Latvija ir vēl soli tuvāk Ziemeļatlantijas aliansei
Vakar Briselē 7 Viduseiropas un Austrumeiropas valstis parakstīja NATO iestāšanās protokolu
26.martā Briselē pēc protokola parakstīšanas par septiņu kandidātvalstu iestāšanos NATO: Lietuvas ārlietu ministrs Antans Vaļonis, Bulgārijas ārlietu ministrs Solomons Pasijs, Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete, NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulande, Rumānijas ārlietu ministrs Mirča Geoana, Slovākijas ārlietu ministrs Eduards Kukans un Slovēnijas ārlietu ministrs Dimitrijs Rupels Foto: A.F.I./epa |
Vakar, 26.martā, septiņas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis Briselē parakstīja NATO iestāšanās protokolus. Tas noticis četrus mēnešus pēc tam, kad šo valstu uzņemšanas pieteikumus apstiprināja NATO līderi.
Ceremonijā Briselē piedalījās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Bulgārijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas ārlietu ministri, kā arī NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons un 19 jau esošo alianses dalībvalstu pastāvīgie vēstnieki. Jaunās valstis NATO tiks uzņemtas 2004.gadā īpašā alianses kopsanāksmē.
Dž.Robertsons savā uzrunā cildināja kandidātvalstu centību reformu veikšanā. “Es esmu drošs, nākamie vēsturnieki šo lēmumu uzskatīs par pagrieziena punktu vienotas un brīvas Eiropas veidošanā,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Latviju dokumentu parakstīšanas sēdē pārstāvēja ārlietu ministre Sandra Kalniete, kā arī Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis.
Protokoli ir Ziemeļatlantijas līguma labojumi, kuri, ja ir NATO valstu parakstīti un ratificēti, atļauj uzaicinātajām valstīm kļūt par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm.
Baltijas valstu uzņemšana NATO iezīmēs alianses pirmo paplašināšanos bijušās Padomju Savienības teritorijā.
“LV” informācija