Par totalitārisma genocīdu pret tautu

Līdz ar pavasari un vasaru nāk arī 25. marts un 14. jūnijs – latviešu masu deportācijas gadadienas, kas bezrūpīgi saulainajam laikam piešķir drūmāku raksturu. “Runājot par genocīdu, vienā otrā gadījumā mūsu prese vienkāršo – runā tikai par 14. jūniju vai 25. martu, taču patiesībā genocīds notika visu okupācijas laiku. Šie atsevišķie datumi bija uzplaiksnījumi,” norāda emeritētais zinātnieks vēsturnieks (Zinātņu akadēmijas goda loceklis, Dr.habil.hist. – “LV”) Heinrihs Strods. Tomēr tieši 25. martā tiek izdota ceturtā Okupācijas muzeja gadagrāmata ar nosaukumu “Varas patvaļa”, kas vēsta par PSRS gadu genocīdu un kuras sastādītājs un zinātniskais redaktors ir Heinrihs Strods, šī muzeja pētniecības grupas vadītājs.

Viņš atzīst, ka atbalsta no Latvijas elites puses šajos pētījumos nav bijis. “Tā ir komunisma garā ēna,” spriež Strods. Viņš apmierināti uzsver, ka atšķirībā no citiem vēstures profesoriem pats nekad nav bijis komunists.

2002. gada gadagrāmatas jaunais pienesums ir informācija par latviešu likvidēšanu Krievijā 1937.–1938. gadā, politisko baumu nozīmi PSRS okupācijas pirmajā gadā, virkne Staļina lēmumu par Latvijas deputātu un Kirhenšteina valdības apstiprināšanu, kā arī nodaļa par Latvijas elites iznīcināšanu Vjatlaga nāves nometnē 1941.–1943. gadā. Ir arī sava veida atbaidoši kuriozi – Liepājas SD priekšnieka dienasgrāmata jeb “Kriegstagebuch N.1”. “Pie katra ieraksta uzrakstīts datums ar norādi, ka nošauti tik un tik ebreju. Un tad lakoniski piebilsts, ka laiks saulains. Viņš nekad nav aizmirsis ierakstīt laika apstākļus,” stāsta Heinrihs Strods. Dažiem sabiedrībā pazīstamiem nepatīkams var būt publicētais saraksts, kurā uzskaitīti Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ateistu padomes un padomes cīņai ar buržuāzisko ideoloģiju locekļu vārdi. Taču vēsturnieki nekad nepublicējot ziņotāju vārdus. “Tikai cilvēku oficiālos posteņus,” norāda Heinrihs Strods un piebilst, ka “1947. gadā vien bija 3400 stukaču, kuri strādāja ar nacionālajiem partizāņiem.”

Daļa izziņu tiek gūtas sarunās ar aculieciniekiem. “Taču atmiņās cilvēki mēdz pārspīlēt to kauju nozīmi, kurās viņi piedalījās, tos apstākļus cietumos, kuros viņi bija ieslodzīti,” atzīst vēsturnieks. Savukārt totalitārās PSRS un nacistiskās Vācijas ierēdņu ziņojumos priekšniecībai bija tendence pārspīlēt situācijas labvēlību. “Principā vadība tika dezinformēta,” smīnot rezumē Heinrihs Strods, sēžot zem Josifa Staļina apputējušā portreta Okupācijas muzeja tumšajā kabinetā.

“DIENA”; pēc V. Gailīša raksta “Genocīds ir pret tautu”