Par uzņēmības pilnu dzīvi laukos
Zināšanas, labi piemēri un sakārtota infrastruktūra var modināt laukus jaunai dzīvei Zināšanas un infrastruktūras sakārtošanu lauksaimniecības eksperti min kā galvenos priekšnosacījumus, lai lauki kļūtu pievilcīgi tiem, kuri nealkst savu dzīvi pavadīt pilsētās, bet vēlas būt noderīgi sabiedrībai un dzīvot pārticībā arī laukos. Vēl svarīga ir uzdrīkstēšanās darīt un sapratne, ka realizēt savas idejas nav īpašu cilvēku īpaša priekšrocība, bet to var izdarīt jebkurš, ja vien vēlas.
Lauksaimniecība nav vienīgais nodarbošanās veids laukos. Netradicionāla pieeja tradicionālajām lietām – tā ir laba alternatīva. Uz “Dienas” jautājumu – ko var darīt laukos? – no aptaujātajiem tika saņemtas atbildes: audzēt dzērvenes un mellenes, sēnes, nodarboties ar augļkopību, veidot pakalpojumu centrus, šūšanas darbnīcas, nodarboties ar lauku tūrismu un ceļotājiem pārdot dažādus adītus un no māla veidotus niekus, veidot zivju dīķus un audzēt vēžus, atvērt krogu.
Acīmredzot jo vairāk cilvēku tiktu aptaujāts, jo garāka būtu nodarbju virkne. Iespējams, daudzas lietas atkārtotos, taču būtu arī pa kādai svaigākai idejai. Laukos ir nepieciešamas ne tik daudz ekskluzīvas, cik vienkāršas un zināmas idejas, kas tieši tādēļ ir vieglāk izmēģināmas un pielietojamas, saka eksperti.
Ja vēlmi realizēt kādu ideju ir iespējams ekonomiski pamatot, īpašas problēmas nesagādā arī finanšu resursu pieejamība. Ir arī iespēja saņemt dažāda veida valsts atbalstu, piemēram, SAPARD programmas, Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programma, Lauku attīstības fonds, dažādas nevalstisko organizāciju sadarbībā ar ārvalstu partneriem veidotās atbalsta programmas.
«Nauda ir pieejama. Taču uz darbošanos var rosināt kāda cita cilvēka konkrēta pieredze. Cilvēks bieži vien nezina, ar ko sākt, tāpēc ir svarīgi parādīt labos piemērus, lai nenobītos un spētu izdarīt,» “Dienai” teica Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore (Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, Dr.habil.oec. – “LV”) Baiba Rivža. Viņa uzsvēra, ka svarīga ir cilvēku apmācība. Jaunas zināšanas dod jaunu skatījumu uz jau ierasto vidi.
Galvenā cerība ir uz Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un to, ka no ES struktūrfondiem beidzot būs iespēja sakārtot arī infrastruktūru Latvijā. B.Rivža uzsver: «Ir ļoti dārgi attīstīt un sakārtot lauku infrastruktūru. Latvijai vienai tas būtu grūti izdarāms. Taču mums ir jābūt gudriem un jāprot paņemt arī tos līdzekļus, ko ES gatava atvēlēt dažādām mācību programmām.»
B.Rivža stāsta, ka laukos ir vietas gan lielām zemnieku saimniecībām, gan mazām, kuras aizpildīs salīdzinoši nelielu produktu tirgus daļas, piemēram, audzēs sēnes vai ogas. Viņa uzsver, ka nelielām saimniecībām ir nepieciešama kooperācija, kas jāattīsta. Būs arvien vairāk cilvēku, kas, attīstoties normālai infrastruktūrai un sakaru kvalitātei, varēs strādāt mājās. Nevar noliegt, ka svarīga ir arī lielo ražotņu atvēršana ārpus Rīgas. «Jāmaina attieksme pret laukiem un reģioniem. Patlaban viss koncentrējas Rīgā, un tas nav pareizi,» uzskata B.Rivža.
“DIENA”; pēc A. Pelanes raksta “Ko darīt laukos”