Lai valsts līdzekļi tiktu tērēti lietderīgi

Valsts austrumu robežas izbūvi vērtē Valsts kontrole un Saeimas komisija

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar preses konferencē: Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa, Latvijas Valsts kontrolieris Raits Černajs, iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece

Vakar, 26.martā, Iekšlietu ministrijā rīkotajā preses konferencē Valsts kontrolieris Raits Černajs, iekšlietu ministrs Māris Gulbis, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa informēja masu mediju pārstāvjus par valsts austrumu robežas izbūves gaitu un Valsts kontroles veikto pārbaudi par investīciju projekta IA-16 “Valsts robežas infrastruktūras attīstība” ietvaros 2002.gadā noslēgtajiem līgumiem. Pavisam tika noslēgts 21 līgums par kopējo summu 25,187 miljoni latu.

Valsts kontrole pēc Iekšlietu ministrijas lūguma veica šo līgumu un to slēgšanas procesa izvērtēšanu, jo ministrijai bija radušās pamatotas aizdomas, ka ne viss noticis atbilstoši Latvijas likumdošanas noteiktajai kārtībai un ka ne visi līgumu ietvaros jau iztērētie līdzekļi tikuši izmantoti lietderīgi un maksimāli ievērojot valsts intereses. Valsts kontrolieris R.Černajs atzina, ka pirmkārt neviens no līgumiem nav reģistrēts Valsts kasē, stingri ievērojot Finanšu ministrijas noteikto kārtību, četri līgumi vispār nav reģistrēti Valsts kasē. Par lielāko bezatbildības un nolaidības piemēru pērn slēgto līgumu ietvaros valsts kontrolieris nosauca robežas pievadceļu izbūves līgumus, kopumā par teju 10 miljoniem latu. “Šie līgumi tika noslēgti bez jebkāda ekonomiska pamatojuma,” norādīja R.Černajs. Revīzijas laikā, veicot šo līgumu īstenošanas gaitā uzbūvējamo ceļu izmaksu salīdzinošo analīzi, konstatēts, ka ceļu izmaksas vidēji sadārdzinātas par 30 procentiem. Vidēji valstī viena kilometra grants ceļa izbūve izmaksā aptuveni 50 tūkstošus latu, taču uz robežas šādu pašu ceļa kilometru plānots būvēt par 70, pat 100 tūkstošiem latu. Sadārdzinājuma kopsumma – gandrīz 3 miljoni latu.

Valsts kontrole savā atzinumā vērsusi uzmanību uz investīcijām, kas saistītas ar robežsardzes darbības nodrošināšanu, bet nevar tikt saistītas ar robežas izbūvi. To apjoms ir teju puse no investīciju projekta kopapjoma – robežsardzes galvenās pārvaldes ēkas rekonstrukcija un robežsardzes skolas būvniecība Rēzeknē kopumā izmaksā gandrīz 10 miljonus latu. R.Černajs norādīja, ka Valsts kontrolei nav iebildumu pret robežsardzes darba apstākļu uzlabošanu vai robežsargu izglītības nodrošināšanu, bet, pirms atvēlēt tik lielas naudas summas šīm vajadzībām, ir nepieciešamas nopietnas diskusijas Saeimā un valdībā. Par nepieļaujamiem valsts kontrolieris uzskata mēģinājumu zem valsts prioritātes (kāda neapšaubāmi ir valsts austrumu robežas izbūve) lozunga darīt lietas, kas ir svarīgas un nepieciešamas, bet neatbilst prioritārajam mērķim.

Valsts kontrole savā atzinumā norādījusi arī uz faktu, ka robežbūves ietvaros sludinātajos konkursos piedalās un uzvaras gūst neliels skaits vienu un to pašu uzņēmumu. Arī līgumcenas nereti noteiktas pēc pretendentu piedāvātajām cenām, ne objektīvām izmaksām. Par vienu no šādiem gadījumiem jau ierosināta krimināllieta, jo pasūtījums veikts par 1 miljonu latu, bet faktiski veikto darbu izmaksas ir 300 000 latu.

Par preses konferenci Iekšlietu ministrijā

Valsts kontrole par revīzijas rezultātiem vakar informējusi arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju, sagatavots arī ziņojums valdībai, tiek apkopota informācija, kas tiks adresēta Ģenerālprokuratūrai.

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis žurnālistiem apliecināja, ka, balstoties uz Valsts kontroles sniegto atzinumu, ministrija gatavos iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kurā lūgs izvērtēt ministrijas atbildīgo amatpersonu rīcību vai — gluži pretēji — bezdarbību saistībā ar austrumu robežas izbūvi un tās saistībā slēgtajiem līgumiem. Kā norādīja M.Gulbis, jau tagad ir skaidrs, ka tiks lūgts izvērtēt bijušā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Viktora Elkšņa, Austrumu robežas atjaunošanas projektu vadības nodaļas vadītājas un Atjaunošanas darbu vadības komisijas vadītājas Ilgas Kuņicinas, kā arī atsevišķu iepirkuma komisijas locekļu rīcību un atbildību. “Ja tas tiks pierādīts un to apstiprinās arī Ģenerālprokuratūra, esošās un bijušās amatpersonas bargi tiks sodītas, jo šajā gadījumā ir runa par valsts un visu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu,” atzina M.Gulbis. Tāpat iekšlietu ministrs informēja, ka tās amatpersonas, kas netiks sauktas pie kriminālatbildības, tiks sauktas pie disciplināratbildības, no vainīgajiem tiks pieprasīta zaudējumu piedziņa.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece informēja žurnālistus par to, ka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija vakar uzklausījusi ne vien Valsts kontroles atzinumus par valsts austrumu robežas izbūvi, bet arī bijušā iekšlietu ministra Mareka Segliņa paskaidrojumus, kurš atzinis lielāko daļu Valsts kontroles konstatēto pārkāpumu un piekritis, ka katras amatpersonas rīcība ir jāizvērtē Ģenerālprokuratūrai. Galvenā atziņa, par ko vienojusies komisija, – visi Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi lielākoties bijuši iespējami tādēļ, ka trūcis iepriekšējās Iekšlietu ministrijas vadības kontroles. Savukārt, uzklausot ministrijas valsts sekretāru Juri Rekšņu, komisija secinājusi, ka pašreizējā ministrijas vadība ļoti rūpīgi seko līdzi valsts austrumu robežas izbūvei un tam, lai valsts līdzekļi tiktu lietoti lietderīgi. Komisijas deputāti vienprātīgi atbalstījuši viedokli, ka valsts austrumu robežas izbūve ir jāturpina, jo šis jautājums ir prioritāte sekmīgai valsts integrācijai Eiropas Savienībā.

Savukārt Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa informēja, ka ministrijas darba grupa ir sagatavojusi priekšlikumus valdībai par turpmāko darbību. Pirmais – tiks nodalītas projektēšanas un būvniecības lietas, atsevišķi nodalītas arī finanšu lietas un izveidots naudas plūsmu kontroles mehānisms. Tāpat ministrija ir lūgusi visas uzņēmējsabiedrības, ar kurām ir noslēgti līgumi par darbiem robežas izbūvē, apturēt darbus, jo Iekšlietu ministrijai šobrīd nav naudas to turpināšanai. Uzņēmēji lūgti arī izteikt savus priekšlikumus par turpmāko sadarbību. No 12 kompānijām priekšlikumus iesniegušas sešas.

Izvērtējot situāciju, ministrijas darba grupa vispirms konstatējusi darbus, kur vērojams sadārdzinājums, un lēmusi par neattaisnoto izdevumu samazinājumu. Izvērtēti arī tie objekti, kuri nav tieši saistīti ar robežu un kuros darbus iespējams pārcelt uz vēlāku laiku. Tie galvenokārt ir rokādes ceļi, kas tiks izbūvēti 2004., pat 2005. gadā. Tāpat izteikts priekšlikums darbus atlikt tajos objektos, kas nav tieši saistīti ar robežas apsardzi. Par neatliekami veicamiem atzīti tie darbi, kas saistīti ar robežkontroles objektiem – tiem tiks pieprasīti līdzekļi šā gada budžetā. Kopā šim mērķim nepieciešami 5,606 miljoni latu, kas tiks pieprasīti budžeta grozījumos.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore