Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 20.marta sēdi. Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”” nodots komisijām.

Nākošais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju”” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību”” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”” nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Solovjova, Agešina, Ribakova un Maksimova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (TSP). Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir grūts uzdevums pierunāt jūs mainīt iepriekš atsevišķās frakcijās pieņemtu lēmumu noraidīt šo priekšlikumu.

Kāpēc es tomēr ceru, ka jūs šodien varētu balsot par nodošanu komisijai? Tāpēc, ka šis priekšlikums vispirms jau ir ļoti pozitīvs, izejot no jūsu, it sevišķi es griežos pie valdošās koalīcijas, deklarētajiem principiem uz sabiedrības konsolidāciju un arī integrāciju, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka pat ir ieviests valdībā integrācijas ministra postenis, statuss tāds piešķirts pat. Valdība līdz ar to demonstrē un dod signālu sabiedrībai, ka tā ir vērsta... grib saliedēt sabiedrību, nevis to šķelt.

Tas ir ļoti svarīgi šodien, it sevišķi pēc vakardienas garajām debatēm par to, kādā veidā mēs uztraucamies par mieru visā pasaulē, uztraucamies par sliktajām attiecībām citu tautu vidū, citu valstu iekšienē.

Redziet, tautsaimnieciski šis ir... mēs gan rakstām, ka tas ir nekaitīgs, bet patiesībā tas ir briesmīgi pozitīvs un patriotismu un Latvijas valsts mīlestību rosinošs likumprojekts. Jo Lieldienas gan pareizticīgajiem, gan vecticībniekiem.... bet es jums gribu pateikt, ka, ja viņi ir 360 000 un lielākā daļa, turpat 200 000, ir pilsoņi, tie ir arī jūsu vēlētāji, un es zinu, ka daudzi klātesošie deputāti, kas ir ievēlēti, ir solījuši krievu auditorijās pirms vēlēšanām darīt to, lai Lieldienas varētu arī mūsu vecticībnieki un pareizticīgie svinēt.

Tas pats attiecas arī uz Ziemassvētkiem. Atceramies, ka Vaira Vīķe—Freiberga uz pēdējiem pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkiem sveica televīzijā un runāja tos pašus vārdus, kurus tagad atkārtoju es pēc būtības.

Tāpēc es aicinu balsot par nodošanu komisijā, un savukārt, ja ir kādi viedokļi, modificēt, teiksim, par šo mūsu priekšlikumu, to varētu izdarīt komisijā, bet nenoraidīt šodien tieši šeit, plenārsēdē, jo tas būtu gaužām neefektīvi, ņemot vērā tieši tos mērķus, kas ir rakstīti valdības deklarācijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par deputātu Jurkāna, Solovjova, Agešina, Ribakova, Maksimova iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju,.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 14, atturas — 52. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Anda Kāposta saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā ziņos deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija, izskatījusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, ir atbalstījusi un piekritusi 8.Saeimas deputāta Anda Kāposta saukšanai pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Anda Kāposta saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 4, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien izskatām grozījumu likumā “Par policiju” (reģistrācijas nr.162, dokumenta nr.322). Otrais lasījums.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” izstrādāts, lai noregulētu policijas starptautisko sadarbību un deleģētu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā policijas darbinieki tiek nosūtīti starptautiskajās operācijās un misijās, un šīs dalības finansēšanas kārtību.

Komisijas sēdē otrajam lasījumam tika saņemti 3 priekšlikumi.

Priekšlikums nr.1 saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijas lēmums — pieņemt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas cilvēki! Kā jūs zināt, valsts policijas (agrāk — milicijas) personālsastāvā 90.gadu sākumā strādāja daudz mazākumtautībām piederošās personas un šī iestāde aktīvi atbalstīja neatkarības atjaunošanu, lai kā dažiem negribētos kārtējo reizi pārmest nelatviešiem lojalitātes trūkumu. Tiešām, bez milicijas darbinieku atbalsta 1991.gadā diez vai varētu nopietni runāt par neatkarīgu Latvijas Republiku. Kā Latvijas valsts pateicas saviem atbalstītājiem? Ļoti savdabīgi, lai neteiktu vairāk. 1994.gadā tika pieņemts lēmums, ka policijā turpmāk strādās tikai pilsoņi. Daži Iekšlietu ministrijas vadītāji ir panākuši, ka tika noteikts garš pārejas periods. Tomēr nepilsoņi nejutās droši un aizgāja no darba. Kāds bija šī lēmuma rezultāts? No darba policijā uz dažādām privātstruktūrām aizgājuši daudzi profesionāļi. Daži no viņiem negribēja naturalizēties, bet liela daļa naturalizēties vienkārši nevarēja un nevar arī tagad. Tie ir bijušie PSRS armijas vai iekšējā karaspēka virsnieki. Noziedzības līmenis tā rezultātā ir jūtami paaugstinājies. Darbs policijā nav prestižs. No visām valsts iestādēm policijā ir lielākais kadru trūkums: Iekšlietu ministrijā ir vakanti 2354 amati.

Ja jūs vēlaties, lai īstie policijas profesionāļi varētu atgriezties savās darba vietās, lai policija tiktu nodrošināta ar personālsastāvu, lai samazinātos noziedzība, lūdzu atbalstīt frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu un atļaut nepilsoņiem strādāt policijā! Paldies!

Sēdes vadītāja. Kabanova kungs, man liekas, jūs runājāt par 3.priekšlikumu, nevis par 1.priekšlikumu! Tad es atgādinu deputātiem, ka pašreiz mēs izskatām 1. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Laksa. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. 1.priekšlikums ir atbalstīts.

A.Laksa. 2.priekšlikums — iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisijas lēmums — pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums — iesnieguši deputāti Sokolovskis un Buzajevs. Komisijas lēmums — noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3.— deputātu Sokolovska un Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 66, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa.Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Ierosinu balsot par likumprojektu otrajam lasījumam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījums likumā “Par policiju”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Otrais lasījums.

Nacionālās drošības komisijas vārdā — deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Nacionālās drošības komisija ir ierosinājusi tikai vienu grozījumu. Un tas ir izteikts 1.priekšlikumā, lai paplašinātu kandidātu loku Satversmes aizsardzības biroja amatam.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Tā kā tabulā nav pareizi izvietoti priekšlikumi, mēs vispirms skatāmies priekšlikumu nr.2 — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Un tikai pēc tam Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu.

P.Kļaviņš. Priekšlikums nr.2, ko ierosināja Klementjeva kungs, ir komisijas noraidīts.

Sēdes vadītāja. Jābalso? Vārdu sakot, arī tabulā nav īsti pareizi noteikts. 7.Saeimas deputāts Klementjeva kungs gan bija, bet viņš ir arī 8.Saeimas deputāts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu, balsosim par 8.Saeimas deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 50, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad būtu jābalso... Ja deputātiem nav iebildumu, tad mēs nebalsosim par Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu. Ja ir iebildumi, lūdzu, balsosim par Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 19, atturas — 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 19, atturas — 22. Likums “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.484 — likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”.

1. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. 2. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Sokolovskis. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 96, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Sokolovskis. 31.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 31.marts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — komisijas vadītāja deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Labrīt, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.490 — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šī likuma mērķis ir nodrošināt Sporta likuma, Ministru kabineta noteikumu “Dopinga kontroles noteikumi”, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas Nr.135 un tās rekomendācijas prasību ieviešanu, lai paredzētu atbildību par dopinga pārbaudes kārtības pārkāpumiem.

Nosakot atbildību par dopinga pārbaudes kārtības ievērošanu, samazināsies dopinga vielu lietošana, pozitīvi tiks ietekmēta iedzīvotāju veselība, samazināsies slodze veselības aprūpes sistēmai, jo samazinās dopinga vielu lietošana sporta iestādēs, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem ārpus augstiem sasniegumiem sportā. Dopinga lietošana jaunatnes sportā samazināsies, tādējādi uzlabosies jauniešu veselība un sporta vērtību ievērošana.

Izskatot attiecīgo likumprojektu Juridiskajā komisijā, vienlaikus tika saņemts analogs priekšlikums no Ministru kabineta, kurš tika iekļauts šajā dokumentā. Tātad tika saņemti vairāki priekšlikumi.

1.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. 2.priekšlikums ir no manis jau minētā Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta ar reģistrācijas numuru 183 un ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 2.priekšlikumu iebildumu nav.

S.Mellupe. 3.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Un 4.priekšlikums atkal ir precizēts no Ministru kabineta iesniegtās redakcijas. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz deputātus atbalstīt likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.497 — likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Šajā likumā kā priekšlikums ir iekļauts arī likumprojekts ar reģistrācijas numuru 130. Kopā ir 12 priekšlikumi, tas ir trešais lasījums.

1.priekšlikums, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 2.priekšlikums, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.Dz.Zaķis. 3.priekšlikums. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 3. — Ministru kabineta priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 4.priekšlikums. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 5.priekšlikums. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 6.priekšlikums. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 7.priekšlikums. Juridiskais birojs iesniedzis. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 7. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 8.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Par 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 9.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtais priekšlikums. Komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 10.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. 11.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Par 11. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Balsojot par 9.priekšlikumu, mēs pēc būtības nobalsojām arī par 12.priekšlikumu, jo 12.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem par 12.priekšlikumu iebildumu nav.

Dz.Zaķis. Komisijas vārdā lūdzu balsot par šī likuma stāšanos spēkā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētāja deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem”, un komisija otrajam lasījumam priekšlikumus saņēmusi netika. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums otrajā lasījumā pieņemts.

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — komisijas vadītājs deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums. Dokumenta numurs 383. Reģistrācijas numurs 177.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz, ka, valsts aizsardzības plāna izstrādei saņemot noteiktu atļauju, varēs iesaistīt arī ārvalstu starptautisko organizāciju un to institūciju, ar kurām noslēgts līgums, par klasificētās informācijas aizsardzību speciālistus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 31.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.marts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatām likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. Dokumenta numurs 349, 465.

Izdarot grozījumu Nacionālās drošības likumā, tā pārejas noteikumi tiks papildināti ar punktu, kurš nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūnijam apstiprina tautsaimniecības mobilizācijas plānu.

Aicinu konceptuāli atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 31.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 31.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja sēdē likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts novērš terminoloģijas nesaskaņas ar Administratīvā procesa likumu, kā arī precizē iestādes lēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Juridiskā komisija nolēma šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 11.aprīlis. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija izskatīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (likumprojekta reģistrācijas nr.133). Grozījumi šajā likumā precizēs Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu un rīcības apstrīdēšanas kārtību.

Juridiskā komisija šajā savā sēdē nolēma grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe (JL). Juridiskā komisija izskatīja grozījumus likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” (reģistrācijas nr.127). Minētajā likumā tiek mainīta terminoloģija, saskaņojot to ar Administratīvā procesa likumā noteikto. Tāpat tiek precizēta iesniegumu par vārda un uzvārda maiņu izskatīšanas termiņa pagarināšanas kārtība, kā arī precizēti iesniegumu par tautības maiņu izskatīšanas termiņi.

Juridiskā komisija sēdē nolēma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” atbalstīt pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments ar nr.500, bet nav vērts to atšķirt, jo priekšlikumu šajā lasījumā nav. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seile. Priekšlikumus, ja tādi būs, komisija lūdz iesniegt līdz 26.martam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 26.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Mellupe.

S.Mellupe(JL). Juridiskā komisija izskatīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Likumprojekta reģistra nr.144. Izstrādātos grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrija, un šie grozījumi novērš pastāvošās pretrunas ar tām administratīvā procesa daļām, kas regulē vispārīgos tiesvedības principus administratīvajās lietās. Likumprojektā noteikts, ka tiesvedībā administratīvajās lietās tiek pielietots objektīvās izmeklēšanas princips, nevis sacīkstes princips. Objektīvās izmeklēšanas princips paredz, ka tiesa dod administratīva procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas, lai prasījumu robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam tiek noteikta arī rajonu un pilsētu tiesas kompetence administratīvo lietu izskatīšanā, kā arī administratīvo lietu izskatīšanai paredzēto tiesnešu sastāvs. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 95, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem otrajam lasījumam.

S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 11.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokumenta nr.503 otrais lasījums zemes privatizācijas likumam lauku apvidos. Es gribu vērst jūsu uzmanību, ka pašā pēdējā lapiņā dokumentam ir pievienots komisijas variants, kādu komisija ir atbalstījusi, lai deputātiem būtu vieglāk orientēties un sekot. Ja gadījumā mēs atbalstīsim arī šodienas Saeimas sēdē komisijas izstrādāto un pieņemto variantu, tad, vadoties no šīs pēdējās lapiņas, no tā pēdējā dokumenta, būs viegli sagatavot priekšlikumus trešajam lasījumam. Tātad būs vēl trešais lasījums. Ievelkam elpu un sākam.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pēteris Simsons, kurš lūdz papildināt kompensācijas saņēmēju loku ar tiem politiski represētajiem, kuri ir pieprasījuši arī zemi. Komisija nav šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es mēģināšu izskaidrot šā priekšlikuma būtību. Ja jūs paskatāties kreisajā daļā 12.pantu, tad redzat, ka 1.punktā ir paredzēta kompensācija bijušajiem zemes īpašniekiem un 3.pantā šo īpašnieku politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem vai pārdzīvojušajiem laulātajiem. Likums tajā laikā pieļāva izvēlēties kā mantiniekam, tā īpašniekam, vai viņš prasīs zemi, vai viņš prasīs kompensāciju. Un šāda iespēja arī 1.punktā attiecībā uz īpašniekiem ir paredzēta, ka kompensācijas sertifikātus apmaksā, kompensē naudā neatkarīgi no tā, vai īpašnieks ir prasījis līdz noteiktajam termiņam zemi vai kompensāciju.

Tajā pašā laikā attiecībā uz mantiniekiem šis pats termiņš, līdz šim pašam termiņam ir jāpiesakās, un cilvēki, kuri ir pieteikušies, tiek ierobežoti tikai ar vienu lietu. Kompensāciju viņam izmaksā, ja viņš nav prasījis zemi, bet kompensāciju. Kā izskaidrot šīs atšķirības starp 1. un 3.punktu, tikai tāpēc, ka 1.punkts attiecas uz īpašniekiem, 2. — uz mantiniekiem. Es pieļauju, tāpēc, ka likumdevējs ir apzinājies, ka šobrīd dzīvo īpašnieku ir daudz mazāk nekā mantinieku. Ja uz zemes atņemšanas brīdi jau daļa īpašnieku nebija dzīvi, viņi bija miruši, un faktiski jau zeme tika atņemta un tika aizsūtīti projām šie mantinieki. Tas varētu būt viens skaidrojums.

Otrs skaidrojums. Iespējams, ka likumdevējs par sodu šiem mantiniekiem tāpēc, ka viņi, lūk, konsekventi prasīja savu tēvu vai vectēvu zemi uz noteikto termiņu, kāds bija atļauts, nepiekrita kompensācijai sertifikātos, kurus, kā zināms, var brīvā tirgū pirkt un pārdot zem noteiktās vērtības, bet tad, kad likumdevējs nolēma, ka šai kategorijai tomēr varētu kompensēt naudā, tad šie cilvēki piekrita. Labi, es neņemšu vairs savu zemi, es esmu ar mieru kompensāciju naudā. Un, lūk, likumdevējs ieliek šādu ierobežojumu, faktiski diskriminējošu normu pret šiem mantiniekiem par to, ka viņi ir konsekventi prasījuši zemi. Kā vienā, pirmajā, tā trešajā variantā runa ir tikai par tiem gadījumiem, kad nav iespējams atdot šo zemi. Šeit nav runas, ka varētu pārklāties gan atdotā zeme, gan kompensācija. Un ko tas mums izsaka skaitliski šobrīd? Pašreiz no tām personām, kurām ir tiesības pēc šī likuma uz zemes kompensēšanu naudā, vairs tikai 13 cilvēki nav saņēmuši šo kompensāciju. Bet tajā pašā laikā 63 cilvēki vairs nenāk pēc šīs kompensācijas. Jo acīmredzot viņi ir miruši. Viņi nav paguvuši saņemt. Un šī situācija ir veidojusies tāpēc, ka dažādos laikos šīm kompensācijām paredzētās naudas summas ir variētas. Piemēram, 1997.gada beigās valdība no plānotās summas paņēma nost 2,4 miljonus citām vajadzībām. Un pēc pusgada apmēram, kad atsāka atkal šo kompensāciju izmaksāšanu, jau 250 cilvēki bija miruši, kuriem bija tiesības uz kompensāciju, bet viņi neatnāca. Tātad mana ierosinājuma būtība ir tāda — nediskriminēt šos mantiniekus, pirmās šķiras mantiniekus un pārdzīvojušos laulātos tikai tāpēc, ka, lūk, viņi ir konsekventi prasījuši zemi, nevis līdz 1992.gada 31.decembrim jau piekrituši kompensācijai. Bet attiecināt vienādus noteikumus kā uz īpašniekiem, kuru, kā jūs redzat, ir ļoti maz vairs palikuši, tā uz mantiniekiem, kuri ir drusku vairāk. Lūk, tā ir šī jēga. Un es pieļauju, ka šo 63 mirušo īpašnieku vietā nebūs vairāk mantinieku, kuri ir pieprasījuši nevis kompensāciju līdz noteiktam termiņam, bet zemi. Tā kā finansiāli šeit valstij nekādi papildu līdzekļi nav vajadzīgi. Šeit ir tikai taisnīguma princips, ja ir runa par politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem un pārdzīvojušajiem laulātajiem, kuri ir savlaicīgi līdz noteiktajam termiņam izvēlējušies vienu no variantiem starp zemi un kompensāciju, nesodīt viņus ar atpakaļejošu datumu par to, ka, lūk, viņi nav prasījuši vis kompensāciju uzreiz, bet prasījuši zemi. Jo tā tomēr bija viņu tēvu, vectēvu zeme, kas bija pirkta par naudu. Un līdz ko Latvijas valsts ir ar mieru kompensēt neatdoto zemi ar naudu, tā šie cilvēki piekrīt.

Viss kārtībā būtu. Tikai ja mēs papildinātu ar šo te — “vai zemi”. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā deputāte Anna Seile vēlas ko piebilst?

A.Seile. Godātie deputāti! Bez šaubām, ka mums ir jāizturas pret politiski represētajām personām ar vislielāko uzmanību. Bet es paskaidrošu motīvus, kāpēc komisija nevarēja atbalstīt Pētera Simsona iesniegto priekšlikumu.

Ja mēs to pieņemam tādā redakcijā, ka bijušo īpašnieku politiski represētajiem pārdzīvojušajiem laulātajiem, pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi līdz 1992.gada 31.decembrim pieprasījuši kompensāciju vai zemi, tad šādā redakcijā viņi var dabūt šo kompensāciju arī tad, ja viņi šo zemi ir jau saņēmuši varbūt citā vietā. Reformas pirmā kārta bija tāda, ka līdz 1991.gada 20.jūnijam visiem vajadzēja pieteikties — gribam zemi vai negribam. Kas pieteicās uz šo zemi, bet nevarēja to atgūt likuma ierobežojumu dēļ, un bieži vien tās bija tieši politiski represētās personas, kur kāds jaunsaimnieks uz viņa zemes bija uzcēlis māju, un likums nepieļāva bijušajam īpašniekam, šajā gadījumā arī politiski represētajai personai, šo zemi atgūt. Viņus visus ierakstīja neapmierināto pieprasītāju reģistrā.

Jā, vēl tagad šis reģistrs nav pilnīgi noslēgts, jo cilvēki apstrīd, ka toreizējās zemes komisijas ne vienmēr taisnīgi izvērtēja viņu pieprasījumus un daudzās pašvaldībās šis reģistrs pat nav izveidots.

Un tomēr. Ja mēs ierakstīsim tieši šādā redakcijā, tad nevar izpildīt šo prasību. Bez tam tik tiešām ir vajadzīgs arī Finanšu ministrijas vērtējums, un komisija pieprasīja šo vērtējumu uz trešo lasījumu un uzskata, ka atgriezties pie šī jautājuma trešajā lasījumā ir iespējams, neskatoties uz to, ka šis personu loks tiešām ir palicis ārkārtīgi neliels, to kompensācijas pieprasītāju ir nedaudz, bet ir arī daudz dažādu citu zemes īpašumu kompensācijas sertifikātu dzēšanas pieprasītāju. Šie strīdi visi tiek skatīti Centrālajā zemes komisijā, un arī šajos gadījumos ir iespējams griezties Centrālajā zemes komisijā, lai izvērtētu katra konkrētā cilvēka lietu.

Izskatīsim šo jautājumu trešajā lasījumā. Komisija nav atbalstījusi šādā redakcijā Simsona iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Pētera Simsona priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 13, atturas — 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Nākošo priekšlikumu par to, kas būs darījuma subjekti darījumos ar zemi, tātad pirkšana—pārdošana, mantošana un tamlīdzīgas lietas, ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Juridiskais birojs, izvērtējot dažādu ministriju priekšlikumus — Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas priekšlikumus, Tieslietu ministrijas priekšlikumus — ir sagatavojis tādu iespēju atgriezties pie visa tā personu loka, kāds bija šajā likumā noteikts līdz brīdim, kamēr mēs nesākām šo likumu grozīt. Bet ir iesniegts ļoti daudz priekšlikumu par šo tematu. Līdz pat 13.priekšlikumam.

Komisija ir atzīmējusi savu viedokli. Daudzus no tiem ir daļēji atbalstījusi, jo arī šajos priekšlikumos izteiktais viedoklis it kā vairumā lūdz atgriezties pie tā varianta, kāds jau ir bijis spēkā līdz šī likuma atvēršanas brīdim un arī vēl šobrīd ir spēkā.

Tātad, ja mēs nobalsosim par 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu, tad līdz 13.priekšlikumam visi šie priekšlikumi, protams, uz deputātu pieprasījumu var būt skatāmi, bet mēs esam atgriezušies jau pie pirmā lasījuma redakcijas.

Komisija iesaka atbalstīt šo 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu? Un tad nav balsojami no 3. līdz 13.priekšlikumam. Balsojam, ja? Lūdzu!

Tātad balsojam par 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 11, atturas — 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. Paldies deputātiem par atbalstu!

13.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Seiles kundze!

A.Seile. Jā?

Sēdes vadītāja. Mums ir jautājums par 3.priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstīts, jo cilvēki ir... jo deputāti ir pieteikušies... jā. Par 12.priekšlikumu, es atvainojos!

A.Seile. Par 12.priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Jā.

A.Seile. Un kāds ir jautājums? Ja mēs esam nobalsojuši līdz 13.priekšlikumam par visiem šiem priekšlikumiem, kas atgriež spēkā to daļu, kāda bija, arī 12.priekšlikums praktiski vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja. 12.priekšlikums ir apspriežams. Tad lūdzu atklājam debates par 12. — Juridiskā biroja priekšlikumu! Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL). Vispirms es gribu... Cienījamie deputāti! Cienījamā priekšsēdētāja! Vispirms es gribu atgādināt... aizstāvēt savu priekšlikumu, bet tas attiecas daļēji uz 12.priekšlikumu.

PCTVL frakcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem vienlīdzīgas tiesības pirkt vai privatizēt zemes lauku apvidos. Sākot uzstāšanos par nepilsoņu tiesībām uz zemes īpašumu, derētu atgādināt 1990.gada 4.maija Deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 8.pantu: “Garantēta Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms uz tiem PSRS pilsoņiem, kas izteica vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.” Izejot no deklarācijas gara, mēs varam secināt, ka tagadējie nepilsoņi ir tie PSRS pilsoņi, kas izteikuši vēlēšanos dzīvot Latvijā, pagaidām nepieņemot tās pilsonību. Gadījumā, ja priekšlikumu nr.12 pieņemtu, tad ierobežojums privatizēt zemi paliktu spēkā tikai attiecībā uz ārzemniekiem. Es domāju, ka privatizēt... liegt nepilsoņiem iespēju dabūt zemi savā īpašumā lauku apvidos, bet tajā pašā laikā šādas tiesības ir nodrošinātas ārzemniekiem — tas ir nelikumīgi. Es esmu dziļi pārliecināts, ka tiesības uz zemes privatizāciju sava mazdārziņa teritorijā nav saistītas ar nepieciešamību prast nodziedāt nacionālo himnu.

Lūdzu atbalstīt 12.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Runājot par 12. — Juridiskā biroja priekšlikumu, gribētos pateikt sekojošo. Visumā Tautas saskaņas partija atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēlmi sākt zemes īpašumtiesību ierobežojumu atcelšanu uz zemi lauku apvidos tiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem nav Latvijas pilsonības.

Tiešām ļoti daudzos gadījumos, jo īpaši Latgales reģionā, lauku zeme šo iedzīvotāju bez Latvijas pilsonības pastāvīgā lietošanā ir pat 10 un vairāk gadu, bet mākslīgie zemes īpašumtiesību ierobežojumi traucē pabeigt zemes reformu laukos un kavē zemes īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Tautas saskaņas partija uzskata, ka starp Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem nedrīkst būt atšķirības ekonomiskajās tiesībās, tajā skaitā, īpašumtiesības uz zemi laukos. Tādēļ mēs iestājamies par pilnīgu šādu atšķirību atcelšanu. Šāda attieksme pret daļu no Latvijas iedzīvotājiem jo īpaši nepieņemama ir tādēļ, ka strauji pieaugs šeit nedzīvojošu ārvalstnieku zemes īpašumi. Un nav šaubu, ka ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā šis process vēl paātrināsies. Visumā mēs neesam pret naturalizācijas un integrācijas procesu, bet tieši šajā gadījumā izskatās kā diskriminējoša lojalitātes prasība Latvijas nepilsoņiem, lai varētu iegūt īpašumtiesības uz zemi laukos, jo ārvalstu pilsoņiem šāda prasība netiek izvirzīta.

Lūdzu atbalstīt 12. — Juridiskā biroja priekšlikumu un balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Par Juridiskā biroja 12.priekšlikumu un par nepilsoņiem vispār. Nepilsoņi tieši ir tie PSRS pilsoņi, kas izteikuši vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību. Un viņu tiesības ir deklarētas … tikai deklarētas diemžēl Neatkarības atjaunošanas deklarācijā. Juridiskais birojs vadoties no labiem nodomiem, pieprasa no nepilsoņiem, kas vēlas iegūt zemi savā īpašumā, kaut kādu desmitgadīgu uzturēšanas Latvijā. Lieta tāda, ka, jau sākot ar 1990.gadu, vairāk nekā 90% nelatviešu dzīvoja Latvijā ilgāk nekā 10 gadus, bet 70% nepilsoņiem bija uzturēšanās stāžs ne mazāks par 30 gadiem vai arī tie bija dzimuši Latvijā. Nereti otrajā vai trešajā paaudzē. Bet no Neatkarības deklarācijas pieņemšanas laika ir pagājuši jau 13 gadi. Tādēļ uzstādīt nepilsoņiem kaut kādus noteikumus sakarā ar uzturēšanās cenzu ir vienkārši smieklīgi, kā arī rakstīt viņu pasēs vārdu “alien”, kuru adekvāti var pārtulkot latviešu valodā kā svešs. Bet tomēr mēs uzskatām, ka šis Juridiskā biroja priekšlikums ir solis pretī nepilsoņiem, pretim krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, pretim sabiedrības integrācijai.

Un saskaņā ar to es PCTVL frakcijas vārdā, kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Īstenībā šis ir nopietns jautājums, un šis ir konceptuāls jautājums. Kas ir valsts? Valsts — tā ir zeme, uz kuras mēs dzīvojam noteiktā teritorijā, ko ierobežo robeža, un tie ir valsts pilsoņi. Tas ir pilsoņu kopums. Tātad valsts ir zeme un pilsoņu kopums, kas to apdzīvo. Un, ja tu esi valsts pilsonis, tad tu arī ar zvērestu esi apliecinājis, ka tu esi gatavs vienmēr šo zemi aizstāvēt. Un parasti nevienā valstī nepilsoņiem, iebraucējiem, kuri nav šīs valsts pilsoņi, kuri nav šīs valsts pamats, zemi īpašumā nedod. Tas ir konceptuāls jautājums, un tāpēc es aicinu šo Juridiskā biroja diezgan dīvaino priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es kāpu šeit tribīnē tāpēc, ka es piedalījos šajā procesā pirmsākumos, kad mēs lēmām, kam atdot zemi un kam neatdot zemi. Un šī grozījuma, šī ierosinājuma apspriešanā mēs esam pārlikuši akcentus drusku nepareizi. Mēs tagad apspriežam vienas Latvijas valsts iedzīvotāju daļas tiesības vai netiesības iegūt īpašumā zemi. Apspriešanas objekts ir zeme. Pati zeme kā tāda. Un mums būtu jāuzstāda jautājums — kas tā ir par zemi, kuru pašreiz lieto tie cilvēki, kuri gribētu to iegūt īpašumā? Kas tā ir par zemi? Kam šī zeme kādreiz ir piederējusi? Mēs varam teikt, jā, tā bija kolhozu zeme. Bet jūs saprotiet, ka mēs taču nolēmām, ka kolhozs atsavināja privātīpašnieku zemi un šādu likumu mēs esam atzinuši par nepareizu. Tātad jautājumu nevajadzētu sašaurināt tikai uz pilsoņiem vai nepilsoņiem. Jautājums būtu jāstāda — vai mēs atzīstam par pareizu un par taisnīgu to situāciju, ka īpašniekam vai mantiniekam, kā iepriekšējā reizē es teicu, mēs neatdodam zemi, bet mēs esam to iedevuši kādam lietotājam un spriežam, vai šis lietotājs var to dabūt īpašumā bez maksas par sertifikātiem vai nevar. Ja runa būtu par zemes pārdošanu, ka īpašnieks vai mantinieks par naudu pārdod kādam citam, pašreizējam lietotājam, tad nebūtu problēmu. Problēma ir tajā apstāklī, ka ir daudz lietotāju kā pilsoņu, tā nepilsoņu, kuri lieto svešu zemi, kas tiem nekad nav piederējusi īpašumā, par kuru ir maksājis un kuru ir pircis kāds cits. Vai pirms simt gadiem no barona, vai saņēmis par līdzdalību neatkarības cīņās, vai kā savādāk. Tā ir problēma. Un tāpēc šeit nav citas izejas kā piekrist komisijas viedoklim šajā 12.grozījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā deputāte Anna Seile vēlas ko piebilst? Lūdzu!

A.Seile. Godātie deputāti! Juridiskais birojs jau nelemj par politiskajiem jautājumiem. Juridiskais birojs ar savu priekšlikumu ir precizējis tikai komisijas sagatavoto pirmā lasījuma variantu, un, tā kā mēs šo komisijas variantu esam noraidījuši un atgriezušies pie spēkā esošās redakcijas, pēc būtības šis priekšlikums nebija ne apspriežams, ne balsojams. Bet, protams, ka tā ir problēma. Un runāt par to ir jārunā.

Vispirms es gribu pateikt, ka nepilsoņi, tā ir tāda īpaša kategorija, kāda ir mūsu valstī, bet viņiem... tie ir cilvēki, kuriem ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību. Tātad tiklīdz viņi iegūs šo pilsonību, viņi var arī šo zemi dabūt. Bet lai saprastu, cik nepilsoņiem ir piešķirta līdz šim zeme pastāvīgā lietošanā, par cik lielu personu loku mēs runājam, es saņēmu no Valsts zemes dienesta pagaidām gan vēl neoficiālu un tā ļoti stingri nepārbaudītu informāciju, kur jaunākie dati ir uz šī gada 18.martu. Un šie dati rāda, ka pavisam Latvijā lietošanā ir piešķirtas fiziskajām personām zemes 784 tūkstošu hektāru apmērā. No tā nepilsoņiem, no šī zemes daudzuma, ir tikai 279 tūkstoši aptuveni. Tas ir — 3,4%. Tātad neliela daļa.

Paskatoties šo analīzi, kā tas pa Latvijas pagastiem sadalās, protams, ka ir nepilsoņiem zeme piešķirta lietošanā Rīgā, ir Daugavpilī, un viens no tādiem raksturīgākajiem pagastiem varbūt ir Krāslavas rajona Indras pagasts, kurā ir 1400 hektāri nepilsoņiem piešķirti lietošanā, un šie 1400 hektāri sadalās uz 218 personām. Tas nozīmē, ka vidēji lauku apvidos šajā pagastā ir tikai 6 hektāri.

Ja mēs paskatāmies pārējos pagastos, Iecavā, piemēram, iznāk, ka vidēji vienam nepilsonim ir 1 hektārs zemes, un šī situācija tiešām ir tāda, ka šī zeme lietošanā šiem nepilsoņiem ir piešķirta gadījumos, ja viņi dzīvo tur, ja viņiem ir māja un viņiem piešķir dažus hektārus zemes.

Pēc mūsu likuma, kurš ir spēkā, viņi nevar dabūt lauksaimniecības un mežu zemi. Bet tāpat kā visi citi ārpilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, citu valstu pilsoņi, ar pagasta pašvaldības atļauju viņi arī tagad var iegūt zemi īpašumā zem sev piederošajām ēkām un būvēm.

Ja trešajā lasījumā Saeima un komisija izšķirsies par to, ka šiem nepilsoņiem, kuriem zeme ir piešķirta līdz šo grozījumu stāšanās spēkā brīdim, ka viņi varētu iegūt arī to lauksaimniecisko zemi, ja viņi tiešām tur ir strādājuši, dzīvojuši ilgus gadus, bet tikai viņiem atliek vēl iegūt pilsonību, tas ir cits jautājums. Bet šajā gadījumā mums šis priekšlikums, ja Saeimas deputāti pieprasa, protams, ir balsojams, bet tas ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 12. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 67, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Paldies deputātiem par balsojumu!

13.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Un šis priekšlikums papildina to personu loku, kurām būs tiesības pēc pārejas perioda iegūt zemi. Tie ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās personas. Bet, protams, tikai pēc pārejas perioda. To pasaka šis 13. — Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Kad mēs apspriedām šo likumprojektu pirmajā reizē pirms divām nedēļām, es pievērsu jūsu uzmanību nopietnai problēmai, kas ir saistīta ar Latvijas saistībām investīciju aizsardzības jomā. Mani ļoti iepriecina, ka komisija ieklausījās šajos argumentos un ka mēs jau šodien nobalsojām par to, ka attiecīgā norma paliek šajā likumā. Protams, es runāju par 28.panta 1.punkta 3.daļas B apakšdaļas, ja tā varētu teikt, normu. Varbūt es to nocitēšu... ka zemi var iegūt īpašumā arī tās uzņēmējsabiedrības, kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskajām personām, no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskos līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Nu tur ir vēl dažas detaļas, ko es necitēšu.

Bet kas notiks tagad, ja mēs pieņemsim šo 13.priekšlikumu. Faktiski mēs ļoti labi saprotam, ka tā starpība starp fiziskajām personām un juridiskajām personām ir diezgan relatīva. Šobrīd mūsu likumdošana ir pietiekoši attīstīta, lai jebkura juridiska persona vajadzības gadījumā varētu reģistrēties kā... fiziska persona varētu reģistrēties kā juridiska persona. Reģistrēt uzņēmējsabiedrību un tā tālāk. Komerclikums to atļauj. Tātad, ja mēs tagad nosakām zināmus ierobežojumus tieši Eiropas Savienības pilsoņiem, tad notiek tā, ka faktiski citu valstu pilsoņiem, to valstu pilsoņiem, ar kuriem mēs esam noslēguši līgumus par investīciju aizsardzību, būs labvēlīgāki nosacījumi zemes iegūšanai nekā Eiropas Savienības pilsoņiem. Tā ka mums ir gan zināmas saistības investīciju aizsardzības jomā, gan arī zināmas saistības sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā.

Un šobrīd tā bilance, kas šobrīd ir piedāvāta, tajā 13.priekšlikumā, noteikti nav par labu mūsu saistībām Eiropas Savienības sakarā.

Tā ka man ir zināmas bažas šajā jomā, un šobrīd es aicinātu vienkārši padomāt vēl, varbūt atturēties, neatbalstīt šobrīd šo 13.priekšlikumu un padomāt, kā mēs varam sabalansēt labāk to valstu pilsoņu tiesības un iespējas Latvijā, ar kurām mums ir noslēgti līgumi par investīciju aizsardzību, ar Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām un iespējām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu! Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams deputātei Annai Seilei?

A.Seile. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 13. — Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 14, atturas — 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. 14.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Bet, tā kā mēs šīs daļas esam sabalsojuši tagad savādāk, tad skatieties labajā pusē 6.ailītē, kāda ir šī redakcija, precīzi iztulkojot atsauces uz daļām. Tātad “visas citas fiziskās personas, kas šī likuma pirmajā daļā nebija nosauktas, var iegūt zemi ar ierobežojumiem, kas ir noteikti tālākajos pantos”. Tāda ir šī redakcija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 15. priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Ir iebildumi deputātiem? Tā. Deputātiem ir iebildumi, tādēļ balsojam par 14. — Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 8, atturas — 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Seile. Nākamo priekšlikumu iesniedz deputāts Kāposts, un šeit bija atsauces uz dažādām daļām. Bet, tā kā mēs esam nobalsojuši citā tekstā, komisija neuzskata vairs par iespējamu Kāposta priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 16. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, un šeit ir precizējumi, kas var iegūt zemi ar ierobežojumiem, kuri noteikti 28.pantā. Komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 17.priekšlikumu iesniedz deputāts Kāposts, un tas daļēji saistās ar viņa tālākajiem priekšlikumiem, jo viņš iesaka izdalīt atsevišķi meža zemi no pārējās lauksaimniecības zemes. Diemžēl komisija neuzskata to par iespējamu un uzskata, ka meža un lauksaimniecības zeme ir vienots komplekss, tāpēc neatbalstīja Kāpostu.

Sēdes vadītāja. Pret 17. un 18.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 19.priekšlikumu iesniedz “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, un tas nav atbalstīts to pašu iemeslu dēļ, ka tagad balsojums par pirmo daļu ir savādāks.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 20. priekšlikums, iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to ir daļēji precizējusi un lūdz atbalstīt 21. — komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 22.priekšlikumu iesniedz vides ministrs Vējoņa kungs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteic izbrīnu, kāpēc visu laiku jau nav iestrādāts šis aizliegums, ka zemi nevar iegūt ārzemnieki un citas personas tajās vietās, kur ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi. Tas ir ļoti nepieciešams priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 22. — vides ministra priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Un 23.priekšlikumu iesniedz deputāts Kāposts. Komisija to neatbalstīja tikai tāpēc, ka zem ēkām un būvēm, protams, 28.pantā noteiktās personas var jau tagad, pēc esošās likumdošanas, arī pēc mūsu grozījumiem, iegūt zemi. Tas vienkārši tā skaidri atsevišķā pantā nav pateikts, bet likuma gars un doma pasaka, ka viņi šo zemi var iegūt, protams, ar pašvaldības atļauju.

Sēdes vadītāja. Pret 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 24.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tiek precizētas atsauces uz daļām. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Pret 24. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 25.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Andis Kāposts. Komisija to ir atbalstījusi, jo līdzšinējā prakse rāda, ka tiešām bieži vien likumā ir dotas tiesības pieņemt lēmumu par zemes iedošanu tieši domes vai padomes priekšsēdētājam un viņš neizmanto domes lēmumu, un tas ir demokrātisks priekšlikums. Komisija aicina atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Līdzīga satura tātad ir arī nākamais — 26.priekšlikums, ko veido komisija.

Sēdes vadītāja. Pret 26.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 27. — Anda Kāposta priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi komisijas nākamajā — 28.priekšlikumā. Te ir tikai viens komentārs, ka nevarētu dot īpašas tiesības dāvinātājiem. Visvieglākais ceļš, kā apiet likumu, ir dāvināšana. To jau mēs sen esam sapratuši zemes lietās. Tāpēc Kāposta priekšlikums pilnībā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 27. un 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 29. priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Un motīvs ir viens. Tā kā jau tieši likuma tekstā ir noteikts, ka ir šis pārejas periods, kurā ārzemju pilsoņi nevarēs iegūt zemi lauku apvidos, tad šeit vairs nav tas nepieciešams pārejas noteikumos.

Sēdes vadītāja. Pret 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 24, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Seile. 25.marts. Ilgāku termiņu mēs nevaram, lai mēs paspētu pieņemt līdz 16.aprīlim un izsludināt likumu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 25.marts. Paldies!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnoldam Laksam!

A.Laksa (LPP). Ir priekšlikums tomēr pagarināt termiņu ilgāku un dot papildu skaidrojumu, kāpēc tieši 16.aprīlis, vēlreiz.

Sēdes vadītāja. Nē, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.marts.

A.Laksa. Nu labi, tad es ierosinu, teiksim, 25.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tā. Jūs ierosināt 25.aprīli priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Laksa. Jā.

Sēdes vadītāja. Tad mums ir divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi. Deputātiem būtu jābalso par šiem termiņiem.

Tad sākam ar tālāko termiņu — 25.aprīlis. Ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam pirms balsojuma.

K.Kariņš. Vai nebūtu labāk prasīt skaidrojumu, kāpēc tika minēts 16.aprīlis...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, mēs balsojam par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Lūdzu deputātus balsot par 25.aprīli! Kas ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 25.aprīli. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! (Zālē troksnis.) Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 49, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.marts. Paldies!

Cienījamie deputāti! Vai Tautas partijas frakcija ir apmierināta ar vides ministra Raimonda Vējoņa iesniegto rakstisko atbildi? Tautas partijas frakcija ir apmierināta.

Vai Tautas saskaņas partijas frakcija ir apmierināta ar rakstisko atbildi? Nav. Ir vai nav? Nav. Neskatoties uz to, ka Tautas partijas frakcija ir apmierināta, tomēr atbildes uz deputātu jautājumiem tiks sniegtas pulksten 17.00, jo no ārlietu ministres Kalnietes kundzes nav saņemta pagaidām vēl rakstiska atbilde.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms Saeimas sekretāra biedra reģistrācijas rezultātu nolasīšanas ir vairāki paziņojumi.

Cienījamie deputāti! Mūsu vidū ir jubilārs. Un es gribētu šo jubilāru sveikt ar skaistiem vārdiem:

Kaķīts mans, kaķīts mans,

Balts ar melnām ķepiņām.

Saka “ņau”, saka “ņau”,

Šodien man vairs peļu nav.

Mēs sveicam mūsu kolēģi deputātu Kārli Strēli, kuru daudzi pazīst ar mīļvārdu “kaķis”, viņa apaļajā jubilejā un novēlam, Kārli, lai tev vienmēr būtu saules, mīlestības un draudzības pārpilnība, tad par pelēm nebūs jādomā. (Aplausi.) (Deputāts K.Strēlis: “Paldies visām pelītēm un arī pārējiem!”)

Vārds deputātei Inesei Vaiderei.

I.Vaidere. (TB/LNNK). Lūdzu Ārlietu komisiju pulcēties uz sēdi pulksten 10.45. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Vakar mēs līdz pusnaktij runājām un lēmām par notikumiem Irākā. Bet nedrīkstam aizmirst, ka Krievijā, vēl precīzāk — Čečenijā,vairākus gadus turpinās nežēlīgs karš. Parlamentā ir atbalsta grupa Čečenijai, un šī grupa ir sagatavojusi paziņojumu, un ar to iepazīstināšu žurnālistus un arī deputātus, kuri vēlas, 10.40 šeit pat blakus — balsošanas zālē. Aicinu zem šī paziņojuma, ja vēlaties, parakstīties arī jūs ikvienu deputātu, kā arī papildināt šo atbalsta grupu ar jūsu līdzdalību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (LPP). Godātie kolēģi! Latvijas—Itālijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās pulksten 10.30 Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu Aleksandram Bartaševičam nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Guntis Bērziņš, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Inese Šlesere, Dainis Turlais. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to šodienas sēde ir slēgta.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Deputāti no Tautas partijas frakcijas Esta, Ābiķis, Zommers, Šņepste un Ārgalis bija uzdevuši jautājumu vides ministram Raimondam Vējonim par antisanitāro situāciju Bauskas rajona Ceraukstes pagasta putnu fabrikas teritorijā.

Tautas partijas frakcija informēja, ka ir apmierināta ar rakstisko ministra atbildi. Līdz ar to jautājums izskatīts.

Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti Jurkāns, Turlais, Klementjevs, Pliners un Stepaņenko uzdevuši jautājumu ārlietu ministrei Sandrai Kalnietes kundzei par atbrīvojumu no valsts nodevas par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 123. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka jautājuma iesniedzēji nav ieradušies, viņiem ir izsniegta rakstiska atbilde, un uzskatām, ka līdz ar to jautājums noņemts no dienaskārtības.

Paldies! Sēde ir slēgta.