Par mūsu pārrobežas dvīņu pilsētām

Valgas pilsētas galva Marguss Lepiks:

Kā jūs 245 kilometru attālumā no Tallinas, pierobežā, izjūtat Igaunijas valdības deklarēto, ka valsts būs stipra, ja stipri būs reģioni?

Ja salīdzina Valgu ar Tartu, Pērnavu, tad mums tiek mazāk investīciju, tomēr nav iemesla žēloties, ka esam apdalīti. Valga no valsts saņem pietiekamu finansējumu un, kad tam pieliekam klāt savu budžetu, jau var domāt par lielu plānu realizēšanu. Dažu gadu laikā tā esam tikuši pie jaunas slimnīcas, muzeja, kultūras un interešu centra, bibliotēkas, stadiona. Esam sakopuši Pedeles upes krastus, ierīkojuši atpūtas zonu, parkus. Es neuzskaitīšu visu, kas izdarīts, bet ar gandarījumu atzīstu: mūsu cilvēkiem ir viss vajadzīgais kā ekonomisko, tā sociālo vajadzību apmierināšanai. Šajā ziņā Igaunijas vidēji attīstīto pilsētu grupā Valga stabili ieņem pirmo vietu.

Jūsu slimnīca pagaidām esot vienīgā Igaunijā, kas atbilst Eiropas Savienības līmenim.

Ēku projektēja un cēla sadarbībā ar ārvalstu speciālistiem. Medicīniskā aparatūra ir ļoti moderna. Tas nozīmē, ka slimniekiem pakalpojumus arī var sniegt augstā kvalitātē.

Vai arī jūsu kultūras un interešu centrs atbilst ES prasībām?

Atbilst gan. Mēs vispār neko vairs neceļam, kas neatbilstu šīm normām. Varbūt pašlaik liekas, ka tas ir dārgi, bet, kad pienāks Eiropas Savienības laiki, nevajadzēs neko pārtaisīt. Kultūras centra restaurācijas finansējumu mēs dalījām uz pusēm ar valsti. Tāpat arī muzejam.

Kā jūs risināt sociālos jautājumus?

Nebaidos teikt, ka Valgas pensionāri dzīvo labi. Ar pensiju (minimālā 1200 kronu – tas jūsu naudā ir 50 latu – plus piemaksa par stāžu) pietiek, lai apģērbtos un paēstu, jo veikalos visu preču cenas ir zemas. Grūtāk klājas pensionāriem, kuri dzīvo labiekārtotos dzīvokļos. Taču cenšamies viņiem palīdzēt. Atklāti sakot, man pat grūti nosaukt kādas īpašas pensionāru problēmas, jo reti kurš sūdzas.

Kur strādā Valgas iedzīvotāji?

Mums ir labi attīstīta uzņēmējdarbība. Gaļas kombinātā, šūšanas fabrikā, mēbeļu fabrikā un slimnīcā katrā strādā vairāk nekā 300 cilvēku. Maizes kombinātā, transporta pakalpojumu uzņēmumā un metālapstrādes firmā katrā vairāk par simtu. Ir ļoti, ļoti daudz privāto firmu, kurās nodarbināti ne mazāk par 20 strādniekiem, tad vēl kokapstrādes cehi. Ir pieci sadarbības uzņēmumi ar Holandi un Vāciju, no kurienes ieved autoriepas tirgošanai visā Igaunijā, bet darbinieki tikai no Valgas.

Valgai, šķiet, jau no atmodas pirmajiem gadiem sākās sadarbība ar ārvalstīm un veidojās kopīgi uzņēmumi?

Visciešākās saites ir ar Somiju, jo mums taču pat valoda gandrīz viena. Somijas valsts kapitālieguldījumi ir piecos uzņēmumos. Piemēram, vienā ražo speciālas metāla konstrukcijas, ko somi pēc katalogiem pārdod Eiropā. No Zviedrijas kopuzņēmuma – mēbeļu fabrikas – visi augstvērtīga un dabiska koka darinājumi tiek tirgoti Austrijā un Šveicē.

Kāds labums no eksporta tiek Valgai?

Tieši no eksporta pilsēta nekādu daļu naudas izteiksmē nesaņem. Labais ir tas, ka uzņēmumos mūsu cilvēkiem ir darbs un alga, no kuras tiek maksāti nodokļi pilsētas budžetā.

Latvijas iekšlietu ministrs, apciemojot Valgas prefektūru, bija ļoti pārsteigts, salīdzinot darba apstākļus pie jums un Valkā, protams, jums par labu. Kaut vai: Valkas policijā ir 24 datori, Valgas – 80.

Policiju pilnībā nodrošina valsts, taču, tā kā tur strādā mūsu cilvēki, kuri daudz laba dara savai pilsētai, mēs katru gadu piešķiram arī naudu no pašvaldības budžeta. Tā nav liela summa, tomēr pietiek nelieliem remontiem, mācību klases atvēršanai vai kaut kam citam. Vēl mēs papildus policistiem maksājam par patrulēšanu pilsētā vakaros un naktīs. Šo reidu dēļ, kas notiek kopā ar “Kaitselit” militāro dienestu, ielu huligānisms principā ir izskausts. Novērsti arī daudzi nopietnāki pārkāpumi.

Kādu redzat Valgas rītdienu?

Nopietna celtniecība. Jau ir gatavi projekti sporta hallei un veco ļaužu pansionātam. Būvniecības sākšanai daļu līdzekļu ceram iegūt no Eiropas fondiem, kas šāda veida objektiem Igaunijai paredzējusi trīs miljardus kronu. Šovasar daudz līdzekļu plānojam izlietot ceļu un ielu sakārtošanai: asfaltēšanai, apgaismojuma ierīkošanai un apzaļumošanai. Turpināsies arī vērienīgi iesāktie labiekārtošanas darbi. Tagad ir līdzekļi kopējam projektam ar Valku. Par saņemto finansējumu mūsu pusē notiks divu ezeru krastu labiekārtošana, bet Latvijas pusē – upes.

Valkā cilvēki ir diezgan eiroskeptiski. Kā Valgā?

Nav iemesla negatīvai attieksmei pret Eiropas Savienību. Daudzus projektus finansē no viņu fondiem. Pērnā gada nogalē Valga saņēma piecus miljonus eiru kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmas nomaiņai pilsētā. Tagad tiek izstrādāts projekts kopā ar Zviedrijas sadarbības partneriem, lai 2004. gadā varētu sākt un pabeigt celtniecību. Tad mēs būsim lepni – dzersim ļoti tīru ūdeni. Domāju, ka referendumā par iestāšanos vismaz 60% iedzīvotāju atbildēs pozitīvi.

Vai jūs iestāšanos Eiropas Savienībā negaidāt kā atpestīšanu arī no gadiem ilgušajām robežšķērsošanas problēmām?

Protams! Kā tas būs, nezinām, bet ticam, ka ne tik sarežģīti. Pašlaik neviens negrib izprast, ka Valgas un Valkas iedzīvotāju radniecīgās saites ir neatšķetināmi savijušās. Atvīt tās nevar, var vienīgi atvieglot robežšķērsošanu.

Vairāk Latvijas puse interesētu uzņēmējiem, bet pie pašreizējiem muitas noteikumiem par ražojumu pārvešanu robežai nav pat ko sapņot. Tādēļ tirgus nemaz nav pētīts. Skaidrs, ka pēc robežas lietu nokārtošanas mēs daudziem valcēniešiem darbu gan varētu piedāvāt.

Kā vērtējat Valgas un Valkas sadarbību vispār?

Ļoti laba. Iedzīvotāju savstarpējās attiecībās problēmu nav nekādu. Problēmas ir uzņēmējiem, jo gadu gadiem valdībām izvirzītais lūgums ieviest brīvo ekonomisko zonu nav ņemts vērā. Ar Valkas mēru Ventu Kraukli tiekamies ik nedēļu.

Šķiet, ka pagaidām šī lieta ar robežu eksotiski interesanta liekas vien tūristiem?

Nu, par tūristiem nevaru žēloties. Ja jau dvīņu pilsētu situācija ieinteresēja pat ārvalstu vēstnieku delegāciju, tad par tūrisma uzplaukumu nākotnē nav šaubu. Pasaulē ir tikai sešas tādas pilsētas, kurās ar vienu kājas soli esi otrā valstī.

Kādu jūs redzat Latviju, kā, jūsuprāt, mums iet?

Igauņiem dažbrīd liekas, ka Latvija pašlaik ir sākusi ekonomiski straujāk attīstīties nekā mēs. Iespējams, mums gatavošanās vēlēšanām šo to piebremzējusi, jo šis jau ir lielo solījumu laiks. Tomēr nākotnē raugāmies gaiši.

“LAUKU AVĪZE”; pēc I. Galkinas intervijas “Valga: nevis Leiputrija, bet valdības attieksme”