Par stabilitātes nodrošināšanu pasaulē

Francijas starptautisko attiecību institūta pārstāvis Žaks Beltrāns:

Kā jūs skaidrotu Donalda Ramsfelda izteikumus par “veco Eiropu”?

Manuprāt, tā vairāk ir pārteikšanās nevis kas cits. Dažkārt diplomātijā kas tāds atgadās... Tie atspoguļo arī Savienoto Valstu augošo neiecietību pret Eiropas valstīm jautājumā par uzbrukumu Irākai. Turklāt šomēnes Francija ir prezidējošā valsts ANO Drošības padomē, un nākammēnes šos pienākumus pārņems Vācija.

Šie paziņojumi norāda arī uz to, ka Eiropa, un jo īpaši Francija un Vācija, beidzot ir sākušas uzstāties vienoti jautājumos, kas skar ģeogrāfiski daudz tālākas vietas par Serbiju, par kuru Eiropai ir bijis daudz vieglāk vienoties.

Tomēr vienlaikus vajadzētu uzsvērt, ka Francijas un Vācijas starpā nav bijis ideālas vienotības. Vācija vispār noraida spēka pielietošanu, kamēr Parīze runā par “pagaidām”, kas liecina par to, ka vēlāk tā varētu pārdomāt.

Vai kopš 11. septembra spēku samērs starp Savienotajām Valstīm un Eiropu ir mainījies?

11.septembris tikai veicināja jau iepriekšējās tendences. Vēl pirms minētās traģēdijas Eiropas valstis bija neapmierinātas ar Savienoto Valstu izturēšanos. Te var, piemēram, minēt Kioto protokolu, kā arī amerikāņu pretraķešu sistēmas izveides plānus.

Pēc 11.septembra Savienotajās Valstīs aktivizējās unilaterālisms. Es tomēr nedomāju, ka tas varētu veicināt konfrontāciju starp Eiropu un Savienotajām Valstīm. Atlantijas alianse patiesībā ir spēcīgākā pasaulē. Lai gan transatlantiskajās attiecībās ir iestājusies krīze, galvenais ir saprast, cik ilgi tā varētu turpināties.

Visbeidzot, es vēlētos uzsvērt jautājumu, kas man šķiet svarīgs. Pašlaik daudz svarīgāk ir saprast, ko darīt ar Irākas režīmu. Šajā ziņā man šķiet, ka amerikāņi ir tikuši daudz tālāk nekā eiropieši. Amerikāņiem Irākā patiesībā ir daudzpusēji mērķi. Pirmkārt, panākt valsts atbruņošanos, kas ir kļuvusi par destabilizējošu faktoru reģionā; otrkārt, tā ir nafta, kas nav tikai amerikāņu problēma, bet skar visus Rietumus. Visbeidzot, ir jāmaina režīms, kas var būt reģionu destabilizējošs faktors. Jo šī stabilitāte skar ne tikai Savienotās Valstis, bet visas Rietumu demokrātijas. Es esmu pārliecināts, ka šajos jautājumos nav iemesla apšaubīt amerikāņu mērķus.

Pēc “Le Nouvel Observateur”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.