Par Rīgas prieku, saņemot Parīzes pastu

Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga starptautiskajai sabiedrībai pārmet nolaidību Irākas politikā.. “Mums tagad ir darīšana ar 12 gadus ilgu nepietiekamu aktivitāšu rezultātu, arī diplomātijas jomā,” sarunā ar “Tagesspiegel” teica Vīķe–Freiberga. Irākas problēma esot nenokārtota lieta kopš Persijas līča kara 1991. gadā. “Es ceru, ka tā vismaz mums visiem būs mācība, kā turpmāk nevajadzētu rīkoties.” Lai savlaicīgi varētu izvairīties no spriedzes, eiropiešiem esot kopīgi jāizstrādā starptautisko problēmu risināšanas koncepcija. “Taču tam tagad ir par vēlu,” saka Latvijas prezidente.

Irākas krīzes jautājumā Latvija ir nostājusies ASV pusē. “Sadama Huseina totalitārais režīms rada draudus starptautiskajai sabiedrībai,” saka Vīķe–Freiberga. Ja Savienotās Valstis gribot rīkoties kā politisks lielums, tad tām esot jārespektē ANO rezolūcijas. Par to Eiropā valdot vienprātība, turpretī strīdi notiekot par taktiku, kā nonākt pie vēlamā atrisinājuma.

Viļņas grupas valstu paziņojums, kurā Latvija un vēl deviņas Austrumeiropas valstis paziņo par solidaritāti ar ASV, neierasti asā formā kritizēja Francijas prezidents Žaks Širaks. Kandidātvalstīm labāk būtu bijis turēt muti, februārī teica Širaks. Tagad Latvijas vadītāja mēģināja mazināt kaitējumu: “Cilvēki dažkārt reaģē emocionāli, un es nedomāju, ka arī mums pretī vajadzētu kļūt emocionāliem.”

Acīmredzot, Latvijā, tāpat kā citās Austrumeiropas valstīs, baidās, ka strīds ap Viļņas grupu varētu negatīvi ietekmēt ES un tās kandidātvalstu attiecības: “Mēs ceram, ka tas drošības un aizsardzības kontekstā tiks saprasts kā ļoti īpašs gadījums – un, ka tas neizmainīs visas citas svarīgās lietas, par kurām runa ir saistībā ar ES paplašināšanu,” teica Vīķe–Freiberga. Jo lielāks bija atvieglojums, kad kāds Francijas parlamenta deputāts Rīgai nodeva personīgu prezidenta Širaka vēstījumu. Prezidents pastāstīja, ka tajā viņš apliecinot ieinteresētību jaunas Eiropas izveidošanā un ES paplašināšanā.

Pēc “Tagesspiegel”