20. martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Aizsargjoslu likums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997. nr.6; 2002, nr.7) šādus grozījumus:

1. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platību nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos, paredzot kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei;

2) ārpus pilsētām un ciemiem apbūves blīvumu un jaunveidojamā zemes īpašuma platību, bet ne mazāku par 3 hektāriem, nosaka vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos. Apbūves blīvuma noteikšanas metodiku reglamentē Ministru kabinets;

3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas un būves, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves, izņemot gadījumus, kad:

1) tiek rekonstruētas esošās ēkas un būves, saglabājot esošo būvapjomu;

2) ir veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām un attiecīgās darbības paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā tikai gadījumos, ja :

a) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju;

b) attiecīgās darbības saistītas ar saimniecības ēku izbūvi pie esošām dzīvojamām ēkām un būvēm;

3) minētās darbības notiek pilsētas teritorijā un tās pēc saskaņošanas ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Vides ministriju ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos pludmalē un tauvas joslā ;

2) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);

3) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

4) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pārvietoties pa pludmali, meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

6) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

7) novietot speciālās dzīvojamās piekabes ārpus šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētajām vietām;

(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti;

2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformāciju. Transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī pieļaujamo meža izciršanas apjomu reglamentē Ministru kabineta noteikumi;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem.

(5) Pašvaldības pienākums ir paredzēt teritoriju plānojumos kājāmgājējiem iespēju piekļūt pludmalei un nodrošināt gājēju celiņu ierīkošanu (apdzīvotās vietās tas veicams, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet ne tālāk kā viena kilometra attālumā vienu no otra), kā arī paredzēt teritoriju plānojumos vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai.

(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

(7) Šā panta piektajā un sestajā daļā minētajos gadījumos pārvietošanos var ierobežot likumā noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos.

(8) Ja ir paredzēts celt infrastruktūras un sabiedriski nozīmīgus objektus, kā arī citos gadījumos apbūve vai rekonstrukcija krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu.”

2. Izteikt 37.panta 5. punkta b apakšpunktu šādā redakcijā:

„b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves un nožogojumus (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldvietas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),”

Par likumprojektu

I. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Aizsargjoslu likums nosaka aizsargjoslu veidus, funkcijas, izveidošanas pamatprincipus, aizsargjoslu uzturēšanu un noteikšanas metodiku, kā arī aprobežojumus aizsargjoslās.

Aizsargjoslu likuma 36. pants nosaka, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts:

1) celt jaunas dzīvojamās un saimniecības ēkas vietās, kurās nav bijis iepriekšējas apbūves;

2) celt jaunas ražošanas un sabiedriskās ēkas.

Minētos darbus var veikt, ja ir saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja pozitīvs atzinums vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām un ja attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos.

2. Likumprojekta būtība.

Aizsargjoslu likumā tiek precizēti aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Lai ierobežotu jaunu ēku un būvju celtniecību, noteikts, ka ārpus pilsētu teritorijām aizliegts celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas un būves, izņemot gadījumus,

— kad tiek rekonstruētas esošās ēkas un būves, saglabājot esošo būvapjomu,

— ar zināmiem nosacījumiem, ja darbības ir saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju un

— ja attiecīgās darbības saistītas ar saimniecības ēku izbūvi pie esošām dzīvojamām ēkām un būvēm.

Ja minētās darbības paredzēts veikt pilsētas teritorijā, tad tās ir jāsaskaņo ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Vides ministriju, un tām ir jābūt paredzētām vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Bez tam likumprojekta 36. panta astotajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja ir paredzēts celt infrastruktūras un sabiedriski nozīmīgus objektus, kā arī citos gadījumos apbūve vai rekonstrukcija pieļaujama tikai ar Ministru kabineta lēmumu.

Tiek precizēta arī meža zemju transformācijas kārtība krasta kāpu aizsargjoslā.

Papildus tiek paredzēts aprobežojums — aizliegts celt un izvietot nožogojumus krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē un tauvas joslā, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā 10 metrus platā joslā.

II. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts veicinās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča un piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas aizsardzību, veicinās piekrastes ainavu, sugu un biotopu aizsardzību, nodrošinās piekrastes dabas resursu, atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu saglabāšanu un aizsardzību, kā arī to līdzsvarotu izmantošanu.

III. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likums tieši šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams izdot normatīvos aktus saskaņā ar likuma deleģējumu.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts:

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts atbilst Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, 83. pantam — Vide.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts atbilst Riodežaneiro 1992. gada konvencijai “Par bioloģisko daudzveidību”, jo nodrošina sugu un biotopu aizsardzību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā. Likumprojekts atbilst Helsinku 1974. gada un 1992. konvencijām “Par Baltijas jūras vides aizsardzību”, HELCOM rekomendācijām 15/1 un 16/3.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas ir notikušas ar Vides ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Konsultācijas ir notikušas arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar projektu ir iepazīstināti Vides aizsardzības kluba pārstāvji.

VII. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde neprasa jaunu valsts vai pašvaldības institūciju radīšanu.

Ikviens savas tiesības var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību.