Kad ieguvēji ir gan cilvēki, gan vide

Vakar, 26.martā, Rīgā tika parakstīts pirmais Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālā fonda ISPA līdzfinansējuma līgums par būvdarbu sākšanu Ventspils pašvaldības izstrādātajam vides projektam. Un drīz varēs sākt pirmos būvniecības darbus Ventspilī, ko 47% apmērā finansē pirmsstrukturālais fonds ISPA. Lai atzīmētu šo ne vien Ventspilij, bet arī visai Latvijai nozīmīgo faktu, Ventspils pilsētas dome rīkoja preses konferenci. Tajā piedalījās Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs, vides ministrs Raimonds Vējonis un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Uzrunājot klātesošos, Endrū Rasbašs norādīja, ka pirmās sarunas Latvijā par Eiropas Savienības pirmsstrukturālā fonda ISPA programmu notikušas jau 1997.gadā. Bet līdz konkrētām darbībām – Ventspils pašvaldības 2000.gadā sagatavotiem, iesniegtiem un šobrīd atbalstītiem projektiem — pagājis pietiekami ilgs laiks. E.Rasbašs atzina, ka ir gandarīts par līguma parakstīšanu: „Ar šo brīdi var teikt, ka Latvijā ienāks pirmā ES pirmsstrukturālo fondu nauda vides sektorā. Bet Ventspils ir pirmā vieta, kur projekta īstenošanas gaitā veidosies pieredze visai Latvijai. Es ceru, ka pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai apjomos krietni pieaugs ES kohēzijas fonda līdzekļu izmantošana.”

Galvenais ieguvums pēc projekta īstenošanas, ko sajutīs ventspilnieki, būs kvalitatīvs un tīrs dzeramais ūdens. Ventspilī tiks uzbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija, kur ūdeni attīrīs arī no citiem piemaisījumiem. Tiks modernizēta pilsētas ūdensvada un kanalizācijas sistēma. Paredzēts atjaunot ūdens ieguves vietas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī nomainīt pret jaunām ne vien ūdensvada, kanalizācijas, bet arī siltumtīklu un telefonu tīklu pazemes komunikācijas. Šī ir Ventspils projekta atšķirīgā iezīme, salīdzinot ar pārējiem līdzīgiem pašvaldību ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanas plāniem.

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pateicās ES institūcijām par sadarbību un stāstīja, ka projekta īstenošanas prognozēs bijis piesardzīgs: „Sarunās par projektu pirms pieciem gadiem tika solīts, ka ūdens atdzelžošanas staciju nodos ekspluatācijā jau 2000.gada nogalē. Es biju piesardzīgs un šo ziņu paturēju pie sevis. Tikai tagad varu solīt sabiedrībai, ka projekts būs ieviests 2004.gadā.” Ventspils domes priekšsēdētājs atzina, ka projekta sagatavošana kopā ar daudzajām institūcijām ir prasījusi lielu pacietību, saskaņojot izmaiņas.

Tikai ar laiku pierasts, ka ES projektu dokumenti tiek saskaņoti ļoti sīki, birokrātiski, tomēr visiem pieņemami. Līdztekus šim projektam notiek darbs jau nākamajā posmā — ūdens un kanalizācijas sistēmas attīstības programmās 2005.–2010.gadam. Šī projekta izmaksas — ap 27 miljoni latu — Ventspilij ir apjomīgs naudas ieguldījums. A.Lembergs arī norādīja, ka Ventspils ļoti intensīvi gatavojas ES struktūrfondu izmantošanai. Tiek gatavoti vairāk nekā desmit dažādi projekti, ko Ventspils grasās iesniegt ES Sociālās kohēzijas fondā. Sagatavojot ISPA programmas akceptēto ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības sakārtošanas projektu, gūta zināma pieredze, tomēr ne viss vēl apgūts pilnībā. “Tās ir milzīgas naudas summas, ko Latvija var paņemt, sagatavojot labus projektu pieteikumus. Un to vajag darīt, jo neviens no malas mūsu vietā to nedarīs,” teica A.Lembergs.

Vides ministrs Raimonds Vējonis atzinīgi novērtēja Ventspils pašvaldības devumu vides kvalitātes uzlabošanā: “No šā projekta ieguvēji būs gan cilvēki, gan vide.” Tika uzsvērta arī Ventspils noteiktība un veiklība salīdzinājumā ar citām Latvijas pašvaldībām – Rīgu, Liepāju un Jelgavu. Arī šīs pašvaldības sākotnēji bija to skaitā, kas pirmās parakstīja līgumus par projektu finansēšanu, tomēr projektu ieviešanu pirmā sāks Ventspils. Ventspils domes vadītājs to atzīst kā savu speciālistu iespēju un gribas novērtējumu: “Visu izšķir cilvēki. Acīmredzot mūsu projektu vadītāji ir bijuši labāki nekā citviet. Kā pašvaldības vadītājs es atzīstu, ka par labi padarītu darbu šiem cilvēkiem ir jāsaņem prēmijas. Bet būt pirmajiem — tas mums ir gan gods, gan zināmā mērā pašapliecinājums.”

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore