Kad ar nozari iepazīstina ministrs

Par Tieslietu ministra tikšanos Rīgas Diplomātiskajā salonā

Vakar, 26.martā, Rīgā, Diplomātiskajā salonā, notika tieslietu ministra Aivara Aksenoka tikšanās ar ārvalstu diplomātiem un žurnālistiem, lai iepazīstinātu ar būtiskām problēmām tieslietu nozarē.

A.Aksenoks teica, ka pagājušā gada nogalē ar zināmām bažām ķēries pie tieslietu ministra pienākumu pildīšanas un tieši sabiedrības atbalsts bijis tas, kas šajā laikā devis spēku un palīdzējis arī viņam pašam iekšēji saprast šīs jomas milzīgo nozīmi mūsu valsts dzīvē.

Ministrs atzina — viņam bijis milzīgs prieks, ka gan Ministru prezidents Einars Repše, gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga arvien vairāk un arvien lielāku uzmanību veltī šiem jautājumiem.

Jau valdības deklarācijā tieslietas tika noteiktas kā viena no galvenajām prioritātēm, un arī, kas vēl svarīgāk, valsts budžeta izskatīšanā tieslietām tika ierādīta pienācīga vieta.

Kā pirmo tieslietu ministrijas prioritāti A.Aksenoks vēlējās nosaukt to, kuru varbūt pēc kāda ilgāka laika tieslietu ministrs vairs par savu prioritāšu galveno jomu nenosauks, un tās ir tiesu lietas. Kāpēc tā? Tāpēc, ka tiesu vara ir neatkarīga vara un šī neatkarība ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, vai valsts ir patiesi demokrātiska un tiesiska.

Runājot par tiesām, ministrs pievērsa uzmanību divām ļoti svarīgām lietām. Pirmā no tām ir tiesu pieejamība, otrā – tiesu darba kvalitāte. Pēdējā laikā sabiedrībā par šiem jautājumiem ir pietiekami daudz diskutēts un izteiktas arī daudzas kritiskas piezīmes. Ministrs atzina, ka nekādā gadījumā šobrīd mūsu tiesas nevar nosaukt par pieejamām. Šobrīd, lai sāktu izskatīt krimināllietu, pēc lietas saņemšanas tiesā paiet gads vai vairāki. Ļoti daudzos šajos gadījumos cilvēki atrodas apcietinājumā, un veselu gadu nekas nenotiek. Protams, tiek pārkāptas cilvēktiesības, uzsvēra ministrs. Līdzīga situācija ir arī civillietās.

Lai risinātu šīs problēmas, tieslietu ministrs redz divus ceļus. Pirmkārt, vienkāršākais ceļš ir palielināt tiesnešu skaitu. Tas šobrīd ir objektīvi nepieciešams un arī šā gada budžetā ir paredzēts, ka Rīgas apgabaltiesā, kuru vissāpīgāk skar šī problēma, ir iespējams palielināt tiesnešu skaitu par 15 pilniem tiesnešu sastāviem. Otrs ceļš, kas varbūt ir pat loģiskāks, ir palielināt esošo tiesu un tiesnešu darba efektivitāti. Nav runa par prasību tiesnešiem strādāt ilgāk par savu darba laiku, bet gan par likumdošanas sakārtošanu.

Ministrs atgādināja, ka šonedēļ, pirmdien, valdības Komitejā tika akceptēts jaunais Kriminālprocesa likumprojekts. Tieši šis likums varētu palīdzēt minētās problēmas atrisināt, jo daudzos gadījumos ir iespējams saīsināt visai smagnējo un ilgo lietu izskatīšanu.

Piemēram, daudzos gadījumos būs iespēja pārtraukt kriminālprocesu vēl pirmstiesas stadijā. Īpaši gadījumos, kad apsūdzība un aizstāvība savstarpēji vienojas par sodu, tāpat arī iespējami gadījumi, kad kriminālsods nav nepieciešams – kad var nosacīti izbeigt krimināllietu.

Runājot par tiesām, ministrs kā svarīgu minēja tiesu darba kvalitāti. Tiesnesis ir pilnīgi neatkarīgs un tiesu spriež pilnīgi neatkarīgi pēc savas pārliecības. Tāpēc viens no galvenajiem problēmas risinājumiem varētu būt tiesnešu izglītošana. Savukārt kā otru virzienu ministrs iezīmēja – padarīt tiesu darbu iespējami atklātāku un saprotamāku sabiedrībai. Šeit liela loma ir tiesu informatīvajai sistēmai. Šobrīd visas tiesas jau ir vienotā datortīklā un informāciju, kas tiek ievadīta vienā vai otrā tiesā, iespējams izlasīt visā valstī. Ministrs domā, ka jau pavisam drīz gan sabiedrībai, gan citiem tiesnešiem būs pieejama informācija par to, kura lieta tiks izskatīta un kurš tiesnesis to izskatīs. Savukārt līdz gada beigām šajā informatīvajā datu bāzē tiks sākta to tiesu spriedumu ievadīšana, kurus būs ļoti ērti analizēt. Tas dos iespēju tiesnešiem mācīties citam no cita un palielinās katra tiesneša personisko atbildību.

Ministrs minēja vēl kādu nopietnu problēmu, kas skar tiesnešus. Iestājoties Eiropas Savienībā, daudz kas mainīsies tiesnešu darbā. Daudz lielāku vietu tajā ieņems tiesu prakse. Šobrīd Tieslietu ministrija daudz strādā, lai izskaidrotu tiesnešiem minētos jautājumus un lai iemācītu viņiem rīkoties ar datu bāzi. Tāpat arī nepieciešams, lai tiesneši apgūtu valodas, jo turpmāk bez svešvalodu zināšanām strādāt būs ļoti grūti.

Ir ļoti svarīgi, lai tiesneša profesija sabiedrībā tiktu uzskatīta par ļoti nozīmīgu, pat prestižu, uzsvēra ministrs. Tāpēc liela loma ir arī tiesnešu atalgojumam. Šā gada valsts budžetā paredzēts vairāk nekā miljons latu tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas likumā „Par tiesu varu”, kurā ir paredzēts, kādā veidā noteikt tiesnešu atalgojumu. Šis likumprojekts jau sācis savu gaitu Ministru kabinetā, ir iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmei, un ministrs ir pilnīgi pārliecināts, ka no 1.jūlija tiesnešiem algas tiks noteiktas jau pēc šā likuma. Tiesnešu algas šogad vidēji palielināšoties vidēji par 70–100 latiem katram tiesnesim mēnesī. Taču saskaņā ar Tiesnešu atalgojuma koncepciju līdz 2006.gadam ir paredzēts tiesnešu algas dubultot. Līdz ar to tiesnesis, kurš strādā apmēram desmit gadus ar vidēju kvalifikācijas pakāpi, varētu saņemt vairāk nekā 800 latu atalgojumu.

Par otru būtiskāko novirzienu Tieslietu ministrijas darbā ministrs uzskata likumdošanu. Ļoti daudz likumu pieņemts pērn, tie stājās spēkā šā gada 1.janvārī, un bijis jāveic liels darbs, lai tos ieviestu. Turpmāk būšot ļoti daudz jāmācās no Eiropas likumdošanas sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Kā mazāk patīkamu tēmu ministrs uzsvēra kriminālsodu izpildi, par ko arī Latvijā pilnībā esot atbildīga Tieslietu ministrija.

Latvijā ieslodzīto skaits, rēķinot uz noteiktu iedzīvotāju daudzumu, esot viens no lielākajiem Eiropā, un ar ieslodzīto vietām esot ļoti daudz problēmu. Sākot ar apstākļiem ieslodzīto vietās, ar ieslodzīto nodarbinātību, izglītību un veselības aprūpi. Arī šajā jomā valdība šogad piešķīrusi visai lielus līdzekļus.

Uzsāks vienas slimnīcas remontu un vienas slimnīcas izbūvi.

Ļoti svarīga lieta, kas šogad tiks aizsākta, ir Probācijas dienests. Šis dienests pirmām kārtām veiks darbu ar tiem cilvēkiem, kuri tiek atbrīvoti no cietuma. Tas palīdzēs bijušajiem ieslodzītajiem atrast mājokli, darbu un sniegs psiholoģisko palīdzību. Otrs virziens, kas varbūt pat vēl svarīgāks, — ne vienmēr pārkāpumu izdarījušais cilvēks ir jāliek cietumā. Ir iespējami alternatīvie sodi, piemēram, piespiedu darbs, nosacītie sodi. Nedrīkst būt tā, ka nosacīti tiesātais atkal izdara pārkāpumus, tādēļ tikšot strādāts arī ar šiem notiesātajiem.

Ministrs teica, ka Tieslietu ministrijai ir ļoti daudz darba novirzienu, tās pakļautībā ir vairāk nekā 10 dažādu iestāžu, un ir ļoti svarīgi, kā tās strādā.

Šajā tikšanās reizē Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Mārtiņš Ate prezentēja Tieslietu ministrijas mājaslapu, kuras galvenā funkcija ir padarīt publisku un atklātu Tieslietu ministrijas darbu.

Dace Pumpure