Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Saeimas dok. Nr.533, likumprojekts Nr.208

Vides ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2003. gada 18. marta sēdē akceptēts (prot. Nr.16, 4.§)
un 20. martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.) šādus grozījumus:

1.  Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

2.  Aizstāt 3.panta 2.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”.

3.  4.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ietekmes novērtējuma kārtību paredzētajām darbībām, kas saistītas ar valsts aizsardzības un drošības objektiem, nosaka Ministru kabinets.”

4.  Aizstāt 7.panta 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”.

5.  Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētās darbības ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem.”

6. Papildināt 14.pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kompetentā institūcija pieņem lēmumu par to, ka šā likuma 2.pielikumā minētajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, ja sākotnējā izvērtējumā konstatēts, ka nav paredzama nelabvēlīga ietekme uz vidi.

(5) Šā panta trešajā daļā minētais nosacījums par paziņojuma publicēšanu neattiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētajām darbībām. Ja kompetentā institūcija nolemj, ka šā likuma 2.pielikumā minētajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā lēmumu rakstveidā paziņo ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā jānotiek paredzētajai darbībai, kā arī ievieto internetā kompetentās institūcijas mājaslapā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu. Minēto paziņojumu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgā reģionālā vides pārvalde izvieto reģionālās pārvaldes ēkā un attiecīgā vietējā pašvaldība — pilsētas vai pagasta pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās — skolās, bibliotēkās, pastā.”

7. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo un iesniedz kompetentajai institūcijai darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk — darba ziņojums). Pēc kompetentās institūcijas norādījuma ierosinātājs iesniedz darba ziņojumu izvērtēšanai reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamo teritoriju administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta darbība, kā arī citām institūcijām.”

8. Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Attiecīgā valsts institūcija vai vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas to izvieto vietējās pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās, kā arī publicē vietējā laikrakstā. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

1) lēmuma saturu;

2) lēmuma pamatojumu;

3) pasākumiem, kuri tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību.”

9. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 85/337/EEC un 97/11/EC.”

 10. Likuma pielikumā:

aizstāt vārdu “pielikums” ar skaitli un vārdu “1.pielikums”;

izteikt 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“9. Jaunbūvējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

10. Jaunbūvējamas lidostas ar skrejceļa garumu 2,1 kilometrs un vairāk.

11. Jaunbūvējamas automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.”;

papildināt pielikumu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:

“11.1 Jaunbūvējami četru vai vairāk joslu ceļi vai esošie divu joslu (vai mazāk) ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāk joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 kilometru un vairāk.”;

aizstāt 17.punktā skaitli “2,5” ar skaitli “10”;

aizstāt 19.punktā skaitli “30000” ar skaitli “150000”;

izslēgt 28.punktu.

11. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

2.pielikums

 

Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums

1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:

1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformācija, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

2) nekultivētu zemju un daļēji pārveidotu vai saimnieciskās darbības neskartu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

3) lauksaimniecības vajadzībām paredzētā ūdens režīma maiņa, arī meliorācijas darbi, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

4) meža ieaudzēšana un plantāciju mežu ieaudzēšana, veicot zemes transformāciju, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

5) mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

a) vairāk nekā 2000 gaļas cūku, kuru svars pārsniedz 30 kilogramu,

b) vairāk nekā 750 sivēnmāšu,

c) vairāk nekā 40000 mājputnu;

6) zivju intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība;

7) jūras teritoriju atgūšana.

2. Ieguves rūpniecība:

1) derīgo izrakteņu ieguve atradnēs, kuru platība ir lielāka par

pieciem hektāriem, un kūdras ieguve atradnēs, kur izstrādei paredzētā teritorija ir lielāka par 10 hektāriem;

2) rūdu iegūšana pazemē;

3) derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai jūru;

4) šādu dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot dziļurbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskajiem pētījumiem un gruntsūdeņu monitoringam):

a) ģeotermālie urbumi,

b) urbumi atkritumu glabāšanai,

c) ūdens ieguves urbumi, kuri ir dziļāki par 100 metriem;

5) virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

3. Enerģētiskā rūpniecība:

1) rūpniecisko iekārtu uzstādīšana elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to siltuma jauda pārsniedz 50 megavatu;

2) gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju un augstsprieguma elektrolīniju ierīkošana, ja to garums pārsniedz piecus kilometrus;

3) dabasgāzes virszemes un pazemes krātuvju ierīkošana;

4) fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana;

5) ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana;

6) radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu uzstādīšana;

7) hidroelektrostaciju būvniecība;

8) vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.

4. Metāla un metāla izstrādājumu ieguve un ražošana:

1) iekārtu uzstādīšana neapstrādāta čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai, ja to jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

2) iekārtu uzstādīšana melno metālu apstrādei:

a) karstās velmētavas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnu tērauda stundā,

b) smēdes, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulu katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatu,

c) galvaniskās ražotnes, kurās apstrādā vairāk nekā divas tonnas tērauda stundā;

3) melno metālu lietuvju būvniecība, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnu dienā;

4) tādu kausēšanas iekārtu (arī krāsaino metālu sakausējumiem) uzstādīšana un būvniecība, kuru jauda pārsniedz četras tonnas kausēta svina vai kadmija dienā vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla dienā (izņemot dārgmetālu un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas);

5) metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtu uzstādīšana, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannas vai ķīmiskās apstrādes tvertnes tilpums pārsniedz 30 kubikmetru;

6) mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana;

7) kuģu būvniecība;

8) lidmašīnu būvniecība un remonts;

9) dzelzceļa konstrukciju ražošana;

10) derīgo izrakteņu ieguve, izmantojot spridzināšanu;

11) metāla rūdu apdedzināšana un frakcionēšana.

5. Derīgo izrakteņu pārstrāde:

1) ogļu sausās destilēšanas iekārtu uzstādīšana;

2) cementa ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnu produkcijas dienā;

3) iekārtu uzstādīšana azbesta un tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

4) iekārtu uzstādīšana stikla un stikla šķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnu dienā;

5) minerālšķiedru ražošana, minerālvielu kausēšanas iekārtas, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnu dienā;

6) keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku un porcelāna ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai ja apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par četriem kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

6. Ķīmiskā rūpniecība:

1) ķīmisko vielu rūpnieciska ražošana un starpproduktu pārstrāde (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

2) pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

3) naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu (ar kopējo tilpumu 10000 tonnu un vairāk) uzstādīšana.

7. Pārtikas rūpniecība:

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnu piena dienā (ja 50 tonnu dienā ir gada vidējais rādītājs);

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana;

6) lopkautuvju darbība, ja tajās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu dienā;

7) cietes rūpnieciska ražošana;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnu zivju dienā;

9) cukura rūpnieciska ražošana.

8. Tekstilrūpniecība, ādas, koka un papīra rūpnieciska ražošana:

1) papīra un kartona ražošana, ja saražo vairāk nekā 20 tonnu produkcijas dienā;

2) materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā vienu tonnu materiāla dienā;

3) ādu miecēšana rūpnieciskos apjomos, ja saražo vairāk nekā piecas tonnas gatavās produkcijas dienā;

4) skaidu plākšņu un finiera ražošana;

5) celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtu uzstādīšana (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem).

9. Gumijas rūpniecība — uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

10. Infrastruktūras projekti:

1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana;

2) tirdzniecības centru un automašīnu stāvlaukumu būvniecība, kas paredzēti vairāk nekā 300 automašīnām;

3) dzelzceļa līniju un dažādu transportlīdzekļu pārvietošanas iekārtu un termināļu būvniecība (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

4) lidlauku būvniecība (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

5) ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

6) iekšējo ūdensceļu būvniecība (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

7) aizsprostu un citu konstrukciju būvniecība, kas paredzētas ūdeņu uzkrāšanai, ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 5 000 000 kubikmetru;

8) tramvaja, metro un citu pasažieru elektrotransporta līniju būvniecība;

9) cauruļvadu ierīkošana naftas un gāzes transportēšanai, ja to garums pārsniedz 20 kilometru;

10) ūdensvadu ierīkošana, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometru;

11) ražošanas un sabiedrisko ēku būvniecība krasta kāpu aizsargjoslā, dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu un rekonstrukciju;

12) pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējā ūdens aprite ir 1 000 000 kubikmetru un vairāk;

13) mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja tās ir garākas par 0,5 kilometriem vai to platība ir lielāka par 10 hektāriem;

14) projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens daudzums pārsniedz divus procentus no tā plūsmas.

11. Pārējās darbības:

1) oficiālo sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana;

2) atkritumu apglabāšanas iekārtu būvniecība (visi objekti, kuri nav saistīti ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem);

3) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja to jauda pārsniedz 20000 cilvēkekvivalentu;

4) dūņu izvietošanas vietu būvniecība;

5) metāllūžņu glabāšanas vietu ierīkošana (arī teritorijas, kas paredzētas vairāk nekā 300 automašīnu vraku glabāšanai);

6) motoru, turbīnu un reaktoru stacionāro izmēģinājumu stendu (laboratoriju) uzstādīšana;

7) mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtu uzstādīšana;

8) sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtu uzstādīšana;

9) dzīvnieku kapsētu ierīkošana.

12. Tūrisms un atpūta:

1) slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

3) viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana;

5) tematisko parku ierīkošana.

13. Jebkuras pārmaiņas akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1. un 2.pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

 14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un ir saistītas ar šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem, bet nav uzsāktas divu gadu laikā.”

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Ietekmes uz vidi novērtējuma kārtību Latvijā nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un Ministru kabineta 1999.gada 18.jūnija noteikumi Nr.213 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi”. Minētie normatīvie akti nosaka tās paredzētās darbības, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, parāda secību, kādā novērtējums tiek veikts, nosakot visu procedūrā iesaistīto pušu pienākumus, tiesības un arī atbildību, kā arī norāda novērtējuma rezultāta nozīmīgumu un ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procedūru.

Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pielikumā ir uzskaitītas tās paredzētās darbības, kurām obligāti ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums. Pārējām darbībām, kuras nav minētas pielikumā, bet kurām var būt būtiska ietekme uz vidi, tiek veikts sākotnējais izvērtējums. Sākotnējo izvērtējumu veic, ņemot vērā likuma 11.pantā minētos kritērijus. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, izvērtējot sākotnējā novērtējuma rezultātu un paredzētas darbības pieteikumu, pieņem lēmumu par to, vai darbībai ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nenosaka konkrētu saimniecisko darbību veidus, kuriem būtu jāveic sākotnējais izvērtējums. Tādēļ, lai uzlabotu sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtību, ir sagatavots to paredzēto darbību saraksts, kurām jāveic sākotnējais izvērtējums.

2003.gadā ir plānots izskatīt apmēram 70 sākotnējos izvērtējumus, par kuru sagatavošanu atbild reģionālās vides pārvaldes (Latvijā ir 8 reģionālās vides pārvaldes). Tomēr izvērtējumu skaits tieši ir saistīts ar uzņēmējsabiedrību un citu uzņēmumu ekonomisko aktivitāti, kā arī ar prasību izpildi, ko nosaka citi normatīvie akti.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Likumprojekts sagatavots, lai saskaņotu Ietekmes uz vidi novērtējuma likuma normas ar konkrētām EP Direktīvu 97/11/EC un 85/337/EEC prasībām. Minētās direktīvas nosaka minimālās prasības kārtībai, kādā novērtējama atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekme uz vidi.

Tā kā sākotnējā izvērtējuma veikšanai abas augstāk minētās direktīvas izvirza noteiktas prasības, likums tiek papildināts ar jaunu pielikumu, kurā iekļautas tās paredzētās darbības, kurām ir jāveic sākotnējais izvērtējums. Par sākotnējā izvērtējuma veikšanu darbībām, kuras ir iekļautas minētajā pielikumā, atbildēs reģionālās vides pārvaldes. Izvērtējumu reģionālās vides pārvaldes veiks saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 11.pantā minētajiem kritērijiem, kā arī ievērojot Ministru kabineta 1999.gada 18.jūnija noteikumu Nr.213 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi” 5. un 6.punktu, kas nosaka sākotnējā izvērtējuma rezultātu apkopošanas kārtību.

Saraksta izveide ar darbībām, kurām ir jāveic sākotnējais izvērtējums, nodrošinās vienotāku sākotnējā izvērtējuma veikšanas kārtību visās reģionālajās vides pārvaldēs. Arī ierosinātāju un citu ieinteresēto personu informētība uzlabosies, jo likumprojekts konkretizē darbības, kurām jāveic sākotnējais izvērtējums. Zinot konkrētas paredzētas darbības, kurām ir jāveic sākotnējais izvērtējums, ierosinātājs, iesniedzot pieteikumu reģionālajā vides pārvaldē, varēs precīzāk plānot darbības uzsākšanai nepieciešamos resursus (piem., laiku).

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts ietekmēs šādas tautsaimniecības nozares pēc NACE klasifikācijas plašā struktūrā: Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība (A), Zvejniecība (B), Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (CA 10 un 11, CB 14), Apstrādes rūpniecība, (DA 15, DB 17 un 18, DC, DD, DE, DF, DG, DH, DJ, DK, DM, DN), Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde (E), Būvniecība (F), Tehniskā apkope un remonts (G51), Viesnīcas un restorāni (H), Transports, glabāšana; Cauruļvadu transports (I 60, 61, 62), Pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi (O 90, 92).

Likumprojekta pieņemšana neparedz pilnīgi jaunas procedūras ieviešanu, bet uzlabos esošo sākotnējā izvērtējuma veikšanas procedūru. Zinot konkrētas saimnieciskās darbības, ierosinātāji (uzņēmējsabiedrības) jau pieteikuma sagatavošanas laikā varēs paredzēt nepieciešamos resursus, jo atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 18.jūnija noteikumiem Nr.213 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi” var noteikt kopējo dienu skaitu, kas nepieciešams reģionālajai vides pārvaldei, veicot sākotnējo izvērtējumu un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam — pieņemot lēmumu. Tomēr, lai izvērtējuma procedūrai paredzētais laiks nepārsniegtu minimāli noteikto dienu skaitu, svarīga nozīme ir ierosinātāja sagatavotā pieteikuma kvalitātei un atbilstībai likuma un Ministru kabineta 1999.gada 18.jūnija noteikumu Nr.213 “Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi” prasībām. Jebkurš ierosinātājs pieteikuma sagatavošanas laikā ir tiesīgs konsultēties ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi par pieteikuma sagatavošanas jautājumiem, kā arī par sākotnējā izvērtējuma procesu.

Atbilstoši likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 14.panta otrās daļas prasībām ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā lēmumu, ko pieņēmis Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs par darbību, kurai veikts sākotnējais izvērtējums.

Likumprojekts nosaka prasības sabiedrības informēšanai par tiem lēmumiem, kas attiecas uz sākotnējā izvērtējuma rezultātiem. Tas nodrošinās informācijas pieejamību gan attiecīgajā pagastā, kur darbība ir paredzēta, gan arī reģionālās vides pārvaldes ēkā un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja mājaslapā internetā.

Reģionālajām vides pārvaldēm likumprojekta ieviešanas rezultātā netiek noteikti būtiski papildu pienākumi, un to kompetence, veicot sākotnējo izvērtējumu jau no 1998.gada novembra, kad stājās spēkā likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, ir vērtējama kā atbilstoša.

Reģionālo vides pārvalžu kompetences uzlabošanai jautājumos, kas attiecas uz sākotnējā izvērtējuma veikšanu, ik gadu tiek rīkoti semināri. Tie ir paredzēti arī 2003.gadā.

Lai stiprinātu reģionālo vides pārvalžu funkcijas (arī ieviešot likumprojektā paredzētās normas), 2003.gadā pārvalžu budžets ir palielināts, salīdzinot ar 2002.gadu.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts pilnveido sākotnējā izvērtējuma procedūru, kuras būtība ir novērtēt (jau paredzētās darbības plānošanas posmā) tādus darbību raksturojošos faktorus kā piesārņojumu, iedzīvotāju blīvumu attiecīgajā teritorijā, kā arī faktorus, kas noteikti likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējuma” 11.pantā. Identificējot jau agrīnā darbības plānošanas posmā iespējamus draudus iedzīvotāju dzīves līmenim, tos ir iespējams novērst, risinot jautājumu par alternatīvu darbības norises vietu izvēli vai arī nosakot konkrētas prasības, kuru veikšanas rezultātā samazinātos iespējamība negatīvi ietekmēt attiecīgo iedzīvotāju dzīves līmeni.

Sabiedrības informēšanai par plānotajām darbībām un sākotnējā izvērtējuma rezultātiem ir būtiska nozīme, lai, piemēram, iegūtu informāciju par iespējamiem uzlabojumiem (vai arī negatīvām pārmaiņām) infrastruktūrā, pakalpojumu tīkla attīstībā un arī par iespējām darba tirgū, kas rastos, realizējot konkrētas paredzētās darbības.

Tomēr kopumā likumprojektā paredzēto prasību ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni ir vērtējama kā netieša, jo tikai sākotnējam izvērtējumam pakļautajai un vēlāk realizētajai saimnieciskajai darbībai ir iespējama ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni un darba tirgu.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekta pieņemšana un ieviešana novērsīs un samazinās fizisko vai juridisko personu paredzēto darbību nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, uzlabos sabiedrības informēšanu par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nav nepieciešams papildus izdot normatīvos aktus.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts atbilst EP Direktīvai 97/11/EC, kas groza 1985.gada 27.jūnijā pieņemto Direktīvu par sabiedrisku un privātu projektu ietekmi uz vidi novērtēšanu (85/337/EEC).

Likumprojekts atbilst Eiropas līguma 83.panta 3.daļai.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts atbilst EP Direktīvai 97/11/EC, kas groza 1985.gada 27.jūnijā pieņemto Direktīvu par sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtēšanu (85/337/EEC).

Likumprojekta sagatavošanā ir ņemts vērā Eiropas tiesas spriedums lietā Nr. C — 435/97, kurš interpretē direktīvas 85/337/EEC 1.(4) pantu, Eiropas tiesas spriedumi lietās Nr. C — 133/93, C — 72/95, C — 301/95, C — 392/96, kā arī C — 435/97, kuri interpretē direktīvas 85/337/EEC 4. (2) pantu.

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Likumprojekta 1.pants		atbilst pēc būtības	atbilst Direktīvas 1.pielikumam
Likumprojekta 2.pants	Direktīvas 1.pants	atbilst
Likumprojekta 3.pants		atbilst pēc būtības
Likumprojekta 4.pants	Direktīvas 4.pants	atbilst
Likumprojekta 5.pants	Direktīvas 4.pants	atbilst
Likumprojekta 6.pants	Direktīvas 6.pants	atbilst
Likumprojekta 7.pants	Direktīvas 9.pants	atbilst
Likumprojekta 8.pants	Direktīvas 1.pielikums	atbilst
Likumprojekta 9.pants	Direktīvas 1.pielikuma 7.(a), 11. un 13. punkts	atbilst
Likumprojekta 10.pants	Direktīvas 2.pielikums	atbilst

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.

Par likumprojektu atzinumu ir sniedzis Vides aizsardzības klubs un Latvijas Pašvaldību savienība.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Vides aizsardzības klubs atbalsta sagatavoto likumprojektu.

Latvijas Pašvaldību savienība ir sniegusi šādus iebildumus:

1) Likumprojekts neparedz novērtēt elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz iedzīvotājiem.

Latvijas Pašvaldību savienība ierosina papildināt likumprojektu ar šādu jaunu pantu:

“Izteikt 11. panta pirmā punkta e) apakšpunktu šādā redakcijā:

e) piesārņojums un traucējumi (arī elektromagnētiskais starojums)…”

2) Neatbalsta likumprojekta 2.punktā paredzēto likuma 4.panta papildināšanu ar ceturto daļu šādā redakcijā: “Ietekmes novērtējums nav nepieciešams paredzētajām darbībām, kas saistītas ar valsts aizsardzības un drošības objektiem, kurus izmanto civiliem mērķiem”.

3) Likumprojekts ir jāpapildina ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Pārejas noteikumu 6. punkts. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.jūlijam pieņem noteikumus par nepieciešamo kompensāciju aprēķināšanas un to izmaksas nosacījumiem un kārtību.

Vides ministrija, izvērtējot Latvijas Pašvaldību savienības iebildumu, neatbalsta tā iekļaušanu likumprojektā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.

Ir veiktas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām (Vides aizsardzības klubs un Latvijas Pašvaldību savienība), kuras pārstāv zināmu sabiedrības daļu, taču likumprojekta sagatavošanas laikā netika organizēti informēšanas pasākumi plašākam sabiedrības pārstāvju lokam.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas notikušas ar Eiropas Komisijas speciālistiem un Somijas Vides ministriju.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldību puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likumprojekta ieviešanai netiks radītas jaunas institūcijas, bet ir plānots stiprināt tās institūcijas, kas atbild par likumprojektā noteikto prasību izpildi. Tās ir — reģionālās vides pārvaldes un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.

IVN valsts biroja interneta mājaslapā ikviens sabiedrības pārstāvis var iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru un likumprojektā paredzēto prasību izpildi. Interneta mājaslapā ir izveidota speciāla sadaļa, kurā apkopota informācija par veiktajiem sākotnējiem izvērtējumiem un tā rezultātu.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.

Normatīvos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā.

Vides ministrs R.Vējonis