Lai nodomi pārvērstos darbos

Par zināšanu tautsaimniecības attīstību Latvijā

25. martā Helsinkos sākās un līdz 28. martam turpināsies otrais starptautiskais “Zināšanu tautsaimniecības jeb ekonomikas forums 2003”. Uz Somiju devusies arī Latvijas delegācija, kuras pārstāvji forumā prezentēs mūsu valstī zināšanu tautsaimniecības ieviešanā paveikto.

Lai ar zināšanu tautsaimniecības attīstību iepazīstinātu pašmāju sabiedrību, 24. martā Pasaules bankas (PB) Latvijas birojā tika rīkota preses konference, kurā piedalījās valsts un privātā sektora pārstāvji.

Tuvojoties brīdim, kad mūsu valsts pievienosies Eiropas Savienībai (ES), aizvien vairāk aktualizējas jautājums par Latvijas vietu un lomu pasaules jaunajā ekonomikā. Tā ir zināšanās balstītu valstu tautsaimniecība, kur zināšanas sāk pārsniegt tradicionālo ražošanas faktoru nozīmi.

PB Latvijā biroja pārstāvis Toms Baumanis uzsvēra, ka būtisks priekšnoteikums valsts konkurētspējai ir sabiedrības spēja apgūt, radīt, izplatīt un efektīvi izmantot zināšanas. “Ziņojumā par globālo konkurētspēju 2001 – 2002” minēts, ka septiņdesmit piecu pasaules konkurētspējīgāko valstu vidū Latvija patlaban ierindojas tikai 42. vietā, apsteidzot kaimiņvalsti Lietuvu, kas ieņem 49. vietu, bet krietni atpaliekot no Igaunijas (27. vieta). Kā liecina ziņojumā ietvertā prognoze, piecu gadu laikā sagaidāms Latvijas konkurētspējas kritums uz 47. vietu, atpaliekot no Igaunijas, Lietuvas un citām ES valstīm.

Lai veicinātu zināšanu tautsaimniecības attīstību, PB, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Ekonomikas ministrija (EM) ir sākušas darbu pie Latvijas augstākās izglītības un zinātnes, inovāciju sistēmas un uzņēmējdarbības vides izvērtējuma. Ar Pasaules bankas atbalstu 1999. gadā pirmoreiz un 2002. gadā atkārtoti tika veikts pētījums par administratīvajām barjerām ārvalstu investīcijām un biznesa procesiem.

Šī gada sākumā tika pabeigts un 14. februārī prezentēts pētījums par augstākās izglītības problēmām un politikas risinājumiem. Šovasar plānots pabeigt vēl divus pētījumus: par progresīvo tehnoloģiju biznesa vides vērtējumu un par komerciāli orientētas inovāciju sistēmas ieviešanu zinātnes un tehnoloģiskajai attīstībai. Nākamgad iecerēts īstenot projektu augstākās izglītības reformas ieviešanai.

Informācijas sabiedrības nacionālās padomes loceklis Edvīns Karnītis atgādināja, ka tradicionālās ekonomikas pamatā ir trīs vaļi – kapitāls, tehnoloģijas un darbaspēks. Savukārt zināšanu tautsaimniecībā šiem trim piepulcējas ceturtais – cilvēki un viņu zināšanas, kas šajā modelī kļūst par vissvarīgāko un vērtīgāko aktīvu.

Zināšanu tautsaimniecībā mainās gan produktu radīšanas, gan izplatīšanas un lietošanas pamatpostulāti. Visa ekonomikas attīstība balstās uz konkurenci, taču tradicionālā veidā tā neveicina intelektuālo produktu radīšanu. Zināšanu tautsaimniecībā par virzītājspēku kalpo monopols uz intelektuālo īpašumu, uz jaunradi. Kurš gan gadiem ilgi strādātu pie pētījuma, ja tā rezultāts uzreiz visiem būtu brīvi pieejams, retoriski vaicāja E. Karnītis. Patenti, licences, preču zīmes un autortiesības kļūst par attīstības dzinējspēku.

E. Karnītis uzsvēra, ka zināšanu tautsaimniecība nav saistāma tikai un vienīgi ar augsto tehnoloģiju industriju. Tā attiecināma uz ikvienu, arī tradicionālu, nozari un amatu, kurā aizvien pieaug zināšanu nozīme. Kā atslēgvārdu zināšanu ekonomikas kontekstā E. Karnītis minēja inovācijas jeb jaunradi, kuras rezultātā zināma vai pilnīgi jauna zinātniski tehniskā ideja vai tehnoloģija tiek pārveidota tirgū pieprasītā produktā vai pakalpojumā. Tālab inovāciju procesa attīstība ir svarīgs priekšnoteikums tautsaimniecības izaugsmei. Spēja radīt jaunas idejas kļūst par galveno faktoru ikvienas valsts konkurētspējas celšanai. Investējot izglītībā un zinātnē, uzkrājas zināšanas, kas ļauj nonākt pie jaunām idejām un radīt jaunas tehnoloģijas. Ieguvumi, kas rodas ideju īstenošanas rezultātā, ilgtermiņā krietni pārsniegs ieguldījumus izglītībā un zinātnē.

Veiksmīgi Latvijas intelektuālie produkti, kuru īpašnieks ir mūsu valsts iedzīvotājs vai Latvijā reģistrēts uzņēmums, ir garants augstu iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu sasniegšanai. Kā vienu no Latvijā radītiem intelektuālajiem produktiem ar augstu pievienoto vērtību E. Karnītis minēja a/s “Grindeks” ražoto medikamentu mildronātu.

Tā kā jaunu produktu radīšana nereti ilgst vairākus gadu desmitus, mazai valstij vienai nav pa spēkam rast nepieciešamās investīcijas, tāpēc ir jāsekmē starptautiskā sadarbība. Kā pozitīvu piemēru E. Karnītis minēja Latvijas Organiskās sintēzes institūta sadarbību ar Šveices, Vācijas un Japānas kompānijām.

Internets un mobilie sakari globalizē ekonomiskos procesus, tāpēc ir svarīgi integrēt visu veidu komerciālās darbības, ne tikai pirkšanu un pārdošanu, tīkla vidē. Teledarba principu plaša izplatība nodrošinās nodarbinātības problēmu risināšanu, radot iespējas koordinēt darbavietu attīstību starp pilsētām un laukiem un samazinot kvalificēta darbaspēka aizplūšanu uz ārzemēm.

E. Karnītis norādīja, ka visas valsts teritorijas vienmērīgas attīstības interesēs un ienākumu līmeņa izlīdzināšanas nolūkā ir jāveicina augstu tehnoloģiju uzņēmumu izveide reģionālajos centros. Pozitīvi viņš vērtēja Baltijas kiberpilsētas — zinātnes un tehnoloģiju parka — projektu, kas tiek īstenots Valmierā. Projekta mērķis ir veicināt Vidzemes ekonomisko, politisko un sociālo attīstību, radot labvēlīgu vidi informāciju tehnoloģiju jomā strādājošām kompānijām, izglītības un pētniecības speciālistiem.

EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš informēja par ministrijas un Latvijas Attīstības aģentūras veikumu, uzlabojot ekonomisko vidi un sagatavojot komerciāli orientētu inovāciju programmu, kas nu iesniegta Ministru kabinetā. Saistībā ar zināšanu tautsaimniecības attīstību kā pozitīvu tendenci A. Liepiņš minēja klasteru attīstību Latvijā.

IZM valsts sekretāra vietnieks zinātnes jautājumos Valdis Egle uzsvēra, ka ministrijai ir jāturpina iesāktais darbs augstākās izglītības un zinātnes sistēmas pārveidē atbilstoši zināšanu tautsaimniecības prasībām. Ir jārada sabiedrība, kurā tieksme pēc zināšanām izpaustos visos līmeņos un kurā šī tieksme būtu apmierināma ikvienam.

Ieskicējot problēmas, V. Egle minēja, ka dabas zinībās un inženierzinātnēs ir ļoti nolietota tehniskā bāze, tāpēc visai grūti sniegt studentiem tādas zināšanas, ar kurām tie varētu konkurēt kopējā ES darba tirgū. Lai novērstu akadēmiskā personāla trūkumu Latvijas augstākajās mācību iestādēs, IZM cer nākamgad sākt programmu, kuras ietvaros profesori varētu mērķtiecīgi gatavot spējīgākos studentus pasniedzēju darbam nākotnē, zinot, ka tiks nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums.

Viens no veiksmīgiem mehānismiem, kas apliecinājis savu efektivitāti pasaules praksē, ir zināšanu inkubatoru un tehnoloģisko parku radīšana nozarēs, kurās konkrētā valsts ir stipra. Kā pastāstīja V. Egle, jau apmēram desmit gadu Latvijā tiek veikti tā dēvētie uz tirgu orientētie pētījumi, kuru ietvaros notiek sadarbība starp zinātniekiem un uzņēmējiem.

Pētnieku un komersantu sadarbību veicina arī ES finansētās programmas. Piektā ietvara programma tika īstenota no 1999. līdz 2002. gadam, tagad Latvija kā pilntiesīga dalībniece piedalās Sestā ietvara programmā. Šīs pētniecības programmas ir vienīgās, kurās Latvija jau piekto gadu darbojas līdztiesīgi ES dalībvalstīm. Mūsu pētnieki reāli var piedalīties ES zinātnes politikas veidošanā, uzsvēra V. Egle. Viņš pastāstīja, ka zinātnei ES programmu ietvaros tiek atvēlēts otrs lielākais līdzekļu apjoms aiz lauksaimniecības. Protams, programmu dalībvalstīm ir jānodrošina līdzfinansējums, bet ir pierādījies, ka ieguldītie līdzekļi tiek atgūti ar uzviju. Četros gados, lai piedalītos ES pētniecības programmās, Latvijai bija jāsamaksā apmēram septiņi miljoni latu, bet projektu konkursu rezultātā atgūti vairāk nekā četrpadsmit miljoni latu. Igaunija, Slovēnija, Ungārija un Latvija visveiksmīgāk ir apguvušas potenciāli pieejamos programmas līdzekļus, jo finansiālais ieguvums ievērojami pārsniedz ieguldījumu – iemaksāto dalības maksu, norādīja V. Egle.

Šajos gados ir izsludināts ap simt dažādu projektu konkursu, un no Latvijas aizsūtīti ap septiņsimt projektu pieteikumu, turklāt ap divsimt pieteikumus iesniegušas privātās kompānijas. Visaktīvākā nozare, kuras pārstāvji piedalās ES projektu konkursos, ir informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas. ES eksperti par sekmīgiem atzinuši un finansējumu piešķīruši teju divsimt projektiem.

Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis Andrejs Vasiļjevs uzsvēra, ka zināšanu tautsaimniecības veidošanos nodrošina trīs galveno spēlētāju – valsts, privātā un izglītības sektora – sekmīga sadarbība. Viņš atzina, ka informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozare nebūt nav galvenā zināšanu tautsaimniecības kopainā, bet tā ir ļoti svarīga, jo nodrošina visās jomās iespēju piekļūt informācijai, efektīvi to apstrādāt un pārvērst zināšanās. Latvijā šī nozare attīstās strauji un veiksmīgi. To sekmē informācijas tehnoloģiju klastera izveide, jo nozares uzņēmumi un mācību iestādes ir apvienojušās, lai kopīgi izstrādātu metodes un veidus, kā “paņemt” lielākus projektus un vairot konkurētspēju pasaules tirgū.

“Mēs raudzīsimies, lai skaistās valsts politikas definīcijas un dokumenti, piemēram, inovāciju stratēģija, e-Latvija, e-komercija un citi, pārvērstos reālā rezultātā, ko izjustu ikdienas darbā gan informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji, gan sabiedrība kopumā,” sacīja A. Vasiļjevs.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore